Kultūra / Tautas māksla
Aizvadītajā nedēļā Somijas pilsētā Tamperē norisinājās lielākais pasaules mūzikas forums “Womex”. Uz foruma lielās skatuves kāpa arī Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, kuras īpaša starptautiska žūrija izvēlējās no vairāk nekā 1000 dalībnieku pieteikumiem.
Krāšņi tautastērpi un bagāts daudzbalsīgo dziesmu pūrs ar garajiem saucieniem – tās ir īpašās vērtības, kas raksturīgas Dienvidkurzemē – Nīcā, Bārtā un Otaņķos. Lai izzinātu šīs puses tradicionālās dziedāšanas kopīgās un atšķirīgās īpatnības, Nīcas kultūras centrā aizvadīts vokālās daudzbalsības daudzinājums.
Sarunu ciklā "Runā Pārdaugava" notiks tikšanās ar folkloristi, līvu kultūras tradīciju sargātāju un folkloras kopas "Skandinieki" dibinātāju Helmī Stalti: "Stalti Latvijai – no Kurzemes līdz Pārdaugavai", paziņojumā medijiem informē organizatori.
Oktobra vidū aizritēja jau sestais diasporas amatierteātru festivāls “Laipa 2019”, kurā piedalījās 11 amatierteātri gan no ASV, gan Eiropas un viens no Latvijas. Kā atzīst ārzemju latviešu amatierteātru pārstāvji - tā ir viņu latvietības kopšana, nenoliedzot, ka tas piepilda alkas pēc skatuves un prožektoriem.
Aizritējusi pirmā nodarbība “Tradīciju skolā Dagdā”. Piecās nodarbībās folkloras nozares pārstāvji un interesanti apgūs ne tikai mūzikas instrumentu spēli, bet arī Meteņu, Ziemassvētku, Lieldienu un citu svētku rituālus.
Jaunpiebalgas pusē līdzīgi kā daudzviet Latvijas reģionos bērniem un jauniešiem, kuri vēlas dejot, tuvākā iespēja to darīt ir tautas deju ansamblī. Lai viņi uzzinātu par citiem deju veidiem, ko iespējams apgūt tikai lielajās pilsētās, un tos izmēģinātu, jau trešo gadu īsteno projektu “Piebalga dejo”.
Skaitļi un cipari ir dobelnieka Aivara Narvaiša ikdiena, bet brīvais laiks jau 45 gadus tiek veltīts tautas dejām. Matemātiķa daba gan izpaužas arī šeit, un visi koncerti ir uzskaitīti, un šajā nedēļas nogalē pieredzes bagātais dejotājs uz skatuves kāpa tūkstošo reizi.
Latvijas romi ir vietējās kultūras daļa, kas saglabājusi ne tikai romu, bet arī latviešu dziesmu un folkloras repertuāru, kā arī stāstus par latviešu un romu draudzīgu līdzāspastāvēšanu. Tā secinājusi etnomuzikoloģe Ieva Tihovska, kas pievērsusies romu vēstures pētījumiem.
Rīgā tradicionāli ražas svētkus atzīmē ar Miķeļdienas gadatirgu Doma laukumā, kas šogad notiks 28. septembrī no pulksten 9.00 līdz 17.00. Tirgus apmeklētājiem būs iespēja iegādāties rudens veltes, amatnieku meistardarbus, kā arī baudīt kultūras programmu. Miķeļdienas pasākumi notiks arī 29. septembrī kultūras centrā “Iļģuciems” un kultūras centra “Ritums” filiālē Ieriķu ielā 43a, paziņojumā medijiem informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Šogad pilngadība vecākajam latgaliešu mūzikas un dzejas festivālam “Upītes Uobeļduorzs”. To ņēma vērā svinībās Viļakas novada Upītē.
Pēc astoņu gadu pārtraukuma Rīgā 20. septembrī atkal vaļā vērs plašu metālkalumu un rotu izstādi. Izstādē varēs apskatīt gan lietišķo mākslas studiju dalībnieku, gan individuāli strādājošu meistaru darbus. No metālkalumiem – svečturus, lampas, lukturus, drēbju pakaramos, no rotām – arheoloģiskās, etnogrāfiskās un mūsdienu rotas no metāla un citiem materiāliem.
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā 21. septembrī apmeklētājiem durvis vērs tautas lietišķās mākslas un amatniecības izstāde “Metāls un rotas”. Tajā metālkaluma priekšmetus un skaistumlietas izrādīs vairāk nekā 60 tautas mākslas studiju dalībnieki un individuāli strādājoši meistari. Izstādes iekārtotājs ir mākslinieks Mārtiņš Heimrāts.
Rudens nāk ne vien ar lietavām, bet arī ar pilniem apcirkņiem. Lai bagāta raža būtu arī nākamgad,
Ķekavas novada Katlakalnā ar pateicības rituāliem un dziesmām folkloristi no piecām valstīm ražu daudzināja festivālā ''Rudenāji''.
Ķekavas novada Katlakalnā ar pateicības rituāliem un dziesmām folkloristi no piecām valstīm ražu daudzināja festivālā ''Rudenāji''.
Viļakas novada folkloras kopai „Upīte” iznācis jauns mūzikas albums „Ryugts”. Albuma dziesmas ir par mīlestību, par cerību un precību laiku. Šis ir jau trešais folkloras kopas albums.
Viļakas novada Upītes ciema vārds, pateicoties Slišānu ģimenei, plaši izskanējis visā Latvijā un ārpus tās. Lielākais nopelns ir Ziemeļlatgales nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, kā arī valstī vienīgā latgaliešu dzejas un mūzikas festivāla organizēšana. Tagad arī Upītei raksturīgākās un senākās kāzu dziesmas izdevies apkopot jaunā mūzikas albumā.
Jau vairākus gadu desmitus Raiņa muzejā “Jasmuiža” līdztekus stāstiem un atmiņām par Raini dzīvo arī stāsti par Latgales keramiķiem. Vienreiz gadā tur ierodas keramiķi un iekurina cepli. Šis gads bija īpašs, jo tika veltīts Latgales keramikas vecmeistaram Polikarpam Vilcānam, kuram šogad svin 125 gadu jubileju.
Ikkgadējais keramikas cepļa iekurināšanas pasākums Raiņa muzejā “Jasmuiža” šoreiz ir citādāks nekā citus gadus. Tas iesākās ar izstādes atklāšanu “Polikarpam Vilcānam – 125”, kurā redzamās fotogrāfijas, piemiņas lietas un keramikas darbi vēsta par šī slavenā Latgales keramikas vecmeistara devumu. Lielu daļu no ekspozīcijas uz “Jasmuižu” pirms aptuveni 50 gadiem atgādājusi muzejniece Gaida Jablovska.
Ikkgadējais keramikas cepļa iekurināšanas pasākums Raiņa muzejā “Jasmuiža” šoreiz ir citādāks nekā citus gadus. Tas iesākās ar izstādes atklāšanu “Polikarpam Vilcānam – 125”, kurā redzamās fotogrāfijas, piemiņas lietas un keramikas darbi vēsta par šī slavenā Latgales keramikas vecmeistara devumu. Lielu daļu no ekspozīcijas uz “Jasmuižu” pirms aptuveni 50 gadiem atgādājusi muzejniece Gaida Jablovska.
Līdz 9. augustam kultūras centrā "Iļģuciems" vēl aplūkojama tautas lietišķās mākslas studijas "Puduris" 25 gadu jubilejas izstāde "Pinēju stāsti".
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz Mūsdienu amatniecības festivālu, kas šogad norisināsies 3. un 4. augustā no plkst. 10.00 līdz 17.00.
Jūrkalnē 10. augustā notiks etnogrāfiskā ansambļa "Maģie suiti" dziedāšanas svētki un 60 gadu jubilejas svinības.
Ķīnas Tautas Republikas provincē Tongrenā sarīkots masveida tradicionālās gleznošanas pasākums, kurā piedalījās apmēram 1000 mākslinieku. Sasniegums tiks iekļauts Ginesa rekorda grāmatā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
