Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Riešana suņiem ir komunikācijas veids, taču, ja suns pārāk izteikti reaģē uz jebkuru kairinājumu un saimnieks riešanu nespēj apturēt, uzvedība vairs nav normāla. Bieži to veicina pats saimnieks, neapzināti suni par to apbalvojot, Latvijas Radio raidījumā “Ķepa uz sirds” norādīja kinologs, dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs.
Vārds „zvirbuļveidīgie”, cilvēkam, kurš neorientējas ornitoloģijā, visticamāk, izraisa asociāciju ar zvirbuļiem. Lielā mērā – pamatoti izraisa, jo daudz kas kopējs ar zvirbuļiem un kopējs citam ar citu, protams, ir visiem zvirbuļveidīgajiem. Kas ietilpst šai kompānijā? Atbilde: zvirbuļveidīgo putnu kārtas pārstāvji. Tomēr jāatceras: jebkurš zvirbulis allaž ir zvirbuļveidīgais, bet ne katrs zvirbuļveidīgais vienmēr ir zvirbulis.
Vidēji divos gados Latvijā tiek zaudēta viena sniegota diena, raidījumam “Vides fakti” norādīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klimatoloģe Marija Kiršteine. Tas nozīmē, ka nākotne slēpošanas trasēs mākslīgo sniegu var nākties ražot biežāk – tam savukārt būtu nelabvēlīga ietekme uz vidi, stāstīja biologs Viesturs Melecis.
Sestdien Slīteres Nacionālajā parkā ar izzinošu pārgājienu atzīmēs Starptautisko mitrāju dienu.
Atvieglotas ieceļošanas prasības, ierodoties Latvijā no Ukrainas kopā ar mājdzīvniekiem, informēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Jau gadiem eksperti ceļ trauksmi par stāvokli Baltijas jūrā – dzīvība tajā turpina izzust un daudzviet zem viļņiem nevis rosās zivis un cita jūras radība, bet valda piķa melna tumsa un tukšums. Piesārņojuma ietekmē ļoti savairojas aļģes, kas jūrā rada bezskābekļa zonas – apmēram trešdaļa no Baltijas jūras jau ir mirusi, Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Pasaules dabas fondā (PDF) Latvijā Magda Jentgena atzina sarunā ar podkāsta “Zaļgalvis” vadītāju Rvīnu Vardi.
Francijā jau turpinās mimozu ziedu vākšanas sezona. Šis krāšņais augs simbolizē saulaino valsts dienvidu daļu, un to plaši izmanto kosmētikas un parfimērijas ražošanā.
Ja vidēji Eiropā labā stāvoklī ir 40% ūdenstilpju, tad Latvijā tikai 33% no ūdeņiem ir uzskatāmi par labas kvalitātes, raidījumam “Vides fakti” skaidroja “LIFE” projekta “GoodWater IP” administratīvais vadītājs Jānis Šīre. Projekta ietvaros ir identificēti deviņi objekti, kuros plānots sasniegt labu ūdens kvalitāti.
Lietuvas zinātnieki attīsta vairākas idejas, kā novērst vai mazināt Baltijas jūras piesārņojumu. Šādas aktivitātes atbalsta arī Lietuvu pārstāvošais Eiropas Savienības vides, okeānu un zivjsaimniecības komisārs Virginijs Sinkevičus.
Kubas varas iestādes īsteno īpašu plānu, lai glābtu krāšņās salas pludmales. Tās visvairāk apdraud erozija un globālās sasilšanas izraisītā jūras līmeņa celšanās.
Citās valstīs jau vairākus gadus tiek domāts par to, kā attīstīt tā saucamos lauksaimniecībā integrētos saules paneļus, kas ļautu vienlaikus gan izmantot zemi pārtikas audzēšanai, gan enerģijas ieguvei. Latvijā šāda ideja vēl ir jauna un tik drīz, visticamāk, netiks īstenota, jo saules paneļi ir dārgi, taču lauksaimniecības zemes Latvijā ir salīdzinošu daudz, atzina inženierzinātņu doktors Dzintars Jaunzems.
Apjomīgā pētījumā noskaidrots, ka melnā mušķērāja mātītes veido vairākus pārus un audzina vairāku tēviņu bērnus, lai briesmu gadījumā iegūtu lielāku aizsardzību, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja viens no pētījuma autoriem, Tartu Universitātes profesors, Latvijas Universitātes asociētais profesors, biologs Indriķis Krams.
Kāds Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iedzīvotājs sācis cīņu par savas mīlules – cūciņas – tiesībām. Varas iestādes uzskata, ka tā ir tikai lauksaimniecības dzīvnieks, bet saimnieks norāda uz emocionālo saikni ar cūku.
Itālijā tiek atzīmēta nacionālā Kaķu diena, kad īpaši pievērš uzmanību šo dzīvnieku unikalitātei, kā arī aktualizē bez pajumtes palikušo kaķu problēmu.
Rudeņos, kad rozēm sāk birt lapas, vienā otrā to krūmā top arvien vieglāk pamanāmi savdabīgi veidojumi, kas pirmajā acu uzmetienā zināmā mērā atgādina zarotnes dzeloņos ieķērušos sūnu kumšķus. Tagad – ziemā, kad visas lapas ir pavisam nobirušas, šie kumšķi kļuvuši īpaši viegli ieraugāmi. Jā, bet šie kumšķi nav sūnu kumšķi. Tie ir kukaiņa – rožu sūnveida panglapsenes (Diplolepis rosae) – pangas.
Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā ziloņi varētu neatgriezties, prezentējot zooloģiskā dārza virsplāna izstrādi, izskanējis šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā.
Šo pavasari jūras ērgliene Milda ligzdā Durbē sagaida kopā ar K kungu – tā putnu draugi iesaukuši jauno ērgļu tēviņu, kurš sāka aplidot Mildu pēc tam, kad pērn ligzda piedzīvoja dramatiskus notikumus.
Londonas zoodārza darbinieki Valentīna dienā sagādājuši pārsteigumu Āzijas lauvu pārim – Eirai un Banu.
Klimata pārmaiņa Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā ietekmē kafijas nozari, tādējādi netieši skarot arī Latviju, kur vidēji viens iedzīvotājs patērē 4–5 kilogramus kafijas gadā, raidījumam “Vides fakti” skaidroja “Swedbank” investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.
Pie Līgatnes dabas taku urālpūces Čiepstoņa no Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza ir pārcēlusies topošā sieva – urālpūce Hedviga, informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
