Ārpus ētera
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas raidieraksta “Kultūrdeva” 21. laidiena viešņa ir Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa, kurai pavisam svaiga pirmizrāde teātrī – “10 iemeslu apciemot Kauci”, un kura pēdējos gados darbojas arī kā dokumentālā kino režisore. Viņas jaunākā, otrā filma “Iļģuciema māsas” pirmizrādi nesen piedzīvoja festivālā “Artdocfest Riga”
2014. gada vasarā raidījuma “Sirmais. Kulta ēdieni” komanda devās uz Ukrainu filmēt stāstu par kulta zupu boršču. “Neviens no mums līdz tam Ukrainā nebija bijis un neko daudz par Ukrainu, kā arī tās cilvēkiem nezināja. Kad izbraucām, zinājām vien to, ka Kremļa “zaļie vīriņi” ir brutāli iebrukuši Doņeckas un Luhanskas apgabalā. Un mums bija mazliet bail. Tomēr mēs braucām – lai izgaršotu Ukrainu, lai sastaptu turienes cilvēkus, lai sajustu Ukrainas kultūru, dzīvesstilu un tradīcijas,” teic raidījuma producente un režisore Ilze Lasmane-Brože.
Brīnumi notiek, lai gan ne visi tam tic. Ilzu baznīcas saimniece Valentīna brīnumus ir pieredzējusi vairākkārt. Viens no tiem ir par kādu zēnu, kurš nevarēja pats iet. Zēns sapnī bija redzējis baznīcu un, reiz ar mammu braucot ekskursijā, viņš iesaucās, ka tieši Ilzu baznīca ir tā, kuru nosapņojis. Zēns ar vecākiem regulāri braucis, ienests, sēdējis pie altāra. Līdz vienā dienā Valentīna ieraudzījusi, ka zēns jau pats, atspiedies pret staiguli, ienāk baznīcā. Protams, palīdzējusi arī modernā medicīna, bet Valentīna pārliecināta – arī kāds dievišķīgs spēks.
Pasaules kausa (PK) biatlonā posms Otepē, Igaunijā, nu jau pāris dienas aiz muguras. Uzvarētāji tipiskie – starp līderiem ierindojās skandināvi. Mājinieki igauņi un viņu kaimiņi latvieši neuzrādīja pārsteidzoši labus rezultātus. Tie varbūt atnāks pēc vairāku šāda līmeņa sporta pasākumu rīkošanas mūsu reģionā. Tomēr tādi ir jānopelna. To izdarījuši igauņi. Un jāsaka – pelnīti. Arī šoreiz Otepē, kopumā jau kārtējo reizi – igauņi apliecinājuši savu prasmi rīkot pasaules mēroga sporta pasākumus visaugstākajā kvalitātē.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos ātrslidotājs Haralds Silovs, kurš pēc dalības karjerā ceturtajās olimpiskajās spēlēs noslēdza sportista karjeru. Atcerējāmies laikus, kad Haralds kļuva par Eiropas čempionu šorttrekā un tāpat mainīja sporta veidu, pievēršoties tikai ātrslidošanai. Vai Silovu redzēsim trenējam Latvijas šorttrekistus?
24. februārī Krievijas Federācija iebruka Ukrainā, radot ārkārtēju apdraudējumu Ukrainas valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai. Tas ir uzbrukums civilizētajai pasaulei ar mērķi iznīcināt dzīvības un vērtības. Arī Latvija nonākusi iepriekš nepieredzēta mēroga Krievijas hibrīddraudu apstākļos – Putina īstenotās politikas mērķis ir šķelt sabiedrību, vairot apjukumu, mazināt ticību neatkarīgiem un brīviem medijiem.
Sporta Studijas podkāstā viesojās Doņeckas “Donbass” hokejists Gatis Sprukts un florbola treneris Kaspars Maksimovs, kurš trenēja komandu Ļvivā.
Abi atradās Ukrainā, kad Krievija sāka karadarbību ar Ukrainu. Kāds bija viņu ceļš mājup klausies šajā podkāstā.
Abi atradās Ukrainā, kad Krievija sāka karadarbību ar Ukrainu. Kāds bija viņu ceļš mājup klausies šajā podkāstā.
Lai noliegtu neatkarīgas valsts un brīvu mediju priekšrocības, ir izdevīgi vairot neuzticēšanos neatkarīgiem sabiedriskajiem medijiem.
Mēs visi varam būt gaismas nesēji. Mūsu ceļojumā pa 588 kilometrus garo Latvijas Lietuvas pierobežu sastopam dāņu pāri, kuri ienesuši gaismu slēgtā un iepriekš pamestā skolā.
