“Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir izveidojusi organizāciju Olympic Broadcasting Services (OBS), kas nodrošina visu sacensību, kā arī atklāšanas un noslēguma ceremoniju filmēšanu. Raidorganizācijām visā pasaulē tā piedāvā pakalpojumus – olimpisko spēļu laikā īrēt telpas mediju centrā un tehniskos resursus, lai iegūtu iespēju piekļūt visiem materiāliem – gan failiem, gan tiešraidēm nepieciešamajam video un audio saturam. OBS arī nodrošina, lai, izmantojot satelītu vai interneta sakarus, signālu var nosūtīt uz raidorganizācijas mītnes zemi.”
Pirms olimpiskajām spēlēm Sočos visas raidtiesības un tehnisko savietojamību televīzijām nodrošināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība (European Broadcasting Union – EBU), kuras dalīborganizācija ir arī Latvijas Televīzija. Bet Sočos bija pirmā reize, kad EBU šos pakalpojumus vairs nesniedza, jo bija zaudējusi iepirkuma procedūrā. “Līdz ar to arī Latvijas Televīzijai nācās apgūt, kā tehniski olimpisko spēļu saturu nogādāt skatītājiem Latvijā. Sočos bija tiešām daudz nezināmā,” teic Renārs.
Jautāts par saviem pienākumiem olimpiskajā komandā, viņš stāsta: “Viens no maniem uzdevumiem pirms Pekinas spēlēm bija izveidot un saskaņot tehnisko projektu – kā savietot OBS sniegtos pakalpojumus ar Latvijas Televīzijas vajadzībām un iespējām un kādi tehniskie risinājumi mums nepieciešami, lai piekļūtu OBS filmētajiem materiāliem. Savukārt spēļu laikā man jāuzstāda visas nepieciešamās iekārtas un to konfigurācijas, lai, piemēram, nodrošinātu mūsu komentētāju runāto tekstu pārraidīšanu uz Rīgu.”
Nākamais līmenis
“Šīs spēles Pekinā no tehnoloģiju viedokļa ir nākamais līmenis, jo OBS ir pilnībā atteikusies no jebkādiem analogiem signālu pārraides veidiem. Viss ir pārgājis tikai uz digitālu signālu izplatīšanu, līdz ar to arī mums mainās veids, kā veidojam komentētāju audio signālu. Tas ir kas jauns gan man, gan Latvijas Televīzijai.
Spēlēs Sočos bija iespēja piekļūt video materiāliem tikai pa SDI kabeļiem, bet tagad arvien vairāk un vairāk pieejami dažādi mākoņpakalpojumi. Katrreiz OBS ievieš ko jaunu, domāju, ka perspektīvā uz spēlēm nebūs vairs jāved līdzi tik daudz savu iekārtu, jo vēl plašāk varēs īrēt mākoņpakalpojumus. Šobrīd tas gan nav lēts prieks.
Katrās spēlēs ir konkrēts Sporta redakcijas sagatavots raidīšanas plāns, bet absolūti vienmēr rodas kādi neparedzēti apstākļi.
Piemēram, spēlēs Sočos mēs iepriekš nezinājām, ka uzstāsies “Prāta vētra”. Koncerts nebija pieejams raidīšanai pa satelītu, bet uzzinājām, ka pēc pieprasījuma iespējams iegūt ieraksta video failu. Ierakstu vajadzēja ātri nosūtīt uz Latviju, jo skatītājiem jau bija paziņots par izmaiņām programmā. Interneta ātrums diemžēl nebija izcils, tāpēc beigu beigās fails tika griezts mazos gabaliņos un no četriem datoriem dažādās mediju centra vietās, no dažādiem interneta pieslēgumiem sūtīts prom uz Rīgu.
Spēles, ko nefilmē vispār
Skatītāji reizēm neizprot, kā var būt, ka Latvijas Televīzija nerāda latviešu sportistu startus, bet tā diemžēl gadās – ir daudz spēles laukumu, bet satelīta kanāli, pa kuriem pārraidīt tiešraides video, – ierobežotā daudzumā.
Interesantas attiecības mums olimpiskajās spēlēs veidojušās ar tenisu. Parasti satelīta tiešraidei ir pieejams tikai centrālais korts. Vēl daži korti tiek producēti, bet satelītā mums pieejami tikai ierakstā vai OBS arhīva serverī. Atkarībā no laukuma izlozes un sastādītās satelīta kanālu programmas, meklējam risinājumu, lai pārraidītu spēles pēc iespējas ātrāk.
Rio spēlēs teju izveidojās situācija, ka mūsu pludmales volejbolistiem būtu jāspēlē laukumā, kuru vispār nefilmē.
Un tad nācās domāt – vai un kā varētu filmēt ar mobilo telefonu, lai vismaz kaut kādu saturu piegādātu skatītājiem Latvijā. Šobrīd kovida situācijas dēļ esam pieraduši pie ''Zoom'' tiešraidēm un video, kas uzņemti ar mobilajiem telefoniem, bet tolaik, 2016. gadā, mums pašiem nebija pieredzes, kā varētu ēterā palaist ar mobilo telefonu uzņemtu sacensību video, turklāt arī skatītāji sagaidīja tikai profesionāli filmētu saturu. Toreiz mūsu volejbolisti netika nākamajā kārtā un šī spēle nenotika, līdz ar to mums nosacīti paveicās – nevajadzēja īstenot plānu B.
Šīs ir manas ceturtās olimpiskās spēles kopā ar Latvijas Televīzijas komandu – pirmās bija Sočos 2014. gadā, pēc tam Rio, pagājušajā gadā – Tokijā. Jāsaka, ka katrreiz esam sagatavojuši plānu, bet sarežģītas situācijas tomēr rodas. Lai skatītājiem sniegtu klātbūtnes efektu, ne reti nākas būt gan fleksibliem, gan radošiem,” klāsta Renārs Koemecs.
