Dienas ziņas

Krievijas vēlēšanās daudz ziņojumu par pārkāpumiem

Dienas ziņas

Ielu mākslas festivāls Kuldīgā

Saktas no putuplasta

Radoši meklējumi Sventē rosina radīt putuplasta saktas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Degsme radoši eksperimentēt un neatkārtoties Viktoru Petaško no Augšdaugavas novada aizvedusi līdz idejai izmantot putuplastu ne vien celtniecībā, bet arī mākslas radīšanā. Viens no pēdējiem veikumiem ir putuplasta saktas, kas no ierastajām atšķiras arī izmēra dēļ.

To, ka saktas var būt izgatavotas ne vien no zelta, sudraba vai kāda cita metāla, bet pat no putuplasta, licis noticēt Augšdaugavas novada Sventes pagasta iedzīvotājs Viktors Petaško.

Pēc rūpīga darba vairāku mēnešu garumā, kas vienlaikus bijis arī īsts pacietības pārbaudījums, viņa gādībā tapa apmēram simt lielformāta putuplasta saktu. 

"Strādāju pa naktīm, sieviņa jau šķībi skatījās dažreiz. Saka, tu vispār guli? Es saku, jā, jā.. meloju," pastāstīja putuplasta dekoru izgatavotājs Petaško. "Pats agrāk cēlos, grūti gāja, bet rezultāts to visu atsver. Es skatījos internetā, vai ir vispār kaut kas līdzīgs. Nekā tamlīdzīga nav. Tehnoloģija arī paņemta no nulles. Raksti visi no galvas, no sirds, no dvēseles."

Dažāda veida dekorus no putuplasta Viktors sāka veidot jau pirms vairākiem gadiem. Ideja šādai neierastai nodarbei radās nejauši – siltinot tēva mājās pagrabu ar putuplasta loksnēm.

Tomēr lielformāta saktu izgatavošana bija jauns izaicinājums, ko pieņemt pamudināja kultūras darbinieki no blakus novada.

"Ideja nāca no Ilūkstes puses, no manas kolēģes Skaidrītes. Piezvanīja vienu dienu un saka – vai vari uztaisīt saktas?," atceras Petaško. "Veselais saprāts saka, nē, nekādā gadījumā, nemāku, bet sirsniņa un dvēselīte saka - ai, pasaki jā, pasaki jā. Pateicu jā, tad sākās nedēļas ar eksperimentiem. Daudz kas ir miskastē, daudz kas sanāca, daudz kas nesanāca."

Starp visām putuplasta saktām īpaši izceļas tā, kurai dots nosaukums “Augšdaugavas sakta”, jo tās diametrs ir aptuveni pusotrs metrs.

"Sarežģīti ir lieli objekti, kurus vajag taisīt no daudzām daļām, un smalki objekti," pastāstīja Petaško. "Piemēram, šai Augšdaugavas lielākajai saktai ir gandrīz pustūkstotis detaļu. Tas nav maksimālais izmērs, bet gribējās paeksperimentēt, vai es vispār to varu izdarīt. Nu, un tā es mocījos, mocījos, mocījos, damocījos."

Simboliska nozīme ir arī saktu krāsai. 

"Viņas ir vairākas reizes apstrādātas ar kvarca smiltīm, pārklātas vēl ar laku, lai nedruptu un neziestos. Tas dod to romantisko, smuko Latvijas linu audekla krāsu," piebilda autors.

Raugoties nākotnē, Viktoram ir ideja rīkot savu lielformāta putuplasta saktu ceļojošo izstādi, turklāt, iespējams, tā nebūs vienīgā šāda veida izstāde. Taču tagad gan vajadzīgi daži mēneši, lai atgūtu spēkus no nupat paveiktā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti