Ārpus ētera
Lai arī pērnā gada beigās visiem Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) kandidātiem vēl bija vērojamas līdzīgas sekmes, Cēsis jau kopš sākuma vienmēr bijušas nedaudz priekšā (piemēram, regulāri publiski skaidrojot savu pozīciju, izaicinājumus, mērķus, ko plāno risināt EKG ietvaros). Varbūt tas saistīts ar to, ka pilsētai jau ir pieredze kandidējot vai tas, ka vietvara jau pirms 2 gadiem konceptuāli atbalstīja Cēsu dalību konkursā.
Daugavpils ir, iespējams, visatbilstošākā pilsēta Marseļas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2013. gada scenārijam – uzvarēt nevis ar to, ka viss ir foršs un pūkains, bet gan ar to, kā tituls seko izaicinājumiem un paškritikai, cerams, to apzināšanai un stratēģijas sagatavošanai risinājumiem. Šādā kontekstā triumfs Daugavpilij būtu visnepieciešamākais starp Latvijas kandidātēm, jo darba pie pašattīrīšanās un potenciālu izmantošanas pilsētai ir ļoti daudz.
Gada sākumā tapa zināms, ka arī Jelgava vēlas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tam sekoja pauze, tad pilsētas mājaslapā tika minēts: “Pašvaldības iestādei "Kultūra" jāsagatavo un jāiesniedz pieteikums apstiprināšanai Jelgavas pilsētas domei līdz 2021. gada 30. aprīlim.” Personīgi zinu, ka pie pieteikuma strādā dzejniece un kultūras pasākumu producente Madara Gruntmane-Dujana, kas ir laba ziņa; diemžēl publiski tas nav izskanējis, nesaprotu, kāpēc gan nelepoties.
Kad atskatījos uz saviem iepriekšējiem pierakstiem, lai atsauktu atmiņā savus novērojumus Jēkabpils sakarā, sapratu, ka lielākoties tajos vērojama līdzīga tendence – “no Jēkabpils nozīmīgus procesus nenolasīju” vai “no Jēkabpils neko jaunu vai nozīmīgu neesmu dzirdējis”.
Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa ietvaros vērojams, ka Jūrmala ir viena no pilsētām, kas vēlas mācīties gan no savām, gan citu kļūdām un padarīt vidi dzīvojamāku. Pats esmu bijis aicināts piedalīties un novērot pieteikuma veidošanas procesu, tāpēc varu apstiprināt, ka jau 2020. gada izskaņā Jūrmala daudz strādāja ar fokusgrupu intervēšanu, darbnīcu izpildi un lekcijām par iespējamajiem virzieniem pieteikuma sagatavošanā.
Lai arī iesākums bija pārsteidzoši un pat satraucoši kluss, Kuldīga pavasarī beidzot iezīmēja pirmos, bet ļoti spēcīgos vaibstus savā Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumā. Vispirms pilsēta gada sākumā sevi spēcīgi pieteica UNESCO mantojumam. Pēc tam noskaidroju, ka pie Kuldīgas piedāvājuma pieslēdzies daudziem zināmais pilsētvides, kultūrplānošanas un kopienu eksperts Jonas Buhels (Jonas Büchel). Tad tika izziņots, ka Kuldīgas novada partneri kandidējot būs Alsungas, Skrundas, Saldus, Ventspils un Aizputes novadi.
Pēc ļoti ilga un bezcerīga klusuma Ogre marta beigās pašvaldības domes ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izsludināt konkursu “Ogres novada pašvaldības vizuālās identitātes un saukļa izstrāde projekta “EKG 2027” pieteikumam”. Rezultāti tika paziņoti nesen, trīs nedēļas pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma termiņa, un par labāko starp 22 variantiem tika atzīts mākslinieka Jāņa Rožkalna piedāvājums – “Gaismas pilsēta”. Logotips ilustrē “šobrīd tik aktuālo viedierīču “ieslēgšanas pogu”, bet tajā pašā laikā ir kā saule, simbolizējot gaismu, gaišas domas un labus darbus”.
Liepāja varētu būt pretarguments manai kritikai par nepietiekamo Eiropas kultūras galvaspilsētu komunikāciju tikai pašvaldības kanālos. Kā labo piemēru vispārējā saziņā var minēt portālu Liepājniekiem.lv, kas aprīlī ar 165 000 skatījumiem bija vienīgā reģionālā lapa, kas nonāca Latvijas skatītāko portālu Top 20.
Divas nedēļas pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma termiņa beigām man bija tas gods vadīt Valmieras Līdzdalības forumu (kas atkal ir nepiedodami vēlu, lai gan izrādījās jaudīgs pasākums). Forumā izskanēja daudz atziņu par to, kas uzliek Valmieru uz pilsētas kartes – globāli atpazīstama industriālā ražošana, sporta zvaigznes, pilsēta pasaulē izskanējusi kā labais piemērs “micro city” jeb mazajām lielpilsētām.
