Kultūra / Tautas māksla
Tautas māksla
Katru gadu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauj elementus, kas ir valsts aizsargājamas vērtības - zināšanas, prasmes, paražas, ko nodod no paaudzes paaudzē. Lai stiprinātu tērpa darināšanas tradīcijas, iekļaušanai sarakstā pieteikts arī Lielvārdes tautastērps, uzsverot tieši vietējās kopienas līdzdalību tradīciju saglabāšanā.
Ar grāmatas “Vidzemes danči un ne tikai” izdošanu noslēdzies vairāk nekā divus gadus ilgais kapelas "Karikste" un biedrības “Danču krātuve” kopējais darbs pie Vidzemes danču apkopošanas. Šajā laikā diskā ierakstīti divdesmit trīs iecienītākie danči, bet enerģisko kapelas skanējumu grāmatiņā papildina deju raksti, zīmējumi un nošu materiāls.
Atzīmējot Pasaules publiskās adīšanas dienu, desmit baušķenieces sestdien, 12. jūnijā, apguva vēsturisku cimdu adīšanu. Šoreiz tie gan nebija krāšņie, jau ierastie etnogrāfiskie raksti, bet gan siltināti dūraiņi ar bārkstīm.
Latviešu tautas deju kolektīviem ļoti pietrūkst gan mēģinājumu, gan sadraudzības koncertu, tādēļ „Briseles latviešu dejotāji” nākuši klajā ar aicinājumu kolektīviem no visas pasaules piedalīties virtuālā deju maratonā „Izdejo savu pilsētu”. Tā dejotāji, izmantojot virtuālu skatuvi, dalās dejotpriekā ar citiem un stāsta par interesantām vietām savā pilsētā.
Suitu lebediks ir Alsungā gaidītākie svētki pavasarī. Tas ir laiks, kad baudīt suitu senās un šodienas tradīcijas, pavasari un tūrisma sezonas sākšanos. Lai arī mierīgākā gaisotnē, ar pavasara svētkiem cilvēki iepriecināti arī šogad, aicinot izzinošā pastaigā.
Latvijā ir 420 amatierteātri, kuros darbojas 6000 aktieru. Kas viņus visus uz to “velk”? Daļai tā ir sevis pilnveidošana un radošais process, kas varbūt pat šķiet svarīgāki par iestudēto izrādi, LTV raidījumā “Kultūrdeva” spriež Rēzeknes Tautas teātra režisore Māra Zaļaiskalns. Tikmēr VEF Kultūras pils Tautas teātra vadītājs, režisors Agris Krūmiņš uzsver – arī par rezultātu ir jādomā.
Ar 7. aprīli tika atļauti mēģinājumi un interešu izglītības nodarbības ārtelpās. Līdz ar to arī Vidzemē darboties atsākuši dažādi kolektīvi, klātienē tiekoties pirmoreiz kopš decembra.
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems” no 1. maija ieskandinās Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu ar video ciklu “Rīga, skani! Rīga, skani! Kas to Rīgu skandināja?”, akcentējot latvisko dzīvesziņu, tikumus, tautasdziesmas, informēja kultūras centra pārstāvji.
Jau gandrīz nedēļu Latvijā ir atļauti amatieru mākslas kolektīvu mēģinājumi ārtelpās, un, lai arī pavasaris vēl nelutina ar īpaši siltu un saulainu laiku, vieni no pirmajiem klātienes mēģinājumus atsākuši dejotāji. 12. aprīļa vakarā, pēc darba dienas beigām, stadionā uz pirmo mēģinājumu sanāca deju ansambļa “Daiļrade” jaunieši.
Dejot klātienē, kaut arī ārā un mazās grupās, ir daudz labāk, nekā dejot "Zoom" platformā – atzīst deju ansambļa "Daiļrade" mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne, vērtējot šonedēļ spēkā stājušās izmaiņas amatierkolektīvu darbībā. Tās paredz, ka kolektīvu mēģinājumi var notikt ārtelpās, bet tajos drīkst pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēku. Amatierkoriem savukārt – īpaši šobrīd vēl aukstajā laikā – izmaiņas nedod neko, jo dziedāt ārā nepiemērotos laika apstākļos ir veselībai bīstami – uzsver diriģents Ivars Cinkuss.
Ogres novada Kultūra centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Raksti”, pavasara saulgriežus jeb Lielu dienu gaidot, radījis video, kurā atgādina par latviešu svētku tradīcijām un sveic pavasara atnākšanu.
Kocēnu novada Dikļos 1818. gadā ’’Zundu rijā’’ Dikļu muižas kalpa Jāņa Peitēna režisētā Frīdriha Šillera izrāde ’’Laupītāji’’ uzskatāma par vienu no pirmajiem latviešu amatierteātru iestudējumiem Latvijā. Teātra dienā Dikļos pie teātra akmens varēs iepazīties ar izstādi, kas tapusi 2018. gadā un veltīta pirms vairāk nekā 200 gadiem Dikļos uzvestajiem Šillera “Laupītājiem” un izrādes vēsturiskiem iestudējumiem uz profesionālās teātra skatuves Latvijā. Materiālus sagatavojis un apkopojis Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš ar Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem, informēja pašvaldības pārstāvji.
“Katrā pagastā ir kaut kas ļoti neparasts, unikāls, un ir jābūt kādam cilvēkam, kuru tas interesē un kurš arī apkārtējiem var pierādīt, ka mums ir unikālas lietas,” etnomuzikoloģe un aktrise Zane Jančevska atklāja sarunā Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Etnovēstis”. Viņa šobrīd ir šis cilvēks Ēdolei – pilsētai, kurā vienmēr bijusi aktīva mūzikas dzīve un kuras folkloru vācis Ansis Bergmanis. Anša Bergmaņa savāktās dziesmas izpilda gan Zanes Jančevskas vadītā folkloras kopa “Ēdol’s ķist’”, gan viņas organizētā un Bergmaņa piemiņai veltītā dziesmu konkursa dalībnieki.
Vogulu dzimtas vārdam skanēt plašāk dzimtajā Rēzeknes novada Lendžu pusē, gan visā Latvijā un ārzemēs licis keramikas vecmeistars Voldemārs Voguls. Viņš reģionā pirmais atjaunoja melnās svēpētās keramikas tradīcijas, izveidoja Latgalē lielāko atklātās uguns keramikas cepli, izdeva vairākus dzejoļu krājumus un savas amata prasmes nodeva arī abiem dēliem.
No 19. marta līdz 11. aprīlim Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas kultūras un atpūtas centra “Imanta” logos būs aplūkojama pavasara saulgriežiem veltīta tautas lietišķās mākslas izstāde “Nāc nākdama, Liela diena!”, informēja organizatori.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
