Tautas māksla
Dzīve & stils / Tautas māksla
Tautas māksla
Vienojot rokdarbnieces un popularizējot rokdarbus, jūnija otrās nedēļas nogalē jau kopš 2005. gada tiek atzīmēta Pasaules publiskās adīšanas diena. Dobeles tautas lietišķās mākslas studijas “Avots” dalībnieces jau trešo gadu šajā dienā vienojas labdarības akcijā “Sasildi mazo sirsniņu”.
Unikāla grāmata, kas sniedz ieskatu tradīcijām bagātajā aušanas kultūrā, piektdien, 8. jūnijā, svinīgi atvērta Nacionālajā mākslas muzejā.
Abgunstes muižas rezidence tikusi pie jauna keramikas cepļa. Tas ir unikāls ar to, ka mākslas darbus vienlaikus var apdedzināt trīs kamerās. Šāda keramikas darināšana raksturīga japāņu kultūrā. Pirmos darbus ceplī veidoja 24 mākslinieki no septiņām valstīm.
Kopš 2009.gadā Suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, suiti daudz darījuši savu tradīciju saglabāšanā un iedzīvināšanā. Viena no tām ir dūdu spēlēšana. Lai to popularizētu arvien vairāk un satuvinātu šīs spēles entuziastus, biedrība “Suitu kultūras mantojums” Alsungā rīkoja pirmo Latvijas dūdinieku saietu.
Runājot par laika apstākļiem, cilvēki parasti sūdzas, ka ir pārāk lietains, auksts vai drēgns, taču rokdarbnieces Smiltenes pusē tā neuzskata - viņas pat drēgnākās dienas spēj pārvērst brīnumjaukās krāsās un auž “laika apstākļu deķi” Latvijas simtgadei.
Gatavojoties Latvijas Radio 2 projekta “Gadsimta garākā līgodziesma” kulminācijai, no 28. maija līdz vasaras saulgriežiem Latvijas Radio 2 ēterā skanēs īpašs raidījumu cikls “Ielīgošana”.
Pirms dažiem gadiem Latvijas Nacionālais kultūras centrs iesāka projektu "Katram savu tautastērpu". Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju sēstas pie stellēm, ņem adatu un diegus, lai savām rokām darinātu tautastērpu. Arī Krustpils pilī nu jau vairākus gadus tiek šūts un izšūts, rakstīts un austs, un pavisam drīz 20 sievietes iegūs savā īpašumā pašu darinātus tautastērpus.
Smiltenes rokdarbnieces darina laika zīmju segas. Pirmā no tām top, ieadot Latvijas jubilejas gada laikapstākļus un katras dienas temperatūru.
Šajās pavasara dienās dziesmas un dziesminieki ieskandina nesen tapušo Austras istabu Liepājā, kas savu mājvietu atradusi blakus galerijai „Romas dārzs” pašā pilsētās sirdī. Mūžībā aizgājušās leģendārās dziesminieces garu turpina iedzīvināt Austrasbērni, arī liepājniece Inese Muižniece. Istabas izveide bija secīgs solis, lai sakārtotu Austras dzīvokli.
Latvijā šajās dienās norisinās pasākums “Satiec savu meistaru”. Šogad jau desmito reizi šī pasākuma ietvaros ir iespējams pie amatniekiem, tautas lietišķās mākslas meistariem, stāstniekiem, teicējiem, muzikantiem vairāk nekā 150 vietās apgūt jaunas prasmes un iemaņas.
Ventspils novada Ugālē jau 10 gadus darbojas mākslas studija, kurā māksliniece Laimdota Junkara glezniecības pasaulē ievadījusi jau vairākus desmitus cilvēku.
Baltie goda cimdi Latvijas simtgadei - šādu akciju, noadot 100 baltus cimdus un vēlāk to dāvājot Ilūkstes goda viesiem, novada goda pilsoņiem, labākajiem darba darītājiem, daudzbērnu māmiņām, uzsācis Ilūkstes novadpētniecības muzejs Sēļu istaba.
Līdz lielajiem šī gada notikumiem – Dziesmu un deju svētkiem un valsts simtgades svinībām – laika nav atlicis daudz, tāpēc Latvijas Radio raidījums "Ģimenes studija" lūko, vai vēl var paspēt pats sev uztaisīt pastalu pāri un noaust brunčus.
Pabijusi Minhenē, Luksemburgā un arī vairākos Latvijas novados, uz Jelgavu atceļojusi Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotā izstāde “Latviskas dvēseles raksti”. Tajā ar mūsdienīgiem risinājumiem parādītas latviešu tautas tradīcijas, kā arī rakstu un zīmju nozīme latviešu dzīvē.
Talsu novada Strazdes pagastā kādās stellēs šobrīd top īpašs audums - 100 metru garš grīdas celiņš, kam savu roku pieliks daudzas meistares. Tā būs dāvana Latvijai dzimšanas dienā un novembrī iecerēts audumu izritināt ceļā no Strazdes muižas alejas līdz Ventspils šosejai. Taču audējām šogad arī pašām sava jubileja – viņu pulciņš izveidojies pirms 60 gadiem.
Jūrmalā aizsācies ceļojošais izstāžu cikls “Mūsu simts tautumeitas Latvijas simtgadei''. Par māla tautumeitu izskatu rūpējušies gan keramiķi, gan mākslas skolas audzēkņi, gan arī cilvēki, kuri mālu rokās turējuši pirmoreiz. Projektā iesaistījušies aptuveni 150 dalībnieki, bet apmeklētāji izstādi var papildināt, uzrakstot savu tautas tērpa stāstu.
Viļānos šodien pulcēsies ziņģētāji un stāstnieki no tuvienes un tālienes. Izdziedot no paaudzes paaudzē mantotās ziņģes un izstāstot nopietnus un smieklīgus notikumus no dzīves, vakara dalībnieki šogad vienosies kopīgajā tēmā “Redz, kā dzīvo...”, informē pasākuma organizatori.
Latvijas simtgade rosinājusi pabeigt vairākus gadus lolotu ieceri – to atzīst folkloras kopas dalībnieces Saldū. Tā ir arheoloģisko tērpu darināšana pašu rokām un no pašiem pamatiem. Padoms prasīts vairākiem meistariem. Vispirms izzināts, kā ar dabas krāsvielām krāsot dziju.
Daugavpils un Krāslavas vairākās baznīcās notiek 9. Starptautiskais jaunatnes poļu garīgās dziesmas festivāls, kurā izskan koncerti ar garīgajām dziesmām mūsdienīgās apdarēs. Festivāls aizsākās pirms gandrīz 15 gadiem, un pārsvarā tajā piedalās poļu skolu audzēkņi un tie jaunieši, kuru senči nāk no Polijas. Dalībnieku skaits festivālā katru gadu pieaug.
Aizvadītās nedēļas nogalē Kārsavā XIX Starptautiskajā masku tradīciju festivālā tika svinēti Meteņi jeb senlatviešu pavasara gaidīšanas svētki, un atbilstoši tradīcijām maskās tērpti ļaudis iegriezās lauku sētās, rīkoja saietus un izklaidēja interesentus, nesot auglību, svētību un izdošanos visam nākamajam gadam.
Jaunākie
Interesanti