Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Augstskolu stiprināšanas aizsegā mazina atklātību

Augstskolu stiprināšanas aizsegā mazina atklātību

Līdztekus grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz visās augstskolās izveidot tās pārraugošas padomes, Izglītības ministrija virza arī grozījumus, kas ievērojami sašaurinātu informācijas loku, ko publiskajās deklarācijās norāda valsts amatpersonas. Par spīti asai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kritikai, šī iecere jau guvusi atbalstu valdībā un tiks virzīta uz Saeimu.

Veicināt augstskolu atpazīstamību ārzemēs, piesaistīt tām finansējumu, arī uzraudzīt augstskolu darbu. Šie ir daži no pienākumiem, kas pēc to izveidošanas būs jāveic augstākās izglītības iestāžu padomēm. Tās atkarībā no augstskolas veida veidos 7-11 padomes locekļi, un līdzīgi kā valsts kapitālsabiedrību, piemēram, "Latvenergo" padomē, šie cilvēki būs arī valsts amatpersonas, kuriem katru gadu būs jāiesniedz amatpersonas deklarācija.

Šādās deklarācijās jebkurš iedzīvotājs var redzēt amatpersonas ienākumus arī no privātā sektora, uzkrājumus, aizdevumus, parādsaistības un citas ziņas. Tomēr turpmāk varētu publiskot tikai daļu šīs informācijas – šādu priekšlikumu vakar attālinātajā Ministru kabineta sēdē virzīja izglītības ministre, skaidrojot – citādi profesionāļi no privātā sektora uz padomēm negribēs pieteikties.

"Mums ir jārada tāda pārvaldība, ka tie cilvēki, kas ir savā nozarē sasnieguši izcilību, dalās ar savām zināšanām un pieredzi, un, ja mēs neradīsim viņiem pietiekami elastīgu un nebirokrātisku šo procesu, kurā viņi iesaistās, mēs nepanāksim, ka mūsu sabiedrības labākie cilvēki savas zināšanas nodos praksē," teica izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Šuplinskai piekrita arī finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), kurš pauda viedokli, ka savulaik, divtūkstošo gadu sākumā, norma par publiskojamām deklarācijām padomju locekļiem ieviesta ne jau atklātības dēļ.

"Tas leģitīmais mērķis bija atšūt cilvēkus, kas tiešām ir veiksmīgi, no šī darba, no dalīšanās ar pieredzi, nebāz degunu, kur nevajag, mēs paši visu menedžēsim," pauda Reirs.

Valdība Izglītības ministrijas priekšlikumu atbalstīja un virzīja uz Saeimu par spīti virknei iebildumu, toskait no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Likumsargiem gan visa deklarācijā atrodamā informācija tāpat būs pieejama, bet birojā uzsver, ka arī sabiedrības un žurnālistu kā uzraugu funkcija ir svarīga.

"Tas informācijas apjoms, kas turpmāk sabiedrībai varētu nebūt pieejams, ir ļoti plašs – valsts amatpersonas gūtie ienākumi privātajā sektorā, nedz veiktie darījumi virs 20 minimālajām mēnešalgām, nedz, piemēram, parādsaistības, izsniegtie aizdevumi un citas būtiskas lietas," pauda KNAB pārstāve Anna Aļošina.

KNAB arī brīdina, ka, lai arī sākotnēji grozījumi bija plānoti tikai attiecībā uz jaunajām augstskolu padomēm, tālākā saskaņošanas gaitā jau tika iekļautas visu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību, piemēram, "Latvenergo" vai "Rīgas satiksmes" padomes.

"Ir kritiski svarīgi, ka šādās stratēģiski svarīgās kapitālsabiedrībās padomju un valžu locekļiem ir atklātas viņu intereses, gan personiskās, gan mantiskās, un, ja tas ir apgalvojums, kāpēc viņi nevēlas kandidēt šādos amatos, iespējams, atsevišķos gadījumos tas varētu kalpot kā sarkanais karogs, nevis kā pamats likuma grozījumiem," norādīja biedrības “Delna” pārstāve Zane Zvirgzdiņa.

Izglītības ministrija skaidro, ka ideja par šādiem grozījumiem esot nākusi no Pārresoru koordinācijas centra, kas kopš janvāra ir atbildīgs par padomju konkursu organizēšanu. "Personālatlases kompānijas, jā, katrā reizē faktiski saka, ka ir cilvēki, kas atsakās, jo ir pienākums publiskot šo informāciju," pauda Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.

Daļēji tas esot tādēļ, ka dažiem atklāt ienākumus privātajā sektorā liedz darba līgums, daļēji – sargājot savu privātumu. "Jautājums, kāpēc mums, tik ilgstoši pastāvot šai ļoti plašajai  publiskojamai informācijai, ir tik augsti korupcijas rādītāji, nu kaut kas ir jāmaina. Šeit ir izšķiršanās, kāds ir sabiedrības guvums no tā, ka mēs publiskojam šo informāciju, un kāds ir zaudējums no tā, ka noteikts personu loks tikai tāpēc nepiedalās pārvaldības procesos," norādīja Vilks.

Pēc Pārresoru koordinācijas centra vadītāja teiktā, interešu konfliktu padomes locekļiem tāpat varēs noteikt, jo privātā sektora darba vietas deklarācijās arī turpmāk tiks publiskotas, tikai ienākumi no tām ne. Par grozījumiem visos trīs lasījumos vēl jādiskutē Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti