Kultūra / Tautas māksla
Latviešiem muzicēšana netiek atstāta novārtā, arī dzīvojot ārpus Latvijas. To raidījumā "Globālais latvietis" apliecina Zigurds Šusters no Birmingemas un Anna Wohl no Edinburgas Skotijā, Mārtiņš Īstais no Birmingemas, Stokholmas spēlmaņu runas sieva Signe Rirdance, Eslingenas orķestra pārstāve Liene Barons un Rinalds Maksimovs no "2x2" nometnē tapušās grupas "Dzelonis". Viņi ir tikai daži no aktīvajiem diasporas muzikantiem.
Ziemassvētku gaidīšanas laikā Latvijas–Baltkrievijas pierobežā – Šķaunes ciemā – vietējie iedzīvotāji kopā ar folkloras speciālisti mācījās veidot tradicionālās sejas maskas. Latviešu folklorā maskas un to visdažādākie tēli simbolizē senču garus, nes pārticību un attīra no visa ļaunā. Turklāt došanos pie kaimiņiem tēlu veidolā ar dziesmām un ticējumiem Latgalē lielākoties dēvē par "čigānos" iešanu, nevis budēļiem.
Kā rodas deja? Uz šo jautājumu ar spēlēšanos, ālēšanos, prieku, dzīvo mūziku un meistarīgu dejotprasmi 75 gadu jubilejas uzvedumā "Trejdeviņas spēles" atbildēs tautas deju ansamblis "Teiksma". Uzvedums skatītājus priecēs 10. decembrī pulksten 18.00 Ķīpsalas hallē. Radošā komanda – horeogrāfs Jānis Ērglis, režisors Reinis Suhanovs un komponists Juris Vaivods, informēja Tautas deju ansambļa (TDA) "Teiksma" pārstāvji.
Sestdien, 27. augustā, Jaundubultu–Pumpuru pludmalē norisinājās festivāls dejotājiem "Jūras bize", kas liedagā pulcēja 35 tautas deju kolektīvus no Latvijas pilsētām un novadiem. "Jūras krastā tika izdejota garākā tautas deja, tuvojoties saulrietam, norisinājās "Baltā pelde"," informēja organizatori.
Miniens, švirkstiens, pievilciens vai sitiens! Atminējums – aužamie stāvi, kangas, strelles jeb stelles, kas ir biežāk lietotais nosaukums mūsdienās. Tātad – tas ir rīks auduma veidošanai. Latvijā ar rokām aužamo steļļu attīstība gadsimtu laika plūdumā ir ievērojama gan to izskatā, gan arī aušanas iespēju ziņā.
Kora mūzikas izpildījumu papildina deja, bet dejotāju uzburto stāstu bagātina koris. 5. un 6. augustā Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies vērienīgs notikums, kurā nebijušā formā savienosies divas tradīcijas – dziesma un deja. Koncertuzvedumā "Dziesma dejo, deja skan" pulcēsies vairāk nekā 6000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm. Dalībnieki demonstrēs gan labi pazīstamu repertuāru, gan speciāli šim notikumam veidotu jaunradi.
Nodomā veicināt tradīcijām atbilstošu latviešu tautas tērpu darināšanu pasniegta Voldemāra Cīruļa piemiņas balva. Latviešu tautas tērpu izstādē–konkursā laurus guva Limbažu tautas lietišķās mākslas studijas "Dzilna" dalībnieces, kuras prasmīgi darinājušas darba ģērbus. Ar godalgu un atzinību izcelts arī citu autoru veikums.
5. un 6. augustā Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies vērienīgs notikums "Dziesma dejo. Deja skan", kurā nebijušā formā savienosies divas tradīcijas – dziesma un deja. Doma par koncertuzvedumu gaisā virmojusi jau sen, saka horeogrāfs Agris Daņiļevičs Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" un atklāj, ka abi ar diriģentu Mārtiņu Klišānu uzveduma veidošanai piekrituši uzreiz.
Jēkabpils novada Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī 23. jūlijā notiek VIII Dziesmu un deju svētki "Sēlija rotā", turpinot kopt par tradīciju kļuvušo kopā sanākšanas, sadziedāšanās un mākslas radīšanas procesu Sēlijā. Dziesmu un deju svētki "Sēlija rotā" vienkopus pulcēs ap 1000 tautas mākslas un nemateriālā kultūras mantojuma kopējus – koru dziedātājus, dejotājus, folkloras kopu, vokālo ansambļu un pūtēju orķestru dalībniekus no Augšdaugavas, Aizkraukles un Jēkabpils novada.