Kultūra / Tautas māksla
50. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus šogad notiks tiešsaistē. Vietnē www.egadatirgus.lv Brīvdabas muzeja gadatirgus dalībnieki – amatnieki un mājražotāji – publicēs savus darinājumus, savukārt pircēji no Latvijas un citām valstīm varēs aplūkot piedāvājumu un sazināties ar meistariem, lai iegādātos izvēlētās preces. Plānots, ka portāls darbību uzsāks augusta vidū, informēja rīkotāji.
Lai saglabātu un popularizētu kokles spēles tradīcijas, etniskās kultūras centrs “Suiti” ik gadu rīko apmācības. Tās pulcē dažādus interesentus, ne tikai suitus. Tā ir iespēja iegūt gan pamatprasmes kokles spēlē, gan izzināt arī tās vēsturi un tieši suitiem raksturīgo melodiju klāstu.
Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Rīgā durvis vērusi mākslinieces Anitas Šaliņas adījumu izstāde “Dzijas spēles”.
Vilkači, maldugunis, vadātājs, lietuvēns – latviešu mitoloģija čum un mudž no dažādiem mistiskiem tēliem. Latviešu mitoloģijā ir gan tumšie, gan gaišie spēki, kas satiekas Jāņu laikā.
Pēc vairāk nekā 40 nostrādātiem gadiem pirmsskolas izglītības iestādē Madonas novada Sarkaņu pagasta amatniece Līga Kuba sajutusi aicinājumu krasi mainīt savu dzīves veidu un jau trīs gadus darbojas pašas izveidotajā aušanas darbnīcā. Daudz kas tapis arī ārkārtējās situācijas laikā, un tagad, tai beidzoties, atkal vērusi durvis savu radīto lietu klētiņai.
Ar dziesmas “Ozoliņi” videoierakstu vasaras saulgriežu sveicienu visiem sūta bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi” kopā ar vairākiem desmitiem dziedātāju un mūziķu no dažādu Latvijas novadu folkloras kopām.
Iedziedāt un uzfilmēt savu tautas dziesmu aicina tradicionālās dziedāšanas konkursa “Te man tika, te dziedāju!” rīkotāji. Iniciatīvas sirds ir etnomuzikoloģe un mūzikas pedagoģe Igeta Ozoliņa, kura konkursu rīko sadarbībā ar Austras biedrību.
Jau nedēļu klātienē ļauts pulcēties Latvijas amatiermākslas kolektīviem. 28 no tiem darbojas Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, kur 9. jūnijā apmeklētājiem durvis vērusi bērnu mākslas studijas dalībnieku zīmējumu izstāde “Bērnu pasaule”.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais 50. latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus, kā norise bija plānota 1. un 2. augustā, saistībā ar šobrīd noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem un distancēšanās prasībām tiek pārcelts uz 2021. gadu, medijus informē muzeja pārstāvji.
Pēc garām dienām, kas pavadītas mājās, Latvijas amatnieki un meistari sagatavojuši aksesuārus, gardumus un citas noderīgas lietas, ar kurām brīvdabas tirdziņos priecēt apmeklētājus. Vērmanes dārzā Rīgā, ievērojot divu metru distancēšanās un citas prasības, sestdien pēc ilgāka pārtraukuma notika pirmais brīvdabas gadatirgus.
Jelgavnieces kopā ar tuvākas un tālākas apkaimes rokdarbniecēm trīs mēnešos sagatavoja Jelgavai 755. dzimšanas dienā īpašu dāvanu – musturdeķi no 1350 kvadrātiņiem. Līdz ar vēlējumu arī pilsētai sagaidīt vismaz 1350. jubileju, dāvana nodota Ģederta Eliasa muzejam.
Latvijas iedzīvotāju un arī ārvalstu viesu ļoti mīlēts un allaž kupli apmeklēts ir ikgadējais Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiekošais gadatirgus. Tam vajadzēja notikt šodien un rīt, bet, ņemot vērā šī brīža apstākļus, tas pārcelts uz augusta sākumu. Taču – tā kā tieši šī gada jūnijā leģendārajam gadatirgum aprit 50. jubileja – brīvdabas muzejs sarūpējis īpašu tam veltītu izstādi, kas piedāvā ieskatu raibajā tirgus vēsturē un atmosfērā.
No 25. maija līdz 25. jūnijam Lūznavas muižas “Kulturys škiunī” apskatāma astoņu Latgales podnieku jaunāko darbu izstāde “Pūdu pavasars”, reizē ar kuru muižas kompleksā tapis arī jauns, podniecībai veltīts sienu gleznojums, medijus informē Lūznavas muižas pārstāvji.
No 1. jūnija mēģinājumus oficiāli drīkst atsākt arī amatieru kolektīvi – kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri un citi. Tādu lēmumu pieņēmusi Kultūras ministrija, vienlaikus nosakot stingrus ierobežojumus: ne vairāk kā 25 cilvēki, dziedātājiem un dejotājiem – trīs metru distance starp dalībniekiem, ierobežots mēģinājuma laiks. Lai gan ierasti jūnijā sezona tuvojas izskaņai, vairums Latvijas Radio aptaujāto kolektīvu plāno atsākt darbu. Ierobežojumu dēļ gan mēģinājumos daudz kas būs citādāk.
No pirmdienas, 1. jūnija, amatiermākslas kolektīviem būs ļauts atsākt darbību klātienē atbilstoši sanitārajā protokolā noteiktajām prasībām. Kultūras ministra izdotais rīkojums par sociālās distancēšanās nodrošināšanu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu procesā jau ir izsludināts “Latvijas Vēstnesī” un stājies spēkā 29. maijā, medijus informēja Kultūras ministrijā.
Iedvesmojoties no Annas Brigaderes autobiogrāfiskās triloģijas “Dievs, daba, darbs” nosaukuma, kultūras centrā “Siguldas devons” izveidota virtuāla izstāde “3D: Dievs. Daba. Darbs.” tām trīs Siguldas novada lietišķās mākslas studijām, kurām šajā gadā bija paredzētas klātienes izstādes, medijus informē Siguldas novada pašvaldībā.
Amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi nedrīkstēs būt ilgāki par trīs stundām, starp dalībniekiem būs jāievēro divu līdz trīs metru distance, paredz Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC), Latvijas Kultūras darbinieku biedrības un Dziesmusvētku biedrības izstrādātais sanitārā protokola projekts.
Sestdien, 16. maijā Somijā atzīmēja Tautas mūzikas un tautas deju dienu. Pirmo reizi koncerts notika uz virtuālas skatuves tīmekļa vietnē kamukanta.fi, un pirmo reizi šajā pasākumā piedalījās Helsinku latviešu deju kopa “Aurora”, Lsm.lv pavēstīja deju kopas pārstāve Aiga Turuka.
“Aurora” festivālam bija sagatavojusi latviešu danču virkni dūdu pavadījumā. Dejotāji tos paši bija filmējuši gleznainās vietās, kur katrs šobrīd, pandēmijas ierobežojumu laikā, uzturas.
“Aurora” festivālam bija sagatavojusi latviešu danču virkni dūdu pavadījumā. Dejotāji tos paši bija filmējuši gleznainās vietās, kur katrs šobrīd, pandēmijas ierobežojumu laikā, uzturas.
Kokles spēles studijas “Kokļu mežs” vadītājs Ansis Jansons piedāvā iespēju kokles spēli apgūt e-skolā. "Jau nedaudz vairāk nekā gadu mēs esam riņķojuši ap ideju par iespēju kokles spēli apgūt attālināti cilvēkiem ārpus Rīgas, kā arī ārpus Latvijas. Šobrīd beidzot esam šo ideju noveduši līdz galam. Un izskatās, ka jaunā e-skola nākusi tieši laikā," atzīst Ansis Jansons.
70 dejas un to vēsturiskie apraksti, 120 deju video, kuri filmēti dažādās vietās visā Latvijā, tautas mūzika un danči, arī ekspedīcijas un zinātniski pētījumi – tas viss apkopots platformā “Danču krātuve”, kura aktivizējusies tieši pašizolācijas laikā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
