“Vairāki nozīmīgi grupējumi ir atgriezušies Latvijā no Eiropas Savienības valstīm. Tie ir organizētie noziedzīgie grupējumi, kuriem ir pieejams aprīkojums moderns, ar kuru palīdzību viņi iedarbina jaunas mašīnas, atkodē atslēgas utt,” norādīja Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Māris Priednieks.
Valsts policija norāda, ka pērn pēc vairāku lielu noziedzīgo grupējumu aizturēšanas autozādzību skaits bija nokritis rekordzemu, pirmajos piecos gada mēnešos – nepilni 200 aizdzīti auto. Šogad – jau 269, tātad kāpums par 37 procentiem.
Autozagļi visbiežāk darbojas naktīs un ir īpaši iecienījuši daudzdzīvokļu namu pagalmus, kur var ne tikai izvēlēties auto marku, bet arī transportlīdzekli ar visvieglāk uzlaužamo drošības sistēmu.
Zādzību apjoma pieaugumu izjūt arī apdrošinātāji. Pēc viņu stāstītā arvien biežāk automobiļi pēc nozagšanas tiek sadalīti rezerves daļās un pārdoti gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.
Agrāk zagtās automašīnas lielākoties realizēja ārpus Eiropas Savienības, tagad tās mēdz palikt arī savienības robežās, īpaši – izjauktā veidā.
“Ļoti daudz ir rezerves daļām, jo robežas ir drusku ciet, zog tādus interesantus. Ir klasika – BMW, “Audi”. Kādus pāris gadus atpakaļ sāka zagt “KIA” un “Huyndai”, un tagad ir “Peugeot” topā. Tā pieredze tāda, ka, jo labāka ekonomiskā situācija, jo mazāk automašīnas zog, un attiecīgi, kad ekonomiskā situācija pasliktinās, viennozīmīgi zādzību skaits pieaug,” atzina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Pēc policijas datiem, atgūt izdodas nedaudz mazāk par pusi nozagto auto, tomēr to vērtība pēc zādzības teju nekad nesedz apdrošināšanas izmaksu, kas dārgākiem auto svārstās starp 20 un 30 tūkstošiem eiro. Kopumā Latvijā ir apdrošināta aptuveni trešā daļa automašīnu.
