Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Devīto reizi veiks atkritumu monitoringu Baltijas jūras piekrastē
No 15. jūlija līdz 14. augustam norisināsies ikgadējā vasaras kampaņa “Mana jūra”, kuras laikā notiks jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi, informēja kampaņas pārstāve Ilze More. Arī šogad cilvēki aicināti iesaistīties kampaņā jūras piekrastē un pavadīt savu brīvo laiku, katru dienu mērojot vairāku kilometru gājienu.
Kaķis danco pa galdu un plēš glāzes. Kā rīkoties?
Daļa kaķu mēdz staigāt, kur tiem tīk, tostarp pa galdu, un grūst zemē visu, kas gadās ceļā, arī glāzes un vāzes. Kādēļ kaķi tā rīkojas un kā šādu uzvedību koriģēt, skaidroja patversmes “Ulubele” vadītāja llze Džonsone un Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" prezidente Vija Klučniece.
Pieredze ar saules enerģijas paneļiem. Vēsākā laikā ražo vairāk nekā karstā
Latvijā ir apmēram 1000 mājsaimniecību, kas enerģijas ražošanai pašpatēriņam izmanto saules baterijas un kolektorus. Šo sistēmu izmantošana pagaidām ir populāra tikai entuziastu līmenī, jo trūkst mērķtiecīga valsts atbalsta, norāda Latvijas Universitātes (LU) pētnieks un pasniedzējs, ilgtspējas enerģētikas eksperts Elgars Felcis. Jānis Kronbergs, kurš saules paneļus savā mājā elektrības ražošanai izmanto jau divus gadus, ar to darbību un ieguvumiem ir ļoti apmierināts.
Pētnieks: Siltināšana ēkai piešķir otru mūžu
Daudzdzīvokļu ēku siltināšana ir viens no veidiem, kā ietaupīt dabas resursus un vienlaikus samazināt ikmēneša izdevumus par apkuri. Cik ilgā laikā ēku siltināšana atmaksājas un kāpēc to būtu vērts veikt visām padomju laikos celtajām mājām?
Arvien biežāk konstatē pārkāpumus dabas tūrisma objektos
Pieaugot interesei par dabas tūrismu, arvien biežāk novēro apmeklētāju nevīžīgu attieksmi pret apskates objektu infrastruktūru. Nereti atkritumi tiek izmesti tiem neparedzētā vietā, tiek lauzti un zagti atpūtas galdi un soli. Pagaidām nav konkrētu risinājumu, kā cīnīties ar šādiem pārkāpējiem. 
Kā izraudzīties kaķim piemērotāko barību
Kaķi var barot gan ar veikalos nopērkamu gatavo barību, gan ar pašu gatavotām maltītēm. Kā izraudzīties piemērotāku pārtiku savam mīlulim, skaidroja Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" prezidente Vija Klučniece un patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.
Pētnieks: Ar kampaņu Eiropas zušus no bojāejas, visticamāk, neizglābs
Pieprasījums pēc zivīm un jūras produktiem pasaulē aizvien pieaug, taču dabas resursi, lai nodrošinātu šo pieprasījumu, ir ierobežoti. Šogad Pasaules Dabas fonds (PDF), aicinot atteikties no Eiropas zušu (Anguilla anguilla) patēriņa, turpina kampaņu par atbildīgu zivju patēriņu, stāstīja fonda pārstāve Elza Ozoliņa. Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars gan norādīja, ka ar kampaņu Eiropas zuti izglābt, visticamāk, neizdosies.
Kā audzināt mīlīgu kaķi. Iesaka dzīvnieku speciālisti
Lai veiksmīgi izaudzinātu draudzīgu kaķi, kurš nebaidās no cilvēkiem, tajā skaitā no ciemiņiem mājās, vieglākais ceļš ir kaķi socializēt jau no mazotnes, uzsvēra Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" prezidente Vija Klučniece. Patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone kaķus ieteica socializēt ar ēdiena palīdzību.
Lubānas meža iecirknī cīnās ar astoņzobu mizgrauzi
Par vienu no visagresīvākajiem kaitēkļiem mežā tiek uzskatīts egļu astoņzobu mizgrauzis, kas barojas un attīstās galvenokārt novājinātās eglēs. Pērn masveida to savairošanās konstatēta Lubānas meža iecirknī, kur tika uzsākti šo kaitēkļu tālākas izplatības mazināšanas pasākumi. Lai gan šogad mizgraužu aktivitāte ir zemāka, cīņa ar tiem turpinās joprojām.
Kampaņā aicina sargāt zušus un ēst citas zivis
Nepirkt, neēst, izvēlēties citas vietējās zivis. Jau otro gadu pēc kārtas notiek kampaņa zivju resursu aizsargāšanai “Lai jūra čum un mudž”. Pērn uzmanība pievērsta Baltijas mencai, šogad stāsts par Eiropas zuti, kas ir īpaši apdraudēta suga.
Spānijas kailgliemeži apsēduši arī Salaspils Botānisko dārzu
Šogad Latvijā īpaši savairojušies augu kaitēkļi – Spānijas kailgliemeži, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē. Tas izplatījies lielā daļā Latvijas teritorijas. Cīņa ar šo gliemezi ir kā cīņa ar vējdzirnavām, jo tiklīdz no tiem atbrīvojas – vietā rodas jauni. Vislabākais veids ir tos vismaz vienreiz dienā nolasīt un iznīcināt. Pārvaldē uzskata, ka, ja pret kaitēkli necīnīsies visi, tad mūs sagaida katastrofa – gliemeži noēdīs ļoti daudz, arī aizsargājamos augus.  
FOTO: Ielāgo aizsargājamos augus, ko nedrīkst vīt Jāņu vainagā!
Domājot par to, kādus ziedus un puķes plūkt, likt vāzē vai ievīt Jāņu vainagā, svarīgi atcerēties, ka daļa jāņuzāļu jāatstāj pļavā. Ļoti daudzi pļavās sastopamie augi to sugu īpatnību un retā skaita dēļ ir aizsargājami. Šis apzīmējums piešķirts tādēļ, lai tiem pievērstu uzmanību, lai tos nepostītu, tādā veidā tiem neļaujot izzust pavisam.
Sešas dabiskās pļavas, kur saudzīgi lasīt krāšņas jāņuzāles
Mūsdienās dažādi zālāji klāj aptuveni 10% Latvijas teritorijas, taču tikai niecīga daļa no tiem – ap 0,7% valsts platības, ir īstas dabiskās pļavas un ganības, norāda Latvijas Dabas fonda (LDF) projekta “GrassLIFE” pārstāve Inga Račinska. Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē tās sedza trešo daļu valsts. Toreiz tas bija visizplatītākais zemes izmantošanas veids, kas lielā mērā noteica to, kā izskatījās Latvija. Piedāvājam LDF izstrādātu ceļvedi ar sešām brīvi pieejamām dabiskajām pļavām, kur iespējams saudzīgi salasīt jāņuzāles.
Jaunākie
Interesanti