Ārpus ētera
Ziemas olimpiskās spēles Pekinā pamazām ieskrienas ne tikai ar sacensībām, uzvarām un zaudējumiem, bet arī žurnālistiem pandēmijas burbulī uz savas ādas izbaudot, ko drīkst un ko nedrīkst. Piedzīvojumiem bagāts diennakti garais nogrieznis pirms un pēc olimpisko spēļu atklāšanas izvērtās Latvijas Televīzijas (LTV) komentētājiem Anatolijam Kreipānam un Mārim Rīmenim.
Šodien, 4. februārī, tiks atklātas XXIV ziemas olimpiskās spēles, kas norisināsies Pekinā. Kā ierasts, Anatolijs Kreipāns komentēs visus slēpošanas veidus un biatlonu kalnu zonā, Jānis Stepītis – hokeju. Savukārt Latvijas Televīzijas sporta žurnālists un sporta komentētājs Māris Rīmenis komentēs visus sporta veidus ledus trasē – bobsleju, kamaniņas, skeletonu, tāpat arī olimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas. Šoreiz saruna ar Māri Rīmeni par olimpiskajām spēlēm un komentētāja pozīciju.
Šodien, 4. februārī, ir Pasaules pretvēža diena, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem, to profilaksi un savlaicīgu slimību atklāšanu un ārstēšanu.
Viena diena līdz ziemas olimpisko spēļu sākumam Pekinā. Patiesībā sacensības kērlingā, hokejā sievietēm, tāpat frīstailā jau sākušās, daudzos citos veidos notiek oficiālie treniņi, tostarp Jaņcjinas ledus trasē kamaniņu braucējiem un skeletonistiem. Pašu trasi ķīnieši uzskata par sporta arhitektūras lepnumu, un tam ir jāpiekrīt. Iespaidīgs komplekss, kas labi iekļaujas arī apkārtējā vidē. Tieši ledus trasē Latvijai vislielākā pārstāvniecība šajās spēlēs (neskaitot hokeju), tāpēc pēdējā nedaudz brīvākā dienā šo rindu autors arī apciemoja šo kompleksu.
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska sarunājas ar režisoru un operatoru – jeb vienkārši dokumentālistu Ivaru Zviedri.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos kamaniņu braucējs Riks Kristens Rozītis un bobsleja pilots Dāvis Kaufmanis. Mēģinājām salīdzināt abu sporta veidu nianses, kā arī apspriedām latviešu olimpiešu izredzes Pekinas olimpiskajās spēlēs.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā jeb podkāstā viesos bijusī daiļslidotāja Diāna Ņikitina, kura piedalījusies Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, bet traumas dēļ priekšlaicīgi beidza sportistes karjeru. Diāna vairākus gadus trenējās pie Stefana Lambjēla, pie tā paša trenera, pie kura šobrīd savu talantu attīsta Deniss Vasiļjevs.
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Reinis Ošenieks pēc astoņu gadu pauzes atkal vadīs Olimpisko spēļu studiju, ik vakaru ziņojot par aktuālo olimpiskajās spēlēs Pekinā un aicinot uz diskusijām gan sportistus un trenerus, gan nozares ekspertus.
Sporta žurnālists Raimonds Gekišs Pekinā piedzīvos debiju olimpiskajās spēlēs – kopā ar Latvijas Televīzijas (LTV) komandu jau 31. janvārī viņš dosies ceļā uz Ķīnu. Sarunā Raimonds stāsta par satraukumu un apņemšanos ierobežotajos apstākļos skatītājiem sagādāt labākos stāstus.
Specifiskākās olimpiskās spēles tuvojas. Pekinā tās aizritēs pilnīgā Covid-19 pandēmijas drošības burbulī visiem akreditētajiem, gan ārvalstu viesiem, gan vietējiem izpalīgiem. Iepriekš pieredzēto Tokijā ar gaidāmo pat nevar salīdzināt, kaut toreiz jau domājām, ka tādi ierobežojumi varbūt ir pēdējo reizi… Nekā, tagad ir daudz stingrāk.
