Ārpus ētera
Latvijas regbija valstsvienība mājās aizvadījusi divas spēles Eiropas čempionāta turnīrā, atgriežoties laukumā pēc pandēmijas izraisītās pauzes. Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā par regbija kultūru Latvijā stāsta divi izlases spēlētāji – Elmārs Šefanovskis un Toms Asejevs.
Raidieraksta “Kultūrdeva” 23. laidienā Henrieta Verhoustinska tiekas ar "stand-up" komiķi, aktieri, raidījumu vadītāju Jāni Skuteli. Jānis atcēla savu jauno stāvizrādi “Work in progress”, kad sākās karš. Toties viņš izrādei “Linda Vista” Jaunajā Rīgas teātrī (JRT), kur jau ilgāku laiku spēlē Alvja Hermaņa vadībā, pievienojis izrādi “Krizantēmas” Gata Šmita režijā turpat JRT. Arī dalībai Matīsa Kažas filmā “Kino un mēs” sekojušas lomas vēl trīs šī režisora pilnmetrāžas spēlfilmās – vesternā “Wild East. Kur vedīs ceļš”, “Ūdens garša”, kura nupat sākusi ceļu pie skatītāja, un filmā “Neona pavasaris”, kura vēl top.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Kārļa un Jāņa Reišuļa tētis Kaspars Reišulis. Kā abi talantīgie motobraucēji nonāca motokrosā, un kādas šobrīd ir abu brāļu izredzes nonākt rūpnīcu komandās?
Šīs nedēļas beigās būs pareizticīgo Lieldienas. Tās arī sakrīt ar diviem mēnešiem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis uz četru dienu pamieru par godu pareizticīgo Lieldienām.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos "Dinamo Rīga" ģenerālmenedžera palīgs un daudzu hokejistu palīgs aģentu un klubu lietās Guntars Paste.
Lai nodrošinātu ērtu un mediju patēriņa paradumiem atbilstošu satura pieejamību, Latvijas Radio izstrādājis jaunu mobilo lietotni, vienuviet piedāvājot visu sabiedriskā radio saturu: ziņas, podkāstus, mūziku un izklaidi gan tiešsaistē, gan pēc pieprasījuma. Lietotne pieejama latviešu valodā un krievu valodā. Līdz ar jaunās lietotnes publicēšanu iepriekš izstrādātās lietotnes Pieci.lv un Latvijas Radio 2 vairs netiks uzturētas.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos bijusī Arizonas universitātes basketboliste Māra Mote, kura pērn kā pirmā latviete spēlēja ASV studentu sporta (NCAA) ''Marta trakuma'' finālčetriniekā. Tikmēr Liene Meļņika (agrāk Priede) dalījās ar savu pieredzi Misūri universitātē.
Latvijas Televīzija (LTV) līdz šim nav saskārusies ar tik plaši un sistēmiski organizētiem publiskiem uzbrukumiem. Pret LTV burtiski kā no mācību grāmatas tiek vērsta plaša un labi organizēta dezinformācijas kampaņa, kas sākās ar tipisku viltus ziņu – no stundu gara raidījuma izgrieztu vienu teikumu, kam pievienota melīga interpretācija. Tā apšauba gan mūsu radīto saturu, gan zemiski uzbrūk žurnālistiem personīgi. Tiem televīzijas darbiniekiem, kuri kopš kara sākuma ir stāstījuši par karu Ukrainā, runājuši ar daudziem kara šausmas piedzīvojušiem cilvēkiem – ukraiņiem pašā Ukrainā, bēgļiem Eiropā un Latvijā, dažādiem ekspertiem, militārpersonām, amatpersonām un daudzu citu sabiedrības grupu pārstāvjiem. Visu karadarbības laiku mēs atspoguļojam kara šausmas un ukraiņu varonību, analizējam, pētām, palīdzam meklēt risinājumus.
LTV raidījuma "Kultūrdeva" raidieraksta "Kultūrdeva" 22. laidienā vadītāja Henrieta Verhoustinska sarunājas ar mūziķi Katrīnu Gupalo. Katrīna ir mūziķe-orķestris: ļoti īpaša balss, komponiste, pianiste, mūzikas izrāžu veidotāja, producente un aktrise.
Kara pirmais mēnesis. Speciālizlaidumi, papildu ziņu izlaidumi, pārplānoti raidījumi, īpašas informatīvi analītiskas programmas. Ziņas, mūzika un vakara pasaciņa ukraiņu valodā. Simt divdesmit deviņas papildu satura stundas Latvijas Radio. Paralēli Latvijas Televīzijā bijuši 56 ziņu izlaidumi, trīs īpaši informatīvi analītiskie raidījumi, nakts ziņas brīvdienās, reportāža “Brīvības tilts”, divi diskusijas “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumi. LTV7 saturā bijuši 68 ziņu izlaidumi, 22 analītiskie raidījumi “TČK”, īpaši izcelts saturs un darbs garās maiņās portālā LSM. Milzu auditorija sekoja koncerta pie Kongresu nama tiešraidei, gājienam pie Brīvības pieminekļa, labdarības koncertam Mežaparkā un koncerta pārraidei no Varšavas. Tā ir vien daļa no sabiedrisko mediju darba pirmajā kara mēnesī.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Aleksandrs Samoilovs. Podkāsta ieraksta dienā Aleksandrs svin savu 37. jubileju, pludmales volejbolists nav tikai sportists, viņš organizē nometnes, šobrīd iegūst jau trešo augstāko izglītību.
Pagājušās sestdienas vakarā, pārskatot ierakstus "Twitter" vietnē, starp fotogrāfijām, kurās redzamas cilvēku līķiem nokaisītas ielas Kijivas piepilsētā Bučā pēc Krievijas armijas izvākšanās, uzdūros Latvijas Republikas aizsardzības ministra Arta Pabrika vēstulei SEPLP un NEPLP. Tajā ministrs, pamatojoties uz "sabiedrības pamatoto neapmierinātību" par vienu interviju, kas izskanējusi LTV7 raidījumā "TČK", faktiski piesola izgāzt SEPLP izstrādāto sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, kas tiem nodrošinātu no politiķu ikgadējiem lēmumiem neatkarīgu un ilgtermiņā lielāku finansējumu. "Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu," paziņo Artis Pabriks.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Lauris Strautmanis un Emīls Vasermanis. Abi šāvēji tikko kā atgriezušies no Eiropas čempionāta Norvēģijā, kur komandu sacensībās izcīnīja sudraba medaļas. Abi sportisti šobrīd ir arī militārajā dienestā, viņi ieskicēja ieguvumus no darbošanās Zemessardzē un arī stāstīja par to, kādi šobrīd apstākļi ir Latvijas armijā.
Ārzemju ziņu redaktore Anna Ūdre LTV Ziņu dienestam pievienojās 2020. gada sākumā. Jau pirmajā darba dienā viņa veidoja sižetu par Irānas notriekto Ukrainas pasažieru lidmašīnu. Pēc diviem nostrādātiem mēnešiem ziņu ritmu pilnībā izmainīja pandēmija.
Ir cilvēki, kuri savu nākotnes profesiju izvēlas aiz spīta. Dainis uzskatīja, ka viņš savu fizisko īpašību dēļ neko citu nevar darīt kā vien fotografēt. Tā viņš kļuva par fotogrāfu, kādā dzīves posmā savu arodu pat nīstams. Šis, pēdējais “Klausītāja” stāsts, ir par citādo, kas vienā brīdī var biedēt, bet otrā - to var pat iemīlēt. Jo citādais nav mērāms ar vienādības zīmi sliktajam vai negatīvajam. Tas ir vienkārši kaut kas cits, varētu pat teikt īpašs.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Baiba Bendika – vienīgā biatloniste, kura pārstāvēja Latviju Pekinas olimpiskajās spēlēs. Ar Baibu apskatījām biatlona problēmas, kāpēc latvieši savā starpā strīdas. Kādas perspektīvas Baiba redz sev nākotnē un kā vērtē savu startu slēpošanā.
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas raidieraksta “Kultūrdeva” 21. laidiena viešņa ir Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa, kurai pavisam svaiga pirmizrāde teātrī – “10 iemeslu apciemot Kauci”, un kura pēdējos gados darbojas arī kā dokumentālā kino režisore. Viņas jaunākā, otrā filma “Iļģuciema māsas” pirmizrādi nesen piedzīvoja festivālā “Artdocfest Riga”
2014. gada vasarā raidījuma “Sirmais. Kulta ēdieni” komanda devās uz Ukrainu filmēt stāstu par kulta zupu boršču. “Neviens no mums līdz tam Ukrainā nebija bijis un neko daudz par Ukrainu, kā arī tās cilvēkiem nezināja. Kad izbraucām, zinājām vien to, ka Kremļa “zaļie vīriņi” ir brutāli iebrukuši Doņeckas un Luhanskas apgabalā. Un mums bija mazliet bail. Tomēr mēs braucām – lai izgaršotu Ukrainu, lai sastaptu turienes cilvēkus, lai sajustu Ukrainas kultūru, dzīvesstilu un tradīcijas,” teic raidījuma producente un režisore Ilze Lasmane-Brože.
Brīnumi notiek, lai gan ne visi tam tic. Ilzu baznīcas saimniece Valentīna brīnumus ir pieredzējusi vairākkārt. Viens no tiem ir par kādu zēnu, kurš nevarēja pats iet. Zēns sapnī bija redzējis baznīcu un, reiz ar mammu braucot ekskursijā, viņš iesaucās, ka tieši Ilzu baznīca ir tā, kuru nosapņojis. Zēns ar vecākiem regulāri braucis, ienests, sēdējis pie altāra. Līdz vienā dienā Valentīna ieraudzījusi, ka zēns jau pats, atspiedies pret staiguli, ienāk baznīcā. Protams, palīdzējusi arī modernā medicīna, bet Valentīna pārliecināta – arī kāds dievišķīgs spēks.
Pasaules kausa (PK) biatlonā posms Otepē, Igaunijā, nu jau pāris dienas aiz muguras. Uzvarētāji tipiskie – starp līderiem ierindojās skandināvi. Mājinieki igauņi un viņu kaimiņi latvieši neuzrādīja pārsteidzoši labus rezultātus. Tie varbūt atnāks pēc vairāku šāda līmeņa sporta pasākumu rīkošanas mūsu reģionā. Tomēr tādi ir jānopelna. To izdarījuši igauņi. Un jāsaka – pelnīti. Arī šoreiz Otepē, kopumā jau kārtējo reizi – igauņi apliecinājuši savu prasmi rīkot pasaules mēroga sporta pasākumus visaugstākajā kvalitātē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
