Tieši HES vismaz daļēji nodrošināja valstī nepieciešamās elektroenerģijas apjomu otrdien, kad bojātais kabelis ne tikai atstāja bez elektrības pusi Rīgas un vairākas citas pilsētas, bet uz laiku apturēja abu TEC darbību.
Daļu nepieciešamās jaudas nodrošināja arī Lietuva, uz kuru elektroenerģiju parasti eksportējam. Tomēr, lai arī sadarbība bija veiksmīga un neviens bez elektrības nepalika, birža reaģēja.
"Tas ir veids, kā šis tirgus strādā – iztrūkstot lētākām, pieejamākām jaudām, tirgū ieslēdzas dārgākas jaudas, un tirgus cena nostrādā augstāk," komentēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Pēc "Nordpool" biržas publicētajām cenām, maksa par elektrību kopš otrdienas dubultojusies, un, paskatoties vēl pāris dienu atpakaļ, starpība ir vēl lielāka. Savukārt, skatoties pa stundām, trešdien no septiņiem rītā līdz trijiem pēcpusdienā biržas cena bijusi pat piecas, sešas reizes lielāka nekā pēdējās dienās. Tiem patērētājiem, kas izvēlējušies fiksēto maksu par elektrību, tas neko nenozīmē, bet, ja maksā biržas cenu, tad gan.
"Ja apskatījās tikai šodien, bija jau par vēlu, vajadzēja skatīties vakar. Tajā brīdī, kad šis notikums notika, tas bija burtiski pāris stundas pirms tā laika, kad "Nordpool" enerģijas biržā tiek fiksēta elektroenerģijas cena nākamajai dienai,
un bija pārāk daudz nezināmo tajā brīdī, tāpēc biržas dalībnieki noreaģēja," norādīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
"Mērfija likums darbojas diemžēl..." komentēja ""Augstsprieguma tīkla" vadītājs Varis Boks, norādot – bojātais kabelis abu lielo termoelektrocentrāļu darbību patraucējis tieši tajā dienā, kad tām būtu bijis jādarbojas ar lielāku jaudu nekā ierasts.
"Tā arī tāda nelaimīga sakritība, ka vakardien atslēdzās bojājumu dēļ "Nordbalt" kabelis Lietuvā, kas savieno Lietuvu ar Zviedriju," norādīja Boks.
"Nordbalt" kabeļa bojājums sekmēja biržas cenas pieaugumu jau nedēļas sākumā, tiesa, ne tuvu ne tik lielu kā pēc vakardienas incidenta. Turklāt identisks cenas lēciens piedzīvots visās trīs Baltijas valstīs.
Kā Igaunijas sabiedriskajam medijam stāstījis kaimiņvalsts elektroenerģijas ražotāja "Esti energia" vadītājs Hando Suters, bez abiem jau iepriekš minētajiem faktoriem vēl jāņem vērā, ka tiek labots arī Igaunijas un Somijas savienojums, kas līdz piektdienai varēs strādāt vien ar trešdaļu jaudas. Suters arī atzinis, ka neatceras, kad iepriekš noticis tik daudz sliktu lietu vienlaikus.
Tiesa, trešdien publicētās elektrības cenas par ceturtdien, 11. jūniju, rāda, ka kāpums bijis īslaicīgs. Cena atgriezusies iepriekšējā līmenī, un mājsaimniecības izmaiņas rēķinā, visticamāk, nejutīs.
"Ļoti būtiski tas nevar atsaukties, ja mēnesī ir 30 vai 31 diena, attiecīgi vienā dienā atsevišķās stundās, ja ir cenas kāpums, kopējā rēķinā to var pat īsti nepamanīt," uzsvēra Irklis.
Sliktāka situācija ir uzņēmumiem, īpaši – ja daudz elektrības patērēts šīs dienas pirmajā pusē. Par spīti tam izskatās, ka arī šogad ieguvēji būs tieši tie patērētāji, kas izvēlējušies par elektrību maksāt nevis fiksēto, bet biržas cenu.
"Šis varētu būt rekorda gads ar zemām biržas elektrības cenām," piebilda Irklis.
KONTEKSTS:
Otrdienas, 9. jūnija, rītā bez elektrības palika daļa Rīgas un pilsētas apkārtnes, bet aptuveni pusotru stundu vēlāk AS "Augstsprieguma tīkls", kura tīklā notikusi avārija, paziņoja, ka tīkla darbība atjaunota visā Latvijā.