Andris Auziņš Latvijas Televīzijas ''Sporta studijas'' podkāstā uz sarunu aicinājis divus Latvijas handbola izlases spēlētājus Māri Veršakovu un Artūru Kuģi. 2020. gadā Latvijas hanbola izlase pirmo reizi spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet nākamā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā izcīnīja tikai vienu panākumu.
Jau svētdien Parīzē sāksies gada otrais ”Grand Slam” turnīrs tenisā “French Open”, kas ilgs līdz pat 13. jūnijam. Mums vismaz pats sākums šoreiz paliek pasaules hokeja čempionāta ēnā, taču globāli pasaulē Francijas atklātais čempionāts tomēr ir ar lielāku auditoriju un interesi nekā hokejā. Latviju šoreiz pieaugušo turnīrā pārstāvēs abas mūsu labākās dāmu tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova – Ernestam Gulbim atkal neizdevās pārvarēt kvalifikāciju vīriešiem.
No neskaitāmām laba virsraksta izveidošanas iespējām kāds no portāla la.lv darbiniekiem iepriekšējās brīvdienās izvēlējās publicēt maldinošu, emocionāli satraucošu, mediju darbu un valsts institūcijas centienus diskreditējošu variantu. Saņemot SPKC informāciju, kuras mērķis bija mazināt melu izplatību, portāla la.lv darbinieks pārvērta to dezinformācijā, jo radīja šo: “SPKC nāk klajā ar paziņojumu par ziņu, ka pēc vakcīnas saņemšanas esot miris jauns vīrietis”.
''Sporta studijas'' podkāstā Raimonds Gekišs uz sarunu aicinājis Latvijas izlases trenera asistentu Raimondu Vilkoitu, kurš kopā ar Pēteri Gromu veiksmīgi ieteica Bobam Hārtlijam izmantot ‘’Trenera izaicinājumu’’ spēlē pret Itāliju. Otrs viesis – Latvijas U-20 izlases galvenais treneris, kā arī ‘’Hokeja studijas’’ eksperts Kārlis Zirnis.
Neadekvātais kaimiņš aiz sienas atkal sadzēries, vicina dūres un sola visiem parādīt Kuzjas māti. Visvairāk žēl viņa sievas un bērnu, kam jau gadiem ilgi nākas sadzīvot ar vardarbīgā tirāna izgājieniem. Bet ko darīt, kā palīdzēt?
Vairāk nekā pusgadu, kopš medijos parādījās pirmais vilnis ar ziņām par potenciālajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) 2027. gada titula pretendentiem Latvijā, esmu sekojis līdzi notikumu attīstībai. Nesauciet mani par ekspertu, neesmu arī atlases žūrijas loceklis vai lielās kultūrdzīves guru. Esmu tikai aizrautīgs vērotājs, kas laika gaitā saskāries ar kultūru, pilsētvidi, radošajām industrijām un tūrismu gan no starpdisciplināra lietotāja, gan akadēmiski un arī pašmācības ceļā izglītota radītāja, gan komunikācijā un realizācijā iesaistītu iestāžu un projektu darbinieka rakursiem. Vērotājs, kas ļoti vēlētos, lai uzvar katra kandidātpilsēta.
Eirovīzija, homofobija un būšana par mācītāju ir šī, devītā, Kultūrdevas podkāsta trīsvienība. Vai mākslinieka būtība ir spoguļot sabiedrību vai tās daļu, vai jābūt par skaidras nostājas paudēju? Un ko darīt, kad tevi nesaprot un mēģina nokost no visām malām? Ralfs Eilands dalās savos stāstos.
Reinis Ošenieks uz sarunu Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā aicinājis Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidentu Aivaru Platonovu, vieglatlētikas treneri Viktoru Lāci, kardiologu Andreju Ērgli un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vecāko epidemioloģi Ritu Korotinsku.
Piektdienas, 14.maija, pēcpusdienā norisināsies valdību veidojošo partiju un deputātu sarunas saistībā ar tālākās darbības nosacījumiem. Izskan dažādas versijas par valdības turpmāko darbu un atbildību sadalījumu.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Raimonds Gekišs uz sarunu aicinājis 2021. gada Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionu Pēteri Gromu. Pēteris ir video analītiķis Omskas ''Avangard'' komandā.
Astotais "Kultūrdevas" podkāsts jeb raidieraksts ir kā telefonsaruna, kurā iespējams ieklausīties Unas Rozenbaumas domu lidojumā par to, cik viegli vai grūti ir radīt saturu jauniešiem, pieskaramies arī LTV seriālam “Paliec negatīvs”. Aprunājam to, kas viņu aizvedis līdz Londonas Dizaina biennālei, kur viņa kopā ar Reini un Kristu Dzudzilo šogad (jau jūnijā) pārstāvēs Latviju, kā top viņas pilnmetrāžas filmas “Komunalka” scenārijs, kuru plānots rakstīt periodos, kad jābūt pašizolācijā, un kāpēc viņa vēlas būt par tiltu starp latviešu un krievu auditorijām. Par Dizaina gada balvas nominācijām, Latvijas Radioteātri un “Prāta vētru”. Daudz tematu, viena saruna, jo kultūra notiek un sarunas par notikumiem tajā arī dziedē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
