Ārpus ētera
Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš tikai dienu pēc ceļazīmes izcīnīšanas uz Pekinas olimpiskajām spēlēm viesojas ''Sporta studijas" podkāstā.
Viens no patīkamākajiem pārsteigumiem Tokijas olimpiskajās spēlēs bija Pāvels Švecovs. Rīdzinieks savās pirmajās olimpiskajās spēles modernajā pieccīņā izcīnīja 14. vietu, pirms pēdējās disciplīnas atradās pat augstajā 5. vietā. Podkāstā mēģinājām saprast, kā tas ir – Latvijā trenēties modernajā pieccīņā.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā pie Raimonda Gekiša viesos Tokijas olimpisko spēļu 4. vietas ieguvēja pludmales volejbolā Anastasija Kravčenoka. Sarunā ieskatāmies olimpiādes aizkulisēs un Anastasija ieskicē arī nākotnes plānus.
Napoleons te pazaudējis savu zelta karieti, Nikolajs I, braucot caur Piedruju, izkāpis no karietes un noskūpstījis zemi, bet ceļu caur pierobežas ciematiņu, dodoties uz tikšanos ar Austroungārijas imperatoru, savā dienasgrāmatā aprakstījusi Katrīna II. Kā šodien dzīve rit Latgales ciemā, kuru no Baltkrievijas šķir Daugava?
Kad visas olimpiskās medaļas ir sadalītas un saskaitītas, pieklusušas ovācijas un nožuvušas asaras, bet mājās atgriezušies sportisti un visi spēļu norisēs iesaistītie ir mazliet atguvušies no vairāku nedēļu nepārtrauktā skrējiena, neviļus raisās pārdomas, kāds īsti bija aizvadītais sporta forums. Kā savu vārdu olimpisko spēļu vēsturē šoreiz ierakstīja Japāna, kas lielākajai daļai viesu sevi atklāja kā iepriekš neiepazīta valsts, jo ne tikai stereotipi, bet arī priekšstati un pieņēmumi visbiežāk mainās, saskaroties ar realitāti.
Vien dažas stundas pirms lidojuma atpakaļ uz Latviju "Sporta studijas" žurnālisti Dāvids Ernštreits, Reinis Ošenieks un Matīss Timofejevs dalījās iespaidos par Tokijas olimpiskajās spēlēs pieredzēto.
Tokijas olimpiskās spēles aizvadītas. Sarežģītā laikā, tās bija pavisam citādas nekā visas iepriekšējās. Sacensības notika, medaļas sadalītas, arēnas lieliskas, bet kaut kā tomēr pietrūka, un tā ir svētku sajūta. Bez skatītajiem klātienē Tokijā, bez iespējām līksmi nosvinēt panākumus, visiem pulcēties kopā, satikties, iepazīties, apkampties. Covid-19 pandēmija mainījusi mūsdienu pasauli, cilvēku paradumus un arī olimpiskās spēles.
Olimpiskās spēles tuvojas noslēgumam, un pamazām tās sāk atgādināt līdz šim ierastās, vien ar to starpību, ka joprojām nav skatītāju tribīnēs Tokijā. Visiem, kas izturējuši 14 dienu karantīnu, vismaz vairs nav tādu aizliegumu kā līdz šim. Brīvība tomēr nav tikai vārds, nu uzelpot var daudz vieglāk, un vismaz spēlēs akreditētie ārzemnieki kļuvuši atraisītāki un smaidīgāki. Vēl tikai trīs spēļu dienas, kurās izšķirošās cīņas par medaļām komandu sporta veidos, tāpat godalgas vairākos individuālajos veidos, ieskaitot vieglatlētiku.
Pēc šīs sestdienas puse no sacensību dienām Tokijā jau aizvadītas. Spēles notiek, kaut pandēmija pieņemas spēkā arī Japānā, taču pagaidām bažu par sacensību pārtraukšanu nav. Latvijas līdzjutēji izpriecājušies par 3x3 basketbola komandas zeltu, lielvalstis skaita savas medaļas un samērojas spēkiem ar citiem varenajiem. Īpatnējās spēles turpinās, ar savu odziņu sportiskajā ziņā vienā otrā veidā, taču arī trūkumiem, jo nekas nespēj atsvērt tukšās tribīnes arēnās un arī neziņu par rītdienu katram indivīdam.
Piektdien Tokijā oficiāli atklās olimpiskās spēles. Kādas tās būs, var tikai minēt, jo jaunumi ir katru dienu un ne tie paši labākie. Skaidrs, ka Covid-19 pandēmija nebeigsies ne šonedēļ, ne šogad un tas attiecas ne tikai uz Tokiju, bet pasauli vispār. Ir jāmāk ar to sadzīvot, un šajā ziņā olimpiskās spēles ir liels pārbaudījums, jo vienviet pulcējas ļaudis no visas pasaules.
Sarežģītiem jautājumiem nav vienkāršu risinājumu, un kur nu vēl tik milzīgā pasākumā kā olimpiskās spēles. Jau ierasti pirms olimpiskajiem startiem allaž tiek daudzinātas organizatoriem nozīmīgākās problēmas, un diez vai pandēmijas laikos bija pamats cerēt, ka ar gada aizkavēšanos sarīkotajā grandiozajā notikumā Japānā viss ritēs kā pa diedziņu.
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Andris Auziņš uz sarunu aicinājis skeitbordistu Niklāvu Vētru un breika dejotāju Andžeju Začinajevu. Skeitbords debiju olimpiskajās spēlēs piedzīvos jau Tokijas olimpiādē, bet breika dejām plānots debitēt 2024. gada spēlēs Parīzē.
Olimpiskās spēles Tokijā teju jau klāt, tām jāsākas nākamās nedēļas piektdienā. Pandēmijas dēļ gadu vēlāk, nekā plānots, bet spēlēm tomēr jānotiek. Spēles tagad var atlikt tikai kas ārkārtējs; tās notiks, bet kā un cik sekmīgi, tas vēl ir jautājums. Ne velti tagad vairāk runā nevis par to, kas startēs un kādas ir izredzes, bet apspriež tieši pašu norisi.
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Matīss Timofejevs uz sarunu aicinājis bijušos olimpiešus Denisu Čerkovski un Ievu Zundu. Deniss modernajā pieccīņā piedalījies četrās olimpiskajās spēlēs un viņa augstākais sasniegums ir 4. vieta Atēnās. Savukārt 400 metru barjerskrējēja Zunda piedalījusies divās olimpiskajās spēlēs.
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Andris Auziņš uz sarunu aicinājis vairāku olimpisko spēļu brīvprātīgos Mareku Matisonu un Ievu Galenieci. Mēdz teikt, ka tieši brīvprātīgie ir olimpisko spēļu mugurkauls. Kāpēc cilvēki no visas pasaules par savu naudu dodas uz šo lielo forumu, lai par velti strādātu un palīdzētu veiksmīgi noritēt olimpiskajām spēlēm?
Jaunas vēlēšanas vienmēr ir arī jaunas cerības. Par spīti rekordzemajam pašvaldību vēlēšanu apmeklējumam 1. jūlijā uz savu pirmo sēdi sanāk nupat ievēlētās pašvaldību domes, lielākā daļa – jaunās, lielākās teritorijās. Vai līdzās teritoriālajam plašumam lielāki būs kļuvuši arī jauno domju sapņi, darbības vēriens, ambīcijas?
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis Latvijas labāko jāšanas sporta pārstāvi Kristapu Neretnieku. Viņš jau tūdaļ dosies uz Tokijas olimpiskajām spēlēm, bet diemžēl turp nedosies viņa ilggadējais partneris zirgs Moon Ray. Neretnieks stāsta par negaidīto pavērsienu un arī citām aktualitātēm saistībā ar jāšanas sportu.
Eiropas futbola čempionāta ēnā, bet tomēr – nākamās divas nedēļas notiks pats senākais un slavenākais tenisa turnīrs pasaulē – Vimbldona. Ar divu mūsu dāmu tenisistu piedalīšanos pieaugušo turnīrā, ar globālu interesi visā pasaulē. Spēles 18 zāles seguma laukumos, ar skatītājiem klātienē, turklāt mazākiem ierobežojumiem nekā šogad bija ”Australian Open” un ”French Open”.
ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) šonedēļ ziņoja, ka 2020. gadā vairāk nekā 82 miljoni cilvēku ir devušies bēgļu gaitās, bēgot no kara, vardarbības, vajāšanas un cilvēktiesību pārkāpumiem. Tik liels bēgļu skaits ir jauns rekords, bet ANO brīdina, ka pārvietoto personu skaits var pārsniegt arī 100 miljonu robežu.
Kā vērtēt Džo Baidena un Vladimira Putina pirmās sarunas? Manuprāt, šo tikšanos varētu raksturot ar veco labo latviešu teicienu – liela brēka, maza vilna. Proti, par šīs tikšanās nozīmīgumu un simbolismu tika runāts ārkārtīgi daudz, taču rezultāti ir tādi, kādus patiesībā daudzi arī prognozēja. Proti, īpaši nekādi!
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
