Ārpus ētera
«Sporta studijas» podkāsts. Epizode #60 Kitija Laksa - Itālijas MVP par atskaitīšanu WNBA komandā
«Sporta studijas» podkāsts. Epizode #60 Kitija Laksa - Itālijas MVP par atskaitīšanu WNBA komandā
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Kitija Laksa, kura aizvadījusi lielisku sezonu Itālijas līgā. Tituliem Itālijas čempionāta kausā un Superkausā viņa pievienoja arī vērtīgākās spēlētājas (MVP) titulu visos šajos turnīros. Laksa atklāja arī iemeslus, kāpēc tika atskaitīta no Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas (WNBA) komandas Sietlas ''Storm''. 
VIDEO. Grupa «Citi zēni» pagatavo īstu itāļu picu
VIDEO. Grupa «Citi zēni» pagatavo īstu itāļu picu
Atrodoties Itālijā, grupa "Citi zēni" nevarēja palaist garām iespēju savām rokām pagatavot īsto itāļu picu. Roberts un Krišjānis devās uz vietējo picēriju un palūdza šefpavāram izmantot virtuvi.
Podkāsts «Kultūrdeva». 23. epizode. Ar Jāni Skuteli
Podkāsts «Kultūrdeva». 23. epizode. Ar Jāni Skuteli
Raidieraksta “Kultūrdeva” 23. laidienā Henrieta Verhoustinska tiekas ar "stand-up" komiķi, aktieri, raidījumu vadītāju Jāni Skuteli. Jānis atcēla savu jauno stāvizrādi “Work in progress”, kad sākās karš. Toties viņš izrādei “Linda Vista” Jaunajā Rīgas teātrī (JRT), kur jau ilgāku laiku spēlē Alvja Hermaņa vadībā, pievienojis izrādi “Krizantēmas” Gata Šmita režijā turpat JRT. Arī dalībai Matīsa Kažas filmā “Kino un mēs” sekojušas lomas vēl trīs šī režisora pilnmetrāžas spēlfilmās – vesternā “Wild East. Kur vedīs ceļš”, “Ūdens garša”, kura nupat sākusi ceļu pie skatītāja, un filmā “Neona pavasaris”, kura vēl top.
Kāpēc pareizticīgo dievkalpojumiem ir vieta LTV ēterā?
Kāpēc pareizticīgo dievkalpojumiem ir vieta LTV ēterā?
Šīs nedēļas beigās būs pareizticīgo Lieldienas. Tās arī sakrīt ar diviem mēnešiem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis uz četru dienu pamieru par godu pareizticīgo Lieldienām.
Pieejama jauna Latvijas Radio mobilā lietotne
Pieejama jauna Latvijas Radio mobilā lietotne
Lai nodrošinātu ērtu un mediju patēriņa paradumiem atbilstošu satura pieejamību, Latvijas Radio izstrādājis jaunu mobilo lietotni, vienuviet piedāvājot visu sabiedriskā radio saturu: ziņas, podkāstus, mūziku un izklaidi gan tiešsaistē, gan pēc pieprasījuma. Lietotne pieejama latviešu valodā un krievu valodā. Līdz ar jaunās lietotnes publicēšanu iepriekš izstrādātās lietotnes Pieci.lv un Latvijas Radio 2 vairs netiks uzturētas.
Sigita Roķe: Mēs neesam un nebūsim varas medijs
Sigita Roķe: Mēs neesam un nebūsim varas medijs
Latvijas Televīzija (LTV) līdz šim nav saskārusies ar tik plaši un sistēmiski organizētiem publiskiem uzbrukumiem. Pret LTV burtiski kā no mācību grāmatas tiek vērsta plaša un labi organizēta dezinformācijas kampaņa, kas sākās ar tipisku viltus ziņu – no stundu gara raidījuma izgrieztu vienu teikumu, kam pievienota melīga interpretācija. Tā apšauba gan mūsu radīto saturu, gan zemiski uzbrūk žurnālistiem personīgi. Tiem televīzijas darbiniekiem, kuri kopš kara sākuma ir stāstījuši par karu Ukrainā, runājuši ar daudziem kara šausmas piedzīvojušiem cilvēkiem – ukraiņiem pašā Ukrainā, bēgļiem Eiropā un Latvijā, dažādiem  ekspertiem, militārpersonām, amatpersonām un daudzu citu sabiedrības grupu pārstāvjiem.  Visu karadarbības laiku mēs atspoguļojam kara šausmas un ukraiņu varonību, analizējam, pētām, palīdzam meklēt risinājumus.
Anda Rožukalne: Brīvība izvēlēties informācijas avotus ir viedokļu daudzveidības pamats
Anda Rožukalne: Brīvība izvēlēties informācijas avotus ir viedokļu daudzveidības pamats
Kara pirmais mēnesis. Speciālizlaidumi, papildu ziņu izlaidumi, pārplānoti raidījumi, īpašas informatīvi analītiskas programmas. Ziņas, mūzika un vakara pasaciņa ukraiņu valodā. Simt  divdesmit deviņas papildu satura stundas Latvijas Radio.  Paralēli Latvijas Televīzijā bijuši 56 ziņu izlaidumi, trīs īpaši informatīvi analītiskie raidījumi, nakts ziņas brīvdienās, reportāža “Brīvības tilts”, divi diskusijas “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumi. LTV7 saturā bijuši 68 ziņu izlaidumi, 22 analītiskie raidījumi “TČK”, īpaši izcelts saturs un darbs garās maiņās portālā LSM. Milzu auditorija sekoja koncerta pie Kongresu nama tiešraidei, gājienam pie Brīvības pieminekļa, labdarības koncertam Mežaparkā un koncerta pārraidei no Varšavas. Tā ir vien daļa no sabiedrisko mediju darba pirmajā kara mēnesī.
Anita Brauna: Vai sabiedriskie mediji tiešām apdraud Latviju? Vēstule Artim Pabrikam
Anita Brauna: Vai sabiedriskie mediji tiešām apdraud Latviju? Vēstule Artim Pabrikam
Pagājušās sestdienas vakarā, pārskatot ierakstus "Twitter" vietnē, starp fotogrāfijām, kurās redzamas cilvēku līķiem nokaisītas ielas Kijivas piepilsētā Bučā pēc Krievijas armijas izvākšanās, uzdūros Latvijas Republikas aizsardzības ministra Arta Pabrika vēstulei SEPLP un NEPLP. Tajā ministrs, pamatojoties uz "sabiedrības pamatoto neapmierinātību" par vienu interviju, kas izskanējusi LTV7 raidījumā "TČK", faktiski piesola izgāzt SEPLP izstrādāto sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, kas tiem nodrošinātu no politiķu ikgadējiem lēmumiem neatkarīgu un ilgtermiņā lielāku finansējumu. "Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu," paziņo Artis Pabriks.
«Sporta studijas» podkāsts. Epizode #54 Šāvēji Strautmanis un Vasermanis par armiju, šaušanu un karu...
«Sporta studijas» podkāsts. Epizode #54 Šāvēji Strautmanis un Vasermanis par armiju, šaušanu un karu Ukrainā
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Lauris Strautmanis un Emīls Vasermanis. Abi šāvēji tikko kā atgriezušies no Eiropas čempionāta Norvēģijā, kur komandu sacensībās izcīnīja sudraba medaļas. Abi sportisti šobrīd ir arī militārajā dienestā, viņi ieskicēja ieguvumus no darbošanās Zemessardzē un arī stāstīja par to, kādi šobrīd apstākļi ir Latvijas armijā. 
Ivars Zviedris: «Lietuvas pierobeža - citādais nav negatīvs»
Ivars Zviedris: «Lietuvas pierobeža - citādais nav negatīvs»
Ir cilvēki, kuri savu nākotnes profesiju izvēlas aiz spīta. Dainis uzskatīja, ka viņš savu fizisko īpašību dēļ neko citu nevar darīt kā vien fotografēt. Tā viņš kļuva par fotogrāfu, kādā dzīves posmā savu arodu pat nīstams. Šis, pēdējais “Klausītāja” stāsts, ir par citādo, kas vienā brīdī var biedēt, bet otrā - to var pat iemīlēt. Jo citādais nav mērāms ar vienādības zīmi sliktajam vai negatīvajam. Tas ir vienkārši kaut kas cits, varētu pat teikt īpašs.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd