CAA informē, ka 2019. gadā aģentūras datu bāzē ievietoti ziņojumi par 1252 atgadījumiem, salīdzinoši: 2018. gadā par 1031, bet 2017. gadā – par 869 atgadījumiem. CAA uzsver, ka pieaugošais atgadījumu skaits saistīts ar diviem faktoriem – pieaudzis kopējais lidojumu skaits, piemēram, lidostā "Rīga" pērn bija 87 007, bet 2018. gadā – 83 468 lidojumi. Vienlaikus uzlabojas arī ziņošanas kultūra, pieaugot brīvprātīgo ziņojumu skaitam.
Latvijā 2019. gadā aviācijas nelaimes gadījumi komercaviācijā nav notikuši, bet notikuši divi nopietni incidenti.
Savukārt vispārējās nozīmes aviācijā bijis viens nopietns incidents. 2018. gadā notika divi nopietni incidenti komercaviācijā un četri nelaimes gadījumi ar diviem bojāgājušajiem vispārējās nozīmes aviācijā.
Visvairāk 2019. gadā ziņots par atgadījumiem, kas netiek atsevišķi izdalīti, bet notiek salīdzinoši biežāk (darba laika pagarinājumi, atgadījumi saistīti ar bīstamo kravu, ar gaisa kuģa vadīšanu u.c.). Pērn šādi bija 606 atgadījumi, turpretim gadu iepriekš – 380. Visbiežāk - 135 gadījumos - tie saistīti ar bīstamiem priekšmetiem pasažieru bagāžā, piemēram, akumulatoriem, lādētājakumulatoriem (poverbankām), litija-jona baterijām, bet Ziemassvētku laikā – pirotehnikas izstrādājumiem, īpaši brīnumsvecītēm.
Kā skaidroja Civilās aviācijas aģentūrā, bez īpaša saskaņojuma šīs ierīces atļauts pārvadāt vienīgi rokas bagāžā.
"Litija-jonu baterijas pašas uzkarst un var aizdegties, un nododamajā bagāžā tur lejā ir grūtības veikt šo dzēšanu. Ir atsevišķi gadījumi, kad lidmašīnām pat ir nācies veikt ārkārtas nosēšanos, tieši tā iemesla dēļ, ka ir aizdegusies kāda baterija lejā nododamās bagāžas salonā. Un tad ir nepieciešama ārkārtas nosēšanās, lai varētu nodrošināt drošību un cilvēkus izglābt. Tas var, protams, beigties ar samērā smagām sekām, pēc tam arī gan apdrošinātāji, gan konkrētā aviokompānija var vērsties pret konkrēto pasažieri, kurš ir pārkāpis šos noteikumus un ievietojis šo bateriju, lai piedzītu visus zaudējumus. Tā ir ļoti liela nauda, protams," atzina aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.
Otrajā vietā ir sadursmes ar putniem, kas ir apdraudējums lidojumu drošumam. Pērn šādu atgadījumu skaits bija 185, bet gadu iepriekš – 158. CAA skaidro – palielinoties gaisa satiksmei, pasaulē palielinās arī šādu sadursmju skaits. Līdzīgi arī sadursmju skaitam uz 1000 lidojumiem lidostā "Rīga" pēdējo desmit gadu laikā novērojama tendence pieaugt, kas gan saistāms ar ziņošanas kultūras uzlabošanos. Vienlaikus sadursmēm ar putniem, kad putns ir iekļuvis dzinējā, lidostā "Rīga" kopumā ir tendence samazināties.
Pērn novērojams neliels samazinājums atgadījumu skaitā, kuros iesaistīti bezpilota gaisa kuģi jeb droni, salīdzinot ar 2018. gadu, tomēr vairāku gadu griezumā šo atgadījumu skaitam ir tendence palielināties. Palielinās tādu atgadījumu skaits, kad droni tiek vadīti bīstami tuvu pārējiem gaisa kuģiem, līdz ar to radot draudus lidojumu drošībai. Pērn tika ziņots par trīs atgadījumiem, bet 2018. gadā – pieciem atgadījumiem, kuros iesaistīti droni.
Pasaulē 2019. gadā aviācijas nelaimes gadījumos bojāgājušo skaits bija 240, kas ir ievērojami mazāks nekā 2018. gadā – 523. Bojāgājušo skaits ir arī zemāks par pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju, kad tas bija 303 bojāgājušie gadā.