Panorāma

Lielbritānija papildina Covid-19 statistiku

Panorāma

Panorāma

Stājies spēkā spriedums «Latvijas Krājbankas» lietā

Bijušajiem «Krājbankas» valdes locekļiem būs jāatmaksā 15 miljoni eiro - AT atsaka kasācijas tiesvedību

Saeimas deputātam Mārtiņam Bondaram ("Attīstībai/Par!") un vēl sešiem bijušajiem "Latvijas krājbankas" bankas valdes locekļiem būs solidāri jāmaksā 15 miljoni eiro, kurus no tiem vēlas piedzīt bankas maksātnespējas administrators "KPMG”. Tā nolēma Augstākā tiesa (AT), atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību un atzīstot, ka “Latvijas krājbankas” valdes locekļi nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki.

Lietā kā atbildētāji ir 7 bijušie likvidējamās "Latvijas krājbankas" valdes locekļi:

  • Ivars Priedītis,
  • 13.Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par"),
  • Dzintars Pelcbergs,
  • Mārtiņš Zalāns,
  • Andrejs Surmačs,
  • Ilze Bagatska,
  • Svetlana Ovčiņņikova. 

2018.gadā policija sāka izmeklēt, vai nav viltots Bondara līgums ar sievu, kas garantētu, ka politiķim nevar atņemt ģimenes māju, ja tiesa atzīs viņu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā "Latvijas krājbankai".

Strīda pamatā ir divi aizdevumi, kurus pieļaujot, pēc administratora domām, valde rīkojusies nesaimnieciski. Pirmais bija 2,4 miljonu eiro aizdevums Nīderlandes Antiļu salās reģistrētai kompānijai jahtas iegādei, otrs – vairāk nekā 20 miljonu eiro aizdevums nekustamā īpašuma attīstīšanai Sanktpēterburgā. Abi darījumi bankai nesuši zaudējumus.

Maksātnespējas administrators uzskata, ka šie bijuši neveiksmīgi darījumi un banka neesot pārliecinājusies, vai kompānijas naudu varēs atdot. Turklāt aizdevuma saņēmēji bijuši saistīti ar bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu, kuru vaino bankas novešanā līdz bankrotam.

Lieta ir skatīta vairākās tiesu instancēs, un nu Augstākā tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar to stājas spēkā apgabaltiesas spriedums, kas šajā gadījumā bija pārsūdzēts. 

Kā liecina AT informācija, kasācijas sūdzības bija iesnieguši “Latvijas krājbankas” valdes locekļi un viņu pārstāvji, norādot, ka apgabaltiesa nepareizi interpretējusi jēdzienu „krietns un rūpīgs saimnieks”, bez ievērības atstājusi ekonomiskās krīzes aspektu. Viņi esot norādījuši, ka likvidējamās bankas bijušie valdes locekļi, izsniedzot aizdevumus, paļāvās uz atbildīgo speciālistu sniegto informāciju, darījumus neslēdza savā labā, bet labā ticībā, kas noveda pie „biznesa neveiksmes”, un tādēļ atbildība minētās normas izpratnē neiestājas.

Taču Civillietu departamenta senatoru kolēģija uzskata, ka šādi kasācijas sūdzības iesniedzēju apgalvojumi ir pretrunā pārsūdzētā sprieduma argumentācijai, faktiskajiem apstākļiem un judikatūras atziņām.

Senāta spriedumos par valdes locekļu atbildību ir atzīts, ka situācijā, kad valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei, un lietā ir pierādīts, ka sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi, konstatēta cēloņsakarība starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, nav tiesiskas nozīmes apstāklim, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu, neuzmanību. Valdes loceklis var atbrīvoties no atbildības vienīgi pierādot, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Ja valdes loceklis, izpildot viņam uzticētos sabiedrības vadīšanas uzdevumus, rīkojies pretēji normatīvo aktu prasībām, tad nav pamata runāt par šādas darbības atbilstību krietna un rūpīga saimnieka mērauklai, norāda AT.

Tiesnese Dzintra BaltaZane Mače

    “Konkrētās lietas, kurās apgabaltiesa atzinusi, ka bija rīcība, kas neatbilst krietna un rūpīga saimnieka rīcībai, bija tas, ka konkrētie valdes locekļi daudz dažādu darbību bija veikuši bez izvērtējuma. Notika aizdevumu izsniegšana, palielināšana vai restrukturizēšana ar bankas īpašnieku saistītām personām. Taču tas notika, neizvērtējot aizņēmēja kredītspēju. Un vienā gadījumā pie saistību neizpildes labprātīgi tika pārņemts nodrošinājuma priekšmets, jahta, atbrīvojot parādnieku no saistībām. Otrā gadījumā neveica piespiedu izpildu darbības, kuru dēļ spēkā stājies šķīrējtiesas spriedums, hipotēkas līgums.

    To visu apgabaltiesa bija novērtējusi, šos apstākļus konstatējot. Un, tā kā tas bija izdarīts pareizi un judikatūrai atbilstoši, Senātam nebija pamata ierosināt kasācijas tiesu,” norādīja tiesnese Dzintra Balta.

    Mārtiņš Bondars: Par AT spriedumu Paula Dēvica

      Bondars sacīja, ka vēlas iepazīties ar spriedumu un redzēt, vai tajā ir atbildēts uz kasācijas sūdzības iesniedzēju argumentiem.

      Bondars Latvijas Radio pauda, ka neizslēdz iespēju vērsties Satversmes tiesā vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai risinātu šo jautājumu.

      Viņš plāno tuvākajās dienās izlasīt spriedumu un lemt par tālāko rīcību.

      “Tas, ka tiesvedība turpināsies, tas ir skaidrs. Vai nu Satversmes tiesā, vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā – par to nav ne vismazāko šaubu, vismaz manā pusē. Protams, jārunā ar advokātiem, viņiem jāizlasa spriedums, jāizdara savi secinājumi, jādod savs vērtējums situācijai. Tad jau pieņemsim lēmumu,” klāstīja Bondars.

      Bondars bija AS “Latvijas krājbanka” valdes priekšsēdētājs laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam. Šobrīd viņš ir Saeimas deputāts un parlamentā vada Budžeta un finanšu komisiju. Nevienu no šiem amatiem iesāktās tiesvedības dēļ viņš neplāno pamest.

      Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju par pagājušo gadu Bondars pērn Saeimā nopelnījis 51 000 eiro. Tie arī ir viņa vienīgie ienākumi, ja neskaita dažus desmitu eiro vērtas dividendes. Deputāta īpašumā ir 2011. gada izlaiduma automašīna “Mercedes-Benz”, kopīpašumā – zeme un ēkas Ainažu pagastā. Nekādas parādsaistības Bondara deklarācijā nav norādītas, toties viņš pats izsniedzis aizdevumus vairāk nekā 50 000 eiro apmērā.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti