Kultūra / Tautas māksla
Visa lielā pasaule mazā veidojumā – tāda ir salmu puzura simboliskā nozīme. Puzuru veidošanas māksla Jelgavā tikko iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas tāpēc, ka tieši Jelgavā dzīvo un strādā viena no zināmākajām Latvijas puzuru veidotājām – Ausma Spalviņa. Kopā ar Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 9.klases skolēniem puzuru meistarklasē klāt bija arī Latvijas Televīzija.
Lai saglabātu un popularizētu latviešu tautas tradicionālās kultūras vērtības, nododot nemateriālā kultūras mantojuma lietpratēju zināšanas un prasmes nākamajām paaudzēm, biedrība "Iniciatīvu un kompetenču atbalsta centrs", kurā ir apvienojušies folkloras kopas "Svātra" aktīvākie dalībnieki un Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde "Vienības nams" ar Valsts Kultūrkapitāla fonda programmas "KultūrElpa" atbalstu izveidojuši četras īsfilmas par tradicionālajām prasmēm un ekspozīciju "Viedais galds" Vienības nama Tradīciju mājā Daugavpilī, informēja iniciatīvas īstenotāji.
Pēc aptuveni piecu gadu ilga pētniecības darba, apzinot un apkopojot informāciju, filmējot un ieskaņojot mūziku, danči, ko latvieši dejojuši pirms daudziem desmitiem gadu un vēl senāk, tagad skatāmi un klausāmi vienuviet internetā. Biedrība "Danču krātuve" laidusi klajā lielāko Latvijā dejojamo danču burtnīcu kolekciju e-formātā.
Tas uzliek pienākumu saglabāt un popularizēt šo prasmi – tā saņemto apliecinājumu, ka rakstaino dubultcimdu darināšanas prasme ir iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā vērtē Mazsalacā. Šo cimdu galvenā atšķirība ir tā, ka tie valkājami no abām pusēm.
Nav kauns no vārda "Rucavas sieva" – tā droši var teikt par aktīvākajām rucavniecēm, kuras kopj senās tradīcijas, prot adīt, izšūt un gatavot tradicionālos Rucavas puses ēdienus. Ar bagāto un savdabīgo kultūras mantojumu, ar dzīvajām tradīcijām Rucava ir interesanta arī mūsdienu cilvēkam, ne velti te viesojas ļaudis arī no citām zemēm.
Ap 2000 zeķu un cimdu pāru, arī citi rokdarbnieku darinājumi no Valmieras ir ceļā uz Ziemassvētku tirdziņu Vācijas Giterslo apgabala pilsētā Redā–Videnbrikā. Valmieras novadu ar Giterslo apgabalu saista jau gandrīz 30 gadus ilgs sadarbības līgums, kas uzņēmējdarbības veicināšanas jomā paredz arī šo iespēju – Valmieras novada mājražotājiem piedalīties Ziemassvētku tirdziņos. Brīdī, kad no visa Valmieras novada mājražotāji bija saveduši savu preci, lai to nodotu prom vešanai, klāt bija arī Latvijas Radio.
Folkloras deju kopa "Dandari" laiž klajā savu ceturto studijas albumu "Divatā", kurš tapis sadarbībā ar skaņu režisoru Kasparu Bārbalu (studija "Lauska"), informēja "Dandaru" pārstāvji.
Covid-19 pandēmija bijusi izaicinājums tautas lietišķās mākslas studijām. Rīgas kultūras centra "Iļģuciems" Amatu namā tautas lietišķās mākslas studijas atradušas savus risinājums, kā turpināt apmācīt interesentus pīšanā, adīšanā, aušanā un citos tautas amatos attālinātā veidā. Izveidotas gan video meistarklases, gan, piemēram, adīšana notiek "Zoom" tiešraidē.
Aspazijas mājā no 27. novembra līdz 23. decembrim būs apskatāma tautas lietišķās mākslas meistares Dagmāras Prībergas darbu retrospekcija "Baltais rokdarbu ceļš". Izstādē iekļauti meistares izšuvumi, mezglojumi, adījumi, tamborējumi un knipelējumi, informēja Aspazijas mājas pārstāvji.
Mūzika, ēdieni un tirgošanās. Piedāvājumā mākslas un amatniecības izstrādājumi no visas Pakistānas. Tas viss tikko bija baudāms valsts lielākajā festivālā, kas godina Pakistānas daudzveidīgās tradīcijas un amatus.
Dīkstāves laikā Tukuma Audēju darbnīcas dalībniece Agrita Kunkulberga uzadījusi kopiju muzeja krājumā esošajām, pirms apmēram simt gadiem adītajām rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša zeķēm. Koši rakstainās zeķes, kuru pamatā ir sešas krāsas, rakstnieks valkājis laikā, kad dzīvojis Azerbaidžānā. Zeķes ir Azerbaidžānas nacionālā apģērba sastāvdaļa, un to adīšanas tehnika krietni atšķiroties no Latvijā ierastās.
Katru otrdienu no 9. novembra līdz 28. decembrim platformā "Spotify" klausāms Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) veidots raidieraksts "Ideālā Latvija". Tas veltīts LNKC vēsturei un ar tā darbību saistītās amatiermākslas jomas attīstībai, kas aizvien ir būtisks Dziesmu un deju svētku tradīcijas un tradicionālās kultūras saglabāšanas un tālāknodošanas pamats, informēja LNKC pārstāvji.
Tautastērps ir simbolisks kultūras mantojuma atspulgs, kurš, kaut arī balstās noteiktā, saglabātā tradīcijas izpausmē, tomēr ir jaunradīts vizuāls simbols. Tā galvenais mērķis – paust tautas kultūras identitāti. Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, Folkloras un mākslas institūta rīkotajā konferencē ar tematisko devīzi “Foklora un atmoda” iezīmējās gan tautastērpa nozīme 80. gadu folkloras kustībā, gan pārspriedumi par tautastērpa filozofisko pārnesi no ideoloģiskas vienības uz zinātnes un pētniecības lauku.
Valmieras Tautas tēlotājmākslas studija šogad atzīmē 65. jubileju. Tiesa gan, svinēšana nav izdevusies kā ieplānots, jo martā paredzētā izstāde tika pārcelta uz maiju, no maija uz septembri, tad uz oktobri, taču atklāšanas svētki sakrita ar mājsēdes ieviešanas datumu visā valstī. Tomēr studijas vadītāja Daina Leite un dalībnieki jubilejas izstādi iekārtojuši un nu gaida iespēju darbus parādīt apmeklētājiem pēc 15.novembra.
Šeit nav vērtējumu, nav labāko un sliktāko, atbilstošo un neatbilstošo, pareizo un nepareizo; te valda tikai satikšanās, kopābūšanas un radošas izaugsmes prieks. Tas raksturo diasporas amatierteātru festivālu "Laipa", kurš nupat pēc divu gadu piespiedu pārtraukuma atkal reiz varēja notikt klātienē – nu jau septīto reizi. Pēc trim piepildītām dienām Vācijas pilsētā Minsterē dalībnieki atkal devās katrs uz savu mītnes valsti – Beļģiju, Vāciju, Angliju, Islandi, Norvēģiju, Dāniju, Zviedriju.
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šodien notiek rudens saulgriežu svinības. Miķeļdiena iezīmē rudens saulgriežus, kad diena un nakts ir atkal vienādā garumā un kad ražas novākšanas darbi ir beigušies. Tad tiek klāti bagātīgi svētku galdi un rīkots Miķeldienas tirgus ar rudens labumiem. Svētkus šodien varēs svinēt arī brīvdabas muzejā, stāsta tā pārstāve Ieva Bērziņa.
Šajā nedēļas nogalē Dobelē aizvadīts desmitais Zemgales stāstnieku festivāls "Gāž podus Rundālē". Festivāla galvenais mērķis ir atrast, apkopot un nodot tālāk reģiona kultūras vērtības. Par stāstnieku kustības atdzimšanu Latvijā uzskatāms 2006. gads, kad Kurzemē aizsākās festivāls "Ziv zup".
No 25. septembra līdz 17. oktobrim Talsu novada muzejā skatāma izstāde “Ilgai Madrei 100”. Izstāde ir veltījums tautas daiļamata meistarei, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierei Ilgai Madrei, kuras devums latviešu tautas lietišķās mākslas pētniecībā un attīstībā ir ļoti nozīmīgs, informēja Latvijas Nacionālais kultūras centra (LNKC) pārstāvji.
Degsme radoši eksperimentēt un neatkārtoties Viktoru Petaško no Augšdaugavas novada aizvedusi līdz idejai izmantot putuplastu ne vien celtniecībā, bet arī mākslas radīšanā. Viens no pēdējiem veikumiem ir putuplasta saktas, kas no ierastajām atšķiras arī izmēra dēļ.
Ādas apstrādes meistares Agritas Krieviņas-Siliņas mūža lielā aizrautība ir seno apavu pētniecība un pēdējos 15 gadus viņas vislielākā uzmanība ir veltīta pastalām. Tās viņu īpaši ieinteresēja pēc tam, kad viņa atklāja šo seno apavu lielo daudzveidību dažādās Latvijas vietās. Pa šo laiku viņa izpētījusi Latvijas muzeju krājumus, uztaisījusi ļoti daudz un dažādu pastalu atdarinājumus, pasniegusi meistarklases, un nu ceļu pie lasītājiem sāks arī viņas radīta grāmatu sērija "Pastalas Latvijā".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
