Kultūra / Tautas māksla
Mūzika, ēdieni un tirgošanās. Piedāvājumā mākslas un amatniecības izstrādājumi no visas Pakistānas. Tas viss tikko bija baudāms valsts lielākajā festivālā, kas godina Pakistānas daudzveidīgās tradīcijas un amatus.
Dīkstāves laikā Tukuma Audēju darbnīcas dalībniece Agrita Kunkulberga uzadījusi kopiju muzeja krājumā esošajām, pirms apmēram simt gadiem adītajām rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša zeķēm. Koši rakstainās zeķes, kuru pamatā ir sešas krāsas, rakstnieks valkājis laikā, kad dzīvojis Azerbaidžānā. Zeķes ir Azerbaidžānas nacionālā apģērba sastāvdaļa, un to adīšanas tehnika krietni atšķiroties no Latvijā ierastās.
Katru otrdienu no 9. novembra līdz 28. decembrim platformā "Spotify" klausāms Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) veidots raidieraksts "Ideālā Latvija". Tas veltīts LNKC vēsturei un ar tā darbību saistītās amatiermākslas jomas attīstībai, kas aizvien ir būtisks Dziesmu un deju svētku tradīcijas un tradicionālās kultūras saglabāšanas un tālāknodošanas pamats, informēja LNKC pārstāvji.
Tautastērps ir simbolisks kultūras mantojuma atspulgs, kurš, kaut arī balstās noteiktā, saglabātā tradīcijas izpausmē, tomēr ir jaunradīts vizuāls simbols. Tā galvenais mērķis – paust tautas kultūras identitāti. Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, Folkloras un mākslas institūta rīkotajā konferencē ar tematisko devīzi “Foklora un atmoda” iezīmējās gan tautastērpa nozīme 80. gadu folkloras kustībā, gan pārspriedumi par tautastērpa filozofisko pārnesi no ideoloģiskas vienības uz zinātnes un pētniecības lauku.
Valmieras Tautas tēlotājmākslas studija šogad atzīmē 65. jubileju. Tiesa gan, svinēšana nav izdevusies kā ieplānots, jo martā paredzētā izstāde tika pārcelta uz maiju, no maija uz septembri, tad uz oktobri, taču atklāšanas svētki sakrita ar mājsēdes ieviešanas datumu visā valstī. Tomēr studijas vadītāja Daina Leite un dalībnieki jubilejas izstādi iekārtojuši un nu gaida iespēju darbus parādīt apmeklētājiem pēc 15.novembra.
Šeit nav vērtējumu, nav labāko un sliktāko, atbilstošo un neatbilstošo, pareizo un nepareizo; te valda tikai satikšanās, kopābūšanas un radošas izaugsmes prieks. Tas raksturo diasporas amatierteātru festivālu "Laipa", kurš nupat pēc divu gadu piespiedu pārtraukuma atkal reiz varēja notikt klātienē – nu jau septīto reizi. Pēc trim piepildītām dienām Vācijas pilsētā Minsterē dalībnieki atkal devās katrs uz savu mītnes valsti – Beļģiju, Vāciju, Angliju, Islandi, Norvēģiju, Dāniju, Zviedriju.
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šodien notiek rudens saulgriežu svinības. Miķeļdiena iezīmē rudens saulgriežus, kad diena un nakts ir atkal vienādā garumā un kad ražas novākšanas darbi ir beigušies. Tad tiek klāti bagātīgi svētku galdi un rīkots Miķeldienas tirgus ar rudens labumiem. Svētkus šodien varēs svinēt arī brīvdabas muzejā, stāsta tā pārstāve Ieva Bērziņa.
Šajā nedēļas nogalē Dobelē aizvadīts desmitais Zemgales stāstnieku festivāls "Gāž podus Rundālē". Festivāla galvenais mērķis ir atrast, apkopot un nodot tālāk reģiona kultūras vērtības. Par stāstnieku kustības atdzimšanu Latvijā uzskatāms 2006. gads, kad Kurzemē aizsākās festivāls "Ziv zup".
No 25. septembra līdz 17. oktobrim Talsu novada muzejā skatāma izstāde “Ilgai Madrei 100”. Izstāde ir veltījums tautas daiļamata meistarei, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierei Ilgai Madrei, kuras devums latviešu tautas lietišķās mākslas pētniecībā un attīstībā ir ļoti nozīmīgs, informēja Latvijas Nacionālais kultūras centra (LNKC) pārstāvji.
Degsme radoši eksperimentēt un neatkārtoties Viktoru Petaško no Augšdaugavas novada aizvedusi līdz idejai izmantot putuplastu ne vien celtniecībā, bet arī mākslas radīšanā. Viens no pēdējiem veikumiem ir putuplasta saktas, kas no ierastajām atšķiras arī izmēra dēļ.
Ādas apstrādes meistares Agritas Krieviņas-Siliņas mūža lielā aizrautība ir seno apavu pētniecība un pēdējos 15 gadus viņas vislielākā uzmanība ir veltīta pastalām. Tās viņu īpaši ieinteresēja pēc tam, kad viņa atklāja šo seno apavu lielo daudzveidību dažādās Latvijas vietās. Pa šo laiku viņa izpētījusi Latvijas muzeju krājumus, uztaisījusi ļoti daudz un dažādu pastalu atdarinājumus, pasniegusi meistarklases, un nu ceļu pie lasītājiem sāks arī viņas radīta grāmatu sērija "Pastalas Latvijā".
Tas ir vērienīgākais prasmju apgūšanas pasākums – rokām, sirdij, prātam un vēderam, norādījis tā organizētājs Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Šajās dienās 97 vietās ir iespēja satikt vairāk nekā 150 dažādu amatu meistarus. Latvijas novados būs iespēja apgūt un roku iemēģināt dažādās audumu aušanas prasmēs, karošu grebšanā, cimdu adīšanā, dažādu ēdienu sagatavē un ielūkoties un padarboties metālkalēju un podnieku darbnīcās. Meistardarbnīcu mērķis ir vēstīt par amatnieku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē. Vairāki podniecības senā amata pratēji šajās brīvdienās savu darbnīcu durvis vērs Daugavpils Māla mākslas centrā.
Tas ir dzīvesveids un ļoti liela patikšana – tā par savu darbību amatniecībā saka tautas amata meistare Margarita Muntaga. Pēc pirmās izglītības viņa ir inženiere ģeoloģe, pēc otrās – ģeodēziste, bet pirms 14 gadiem viņa ieguva Latvijas amatniecības meistara diplomu un viņas sirdslieta un reizē darbs tagad ir zīļu vainagu, zīļu jostu un kranču darināšana.
Vasaras izskaņā, 20.–21. augustā, Līvāni aicinās stāstniekus no visiem Latvijas novadiem uz VI Latgales stāstnieku festivālu “Omotu stuosti”.
Suitu dziedāšana, dejošana un dažādu instrumentu spēle, ēdienu gatavošana un rokdarbi – tās ir no sendienām mantotas tradīcijas, kuras suitos joprojām ikdienā kopj katra aroda meistari. Lai satiktos ar meistariem vaigu vaigā, ļautu ielūkoties viņu amata noslēpumos un pašiem iemēģinātu roku, Alsungā notiek “Suitu amatu dienas”.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
