Vasarā Tokijas olimpiskajās spēlēs pēc 14 dienu nošķirtības ikviens atbraucējs pilntiesīgi nonāca vietējā sabiedrībā, ar iespēju braukt metro, pēc vajadzības iegriezties veikaliņos vai kādā ielas ēstuvē. Ar dažām dienām pirms atgriešanās mājās, protams, bija par maz, lai caurcaurēm iepazītu vietējo vidi, tomēr varēja kaut nedaudz uz brīdi sajust Japānas garu kādās necilās Tokijas šķērsieliņās vai pilnajos metro vagonos. Pekinā spēles ir pavisam citas, un pēc burbulī pavadītajām 14 dienām par to vairs nav ne mazāko šaubu.
Atšķirībā no dažbrīd liberālās Japānas, kur sabiedrības intereses tāpat ir nostādītas daudz augstāk par indivīda vēlmēm, Pekinas olimpiskajās spēlēs netiek pieļautas ne mazākās atkāpes no reglamenta. Protams, dažos sīkumos var izkārtot sev pavisam nelielas atlaides, bet tas nemaina katram individuālā burbuļa būtību – ar žogu apjozta viesnīca, autobuss, sporta objekts. Vides piederību Ķīnai tikmēr apliecina iespēja sīko ēdamlietu bodītē maksāt juaņās par kokakolu, kuras etiķeti uzreiz pat neatpazīt, ja vien nav prasmju hieroglifu zinībās.
Austrumi un Rietumi šeit pavisam noteikti nesatiekas mūsdienu komunikācijas vidē.
Pamēģiniet kādu dienu sākt bez visiem ierastajiem sociālajiem rīkiem – "Google" pakalpojumiem, "Instagram", "Facebook", "Whatsapp", "Telegram" utt., un būsiet gluži kā Ķīnā nonākuši. Izrādās, ka bez Ķīnas tīmeklī atfiltrētā satura no Eiropas atceļojušais jūtas gluži kā senais namdaris, atstāts bez cirvja un āmura. Taisnība, bez ierobežojumiem viss ir pieejams olimpisko organizatoru internetā, bet viesnīcas istabā jādomā, kā pielāgoties situācijai, ja nav vēlēšanās kļūt par kādu vietējo sociālo mediju lietotāju. Izņēmuma statusu bauda viesnīcas numuros pieejamā CNN kabeļtelevīzija, taču brīva pieeja oficiālo Ķīnu kritizējošam medijam, visdrīzāk, ir tikai olimpisko ārzemju viesu privilēģija.
Visi Latvijas olimpieši ledusrenes sporta veidos un kalnu slēpošanā startēja Jaņcjinā, kur ierodoties, varēja gūt plašu priekšstatu par sausa klimata kalnu ainavu, bet atšķirībā no nepilnus 100 kilometru tālās Pekinas nekas neliecināja, ka tā ir ļoti apdzīvota un atbilstoša priekšstatiem par allaž ņudzošo un kūsājošo Ķīnu. Plašās ielas Pekinas EXPO parka apkaimē pie luksusa viesnīcām, kas uz spēļu laiku kļuvušas par ārzemju žurnālistu mājvietu, līdzās tukšiem jaunuzceltiem un arvien topošiem apdzīvotības ciematiem ir gandrīz bez dzīvības pazīmēm gan dienā, gan naktī.
Retu reizi redzams kāds gājējs vai mašīna bez olimpiskās simbolikas, un par raibāku noskaņojumu gādā tikai pie katras viesnīcas izvietoto policijas auto mirgojošie bākuguņi.
Ja sākotnēji šķita, ka vietējie Jaņcjinā devušies kur citur vērienīgi pāris nedēļas nosvinēt ķīniešu Jaungadu, kam par godu izgreznota pat netālu esošā armijas daļa, vēlāk kļuva skaidrs, ka tas nav noteicošais faktors. Dzīvojot burbulī un ārpus tā ceļojot tikai autobusā stingri noteiktā maršrutā, var pieņemt, ka olimpisko viesu izolācijas dēļ reālā Ķīnas dzīve Jaņcjinā rit kaut kur ārpus redzamās zonas, bet pārliecināties par to nav iespējams, un katrs var uzburt savus pieņēmumus par saskatāmo realitāti.
Centienos padarīt Jaņcjinu un tālāk kalnos esošo olimpisko ziemas sporta mājvietu Džandzjakou par Pekinas atpūtas zonu, nauda nav žēlota –
kalnos izbūvētas autostrādes ar daudziem vairākus kilometrus gariem daudzjoslu tuneļiem un viaduktiem, padarot pārvietošanos ļoti ātru. Cerams, tas noderēs pašiem ķīniešiem, kad spēles būs noslēgušās, ja vien ziemas sniega izklaides vietējai maksātspējīgajai sabiedrības daļai izrādīsies gana pievilcīgas. Tiesa, arī citos gadalaikos kalni Jaņcjinā piesaista dabas mīļotājus, īpaši pavasarī, kad citkārt sausajos kalnos acis priecē vairāk dzīvīgu krāsu.
Ambīcijas parādīt Ķīnu kā modernu tehnoloģiju priekšposteni raksturo arī transporta sistēma olimpisko spēļu norisēs iesaistīto dalībnieku pārvadāšanā.
Spēļu transporta sistēmas mugurkauls ir vairāk nekā 800 autobusu, ko darbina ūdeņradis, rīkotājiem lepojoties ar Pekinas spēlēm kā pirmo oglekļa neitrālu olimpisko pasākumu.
Retu reizi gan gadījās, ka kāds autobuss salūza un maršrutā neizbrauca, taču auksto laikapstākļu dēļ šoferiem biežāk bija jāveic kāds cits neierasts pienākums. Tā kā ūdeņraža busa izplūdes gāzēs ir tikai ūdens tvaiki, tie, kondensējoties uz piestātnes ceļa seguma aukstās virsmas, sasala, un šoferīši bieži vien bija redzami ar āmurīšiem, cenšoties atskaldīt nule kā izveidojušos nelielos ledus klājienus.
Kāda patiesībā ir Ķīna, olimpieši arī pēc atgriešanās mājās vairāk izzinās no medijiem un citu pieredzes. Gluži kā izskan NSRD ieteikums visiem Ķīnas kārajiem:
"Esmu Ķīnā bieži bijis,
Visu smalki pierakstījis.
Ja nu tevi šaubas māc,
Lasi manas grāmatas."
