Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Kinologs: Suņa nekontrolētu riešanu bieži neapzināti veicina pats saimnieks
Riešana suņiem ir komunikācijas veids, taču, ja suns pārāk izteikti reaģē uz jebkuru kairinājumu un saimnieks riešanu nespēj apturēt, uzvedība vairs nav normāla. Bieži to veicina pats saimnieks, neapzināti suni par to apbalvojot, Latvijas Radio raidījumā “Ķepa uz sirds” norādīja kinologs, dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs.
Kas ir lielā, raibā kompānija – zvirbuļveidīgie
Vārds „zvirbuļveidīgie”, cilvēkam, kurš neorientējas ornitoloģijā, visticamāk, izraisa asociāciju ar zvirbuļiem. Lielā mērā – pamatoti izraisa, jo daudz kas kopējs ar zvirbuļiem un kopējs citam ar citu, protams, ir visiem zvirbuļveidīgajiem. Kas ietilpst šai kompānijā? Atbilde: zvirbuļveidīgo putnu kārtas pārstāvji. Tomēr jāatceras: jebkurš zvirbulis allaž ir zvirbuļveidīgais, bet ne katrs zvirbuļveidīgais vienmēr ir zvirbulis.
Mākslīgo sniegu nākotnē var nākties ražot biežāk
Vidēji divos gados Latvijā tiek zaudēta viena sniegota diena, raidījumam “Vides fakti” norādīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klimatoloģe Marija Kiršteine. Tas nozīmē, ka nākotne slēpošanas trasēs mākslīgo sniegu var nākties ražot biežāk – tam savukārt būtu nelabvēlīga ietekme uz vidi, stāstīja biologs Viesturs Melecis.
Trešdaļa Baltijas jūras jau ir mirusi. Saruna ar vides eksperti Magdu Jentgenu
Jau gadiem eksperti ceļ trauksmi par stāvokli Baltijas jūrā – dzīvība tajā turpina izzust un daudzviet zem viļņiem nevis rosās zivis un cita jūras radība, bet valda piķa melna tumsa un tukšums. Piesārņojuma ietekmē ļoti savairojas aļģes, kas jūrā rada bezskābekļa zonas – apmēram trešdaļa no Baltijas jūras jau ir mirusi,  Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Pasaules dabas fondā (PDF) Latvijā Magda Jentgena atzina sarunā ar podkāsta “Zaļgalvis” vadītāju Rvīnu Vardi.
Sliktu ūdenstilpju kvalitāti plāno uzlabot deviņos objektos Latvijā
Ja vidēji Eiropā  labā stāvoklī ir 40% ūdenstilpju, tad Latvijā tikai  33% no ūdeņiem ir uzskatāmi par labas kvalitātes, raidījumam “Vides fakti” skaidroja “LIFE” projekta “GoodWater IP” administratīvais vadītājs Jānis Šīre. Projekta ietvaros ir identificēti deviņi objekti, kuros plānots sasniegt labu ūdens kvalitāti.
Lietuvā meklē veidus, kā novērst Baltijas jūras piesārņojumu
Lietuvas zinātnieki attīsta vairākas idejas, kā novērst vai mazināt Baltijas jūras piesārņojumu. Šādas aktivitātes atbalsta arī Lietuvu pārstāvošais Eiropas Savienības vides, okeānu un zivjsaimniecības komisārs Virginijs Sinkevičus.
Kubā glābj klimata izmaiņu postītās pludmales
Kubas varas iestādes īsteno īpašu plānu, lai glābtu krāšņās salas pludmales. Tās visvairāk apdraud erozija un globālās sasilšanas izraisītā jūras līmeņa celšanās.
Saules paneļu iespējas lauksaimniecībā. Vai Latvija tam būtu gatava?
Citās valstīs jau vairākus gadus tiek domāts par to, kā attīstīt tā saucamos lauksaimniecībā integrētos saules paneļus, kas ļautu vienlaikus gan izmantot zemi pārtikas audzēšanai, gan enerģijas ieguvei. Latvijā šāda ideja vēl ir jauna un tik drīz, visticamāk, netiks īstenota, jo saules paneļi ir dārgi, taču lauksaimniecības zemes Latvijā ir salīdzinošu daudz, atzina inženierzinātņu doktors Dzintars Jaunzems.
Aprēķins aiz mīlestības. Kāpēc melnie mušķērāji veido daudzus pārus
Apjomīgā pētījumā noskaidrots, ka melnā mušķērāja mātītes veido vairākus pārus un audzina vairāku tēviņu bērnus, lai briesmu gadījumā iegūtu lielāku aizsardzību, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja viens no pētījuma autoriem, Tartu Universitātes profesors, Latvijas Universitātes asociētais profesors, biologs Indriķis Krams.
ASV kādas cūciņas īpašnieks cīnās par tās tiesībām
Kāds Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iedzīvotājs sācis cīņu par savas mīlules – cūciņas – tiesībām. Varas iestādes uzskata, ka tā ir tikai lauksaimniecības dzīvnieks, bet saimnieks norāda uz emocionālo saikni ar cūku.
Itālijā atzīmē nacionālo Kaķu dienu
Itālijā tiek atzīmēta nacionālā Kaķu diena, kad īpaši pievērš uzmanību šo dzīvnieku unikalitātei, kā arī aktualizē bez pajumtes palikušo kaķu problēmu.
Kas ir «sūnu kumšķi» rožu dzeloņos
Rudeņos, kad rozēm sāk birt lapas, vienā otrā to krūmā top arvien vieglāk pamanāmi savdabīgi veidojumi, kas pirmajā acu uzmetienā zināmā mērā atgādina zarotnes dzeloņos ieķērušos sūnu kumšķus. Tagad – ziemā, kad visas lapas ir pavisam nobirušas, šie kumšķi kļuvuši īpaši viegli ieraugāmi.  Jā, bet šie kumšķi nav sūnu kumšķi. Tie ir kukaiņa – rožu sūnveida panglapsenes (Diplolepis rosae) – pangas.
Rīgas zoodārzā varētu neatgriezties ziloņi
Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā ziloņi varētu neatgriezties, prezentējot zooloģiskā dārza virsplāna izstrādi, izskanējis šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā.
Klimata pārmaiņas pamatīgi ietekmē kafijas ražu
Klimata pārmaiņa Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā ietekmē kafijas nozari, tādējādi netieši skarot arī Latviju, kur vidēji viens iedzīvotājs patērē 4–5 kilogramus kafijas gadā, raidījumam “Vides fakti” skaidroja “Swedbank” investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt