Kultūra / Tautas māksla
Kuldīgā ir takas, vietas un leģendas, kuras vecmāmiņas ierādīja mazbērniem, stāstot par notikumiem un teiku varoņiem. Lai stāsti neizzustu un saglabātos stāstīšanas tradīcijas, kuldīdznieki nolēmuši izveidot Kuldīgas teiku taku, kur stāstnieku valodā atdzīvojas romantiski un traģiski mīlas stāsti, arī ģimeņu likteņi un mītiski nostāsti. Pirmā iepazīšanās ar to notika festivālā “Baltica”.
Piecu dienu garumā folkloras svētkus svin starptautiskais festivāls "Baltica 2022". 6. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā atklāta izstāde "Saimes galds", ievadot turpmākās norises. 7. jūlija vakarā Siguldas novadā notiks festivāla svinīgā atklāšana, līdz svētdienas vakarā fināldziesmas izskanēs Talsos. Ar moto "Nāc ar mani spēlēties" vairāk nekā 250 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi tiksies dažādos koncertos, notikumos un aktivitātēs.
Priekšplānā ceļot tēmu "Spēle", no 6. līdz 10. jūlijam notiks starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". Atklāšanas koncerts skanēs 7. jūlijā Turaidas muzejrezervātā, un, kā sola šī notikuma režisore Anda Skuja, tas būs krāšņs un daudzveidīgs. Festivāla rīkotāji pieļauj, ka pēc diviem pandēmijas gadiem, kas nereti pavadīti nošķirtībā, sabiedrībai atkal būs interese un vajadzība apzināt mūsu tradīcijas, valodu un dziesmas.
Noguruši no ilgajiem mēģinājumiem vienatnē vai tiešsaistē kovida dēļ, šodien viņi kopā būšanu un spēlēšanas prieku izbaudīja kā nekad iepriekš. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šodien atkal bija Kokļu diena. Un lieli un mazi koklētāji no Pierīgas reģiona spēlēja tautas dziesmas un mūsdienu skaņdarbus.
Polka, galops un palēciens – katram latvietim tepat Latvijā vai citur pasaulē ir kāds mīļākais tautas deju solis, un tos visus salikt kopā un izdejot ir gan kaislība, gan pienākums. Tā saka dejotāji, kas satikušies Amerikas latviešu 15. Vispārējos Dziesmu un deju svētkos, kas šonedēļ notiek Minesotā ASV.
Latviešu tautasdziesmu pūrā nozīmīga vieta ir apdziedāšanās tradīcijai. Tā notika, sastopoties ļaudīm no dažādām mājām, vidēm jeb vienkāršāk sakot – kad satikās savējie un svešie. Šādas dziesmu kara liecības redzam dažādos godos, piemēram, gan kāzās, gan talkās, gan arī gadskārtu svētkos - piemēram, Jāņu svinēšanas norisēs.
"Jāņi ir auglības svētki. Poētiski varētu teikt, ka tie ir debesu tēva un zemes mātes kāzu laiks," par svētku nozīmi LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts. Viņam līdzās pirtniece Olita Puriņa atgādina, ka Jāņos svarīgi ir dziedāt, dziedāt kopā, dziedāt pa vienam, iet rotaļās un būt visiem kopā: "Mēs dziedam un arī dziedinām, respektīvi, dziedot dziesmas mēs sevi dziedinām dvēseles līmenī."
4. un 5. jūnijā Ludzas Novadpētniecības muzejā norisināsies Latvijas amatierteātru brīvdabas izrāžu festivāls "Vezums 2022". Kā uzsver festivāla rīkotāja Eleonora Obrumāne, šis pasākums jau ilgus gadus vieno divus Latvijas pierobežas novadus – Bausku un Ludzu, un šogad kopumā festivālā piedalīsies amatierteātri no septiņiem Latvijas novadiem.