Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vēl īsu brīdi Latvijā turpināsies viens no skaistākajiem pavasara mirkļiem – bērzu sulu laiks. Tīras, dzidras un dažos rītos vēl tik aukstas, ka zobi salst. Kļavu sulas gan daudzviet jau beigušas tecēt, un arī bērzu pumpuri gatavi sprādzienam. Tad caurumi rievainajā mizā atkal tiks aizvērti un sulu laiks būs beidzies.
Dvietes dabas parkā atbūda ir laiks, kad palienes ilgstoši applūst un pļavas pārvēršas par ezeriem, ūdens līmenim sasniedzot pat vairākus metrus. Šis ir viens no gaidītākajiem gada notikumiem laivotāju vidū, kas īpaši populārs kļuvis tieši pēdējos gados. Atšķirībā no iepriekšējiem pavasariem šogad pakalpojumu sniedzējiem, kas izīrē laivas atbūdas laikā vairāk nekā 50 dalībniekiem, Dabas aizsardzības pārvaldē jāsaņem īpašas atļaujas.
Palu laiks jau kopš seniem laikiem Sēlijā ticis uzskatīts par piekto gadalaiku jeb atbūdu. Tas ir brīdis dabā, kad, applūstot palieņu pļavām, Latvijas ainava iegūst patiešām unikālus vaibstus. Līdz pat šai nedēļas nogalei applūstošās teritorijas baudāmas apmeklētājiem savā lielākajā krāšņumā – vēlāk ūdens līmenis tajās sāks strauji samazināties. Biedrības "Dvietes senlejas pagastu apvienība" pārstāve Benita Štrausa LSM.lv norādīja, ka šogad Dvietē ūdens līmenis ir tik bagātīgi cēlies, kādu to nav nācies pieredzēt pēdējo desmit gadu laikā.
Ar tiešraides kameru aprīkotajā balto stārķu ligzdā, kas uzvīta uz AS "Sadales tīkls" (ST) elektroapgādes balsta un kuras iemītnieki ikgadēji tiek dēvēti par Fāzi un Voltu, naktī uz 14. aprīli izdēta pirmā ola, tomēr ilgi tā ligzdā nepalika, jo drīz pēc tam viens no stārķu pāra olu pārmetis pāri ligzdas malai, informēja ST.
Durbes jūras ērgļu ligzdā izšķīlies pirmais cālis, LSM.lv apstiprināja Latvijas Dabas fonda (LDF) komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa, norādot, ka mamma Milda cāli sargā, tāpēc pie ligzdas uzstādītajās LDF tiešraides kamerās tas nav daudz gozējies, taču ir piefiksēts tiešraides vērotāju forumā.
Vairāku cilvēku satraukumu pēdējo dienu laikā raisījušas Daugavā novērotās dīvainās, baltās putas. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" skaidroja Valsts vides dienests (VVD), putas radušās no dabīgām vielām, kas lielā daudzumā nonākušas ūdenī pēc Daugavas kaskādes hidroelektrostacijas aizvaru atvēršanas.
Latvijā ir 768 virszemes ūdensobjekti, un tikai mazāk nekā trešdaļa no tiem ir labā ekoloģiskā stāvoklī. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas ūdeņi ir tik sliktā stāvoklī, ir notece no intensīvās lauksaimniecības teritorijām, jo aizsargjoslu trūkuma vai to neievērošanas dēļ caur grāvjiem un mazajām upēm apkārtējā vidē nonāk izkliedētais piesārņojums – slāpeklis un fosfors, kas būtiski ietekmē virszemes ūdeņu kvalitāti. Priekšlikums noteikt piecu metru platu buferjoslu, kurā nevar apstrādāt zemi, un tos, kuri prasības neievēro, saukt pie atbildības, tika virzīts jau sen, taču šī iecere tā arī palika nerealizēta.
Dzīvnieku patversmēs nonāk daudz mājdzīvnieku, kuru saimnieki ir aizgājuši mūžībā, nepadomājot par to, kas tādā gadījumā notiks ar viņu mīluļiem, kurš par viņiem parūpēsies. Vislabāk to laikus izrunāt ar saviem tuviniekiem, bet jautājumu var sakārtot arī juridiski – ierakstot savas vēlmes testamentā, Latvijas Radio raidījumā "Ķepa uz sirds" skaidroja notāre Zane Ankrava un dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāve Diāna Elekse.
