Kultūra / Tautas māksla
Tukuma rokdarbniece radījusi Ernesta Birznieka-Upīša vēsturisko zeķu kopiju
Dīkstāves laikā Tukuma Audēju darbnīcas dalībniece Agrita Kunkulberga uzadījusi kopiju muzeja krājumā esošajām, pirms apmēram simt gadiem adītajām rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša zeķēm. Koši rakstainās zeķes, kuru pamatā ir sešas krāsas, rakstnieks valkājis laikā, kad dzīvojis Azerbaidžānā. Zeķes ir Azerbaidžānas nacionālā apģērba sastāvdaļa, un to adīšanas tehnika krietni atšķiroties no Latvijā ierastās.
Amatiermākslas kustībai veltīts jauns raidieraksts «Ideālā Latvija»
Katru otrdienu no 9. novembra līdz 28. decembrim platformā "Spotify"  klausāms Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) veidots raidieraksts "Ideālā Latvija". Tas veltīts LNKC vēsturei un ar tā darbību saistītās amatiermākslas jomas attīstībai, kas aizvien ir būtisks Dziesmu un deju svētku tradīcijas un tradicionālās kultūras saglabāšanas un tālāknodošanas pamats, informēja LNKC pārstāvji.
Autentiskuma meklējumi un minimālisma koncepts – pēta tautastērpa nozīmi 80. gadu folkloras kustībā
Tautastērps ir simbolisks kultūras mantojuma atspulgs, kurš, kaut arī balstās noteiktā, saglabātā tradīcijas izpausmē, tomēr ir jaunradīts vizuāls simbols. Tā galvenais mērķis – paust tautas kultūras identitāti. Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, Folkloras un mākslas institūta rīkotajā konferencē ar tematisko devīzi “Foklora un atmoda” iezīmējās gan tautastērpa nozīme 80. gadu folkloras kustībā, gan pārspriedumi par tautastērpa filozofisko pārnesi no ideoloģiskas vienības uz zinātnes un pētniecības lauku. 
Valmieras tēlotājmākslas studijai – 65; mājsēdes dēļ svinības izpaliek
Valmieras Tautas tēlotājmākslas studija šogad atzīmē 65. jubileju. Tiesa gan, svinēšana nav izdevusies kā ieplānots, jo martā paredzētā izstāde tika pārcelta uz maiju, no maija uz septembri, tad uz oktobri, taču atklāšanas svētki sakrita ar mājsēdes ieviešanas datumu visā valstī. Tomēr studijas vadītāja Daina Leite un dalībnieki jubilejas izstādi iekārtojuši un nu gaida iespēju darbus parādīt apmeklētājiem pēc 15.novembra.
Diasporas amatierteātru festivālā «Laipa» uz vienas skatuves atkal saspēlējas latvieši no visas Eiropas
Šeit nav vērtējumu, nav labāko un sliktāko, atbilstošo un neatbilstošo, pareizo un nepareizo; te valda tikai satikšanās, kopābūšanas un radošas izaugsmes prieks. Tas raksturo diasporas amatierteātru festivālu "Laipa", kurš nupat pēc divu gadu piespiedu pārtraukuma atkal reiz varēja notikt klātienē – nu jau septīto reizi. Pēc trim piepildītām dienām Vācijas pilsētā Minsterē dalībnieki atkal devās katrs uz savu mītnes valsti – Beļģiju, Vāciju, Angliju, Islandi, Norvēģiju, Dāniju, Zviedriju.
Brīvdabas muzejā svin Miķeļdienu
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šodien notiek rudens saulgriežu svinības. Miķeļdiena iezīmē rudens saulgriežus, kad diena un nakts ir atkal vienādā garumā un kad ražas novākšanas darbi ir beigušies. Tad tiek klāti bagātīgi svētku galdi un rīkots Miķeldienas tirgus ar rudens labumiem. Svētkus šodien varēs svinēt arī brīvdabas muzejā, stāsta tā pārstāve Ieva Bērziņa.
Dobelē aizvadīts desmitais Zemgales stāstnieku festivāls
Šajā nedēļas nogalē Dobelē aizvadīts desmitais Zemgales stāstnieku festivāls "Gāž podus Rundālē". Festivāla galvenais mērķis ir atrast, apkopot un nodot tālāk reģiona kultūras vērtības. Par stāstnieku kustības atdzimšanu Latvijā uzskatāms 2006. gads, kad Kurzemē aizsākās festivāls "Ziv zup".
Ar izstādi Talsu novada muzejā 100. jubilejā godina tautas daiļamata meistari Ilgu Madri
No 25. septembra līdz 17. oktobrim Talsu novada muzejā skatāma izstāde “Ilgai Madrei 100”. Izstāde ir veltījums tautas daiļamata meistarei, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierei Ilgai Madrei, kuras devums latviešu tautas lietišķās mākslas pētniecībā un attīstībā ir ļoti nozīmīgs, informēja Latvijas Nacionālais kultūras centra (LNKC) pārstāvji.
Radoši meklējumi Sventē rosina radīt putuplasta saktas
Degsme radoši eksperimentēt un neatkārtoties Viktoru Petaško no Augšdaugavas novada aizvedusi līdz idejai izmantot putuplastu ne vien celtniecībā, bet arī mākslas radīšanā. Viens no pēdējiem veikumiem ir putuplasta saktas, kas no ierastajām atšķiras arī izmēra dēļ.
Top apjomīgs pētījums par pastalām Latvijā. Stāsta autore Agrita Krieviņa-Siliņa
Ādas apstrādes meistares Agritas Krieviņas-Siliņas mūža lielā aizrautība ir seno apavu pētniecība un pēdējos 15 gadus viņas vislielākā uzmanība ir veltīta pastalām. Tās viņu īpaši ieinteresēja pēc tam, kad viņa atklāja šo seno apavu lielo daudzveidību dažādās Latvijas vietās. Pa šo laiku viņa izpētījusi Latvijas muzeju krājumus, uztaisījusi ļoti daudz un dažādu pastalu atdarinājumus, pasniegusi meistarklases, un nu ceļu pie lasītājiem sāks arī viņas radīta grāmatu sērija "Pastalas Latvijā".
Brīvdienās podniecības senā amata pratēji ver darbnīcu durvis Daugavpilī
Tas ir vērienīgākais prasmju apgūšanas pasākums – rokām, sirdij, prātam un vēderam, norādījis tā organizētājs Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Šajās dienās 97 vietās ir iespēja satikt vairāk nekā 150 dažādu amatu meistarus. Latvijas novados būs iespēja apgūt un roku iemēģināt dažādās audumu aušanas prasmēs, karošu grebšanā, cimdu adīšanā, dažādu ēdienu sagatavē un ielūkoties un padarboties metālkalēju un podnieku darbnīcās. Meistardarbnīcu mērķis ir vēstīt par amatnieku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē. Vairāki podniecības senā amata pratēji šajās brīvdienās savu darbnīcu durvis vērs Daugavpils Māla mākslas centrā. 
Seno padarīt mūsdienīgu. Meistare Margarita Muntaga iepazīstina ar tautas amata prasmēm
Tas ir dzīvesveids un ļoti liela patikšana – tā par savu darbību amatniecībā saka tautas amata meistare Margarita Muntaga. Pēc pirmās izglītības viņa ir inženiere ģeoloģe, pēc otrās – ģeodēziste, bet pirms 14 gadiem viņa ieguva Latvijas amatniecības meistara diplomu un viņas sirdslieta un reizē darbs tagad ir zīļu vainagu, zīļu jostu un kranču darināšana.
Alsungā amatu dienas ļauj ielūkoties suitu prasmju noslēpumos
Suitu dziedāšana, dejošana un dažādu instrumentu spēle, ēdienu gatavošana un rokdarbi – tās ir no sendienām mantotas tradīcijas, kuras suitos joprojām ikdienā kopj katra aroda meistari. Lai satiktos ar meistariem vaigu vaigā, ļautu ielūkoties viņu amata noslēpumos un pašiem iemēģinātu roku, Alsungā notiek “Suitu amatu dienas”.
Atjauno Silajāņu un Feimaņu puses tautastērpu
Katram mazam ciemam ir, ar ko dižoties un ko gaismā celt, – ar šādu vadmotīvu Silajāņos Preiļu pusē un Feimaņos Rēzeknes novadā aizvadīti vēsturiskā tautastērpa atjaunošanas svētki. Latgales vidienei raksturīgais 19. gadsimta tautastērps darināts pēc Latvijas Nacionālā vēstures muzeja datiem, gan arī teicēju pierakstiem. Tas ir vēl nebijis pienesums kā Latgales, tā visas Latvijas kultūrtelpai.
Keramiķes Žagatas čiekuru ceplī top niansēm pilni darbi
Cepļa atvēršana keramiķiem katru reizi ir notikums, taču eksperimentāla, netradicionāli kurināta, cepļa atvēršana ir vēl intriģējošāka. Tāda bija arī čiekuru cepļa atvēršana Skultes pagastā, keramiķes Ingrīdas Žagatas darbnīcā "Cepļi". Kāds bija eksperimenta rezultāts?
Jelgavā notiks Latvijas mazākumtautību festivāls
14. augustā Jelgavā norisināsies Latvijas mazākumtautību festivāls “Zeme zied”. Festivāls pulcēs vairākus simtus dalībnieku no Latvijas tradicionālo kultūru mākslinieciskajiem kolektīviem, kuri kopj un popularizē savas tautas tradīcijas, prezentējot mazākumtautību kultūras daudzveidību un pienesumu Latvijas kultūrtelpai, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
Latvietība, kas izdzīvo cauri laikiem. Diasporas teātru fenomens un jaunā savienība PLATS
Trimdas gados latviešu sabiedriskā dzīve nebija domājama bez teātra spēlēšanas. Tas deva prieku un palīdzēja izdzīvot vispirms Vācijas bēgļu nometnēs, bet, kad sākās lielā izceļošana uz citām mītnes zemēm, teātra spēlēšanas prieks ceļoja līdzi. Neliels apsīkums bija pagājušā gadsimta astoņdesmitajos, bet šobrīd jaušama savdabīga teātra spēlēšanas renesanse.
Grupa «Saucējas» aicina uz dziesmotu pastaigu Vīna kalnā Sēlijā
Lai atzīmētu albuma “Dabā” iznākšanu, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas” sestdien, 3. jūlijā, aicina uz muzikālu pastaigu Viesītes novada Vārnavas Vīna kalnā “Rudzīši”, kuru ievadīs grupas vadītājas Ivetas Tāles priekšlasījums par āra dziedāšanas tradīcijām, kā arī vairākas citas aktivitātes, informēja grupas pārstāvji.
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt