Kultūra / Tautas māksla
Latviešu tautasdziesmu pūrā nozīmīga vieta ir apdziedāšanās tradīcijai. Tā notika, sastopoties ļaudīm no dažādām mājām, vidēm jeb vienkāršāk sakot – kad satikās savējie un svešie. Šādas dziesmu kara liecības redzam dažādos godos, piemēram, gan kāzās, gan talkās, gan arī gadskārtu svētkos - piemēram, Jāņu svinēšanas norisēs.
"Jāņi ir auglības svētki. Poētiski varētu teikt, ka tie ir debesu tēva un zemes mātes kāzu laiks," par svētku nozīmi LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts. Viņam līdzās pirtniece Olita Puriņa atgādina, ka Jāņos svarīgi ir dziedāt, dziedāt kopā, dziedāt pa vienam, iet rotaļās un būt visiem kopā: "Mēs dziedam un arī dziedinām, respektīvi, dziedot dziesmas mēs sevi dziedinām dvēseles līmenī."
Vai zini, ka pēc "Latvju dainu" izdošanas (1894–1915) tautasdziesmu vākšanas darbs neapstājās? Vai zini, ka turpmākajā pusgadsimtā tika savākts piecreiz lielāks tautasdziesmu apjoms, tā padarot latviešus par tautasdziesmu ziņā vienu no bagātākajām tautām pasaulē?
4. un 5. jūnijā Ludzas Novadpētniecības muzejā norisināsies Latvijas amatierteātru brīvdabas izrāžu festivāls "Vezums 2022". Kā uzsver festivāla rīkotāja Eleonora Obrumāne, šis pasākums jau ilgus gadus vieno divus Latvijas pierobežas novadus – Bausku un Ludzu, un šogad kopumā festivālā piedalīsies amatierteātri no septiņiem Latvijas novadiem.
Maijs ir laiks, kad katoļticīgie Latgalē tradicionāli pulcējas pie ceļmalās esošajiem krucifiksiem, lai ik dienu vienotos kopīgā rožukroņa skaitīšanā un garīgo dziesmu dziedāšanā. Lai gan maija dziedājumu tradīcija saglabājusies cauri vairākiem gadsimtiem, dziedātāju skaits strauji sarūk.
Viens no veidiem, kā ikdienā kopt latvietību, dzīvojot ārzemēs, ir darbošanās amatierteātros, kas nu pēc ilgāka pārtraukuma atsākuši darbu.
Krucifiksi ir neatņemama Latgales ainavas sastāvdaļa, tāpat kā maija dziedājumi pie tiem, kas saglabājušies cauri gadsimtiem līdz mūsdienām. Maija dziedājumi ir katoliskās Latgales tradīcija, kad pavasara novakarē pie ceļmalu, ciemu vai baznīcu dārzu krucifiksiem pulcējas ticīgie, lai kopīgu lūgtos.
Sestdien, 21. maijā, Liepājā norisinās bērnu un jauniešu folkloras svētki "Pulkā eimu, pulkā teku 2022". Šogad jau 38. reizi svētku nacionālajā sarīkojumā satiksies bērnu un jauniešu folkloras kopas no visas Latvijas. Piedāvājam tiešraidē vērot uz koncertdārza "Pūt, vējiņi!" Lielās skatuves notiekošo novadu koncertu "No saknēm līdz galotnēm".
Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Slutišķu ciemā apmeklētājiem durvis vērsusi restaurētā vecticībnieku sēta “Upāni”. Tas ir vēl viens būtisks papildinājums jau esošajam vecticībnieku muzejam, un sakārtota vēl viena gadsimtu senā autentiskā Slutišķu vecticībnieku sēta. Slutišķi ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas “Augšdaugava” daļa, kas iekļauta UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā. Restaurētajā sētā izveidotas trīs ekspozīcijas, kas ataino vecticībnieku dzīvi, tradīcijas, kultūru un viņu vērtības.
"Lobs ar lobu sasatyka" ir izstāde, kur satikušās vairāki desmiti lielas un mazas tautumeitas no Latgales malu malām. Mazās tautumeitas jeb savulaik populārās rūpnīcas "Straume" ražotās sērijveida lelles ietērptas dažādos krāsainos, svītrainos un rūtainos brunčos un vainagos. Izstādi papildina karte, kurā redzams, no kurienes ir katrs tērps. Mazos un lielos tautastērpus darinājusi biedrības "Latgales etnogrāfiskās vēstniecības" vadītāja Iveta Seimanova. Tikko viņas darinājumi Latgales kongresam par godu izstādīti arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors", bet nu jau pamazām pošas ceļam uz citām pilsētām Latgalē, Latvijā un arī ārpus mūsu valsts robežām.
Folkloras balvu "Austras koks" par mūža ieguldījumu šogad saņems etnogrāfe Indra Čekstere, balvu "Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana" saņems Lēdurgas folkloras kopa "Putni" un viņu vadītāja Ilze Kļaviņa, savukārt balva nominācijā "Aktivitātes folkloras jomā 2021. gadā" piešķirta biedrībai "Skaņumāja", informēja Latvijas Folkloras biedrības pārstāvji. Laureātu godināšana notiks 2022. gada 24. aprīlī pulksten 14.00 Siguldas Jaunajā pilī.
Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs aicina apskatīt Līvānu novada Rožupes pagastā dzīvojošās ukrainietes Ļubovas Trūpas darinātās Lieldienu dekoratīvās olas un iepazīt ukraiņu ornamentus un košās krāsas.
Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" Latvijā norisināsies no 2022. gada 6. līdz 10. jūlijam. Ar moto "Nāc ar mani spēlēties" vairāk nekā 250 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi tiksies dažādos koncertos, un notikumos Alsungā, Dundagā, Inciemā, Inčukalnā, Jūdažos, Krimuldā, Kuldīgā, Lēdurgā, Mālpilī, Popē, Rīgā, Siguldā, Talsos, Turaidā un Ventspilī, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
Aizkraukliete Marija Maļinovska četrpadsmit gadus no darba brīvajā laikā krustdūrienā izšuvusi dažādu izmēru ikonas. Covid-19 pandēmijas laikā izdevies piepildīt arī savu mūža sapni – izveidot pašas rokām darināto svētbilžu izstādi, kurā apskatāmas vairāk nekā 70 izšūtās gleznas.
Latvijas Universitātes tautas deju ansamblis "Dancis" sabiedrībai ir pazīstams kā viens no senākajiem Latvijas skatuvisko deju zelta fonda glabātājiem. Kolektīva repertuārs paredz nemainīgi kopt un lolot latviešu tautas deju dižgaru veidotās dejas. Vienlaikus skatēs un konkursos godalgotie dejotāji cer līdztekus senajām tradīcijām to augsnē jaunradīt arī mūsdienīgākus stāstus. Deja – tā ir viņu saruna ar skatītāju. Tai jārit līdzi laikam.
Pieprasījums pēc izrādēm ir lielāks nekā piedāvājums – tā šī brīža situāciju raksturo Latvijas amatierteātru režisori. Lai gan pandēmijas ierobežojumi ir atstājuši nospiedumus radošajā darbībā, mēģinājumi turpinās un pirmizrādes tiek piedzīvotas, un dažiem Tautas teātriem šis laiks nācis pat par labu.
Padomju laikā 70. un 80. gados Latvijā veidojās lietišķās mākslas studijas, kas savu darbu turpina arī šodien. Studijās aktīvi darbojās arī vīri un sievas, kuri savas aušanas, pīšanas, keramikas un citas tautas lietišķās mākslas prasmes bija apliecinājuši augstākajā līmenī, iegūstot daiļamata meistara statusu. Neatkarības gados šo statusu likvidēja, bet nozarē interese par to ir vēl šodien, tāpēc Latvijas Nacionālais kultūras centrs to plāno atjaunot.
Talsu galvenajā bibliotēkā šobrīd apskatāma Sabiles pamatskolas un Sabiles Mūzikas un mākslas skolas skolotājas Sarmītes Jurjakas papīra leļļu izstāde. Tās gan nav lelles, ar kurām gribētu spēlēties bērni, bet pasaku tēli kā interjera elementi, kas ar savu komiskumu un kolorīto raksturu pasmaidīt liek pieaugušajiem.
Arī rokdarbi ir tradīcija, bez kuras tauta nevar dzīvot, – tā uzskata tautas lietišķās mākslas meistare Dagmāra Prīberga. "Baltais rokdarbu ceļš" ir viņas jubilejas izstāde, ko iespējams skatīt arī virtuāli. Ilgus gadus meistare vadījusi tautas lietišķās mākslas studiju "Bārbele", bet 2021. gadā vadīšanu pārņēmusi Dagmāras meita Gita Prīberga.
Turaidas muzejrezervātā izveidota pastaigu taka "Skanošo puzuru dārzs Saules gada ritmos" ar oriģināliem, kustīgiem un skanošiem milzu puzuriem. Tos iespējams ne tikai aplūkot, bet arī sadzirdēt, ieskandināt un izdejot pašiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
