No 15. jūlija līdz 14. augustam norisināsies ikgadējā vasaras kampaņa “Mana jūra”, kuras laikā notiks jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi, informēja kampaņas pārstāve Ilze More. Arī šogad cilvēki aicināti iesaistīties kampaņā jūras piekrastē un pavadīt savu brīvo laiku, katru dienu mērojot vairāku kilometru gājienu.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Ķemeru Nacionālajā parkā pagājušajā nedēļā, veicot sikspārņu monitoringu un izpēti, pētnieki uzgājuši līdz šim lielāko zināmo sikspārņu koloniju Latvijā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Maija Rēna. No kādas nelielas koka ēkas izlidojuši vairāk nekā 1000 šo neparasto nakts lidoņu.
Daļa kaķu mēdz staigāt, kur tiem tīk, tostarp pa galdu, un grūst zemē visu, kas gadās ceļā, arī glāzes un vāzes. Kādēļ kaķi tā rīkojas un kā šādu uzvedību koriģēt, skaidroja patversmes “Ulubele” vadītāja llze Džonsone un Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" prezidente Vija Klučniece.
Latvijā ir apmēram 1000 mājsaimniecību, kas enerģijas ražošanai pašpatēriņam izmanto saules baterijas un kolektorus. Šo sistēmu izmantošana pagaidām ir populāra tikai entuziastu līmenī, jo trūkst mērķtiecīga valsts atbalsta, norāda Latvijas Universitātes (LU) pētnieks un pasniedzējs, ilgtspējas enerģētikas eksperts Elgars Felcis. Jānis Kronbergs, kurš saules paneļus savā mājā elektrības ražošanai izmanto jau divus gadus, ar to darbību un ieguvumiem ir ļoti apmierināts.
Daudzdzīvokļu ēku siltināšana ir viens no veidiem, kā ietaupīt dabas resursus un vienlaikus samazināt ikmēneša izdevumus par apkuri. Cik ilgā laikā ēku siltināšana atmaksājas un kāpēc to būtu vērts veikt visām padomju laikos celtajām mājām?
Latvijā novērota jauna putnu suga - dzeltenais gārnis, vēsta portāls latvijasputni.lv.
Pieaugot interesei par dabas tūrismu, arvien biežāk novēro apmeklētāju nevīžīgu attieksmi pret apskates objektu infrastruktūru. Nereti atkritumi tiek izmesti tiem neparedzētā vietā, tiek lauzti un zagti atpūtas galdi un soli. Pagaidām nav konkrētu risinājumu, kā cīnīties ar šādiem pārkāpējiem.
Šobrīd visās oficiālajās peldvietās peldēties ir atļauts, Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” apliecināja Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis. Atcelts arī peldsezonas sākumā ieviestais aizliegums peldēties Daugavas peldvietā “Rumbula”, ko noteica augsta mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ.
Kaķi var barot gan ar veikalos nopērkamu gatavo barību, gan ar pašu gatavotām maltītēm. Kā izraudzīties piemērotāku pārtiku savam mīlulim, skaidroja Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" prezidente Vija Klučniece un patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.
Otrdienas pēcpusdienā uznācis negaiss nopostījis Zālīšu dižbērzu Mārupē, portālam LSM pavēstīja aculieciniece Līva Lielkāja.
Pieprasījums pēc zivīm un jūras produktiem pasaulē aizvien pieaug, taču dabas resursi, lai nodrošinātu šo pieprasījumu, ir ierobežoti. Šogad Pasaules Dabas fonds (PDF), aicinot atteikties no Eiropas zušu (Anguilla anguilla) patēriņa, turpina kampaņu par atbildīgu zivju patēriņu, stāstīja fonda pārstāve Elza Ozoliņa. Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars gan norādīja, ka ar kampaņu Eiropas zuti izglābt, visticamāk, neizdosies.
Lai veiksmīgi izaudzinātu draudzīgu kaķi, kurš nebaidās no cilvēkiem, tajā skaitā no ciemiņiem mājās, vieglākais ceļš ir kaķi socializēt jau no mazotnes, uzsvēra Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" prezidente Vija Klučniece. Patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone kaķus ieteica socializēt ar ēdiena palīdzību.
Par vienu no visagresīvākajiem kaitēkļiem mežā tiek uzskatīts egļu astoņzobu mizgrauzis, kas barojas un attīstās galvenokārt novājinātās eglēs. Pērn masveida to savairošanās konstatēta Lubānas meža iecirknī, kur tika uzsākti šo kaitēkļu tālākas izplatības mazināšanas pasākumi. Lai gan šogad mizgraužu aktivitāte ir zemāka, cīņa ar tiem turpinās joprojām.
Nepirkt, neēst, izvēlēties citas vietējās zivis. Jau otro gadu pēc kārtas notiek kampaņa zivju resursu aizsargāšanai “Lai jūra čum un mudž”. Pērn uzmanība pievērsta Baltijas mencai, šogad stāsts par Eiropas zuti, kas ir īpaši apdraudēta suga.
Rīgas zoodārzā dzīve pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas lēnām atgriežas ierastās sliedēs. Dīkstāves dēļ radušos zaudējumus nesen kompensēja Rīgas pagaidu administrācija. Ir jūtams, ka nav ārvalstu tūristu, taču rosība Rīgas zoodārza mītnēs nav sarukusi. Šovasar pat gaidāmi jauni iemītnieki no citu valstu zoodārziem.
Šogad Latvijā īpaši savairojušies augu kaitēkļi – Spānijas kailgliemeži, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē. Tas izplatījies lielā daļā Latvijas teritorijas. Cīņa ar šo gliemezi ir kā cīņa ar vējdzirnavām, jo tiklīdz no tiem atbrīvojas – vietā rodas jauni. Vislabākais veids ir tos vismaz vienreiz dienā nolasīt un iznīcināt. Pārvaldē uzskata, ka, ja pret kaitēkli necīnīsies visi, tad mūs sagaida katastrofa – gliemeži noēdīs ļoti daudz, arī aizsargājamos augus.
Domājot par to, kādus ziedus un puķes plūkt, likt vāzē vai ievīt Jāņu vainagā, svarīgi atcerēties, ka daļa jāņuzāļu jāatstāj pļavā. Ļoti daudzi pļavās sastopamie augi to sugu īpatnību un retā skaita dēļ ir aizsargājami. Šis apzīmējums piešķirts tādēļ, lai tiem pievērstu uzmanību, lai tos nepostītu, tādā veidā tiem neļaujot izzust pavisam.
Pirms Jāņiem Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti Rēzeknē cilvēkus aicināja uz “Zaļo pēcpusdienu”, lai pārrunātu un atgādinātu, kā, atpūšoties dabā, tai nenodarīt kaitējumu. Domājot, gan kādas Jāņu zāles plūkt, lai vainagā neievītu aizsargājamus augus, gan neradītu aiz sevis atkritumu pēdas.
Mūsdienās dažādi zālāji klāj aptuveni 10% Latvijas teritorijas, taču tikai niecīga daļa no tiem – ap 0,7% valsts platības, ir īstas dabiskās pļavas un ganības, norāda Latvijas Dabas fonda (LDF) projekta “GrassLIFE” pārstāve Inga Račinska. Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē tās sedza trešo daļu valsts. Toreiz tas bija visizplatītākais zemes izmantošanas veids, kas lielā mērā noteica to, kā izskatījās Latvija. Piedāvājam LDF izstrādātu ceļvedi ar sešām brīvi pieejamām dabiskajām pļavām, kur iespējams saudzīgi salasīt jāņuzāles.
Jaunākie
Interesanti