Apritīgs iepakojums ir vienkārši pārstrādājams un atgriežams atpakaļ ražošanas ķēdē. Tas nozīmē, ka iepakojumā tiek izmantoti viena veida materiāli, nevis vairāku materiālu sajaukumi, kā arī pēc iespējas mazāk dažādu krāsu un veidu plastmasas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja "Zero Waste Latvija" pārstāve Laura Dzelzkalēja un "Lidl" Ilgtspējas vadītāja Antra Birzule-Ģermane.
Jaunzēlandes galvaspilsētas Velingtonas zoodārzs savu iemītnieku skaitā oficiāli uzņēmis divus sniega leopardus, kurus apmeklētāji var apskatīt no 12. aprīļa.
Tieši pirms nedēļas Baltijas jūrā netālu no Ventspils izlaistā roņu meitene Sniegpulkstenīte, sākot savas patstāvīgās dzīves gaitas, nolēmusi doties dienvidu virzienā. Šo septiņu dienu laikā viņa mērojusi vairākus desmitus kilometru un pamazām tuvojas Liepājas piekrastei.
Pasaulē daudzviet dzīvo un bieži vien arī veiksmīgi vairojas dažādi eksotiski dzīvnieki. "Eksotiski" nozīmē neparasti, tādi, kuru pamatareāls atrodas tālās, svešās (mūsu gadījumā parasti dienvidu) zemēs. Piemēram, parkos Londonā, Briselē, Varšavā un citviet Eiropā – kopumā jau vismaz desmit Eiropas valstīs – iedzīvojušies papagaiļi. Vai Latvija varētu nonākt šajā valstu sarakstā?
Kiprā brīvībā palaists izglābtais retās grifu sugas pārstāvis. Diemžēl šos lielos putnus, kas atrodas uz izmiršanas robežas, vēl joprojām cenšas nomedīt vai noindēt.
Melna pantera manās mājās? Tā parasti iesākas stāsts par cilvēku, kura dzīvē ienāk Bombejas kaķis. Un tikai pēc tam, iepazīstot šī elegantā un jūtīgā kaķa dvēseli, kļūst skaidrs, cik pateicīgi varat būt liktenim, kas saveda jūs kopā.
Bieži vien, skatoties filmas ar dzīvniekiem galvenajās lomās, skatītāji ierasti seko sižetam un tikai retais iedomājas, kā to vispār var uzfilmēt. Kā var panākt, ka dzīvnieks kadra vajadzīgajā vietā izdara tieši to, kas nepieciešams? Tas viss vēl jāpaveic gaismu, kameru un lielas filmēšanas grupas klātbūtnē. Visas šīs problēmas risina un novērš dzīvnieku-aktieru koordinators.
Meklējot savām mājām suni, ne vienmēr tā pareizākā izvēle būs kucēns. Pieņemot lēmumu adoptēt suni no patversmes, ir vērts skatīties arī uz vecāka gadugājuma četrkājainajiem. Tie būs īpaši piemēroti tiem, kas vēlas baudīt kopā nesteidzīgus vakarus un mazāk doties aktīvos pārgājienos.
Pētnieki sāk 70 iepriekš identificēto zivju migrācijas šķēršļu izpēti upēs. Valsts zinātniskā institūta "Bior" eksperti norāda, ka aizsprostu, dzirnavu dīķu dambju, kā arī mazo hidroelektrostaciju ietekmes samazināšana ļautu būtiski uzlabotu zivju faunas stāvokli Latvijas upēs.
Ja šķiet, ka pavasaris šogad nāk negribīgi, tad Kuldīgas novada Laidu pagastā esošajā lauku sētā – zoo par to nevar sūdzēties. Ģimenes pieaugumi jau ir cūku, kazu un trušu saimēm, bet riesta dejas savām dāmām dejo nandu un pāvs. Arī raibu raibais putnu kolektīvs ticis pie cālēniem.
LTV raidījums "Ķepa uz sirds" saņēma satraucošu ziņu no Lēdurgas, kur mājā bez elektrības kāds vecāks kungs dzīvo ar vairākiem desmitiem kaķu. Senioram nepietiekot naudas kaķu barībai, tāpēc kaķi dzīvojot pusbadā un tiekot baroti ar kartupeļiem.
Aprīļa sākumā no Ventspils ostas jūrā devās robežsardzes kuģis ar neparastu pasažieri – roņu meiteni Sniegpulkstenīti. Šādu vārdu janvārī Rīgas zoodārzā dzimušajam roņu mazulim balsojot bija devuši ventspilnieki, kuri pulcējās ostā, lai pavadītu roņu dāmu, pirms tā tika palaista savā dabiskajā vidē – Baltijas jūrā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
