Kopš bērnības vasarām jūras malā esmu uzskatījis jūru par pašsaprotamu vietu vienmēr līdzās, kura sniedz atpūtu, iedvesmu, spēku. Bija skumji un satraucoši medijos uzzināt, ka Baltijas jūras piesārņojums progresē. Tāpēc likumsakarīga bija mana sastapšanās ar filmas protagonistu Andri Andrušaiti, 62 gadus vecu hidrobiologu, profesoru, Latvijas Universitātes (LU) Hidrobioloģijas katedras bijušo vadītāju, šobrīd Helsinkos bāzētās Starptautiskās Baltijas jūras pētījumu programmas “BONUS” vadītāju.
Ārpus ētera
Diezin vai ir taisnība tiem, kas pārmet Latvijas atjaunotajai valstij pārlieku koncentrēšanos uz traģiskajām nacionālās vēstures lappusēm un ciešanu pārspīlētu kultivēšanu.
Trīs dienas pēc kārtas (šodien būs trešā diena) Latvijā uzstādīts jauns konkrētā datuma nacionālais maksimālās temperatūras rekords. Vasarā šādos apstākļos mēs piedzīvotu mokošu karstumu. Pie neierastās temperatūras vainīgi spēcīgi cikloni, kas veidojas virs Atlantijas okeāna. Taču tie tikai sākumā nes siltumu; tūliņ, tūliņ tie Eiropā iepludinās aukstumu.
Nepilnos 20 gados, kopš Krievijā valda Vladimirs Putins jeb bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) majors, šajā valstī notikušas grandiozas pārmaiņas, kādas, šķiet, pat drūmajiem padomju laikiem nebija raksturīgas.
Režisors Renārs Vimba veido "2018. Latvijas hronika" stāstu par Baškīrijas latviešiem un Katlugai, kas ir Baškīrijas latviešu folkloras ansambļa „Atbalss” dalībniece. Viņa dodas nogurdinošā vairāku dienu ceļojumā ar vilcienu, lai pirmo reizi ieraudzītu Latviju - zemi, no kurienes nāk viņas iemīļotās dziesmas un dejas, un kļūtu par dalībnieci Latvijas simtgades svinību lielākajam notikumam. Par viņu Latvijas hronika, bet par stāsta meklējumiem un ceļu uz Baškīriju - fotostāsts.
Šobrīd Atlantijas okeāna tropisko vētru sezona ir kulminācijā. ASV piekrasti sasniegusi vētra ''Florensa''. Bet kā vētrām dod vārdus?
Nozīmīgākais un vērienīgākais motoru sporta notikums Latvijā ir klāt – nedēļas nogalē trešo gadu pēc kārtas Biķernieku trasē risināsies FIA pasaules rallijkrosa čempionāta posms. Dalībnieku vidū redzēsim gan autosporta lielmeistarus un citu kategoriju čempionus, gan tīros rallijkrosa speciālistus un četrus latviešu braucējus, no kuriem divi – Reinis Nitišs un Artis Baumanis - šobrīd ir savu klašu līderi un plāno sezonu pabeigt kā čempioni. Turklāt Reinis to var izdarīt tieši šajā nedēļas nogalē, jo Rīgas posms ir pēdējais Eiropas čempionāta ieskaitē.
Šķiet, ar šādu vienu teikumu iespējams paust galveno vēstījumu par norisēm teritoriāli otrajā lielākajā (aiz Krievijas) Eiropas valstī Ukrainā – beidzamajos četros gados trīs reizes pieaudzis atbalsts dalībai NATO, savukārt Krievijas komunistu līderis Genādijs Zjuganovs ierosinājis okupēto Donbasa teritoriju pievienot Krievijas Federācijai. Skaidra ukraiņu vairākuma pozīcija, un tikpat nepārprotams vēstījums no Krievijas varas partijas "sāncenša" G.Zjuganova.
Kad nokļuvu Orsē muzejā Parīzē un ieraudzīju pilnu zāli dažādu eksotisku valstu pārstāvjus aplūkojam mūsu mākslinieku gleznas, es stāvēju zālē un vēroju, kā izstādes apmeklētāji, visticamāk, pirmo reizi mūžā satiekas ar baltiešu mākslu, klausās audiogidu stāstījumu, pēta un diskutē. Atzīšos, ka mākslas izstādēs es diezgan reti piedzīvoju spēcīgu emocionālu aizkustinājumu, atceros satraucošu momentu, kā 16 gadu vecumā Minhenes Pinakotēkā redzēju van Goga "Saulespuķes" un raudāju no laimes, bet tie droši vien bija trakojošie hormoni.
Kad “Partiju šķirotava” kādu pusdienu bija pieejama portālā LSM.lv, protams, nenocietos un palūkoju, ko sociālie tīkli par to saka.
Eiropas Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas stājās spēkā šogad maijā, ir nesaprasts dokuments. Publiskajā telpā bieži var dzirdēt kritiku — gan mītos balstītu, gan arī pamatotu — par neērtībām, ko regula nesusi. Taču nepietiekama uzmanība tiek pievērsta plašākai mūsdienu sociāli politiskajai realitātei, kuras daļa ir datu masveidīga vākšana un ar kuras negatīvajām sekām vienā vai citā veidā saskaras liela daļa sabiedrības.
Augusta nogalē notika ikgadējā dabaszinātņu un matemātikas skolotāju konference, un viena no runātājām dzēlīgi – manuprāt, pamatoti – apjautājās, ko īsti nozīmē pēdējā laikā tik bieži lietotais vēlējums, ka Latvijai jāvirzās uz "jēgpilnu izglītību". Ja uz to vēl tikai virzāmies, tad kāda ir bijusi izglītība līdz šim? "Bezjēdzīga"? Līdzīgi ironisku piezīmju vērts ir pēdējo mēnešu laikā bieži dzirdētais vārdu savienojums "agresīvie populisti". Ja ir "agresīvi", tātad loģika saka, ka ir arī tādi "miermīlīgi" populisti, un šie kaut kā iznāk tādi kā "labie" populisti. Jo nav "agresīvie".
Nākamnedēļ Latvijā sāksies īsts rudens. Laiks kļūs vēsāks, vējaināks, biežāk līs. Pēdējos gados rudeņos bijis maz vētru, taču pirmais sniegs gan dažkārt parādās agri. Dažkārt uzsnieg pat septembrī.
Labi zināmi TV žurnālisti karavīra formā, iespējams, ir apliecinājums pieaugušajai izpratnei, ka šobrīd nepietiek ar to, cik mēs katrs esam labi un profesionāli savos amatos un profesijās, ka neskaidrais laiks prasa no mums kaut ko vairāk jeb palīdzību savai valstij. Nav jābaidās atkārtot zināmo teicienu, ka nevajag gaidīt, ko gatava dot tev valsts, bet tā vietā izlemt, ko vari pats tai dot.
Šonedēļ startē jaunizveidotais futbola valstsvienību turnīrs – UEFA Nāciju līga, kas ir arī daļa no atlases uz 2020.gada Eiropas čempionātu. Ņemot vērā, ka pirmo reizi Eiropas čempionāta finālturnīrā spēlēs ne tikai kontinenta labākās izlases, bet viena vieta uzdāvināta arī veiksmīgākajai Eiropas ranga apakšgala komandai, Latvijas valstsvienībai ir parādījusies vienreizēja iespēja reāli pacīnīties par ceļazīmi uz “Euro” finālturnīru. Vispirms gan mūsu futbolistiem jāuzvar grupā, kur ir arī Gruzija, Kazahstāna un Andora.
Aizraujošais ”US Open” tenisa turnīrs tuvojas kulminācijai, un atkal ir iemesls priecāties arī mūsu tenisa līdzjutējiem. Šoreiz par Anastasijas Sevastovas sniegumu, kura vienspēlēs jau sasniegusi pusfinālu un tur spēlēs pret šo laiku pašu slavenāko tenisisti amerikānieti Serenu Viljamsu. Trīs gadus pēc kārtas Ņujorkā Anastasija spēlēja ceturtdaļfinālā šajā ”Grand Slam” turnīrā, un tas jau liecina par stabilitāti un meistarību, nejauši tik tālu tikt nevar. Nu sasniegts jauns rekords lielajos turnīros, un tas tik tiešām ir izcils panākums, pat neatkarīgi no tā, kā beigsies pusfināla mačs pret Serenu. Šī gada bilance Sevastovai vienspēlēs teicama – 35 uzvaras un 16 zaudējumi.
Gandrīz karstākā vēsturē. Gandrīz. Šī gada kalendārā vasara tomēr nav pārspējusi 2010. gadā uzstādīto rekordu, kad trīs vasaras mēnešu vidējā temperatūra Latvijā sasniedza +18,4 grādus. Provizoriskie dati rāda, ka atpalikām par dažām grāda desmitdaļām. Bet kur bija siltākā, kur vēsākā vieta? Kur lijis visvairāk, un kur visvairāk spīdējusi saule?
Gada pēdējais ”Grand Slam” tenisa turnīrs ”US Open” Ņujorkā sācies un turpmākajās divās nedēļās patiesībā laikam gan būs pats lielākais notikums pasaules sportā. Ar milzīgu karstumu pirmajās dienās, ko nācās izjust arī mūsu sportistēm. Abas mūsu labākās tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova jau pārvarējušas pirmo kārtu. Smagās cīņās, tomēr gūtas uzvaras.
Pēc īsas atelpas atkal katru nedēļu varam baudīt pasaules labāko futbolistu spēli – sākusies Eiropas klubu futbola sezona. Visas spilgtākās sporta karaļa zvaigznes jau ierasti ir pulcētas Eiropas TOP 5 līgās – Anglijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā un Francijā. Mūsdienu globalizācijas laikmetā vairs nav grūti ikdienā sekot līdzi notikumiem planētas lielākajās futbola arēnās, jāatrod tikai laiks un jāizvēlas sirdij tuvākais futbols.
Vasaras lielākā daļa bijusi sausa un sēņu šogad bijis maz, tomēr augusta vidū dažos Latvijas reģionos nolijis gana daudz, lai sēnes parādītos. Toms Bricis stāsta, kur labāk doties sēņot un kuros mežos tās atrast ir bezcerīgi.
Jaunākie
Interesanti