Mēneša sākumā palielinātā valstī nomedījamo vilku kvota jau teju izpildīta. "Valsts meža dienestā" norāda, ka lēmumu palielināt medījamo vilku skaitu par 30 drīkstēja pieņemt, jo tas iekļaujas līdzšinējās normas robežās. Vilku medīšanas apjomu pārskatīt pieļauj arī sugas aizsardzības plāns. Tikmēr vilku pētnieks norāda, ka populācijas aizsardzībai tas draudus neradīšot; tiesa, arvien trūkst precīzu datu.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Reālās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no apsaimniekotiem kūdrājiem Latvijā ir līdz pat divām reizēm mazākas nekā līdz šim izmantotie starptautiski noteiktie emisiju faktori, liecina projekta “LIFE REstore” pirmajā gadā veiktie mērījumi.
Trešdien, 14. februārī, plkst. 10.00 jauno sezonu sāks Latvijas Universitātes (LU) Tropu tauriņu māja, kas līdz pat vēlam rudenim piedāvās iespēju iepazīt Latvijas apstākļiem netipiskas eksotisko tauriņu sugas.
LTV raidījums “Vides fakti” saņēmis vairāku cilvēku sūdzības par Teikas apkaimē esošo Šmerļupīti, kas nelabi smakojot un esot piesārņota. Apbraukājot vairākus upītes posmus, pie tās sastaptie cilvēki un arī eksperts apliecina – smakas no upītes ir jūtamas.
Kautrīgais un pieklājīgais kaķis Profesors kļūst par īstu huligānu, ja ilgāk paliek mājās viens. Kaķu uzvedības eksperte LTV raidījumā “Ķepa uz sirds” iesaka saimnieku ilgāks prombūtnes laikā sarunāt kādu cilvēku, kas ne tikai pieskatīs, bet arī pavadīs laiku kopā ar kaķi.
Ziemas prieki daudziem suņiem beidzas ar vizīti pie veterinārārsta. Aukstums un ledus, pārpūle un ielu tīrīšanas ķīmija – problēmu cēloņi mēdz būt visdažādākie.
Jau gadu Valdemārpils vidusskolas mazpulcēni darbojas “Trušmīļu skolā”. Trīs ģimenes savās mājās lolo un audzē retas trušu šķirnes, lai ne tikai piedalītos starptautiskās dzīvnieku izstādēs, bet arī iemācītu bērniem atbildības sajūtu un rūpes. Talsu televīzija bija klāt arī divu trušu mazuļu vārda došanas dienā, kas bērniem ir īpašs brīdis.
Iedzīvotāju pastkastēs nereti nonāk negribētas krāsainas reklāmas, kas rada sarežģījumus arī atkritumu pārstrādātājiem. Tāpēc lai mazinātu atkritumu kalnus, iedzīvotāji uz pastkastēm var līmēt aicinājumu reklāmu tajos nemest. Tāpat pie pastkastēm var novietota atkritumu tvertne, kur negribēto sūtījumu izmest un vēlāk nodot pārstrādei bez maksas.
Projektā “Ainavu dārgumi”, kura mērķis ir izveidot elektronisku Latvijas ainavu dārgumu krātuvi, ainavu raksturojošas fotogrāfijas un stāstus ikviens var pievienot krājumam interneta vietnē ainavudargumi.lv līdz 14.februārim.
Ja jums patīk buldoga tipa suņi un tajā pašā laikā gribas aktīvu, jautru kompanjonu – amerikāņu buldogs varētu būt īstā izvēle tieši jums.
Biedrība “Drauga spārns” Jūrmalā darbojās gandrīz 8 gadus, bet pēc būvvaldes atteikuma saskaņot putniem izveidotas nojumes, tagad taisās pārcelties uz jauno vietu - Tukuma novada Pūres pagastā.
Pie populārā latviešu aktiera un teātra režisora Mārtiņa Vilsona un viņa ģimenes mājās sadzīvo divi kaķi un divi baloži, bet toni nosaka abi runči.
Daudzi noteikti ir dzirdējuši par Lielbritānijas karalienes Elizabetes mīluļiem – Velsas korgijiem pembrokiem, bet savu šķirnes brāļu ēnā nepelnīti palika līdzīga šķirne – velsas korgiji kardigani, vieni no mazākajiem aitu suņiem pasaulē, kas var kļūt par lielisku draugu un kompanjonu dažādiem cilvēkiem.
Atzīmējot 1971. gadā iedibināto Starptautisko mitrāju dienu, Dabas aizsardzības pārvalde sestdien un svētdien, attiecīgi 3. un 4. februārī, aicina uz izzinošiem pārgājieniem, kuri šogad notiks vairākos Latvijas reģionos.
Sinsinati zoodārzā ASV sarīkotas svinības vietēja mēroga zvaigznei - Fionai. 75 gadu laikā šis ir pirmais nīlzirgu mazulis, kas piedzimis Sinsinati zoodārzā.
Prāga pievienojusies to pilsētu pulkam, kuras aizliegušas bezmaksas plastmasas maisiņus. Taču kāds čehu jaunuzņēmums spēris vēl soli tālāk vides piesārņojuma mazināšanā un radījis jaunu sistēmu, kurā vispār netiek izmantota plastmasa preču iepakošanai.
Pasaulē ir sastopamas aptuveni 1300 sugas. To svars ir no 4 gramiem līdz 1.5 kilogramam. Latvijā ir sastopamas 16 sugas, 8 no tām šeit pārziemo. Ziemā to sirds var nopukstēt vienu reizi 2 minūtēs. Galvenie ienaidnieki ir kaķi un caunas. Tie pārtiek no kukaiņiem, un tos dēvē par lidojošajām pelēm. Protams, ka runa ir par sikspārņiem. "Vides fakti" tiekas ar sikspārņu pētnieku Gunāru Pētersonu, kurš var palīdzēt atminēt mūžseno mīklu - kāpēc sikspārņi bieži vien guļ kājām gaisā.
Sniegs ir uzsnidzis (bet nu jau atkal vietām nokusis), un daudzi cilvēki steidz barot putnus. Patiesībā tā ir ļoti vērtīga nodarbe, ja vien putni tiek baroti regulāri, katru dienu. Pirmkārt, tas ir prieks, vērojot, kā zīlītes rosās aiz loga rūtīm. Otrkārt, putnu barošana nāk par labu dārzniekiem, jo ziemā pie barošanas pieradinātie putni vēlāk pavasarī un vasarā palīdzēs iznīcināt dažādus kaitēkļus.
Pētnieki pamestos kūdras izstrādes purvos veic mērījumus gāzu emisijām, kuras veicina klimata pārmaiņas. Degradētie kūdrāji, kur pārtraukta saimnieciskā darbība, Latvijā aizņem apmēram 26 tūkstošus hektāru, kas rada ievērojamas emisijas. Līdzās mērījumiem kādā projektā plānots šogad eksperimentēt dažādos purvos Latvijā un izstrādāt arī ieteikumus labākai degradēto kūdrāju apsaimniekošanai.
Latvijas Mikologu biedrība par 2018. gada sēni Latvijā ir izvēlējusies milzu apaļpūpēdi (Calvatia gigantea), liecina informācija vietnē "dabasdati.lv" un biedrības mājaslapā.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti