Tautas māksla
Dzīve & stils / Tautas māksla
Skaitļi un cipari ir dobelnieka Aivara Narvaiša ikdiena, bet brīvais laiks jau 45 gadus tiek veltīts tautas dejām. Matemātiķa daba gan izpaužas arī šeit, un visi koncerti ir uzskaitīti, un šajā nedēļas nogalē pieredzes bagātais dejotājs uz skatuves kāpa tūkstošo reizi.
Latvijas romi ir vietējās kultūras daļa, kas saglabājusi ne tikai romu, bet arī latviešu dziesmu un folkloras repertuāru, kā arī stāstus par latviešu un romu draudzīgu līdzāspastāvēšanu. Tā secinājusi etnomuzikoloģe Ieva Tihovska, kas pievērsusies romu vēstures pētījumiem.
Rīgā tradicionāli ražas svētkus atzīmē ar Miķeļdienas gadatirgu Doma laukumā, kas šogad notiks 28. septembrī no pulksten 9.00 līdz 17.00. Tirgus apmeklētājiem būs iespēja iegādāties rudens veltes, amatnieku meistardarbus, kā arī baudīt kultūras programmu. Miķeļdienas pasākumi notiks arī 29. septembrī kultūras centrā “Iļģuciems” un kultūras centra “Ritums” filiālē Ieriķu ielā 43a, paziņojumā medijiem informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Šogad pilngadība vecākajam latgaliešu mūzikas un dzejas festivālam “Upītes Uobeļduorzs”. To ņēma vērā svinībās Viļakas novada Upītē.
Pēc astoņu gadu pārtraukuma Rīgā 20. septembrī atkal vaļā vērs plašu metālkalumu un rotu izstādi. Izstādē varēs apskatīt gan lietišķo mākslas studiju dalībnieku, gan individuāli strādājošu meistaru darbus. No metālkalumiem – svečturus, lampas, lukturus, drēbju pakaramos, no rotām – arheoloģiskās, etnogrāfiskās un mūsdienu rotas no metāla un citiem materiāliem.
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā 21. septembrī apmeklētājiem durvis vērs tautas lietišķās mākslas un amatniecības izstāde “Metāls un rotas”. Tajā metālkaluma priekšmetus un skaistumlietas izrādīs vairāk nekā 60 tautas mākslas studiju dalībnieki un individuāli strādājoši meistari. Izstādes iekārtotājs ir mākslinieks Mārtiņš Heimrāts.
Rudens nāk ne vien ar lietavām, bet arī ar pilniem apcirkņiem. Lai bagāta raža būtu arī nākamgad,
Ķekavas novada Katlakalnā ar pateicības rituāliem un dziesmām folkloristi no piecām valstīm ražu daudzināja festivālā ''Rudenāji''.
Ķekavas novada Katlakalnā ar pateicības rituāliem un dziesmām folkloristi no piecām valstīm ražu daudzināja festivālā ''Rudenāji''.
Viļakas novada folkloras kopai „Upīte” iznācis jauns mūzikas albums „Ryugts”. Albuma dziesmas ir par mīlestību, par cerību un precību laiku. Šis ir jau trešais folkloras kopas albums.
Viļakas novada Upītes ciema vārds, pateicoties Slišānu ģimenei, plaši izskanējis visā Latvijā un ārpus tās. Lielākais nopelns ir Ziemeļlatgales nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, kā arī valstī vienīgā latgaliešu dzejas un mūzikas festivāla organizēšana. Tagad arī Upītei raksturīgākās un senākās kāzu dziesmas izdevies apkopot jaunā mūzikas albumā.
Jau vairākus gadu desmitus Raiņa muzejā “Jasmuiža” līdztekus stāstiem un atmiņām par Raini dzīvo arī stāsti par Latgales keramiķiem. Vienreiz gadā tur ierodas keramiķi un iekurina cepli. Šis gads bija īpašs, jo tika veltīts Latgales keramikas vecmeistaram Polikarpam Vilcānam, kuram šogad svin 125 gadu jubileju.
Ikkgadējais keramikas cepļa iekurināšanas pasākums Raiņa muzejā “Jasmuiža” šoreiz ir citādāks nekā citus gadus. Tas iesākās ar izstādes atklāšanu “Polikarpam Vilcānam – 125”, kurā redzamās fotogrāfijas, piemiņas lietas un keramikas darbi vēsta par šī slavenā Latgales keramikas vecmeistara devumu. Lielu daļu no ekspozīcijas uz “Jasmuižu” pirms aptuveni 50 gadiem atgādājusi muzejniece Gaida Jablovska.
Ikkgadējais keramikas cepļa iekurināšanas pasākums Raiņa muzejā “Jasmuiža” šoreiz ir citādāks nekā citus gadus. Tas iesākās ar izstādes atklāšanu “Polikarpam Vilcānam – 125”, kurā redzamās fotogrāfijas, piemiņas lietas un keramikas darbi vēsta par šī slavenā Latgales keramikas vecmeistara devumu. Lielu daļu no ekspozīcijas uz “Jasmuižu” pirms aptuveni 50 gadiem atgādājusi muzejniece Gaida Jablovska.
Līdz 9. augustam kultūras centrā "Iļģuciems" vēl aplūkojama tautas lietišķās mākslas studijas "Puduris" 25 gadu jubilejas izstāde "Pinēju stāsti".
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz Mūsdienu amatniecības festivālu, kas šogad norisināsies 3. un 4. augustā no plkst. 10.00 līdz 17.00.
Jūrkalnē 10. augustā notiks etnogrāfiskā ansambļa "Maģie suiti" dziedāšanas svētki un 60 gadu jubilejas svinības.
Ķīnas Tautas Republikas provincē Tongrenā sarīkots masveida tradicionālās gleznošanas pasākums, kurā piedalījās apmēram 1000 mākslinieku. Sasniegums tiks iekļauts Ginesa rekorda grāmatā.
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 3. un 4. augustā notiks Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētki. Izrādes tiks spēlētas dažādās muzeja sētās, tā ļaujot skatītājam iztēloties autentisku lauku vidi, kurā norisinās lugu darbība.
Austrālijas latvieši mēneša garumā viesojas dažādās Latvijas pilsētās ar teatrāli muzikālu uzvedumu “Kabarē de Rīga”, kas vēstī par Rīgu pagājušā gadsimta 20.-30. gados. Amatierteātra viesošanās nupat kā aizvadīta Alūksnē un Smiltenē, bet jau trešdien aktieri kopā ar Latvijas mūziķiem dosies uz Cēsīm.
20. jūlijā XIV Latvijas amatierteātru salidojuma laikā Alūksnē tika pasniegta pirmā Līvijas Akurāteres balva. Īpašo Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) apbalvojumu par izciliem sasniegumiem amatiermākslā un būtisku ieguldījumu Latvijas kultūrvides veidošanā saņēma Ogres Tautas teātris.
Neparasts un ļoti interesants teātra piedzīvojums gaida skatītājus šo piektdien Āraišos. Tā būs tā sauktā "kopienas teātra” izrāde "Letti”, kas noritēs pa visu Āraišu arheoloģiskā parka teritoriju un kuras dalībnieki būs aptuveni 100 vietējās apkaimes iedzīvotāji. Ar viņiem vairāku nedēļu garumā strādājusi jaunā režisore Beatrise Zaķe un citi teātra jomas profesionāļi.
25 Latvijas stāstnieki pulcējās ceturtajā Latgales stāstnieku festivālā Preiļos. Festivāla galvenā ideja – ar stāsta palīdzību popularizēt amatu prasmes un sekmēt to pārmantojamību. Ik gadu temats ir saistīts ar kādu no Latgales reģiona arodiem. Šogad tas ir klūgu pinēja amats.
Preiļos un Riebiņu novadā 19. un 20. jūlijā notiks ceturtais Latgales stāstnieku festivāls «Omotu stuosti», kas godina stāstniecību kā tautas nemateriālā mantojuma daļu un izceļ arī pašus stāstu glabātājus.
Jaunākie
Interesanti