2020. gada februārī saņēmu pirmo uzaicinājumu ieskatīties stagnējošā Matīsa (Vidzemes) tirgus procesu aizkulisēs. Gadu vēlāk tas rezultējās ar pro bono (bezatlīdzības veikts darbs sabiedriskajam labumam – red.) prezentāciju Rīgas Domes (RD) koalīcijas pārstāvjiem, kurā atklāju savu vērtējumu par tirgus status quo un iepazīstināju ar savu nākotnes scenāriju, iezīmējot nepamanītus, vērtīgākus un arī trauslus ceļus tā revitalizācijā. Šis ir atskats uz Matīsa tirgus kritienu un manu vīziju par tā atdzimšanu, kas tomēr nesniedz visas atbildes.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Andris Sprūds un bijušais žurnāla ''Sports'' galvenais redaktors Dainis Caune.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos kamaniņu braucēja Ulla Zirne, kura piedalījusies divās olimpiskajās spēlēs, un Edgars Masaļskis, kurš hokejista karjeras laikā paspējis spēlēt četrās olimpiādēs. Kādas bija viņu pirmās olimpiskās spēles, kas notiek olimpiskajā ciematā, kā viņi vērtē Latvijas sportistu izredzes šogad, – sarunā tika apspriestas šīs un vēl daudzas tēmas.
Pagājušā gada nogalē Latvijā pretēju uzskatu sadursmes izraisīja polemika par 2018. gadā Beļģijas pilsētā Zedelgemā atklāto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai”, kas veltīts 12 000 latviešu karagūstekņiem. Piemineklis tapis pēc vietējās pašvaldības un Latvijas Okupācijas muzeja iniciatīvas un finansiāla atbalsta. 26.–27. novembrī Zedelgemā sanākušās starptautiskās neatkarīgo ekspertu komisijas slēdziens ar vēsturiskā fona skaidrojumu un rekomendācijām par pieminekļa pārvietošanu [1] izsauca ne tikai vairāku Latvijas valdības ministru paziņojumus, bet radīja arī asu domu apmaiņu Okupācijas muzeja vadības un atsevišķu Zedelgemas komisijas zinātnieku vidū.
Visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases futbolists Māris Verpakovskis šobrīd ir Latvijas futbola čempionu RFS ģenerāldirektors. Viņa pienākumos ietilpst arī jauno futbola talantu meklēšana, to attīstīšana un pēc tam pārdošana lielajiem Eiropas vai pasaules klubiem. Kur Verpakovskis un viņa komanda meklē jaunos talantus mēģinājām uzzināt jaunākajā Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā.
Aizvadītā gada izskaņā Daugavpils pašvaldība pabeidza īstenot projektu “Pārrobežu reģionālā kultūras mantojuma tūrisma paplašināšana”. Par Daugavpils partneri kļuva Kauņa, un šis projekts ir daļa no plašās Latvijas un Lietuvas sadarbības programmas.
Jauno mediju joma Latvijā un pasaulē pēdējās desmitgades laikā ir ārkārtīgi attīstījusies. Kad sāku savu podkāstu, pie mums tikai retais zināja, kas tie ir. Pašlaik katram otrajam ir savs raidījums, “YouTube” kanāls, “TikTok” vai “Instagram” profils, un influenceri ir nopietna mārketinga nodarbe. Diemžēl uz šī augošā un arvien daudzveidīgākā mediju fona sabiedrības kopējais medijpratības līmenis ir iepalicis. Viltus ziņas un konspirāciju teorijas ir kļuvušas par ikdienu, tomēr aizvien ir cilvēki, kuri neuzskata par vajadzīgu apgūt kaut pamata prasmes kritiskajā domāšanā un satura analīzē. To, protams, saprot arī krāpnieki, kuri ātri gūst peļņu, izmantojot cilvēku lētticību un ietekmējamību.
Likvidējot starptautisko vēstures un izglītības biedrību “Memoriāls”, bet diennakti vēlāk – arī tāda paša nosaukuma cilvēktiesību aizstāvības centru, Vladimira Putina režīms pielicis pēdējo punktu diskusijā par to, uz kurieni virzās valsts. Lūk, uz turieni arī virzās.
Kurš kovida laikā nav dabūjis pa galvu, kurš bija sabijies stingrāku Covid-19 ierobežojumu ieviešanā, un kurš neskatās “Panorāmu”? Gada izskaņā esam apkopojuši 18 spilgtus citātus, kas iezīmē šā gada nozīmīgākos notikumus Latvijā. Pārbaudi, vai vari atminēt, kurš to ir teicis, un izaicini draugus pārspēt sevi!
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
