Tautas māksla
Dzīve & stils / Tautas māksla
Gada garākās dienas izskaņā, 21. jūnijā plkst. 22.00 Doma laukumā notiks līgodziesmu sadziedāšanās zibakcija. Diriģenta Inta Teterovska vadībā no Radiomājas balkona laukumā sanākušais kopkoris varēs izdziedāt latviešu skaistākās līgotnes, kļūstot par daļu no unikāla projekta “Gadsimta garākā Līgodziesma” dalībniekiem.
18. jūnijā Krišjāņa Barona muzejā atklāj izstādi "Astoņas baltas dienas. Baltica ’88”.1988. gads bija pirmā reize, kad festivāls notika Latvijā, un toreiz tam bija liela emocionāla nozīme. Izstādes vēstījuma pamatā ir festivāla astoņu dienu norises dalībnieku acīm.
Gaidot Latvijas simto dzimšanas dienu, 118 akordeonisti no dažādiem reģioniem vienojās orķestrī, lai dāvinātu skatītājiem īpašu lielkoncertu. Vienlaikus tas bija arī mēģinājums meklēt ceļu uz nākamās simtgades Dziesmu un deju svētkiem. Akordeona skanējums visbiežāk dzirdams mūzikas skolu konkursos vai folkloras kopu pasākumos, bet Dziesmu svētkos piedalās tikai kokles.
Dagdas novada Andrupenes lauku sētā pirms četriem gadiem izveidots ceplis māla trauku dedzināšanai. Taču, tā kā līdz šim neviens vietējais podnieks nav pieteicies cepli lietot ikdienas darbā, vismaz vienu reizi gadā šeit tiek organizēta vairāku Latgales keramiķu kopā sanākšana.
Sestdien, 16.jūnijā, ar dažādiem pasākumiem Latviju sāka ieskandināt starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. Atklāšanas koncerta "Šurp, Jāņa bērni!" tiešraidi varēja skatīties Latvijas sabiedriskajos medijos.
Ar vērienīgu gājienu Rīgas ielās un visu novadu dziesmām ap Rīgas kanāliem no Rīgas brīvostas līdz par Latvijas Nacionālajai operai sestdien, 16.jūnijā, sācies festivāls "Baltica".
Ķekavā sestdien, 16.jūnijā, pulksten 17.00, notiks tautas deju ansambļa „Zīle” 50. jubilejas koncerts.
"“Baltica” uzdevums ir parādīt, ka tradīcija nemitīgi atjaunojas,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzīst festivāla programmu vadītāja Gita Lancere.
“Baltica” ir Baltijas tautām ļoti nozīmīgs folkloras festivāls, kurš demonstrē tautu tradicionālo kultūru – dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu, amatniecību, un citas tautas kultūras izpausmes formas.
Vasaras saulgriežus sagaidot, laikā no 16. jūnija līdz 21. jūnijam vienpadsmito reizi Latvijā notiks starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kopā pulcējot 4000 dalībniekus – 233 folkloras kopas, etnogrāfiskos ansambļus, folkloras deju kopas un kapelas, ārvalstu viesus no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas, ASV, Polijas, Dienvidkorejas un Ķīnas.
Atsaucoties aicinājumam “Katram savu tautas tērpu”, Ķekavā jau trešo gadu notiek konkurss-skate. Šogad savus tautas tērpus tajā demonstrēja četrdesmit dalībnieki. Bet divdesmit dalībnieces skatē piedalījās ar jaunrades tērpiem, kuros mūsdienīgais cieši savijies ar vēsturisko.
Godinot latviešu līgošanas tradīcijas, gada garākajā dienā, 21. jūnijā, visā Latvijā, četrās Eiropas valstīs un Kanādā notiks unikāla koru, folkloras kopu un tautiešu sadziedāšanās. No saules lēkta līdz saules rietam ik pusstundu Latvijas Radio 2 tiešraidē pieslēgsies līgodziesmu skandinātājiem.
No 16. līdz 21. jūnijam norisināsies ikgadējais starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. Latvijas Televīzija piedāvās skatītājiem divus no krāšņākajiem tā koncertiem. Tos būs iespējams noskatīties ne vien ierakstā LTV1, bet arī tiešraidē sabiedrisko mediju satura atskaņotājā REPLAY.lv.
Maija pēdējā nedēļas nogalē suitos – Alsungā un Jūrkalnē – notika 1. Latvijas dūdenieku saiets. Jā, tieši dūdenieku ar ‘e’, jo kārtīgs suits nemaz nevar izrunāt vārdu "dūdinieks”, kā šo instrumentu spēlētājus sauc citur Latvijā.
Vienojot rokdarbnieces un popularizējot rokdarbus, jūnija otrās nedēļas nogalē jau kopš 2005. gada tiek atzīmēta Pasaules publiskās adīšanas diena. Dobeles tautas lietišķās mākslas studijas “Avots” dalībnieces jau trešo gadu šajā dienā vienojas labdarības akcijā “Sasildi mazo sirsniņu”.
Unikāla grāmata, kas sniedz ieskatu tradīcijām bagātajā aušanas kultūrā, piektdien, 8. jūnijā, svinīgi atvērta Nacionālajā mākslas muzejā.
Abgunstes muižas rezidence tikusi pie jauna keramikas cepļa. Tas ir unikāls ar to, ka mākslas darbus vienlaikus var apdedzināt trīs kamerās. Šāda keramikas darināšana raksturīga japāņu kultūrā. Pirmos darbus ceplī veidoja 24 mākslinieki no septiņām valstīm.
Kopš 2009.gadā Suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, suiti daudz darījuši savu tradīciju saglabāšanā un iedzīvināšanā. Viena no tām ir dūdu spēlēšana. Lai to popularizētu arvien vairāk un satuvinātu šīs spēles entuziastus, biedrība “Suitu kultūras mantojums” Alsungā rīkoja pirmo Latvijas dūdinieku saietu.
Runājot par laika apstākļiem, cilvēki parasti sūdzas, ka ir pārāk lietains, auksts vai drēgns, taču rokdarbnieces Smiltenes pusē tā neuzskata - viņas pat drēgnākās dienas spēj pārvērst brīnumjaukās krāsās un auž “laika apstākļu deķi” Latvijas simtgadei.
Gatavojoties Latvijas Radio 2 projekta “Gadsimta garākā līgodziesma” kulminācijai, no 28. maija līdz vasaras saulgriežiem Latvijas Radio 2 ēterā skanēs īpašs raidījumu cikls “Ielīgošana”.
Jaunākie
Interesanti