Emociju viļņi tīmeklī jau nosaukti par emocionālo demokrātiju. Šis jēdziens pretstata racionālu sabiedriski politisko notikumu analīzi, kas palīdz veidoties sabiedriskajai domai, emocijās balstītai spriešanai jeb alternatīvai demokrātijas praksei. Par to arī ceturtais stāsts rakstu sērijā par dezinformāciju.
Ārpus ētera
Brīvdienās virs karstajā vasarā sasilušajiem Baltijas jūras ūdeņiem ieplūdīs vēsāks gaiss. Tie ir piemēroti apstākļi, lai atkal veidotos ūdensstabi jeb virpuļviesuļi virs ūdens. Pagājušajās brīvdienās, kad īslaicīgi kļuva vēsāks, Baltijas piekrastē tika manīti vairāk nekā 10 ūdensstabu.
Uz katrām vēlēšanām politiķi atrod jaunus jājamzirdziņus. Par vienu no tiem pēdējā laikā kļuvusi obligātā iepirkuma komponente (OIK), komentējot priekšvēlēšanu cīņu partiju vidū, stāstīja Latvijas Radio žurnāliste Madara Fridrihsone.
Jauni cilvēki un bērni svešumā joprojām runā latviski – vairāk nekā septiņdesmit gadus pēc viņu senču došanās trimdā. Kā tas iespējams? Ar kādām pūlēm trimdas latvieši noturējušies pie savām saknēm? Varbūt tās nemaz nav pūles, bet prieks?
Šogad ne tikai daba mūs lutina ar īstu vasaru, bet ļoti karsti ir arī Latvijas futbola stadionos. Valsts čempionātā gan visi interesantākie notikumi vēl ir priekšā, tāpēc par pēdējā laika galveno pašmāju futbola aktualitāti kļuva mūsu klubu starts Eiropas kausos. Uz lielās skatuves Latvijas klubi atstāja visnotaļ solīdu iespaidu, bet lielāko laimestu ieguva Jūrmalas “Spartaks”, kas joprojām turpina sapņot par Eiropas līgas grupu turnīru un par dažiem starptautiskajiem mačiem jau ir nopelnījis miljonu eiro.
Aktuālais gadījums ar viltus informāciju par ''Alfas'' vai ''Alffas'' it kā sabrukšanu, citi zemiski informācijas sagrozīšanas piemēri liek uzdot dažādus jautājumus. Viens no tiem – kā pret to cīnīties, kā atšķirt izteiksmes brīvību no muļķīgas kļūdas, ļaunprātības un nelikumībām?
Nākamās nedēļas sākumā karstuma vilnis Latvijā būs beidzies, bet vai tas nozīmē arī vasaras beigšanos?
Otrā pasaules kara pēdējais gads. Hitlera dienas ir skaitītas, bet Latvijas liktenis – miglā tīts. Pāri jūrai, caur tumsu un nāves briesmām glābjas bēgļu pārpilnas laivas. Kas bija pie airiem un motoriem? Kurzemes laivu vīri – Latvijas varoņstāsts.
Nosaukt par meļiem. Pārmest, ka ignorē. Uzbrukt personīgi, apsaukāt un aizskart. Pazemot kā profesionāļus. Apmelot. Mērķtiecīgi vajāt ar sociālo mediju vai savā rīcībā esošu informācijas līdzekļu palīdzību. Viss nosauktais ietilpst sarakstā “politiķu uzbrukumi žurnālistiem”. Vai arī Latvijā? Pašreiz – diemžēl, jā!
Šīs būs karstākās brīvdienas šogad, taču joprojām jautājums - vai būs karstāks nekā pagājušās vasaras svelmīgākajā dienā?
Holokausts Latvijā – ebreju un romu masu slepkavības nacistu okupācijas laikā. Vēsturnieki to sauc par lielāko noziegumu mūslaiku Latvijas vēsturē. Bet kas bija noziedznieki? Tikai svešie? Vai arī savējie?
Tagad arī Latvijā mierīgi varam teikt, ka vārdu savienojums “viltus ziņa” ir izskrējis cauri pirmajam popularitātes vilnim, apnicis un kļuvis tukšs. Bet joprojām pietiekami noderīgs, lai to izmantotu kā ieroci dažādām, arī apšaubāmām vajadzībām. Vai tiekam galā?
Pagaidām karstuma vilnis lielus temperatūras rekordus nav nesis, taču karstums ir noturīgs un prognozes rāda, ka saglabāsies vēl ilgi. Vai šis var kļūt par lielāko karstuma vilni gadsimtā? Skaties video.
Hruščova atkusnis, 1959.gada vasara, latviešiem pārvēršas neizbrienamā stagnācijas šļurā. Latvisko komunistu apspiešana – atslēgas pagrieziens vēl niknākai Latvijas asimilācijai. Vai to varēja novērst? Vai varēja būt savādāk – kā Igaunijā un Lietuvā?
Pasaules kauss futbolā noslēdzās ar diezgan pārliecinošu Francijas valstsvienības triumfu. Parīzē uzvaru nosvinēja ar vērienu, bet čempionu komanda saņēma Francijas augstāko valsts apbalvojumu – Goda leģiona ordeņus.
Svētdien jau laikus jāieņem vieta pie TV ekrāniem, lai no plkst. 18 vērotu četrgades galveno sporta maču – Pasaules kausa finālspēli futbolā. Pēc mēnesi ilga futbola maratona visu distanci līdz galam ir veikušas un čempionu titulu izspēlēs Francijas un Horvātijas valstsvienības.
Dziesmusvētku nedēļa ir pagājusi. Sociālajos tīklos joprojām virmo Dziesmusvētku atbalsis. Pārsvarā cilvēki ir izjutuši Dziesmusvētku efektu kā spēcinošu, pašapziņu ceļošu. Ir pieaugusi tautas kopības, vienotības sajūta. Cilvēki ir jutušies vērtīgi, stipri, svarīgi. Vienlaikus ir bažas labo efektu pazaudēt.
Kalendārā vasara jau pusē. Prognozes liecina, ka tās otra puse būs karstāka par pirmo, vairāk skaties video:
1994. gada 6. jūlijs. Mazā Rīga uz vienu dienu sajūtas kā pasaules naba. Ciemos – pats Amerikas prezidents! Pieklājības vizīte? O, nē! Vēsturisks atslēgas pagrieziens Baltijas ceļā uz brīvo pasauli.
Apritējis jau vairāk nekā gads, kopš darbu sāka pērnā gada jūnijā pašvaldības domēs ievēlētie deputāti. Šķiet, itin piemērots brīdis, lai ielūkotos Latvijas lielākās pašvaldības – galvaspilsētas domes deputātu – iesniegtajās valsts amatpersonu deklarācijās par 2017. gadu un tiktu skaidrībā, vai atrašanās domes valdošajā koalīcijā dod kādas priekšrocības tīri materiālā ziņā.