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska raidieraksta “Kultūrdeva” jau 20. laidienā uz sarunu aicinājusi režisoru, žurnālistu, kinopoducentu, studijas "Mistrus Media" vadītāju Gintu Grūbi, kuram studijā uz plaukta pēdējo dienu laikā ierindojušās divas balvas – "Kilograms kultūras" un "Lielais Kristaps". Abas par filmu “Emīlija. Preses karaliene”. Saruna notiek arī par filmu un Ginta producenta, arī žurnālista darbu, tomēr lielākā tās daļa sākumā aizrit par to, ko karš Ukrainā nozīmē šeit, kāda ir kultūras cilvēku atbildība šajā situācijā, ko Grūbe domā par "Prāta vētras" un Intara Busuļa pēdējo dienu paziņojumiem un kā šinīs dienās sadzīvot ar savu normalitāti.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Ukrainas basketbola izlases un BC ''Kyiv'' galvenais treneris Ainars Bagatskis.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos ''RA Events'' direktors un pasaules rallijkrosa (RX) un rallija čempionāta (WRC) posma Latvijā organizators Raimonds Strokšs.
Viss, olimpiskā uguns nodzisusi, un Pekinas ziemas spēles beigušās. Visneparastākās, kādas vien mūsdienās bijušas. Striktā pandēmijas Covid-19 norobežotā burbulī, pilnībā atšķirtas no ikdienas Pekinas dzīves. Viss notika, viss aizvadīts, bet cena tiešām augsta. Gan rīkotājiem cilvēcisko resursu un naudas izteiksmē, gan visiem, kas tajās piedalījās un bija šajā burbulī iekšā. Visbeidzot arī nemainīgais Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta Tomasa Baha vēstījums noslēgumā, ka spēles aizvadītas visaugstākajā līmenī, – ko citu viņam sacīt, ja spēļu norises vieta ir SOK izvēle.
Nudien banāli, bet nonākot Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs, šad un tad galvā neizbēgami ieskanas suģestējošā "Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas" (NSRD) dziesmiņa ar vārdiem "Ķīnā esmu bijis es". Etiķkoki dus ziemas mierā, ja tādi te tiešām sastopami, bet pārdomas par to, vai olimpiskie atbraucēji tiešām ir bijuši Ķīnā, ir gluži pamatotas, ja vien par atskaites mērauklu neuzskata tikai matemātiskas ģeogrāfiskās koordinātes.
Šī sērija liek atcerēties Antuāns de Sent-Ekziperī Mazā prinča teikto, ka mēs esam atbildīgi par tiem, kurus esam pieradinājuši. Silvijas pieradinātā ir rīksts. Mazs zariņš, kurš dejo viņas rokās, signalizējot par vietām, kur rakt aku, bet gultu gan nelikt.
Šobrīd LTV ir darba duna saistībā ar sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” ceremonijas tuvošanos, tā ir jau sestdien – 19. februārī. Tāpēc uz raidierakstu “Kultūrdeva” Henrieta Verhoustinska ir uzaicinājusi LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāju Ievu Rozentāli.
Ekvatoram jau ir pāri, palikusi viena sacensību nedēļa ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā. Vieniem veicies labāk, citiem sliktāk sportiskajā ziņā, taču šoreiz ne par to. Vai spēles ir izdevušās, parādīs atlikušās dienas, pagaidām norisi nekas neapdraud, kaut dažas aizķeršanās bijušas. Vairāk tās saistīts ar transportu un dabas stihiju svētdien – Pekinā un tās apkārtnē uzsniga sniegs.
Renāram Koemecam Latvijas Televīzijas olimpisko spēļu komandā ir ļoti būtiska loma – Pekinā viņš rūpējas, lai signāls no Ķīnas sasniedz Latviju un sporta pārraides nonāk līdz mūsu ekrāniem.
Pekinas ziemas olimpiskās spēles turpinās, un šoreiz vēl neliels ieskats par to, kas notiek ārpus sporta arēnām sadzīvē. Slēgtais Covid-19 pandēmijas burbulis ir visiem akreditētajiem, pie tā visi pamazām pieraduši, bet tik un tā arvien rodas arī kuriozas situācijas, visbiežāk ar transportu, pārvietojoties starp olimpiskajiem objektiem.
Kari, kuri tieši skāra Latviju, sen ir pagātnē. Un jācer, ka tos nepieredzēsim arī nākotnē. Taču daudzi cilvēki karu negrib aizmirst, tieši otrādi, tas ir viņu hobijs, dažreiz par dzīvesveids.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
