Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijā vēl nav skaidrības par mācību organizāciju nevakcinētajiem

Labrīt

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darba prioritātes. Skaidro Maira Roze

Meistare Margarita Muntaga pasākumā "Satiec savu meistaru" mācīs darināt krances

Seno padarīt mūsdienīgu. Meistare Margarita Muntaga iepazīstina ar tautas amata prasmēm

Tas ir dzīvesveids un ļoti liela patikšana – tā par savu darbību amatniecībā saka tautas amata meistare Margarita Muntaga. Pēc pirmās izglītības viņa ir inženiere ģeoloģe, pēc otrās – ģeodēziste, bet pirms 14 gadiem viņa ieguva Latvijas amatniecības meistara diplomu un viņas sirdslieta un reizē darbs tagad ir zīļu vainagu, zīļu jostu un kranču darināšana.

Tieši šo prasmi ar noslēpumaino nosaukumu – kranču pīšana – viņa šoreiz arī mācīs pasākumā ‘’Satiec savu meistaru!’’, kas noritēs no 3. līdz 5. septembrim. Kopumā pasākumā ar savām prasmēm iepazīstinās 150 meistari, ar kuriem varēs tikties aptuveni 100 Latvijas vietās. Līdzās klātienei notiks arī attālinātas tikšanās. Arī Margarita Muntaga nodarbību 3. septembrī vadīs "Skype" platformā.

Margarita Muntaga pirmos soļus amatniecībā spēra 80. gadu vidū, bet ar zīļu vai pērļu vainagu darināšanu sāka nodarboties 2006. gadā. Viņa izveidojusi zīmolu "Zīļuvainags", līdzās vainagiem gatavo arī zīļu jostas, rotaslietas un krances.

Ko viņai nozīmē darbs amatniecībā – vislabāk liecina viņas pašas stāstītais, jo, pirms braukt uz Rīgu, lai sniegtu interviju, viņa vēl agrā rītā piecēlusies, lai pastrādātu, bet nevis tāpēc, ka steidzīgi jāpabeidz pasūtījums, bet tāpēc ka vienkārši gluži neizturami gribējies to darīt: "Piemēram, es šodien arī, pirms braucu uz Rīgu, šuvu jostu. Un tas ir tā – man tā iecere ir, un tas ir pilnīgi tā kā alkoholiķim – rokas dreb, un gribas, gribas, gribas… Septiņos no rīta es nodomāju – štrunts par tiem nemazgātajiem traukiem un visu pārējo, un tad es paņēmu to jostu – nu kaut vai bišķiņ, lai pašūtu. Nu kaut drusciņ. Tā ir vienkārši nepieciešamība, savādāk nevaru."

Margarita Muntaga jau daudzkārt pasniegusi meistarklases un pandēmijas laikā arī attālinātās nodarbības vainagu un jostu darināšanā, bet pasākumā "Satiec savu meistaru" viņa šoreiz iepazīstinās ar krances pīšanu.

Viņu nemaz neizbrīna neziņa, ko tas nozīmē, jo tā ir visai specifiska lieta, proti, krance ir dekoratīva aukla, ar ko grezno vīru cepuri, visbiežāk tā saukto rateni – apaļu veltas vilnas platmali.

Vīru cepures krance

Taču ratenes kranci var radoši izmantot arī citu aksesuāru dekorēšanai, teic meistare: "Tā ir aukla, kas ir apkārt vīru cepurei. Kādreiz to taisīja no zirgu astriem, bet mūsdienās mēs nabaga zirgu nemocīsim, mēs taisīsim no citiem materiāliem. Pērlītes mēs arī liksim. Patiesībā nekas ļoti sarežģīts tas nav. Galvenais ir pacietība un uzmanība. Un to var izmantot ne tikai cepures dekorēšanai, bet arī tie, kas taisa somiņas, kā rokturi somiņām, arī krellēm un vēl citiem nolūkiem."

Krances gan Margaritai Muntagai nenākas darināt tik bieži kā zīļu vainagus, pie tam tie ir pieprasīti ne tikai kā tautastērpa sastāvdaļa, bet arī pie citiem tērpiem.

"Man patīk tas novirziens – seno pataisīt mūsdienīgu.

Un ne tikai tautastērpiem. Piemēram, pēdējā gada laikā man ir aktivizējušās līgavas, un tad viņas stāsta, ka viņām, piemēram, tāds klasisks tērps, viņas grib galvas rotu, un tad es taisu tādu variantu, kas citreiz ir stilizācija, bet citreiz pilnīga jaunrade, kas ar etnogrāfiju nav saistīta," atklāj Margarita Muntaga.

Par pandēmijas laika ieguvumu meistare dēvē iespēju beidzot īstenot vairākas idejas, kas jau gadiem bijušas galvā, bet ko aizņemtības dēļ nebija iespējas piepildīt: "Man jau sen bija iecerēts līgavas vainags, kas būtu ļoti lakonisks. Viss izšūts ar upes pērlēm. Darbs tur ieguldīts ārprātīgs, jo katra maziņā pērlīte ir piešūta atsevišķi. Pie tam – tā kā tas ir uz izvērstas formas Nīcas vainaga, tad, lai sataisītu piegrieztni, kur tā katra pērlīte būtu simetriski, man nācās pavadīt pie datora vairākas dienas. Ļoti daudz laika pagāja, kas man pašai bija pat pārsteigums.

Vainagu es sataisīju, tā fotogrāfiju ievietoju internetā, un bija ļoti liela atzinība, cilvēki rakstīja, ka viņiem ļoti patīk, ka viņiem arī gribas ko analoģisku.

Pēc tam man bija lielāks pasūtījums no kāda salona. Tā kā nelaimē gadās arī laime."

Atzinību par savā lakonismā tik skaisto vainagu pauda arī Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena:

"Dizains ir mūsdienām atbilstošs, bet saglabājas Nīcas vainaga forma un ideja par pērļu rindu augšā. Patiesībā ļoti vienkārši, bet tur jau tā lieta, ka skaistums ir tajā vienkāršībā."

Šāds smalki izstrādāts vainags un daudzi citi tautas amata meistaru darinājumi ir kas daudz vairāk par vienkārši skaistu priekšmetu, tos var nodot mantojumā nākamajām paaudzēm, tos kā unikālus dekorus var izvietot mājas interjerā – ir pārliecināta Linda Rubena.

Viņai allaž īpašs prieks uzzināt, ka ir cilvēki, kas to saprot un novērtē: "Mani ļoti iepriecināja vakar "Facebook" viena bilde, kur māte bija nofotografējusi savu meitu, padsimtgadnieci, kura dzied folkloras kopā, un viņa viņai ir uzdāvinājusi Nīcas vainagu. Ļoti aizkustināja tā bilde, jo tai

meitenei vainags būs vēl vismaz pāris gadus valkājams, un tas tiešām nav lēts ieguldījums, bet to var nodot tomēr no paaudzes paaudzē, tā ir vērtība, manta, lieta pati par sevi."

Kā top šīs vērtības, visdažādākie tautas lietišķās mākslas darbi, to jau 13. reizi varēs uzzināt pasākumā "Satiec savu meistaru", kas risināsies no 3. līdz 5. septembrim un kurā būs iespēja sastapt 150 dažādus amata meistarus gandrīz 100 dažādās Latvijas vietās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt