Kultūra / Tautas māksla
Tautas māksla
Tapis ārpus jebkādiem projektiem un termiņiem, tikai ar pašas aizrautību un neatlaidību – tāds ir Ārijas Bērzes veidotais gigantiskais puzuris, kas līdz 25. augustam ieņēmis goda vietu uz kultūras centra "Siguldas devons" lielās skatuves.
Raiņa jaunības dienu zemes Jasmuižas muzeja kompleksā atrodas arī ievērojamā keramiķa Andreja Paulāna ceplis. Nedēļas nogalē Latgales keramiķi no Tautas lietišķās mākslas studijas "Rēzeknes apriņķa pūdnīki" svinēja šī keramikas cepļa kurināšanas tradīcijas 25. jubileju.
Daudz dalībnieku un skatītāju svētdien Rīgas centrā pulcēja ikgadējais senioru festivāls "Zelta ritmi". Tieši vecāka gadagājuma ļaudīm festivāls, pēc rīkotāju teiktā, ir vienīgais šāda veida pasākums.
No aptuveni 100 000 salmiņiem tapis mākslinieces Ārijas Bērzes veidotais milzu puzuris, kas augustā rotās kultūras centra "Siguldas devons" lielo skatuvi. Tas ir aptuveni 4,5 metrus augsts un 4,5 metrus plats un ir līdz šim vērienīgākais mākslinieces darbs, vēsta kultūras centra pārstāvji.
Suitos saglabātās dzīvās koklēšanas tradīcijas bija vienas no tām, kas palīdzējušas šo tradīciju atjaunot visā Latvijā pērnā gadsimta 70., 80. gados. Lai joprojām ikviens interesents varētu gan apgūt, gan pilnveidot koklēšanu un iemācīties suitos pierakstītās melodijas, te tiek rīkotas meistarklases. Par to vadītāju jau atkārtoti aicināta virtuozā koklētāja Laima Jansone.
Dziesmu un deju svētkos piedalījušies 40 560 dalībnieki no vairāk nekā 1600 kolektīviem – dažāda līmeņa koriem, ansambļiem, orķestriem, kapelām, folkloras kopām un vēl virknei citiem. Katram kolektīvam ir arī vadītājs, kuram algu maksā pašvaldība un valsts. Tiesa gan pēc svētkiem izskan viedoklis, ka atalgojums ir pārāk zems.
"Tauta ir lepna, čakla, strādāt spējīga, sievietes vienmēr grib būt skaistas, un arī tautastērps, goda drānas ir skaistas" – tā par Dienvidkurzemes ļaudīm un viņu mantojumu saka Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Vineta Solovjova. Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" izzina, kāpēc Kurzemē tautas tērpu mantojums ir tik bagātīgs, par ko vēsta Rucavas pūra lāde un cik daudz pakustēt varēja rucavnieces, kuras tērpušās duj lindrukos, mārģinēs un snātenēs.
21. jūnijā, vasaras saulgriežos, vairāki simti dziedātāju Latvijā un visā pasaulē piedalīsies iniciatīvā "Gadsimta garākā līgodziesma", ko jau astoto gadu organizē Latvijas Radio 2. Līgodziesma no saules lēkta pulksten 4.29 līdz saules rietam pulksten 22.22 ar radio ētera starpniecību vīsies cauri visai Latvijai. Sekojot saules ceļam, līgošanā secīgi iesaistīsies kori un folkloras kopas no dažādiem Latvijas reģioniem un citām valstīm.
Kad aprīļa nogalē pār Ventas rumbu lecošajām vimbām svin svētkus "Lido zivis Kuldīgā", tos papildina arī stāstnieku festivāls "Ziv’ zup’". Tas ir pirmais festivāls Latvijā, kurš stāstīšanas un klausīšanās prasmes kopj jau sešpadsmito gadu. Arī šogad tajā skanēja stāsti, kurus varēja iemainīt pret šķīvi zivju zupas.
Šodien Augšdaugavas novada Vabolē notiek Starptautiskais Tautas muzikantu saiets. Tas jau 19. reizi kopā pulcēs tautas mūzikas instrumentu spēlētājus no tuvākas un tālākas apkaimes, kuri savulaik muzicējuši Latgales lielākajos godos – kāzās, "večerinkās" un arī talkās. Saietā piedalīsies un ar savām muzicēšanas prasmēm dalīsies arī tautas muzikanti no kaimiņvalsts Lietuvas.
Lielais Augšdaugavas musturdeķis beidzot tiks nostiepts no viena Daugavas krasta līdz otram – droši saka Naujenes novadpētniecības muzejā. 2011.gadā šis muzejs sāka Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanu ar mērķi izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu nostiept pāri Daugavai, iesaistot šī deķa veidošanā pēc iespējas vairāk dalībnieku un iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā. Šobrīd 1,6 metrus platā musturdeķa garums jau ir vairāk nekā 500 metri jeb puskilometrs, un tā darināšanā iesaistījušies vairāk nekā 5000 cilvēku no visas Latvijas un ārvalstīm.
Folkloras kopu kustība Latvijā pandēmijas laikā bija panīkusi – mēģinājumi nenotika, tikšanās bija retas. Tagad atsācies aktīvs mēģinājumu laiks, bērnu un jauniešu folkloras grupās pulcējot arvien vairāk dalībnieku. Piektdien Bārtā notika Kurzemes reģiona kopu sarīkojums, lai svinētu kādu īpašu jubileju un gatavotos "Pulkā eimu, pulkā teku" pasākumam.
Aizvadītajās brīvdienās Rēzeknes novada Viļānos norisinājās tradicionālais zinģētāju un stāstnieku vakars. Šogad tāpat kā citus gadus tas pulcēja lielu skaitu ne vien dalībnieku, bet arī klausītāju, lai kopā uzdziedātu no paaudzes paaudzē pārmantotās ziņģes jeb tautā folklorizējušās dziesmas.
Līdz 1.februārim izsludināta pieteikšanās deviņpadsmitajam ziņģētāju un stāstnieku vakaram Viļānos. Pasākuma organizatori ziņģēt aicina individuālus izpildītājus, ansambļus, folkloras kopas, lauku kapelas un tautas mūzikas ansambļus, savukārt stāstus stāstīt aicināts ikviens interesents vecumā no 16 gadiem. Pasākums notiks 11. februārī Viļānu kultūras namā, un organizatoru pieredze liecina, ka dalībnieku interese par šo pasākumu esot liela. Šoreiz ziņģētājiem būs jāizpilda divas dziesmas akustisko instrumentu pavadījumā.
80. gadu nogalē, 90. gados dziedošo ģimeņu salidojumi "Spiets", bija ļoti populāra kustība, kas arī Atmodas laikā stiprināja latvisko pašapziņu un apliecināja ģimeni kā vērtību. Un arī šobrīd ir būtiski šīs vērtības stiprināt, tāpēc arī Valmierā radās iecere muzicējošo ģimeņu "Spietu" iekļaut ikgadējā Ziemas mūzikas festivālā, sarīkojot koncertu "Medus dvēselei".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
