Kad uz galda ir salikts svētku mielasts un suns žēlīgām acīm skaita saimnieka kumosus, roka tā vien stiepjas pacienāt mīluli. Bet arī dzīvniekiem ir bīstams liekais svars, un raidījums “Ķepa uz sirds” skaidroja, kā no tā izvairīties.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Lai uzturētu kārtībā Ludzas pilsētas daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas un pagalmus, novada dome gan apmaksā bezsaimnieka kaķu sterilizāciju, gan arī soda cilvēkus, kuri, pārkāpjot dzīvnieku labturības noteikumus, rada antisanitāru vidi. Ludzas kaķumīļi meklē zelta vidusceļu, kā palīdzēt bez pajumtes esošajiem dzīvniekiem un reizē netraucēt māju iedzīvotājiem.
Pēdējos gados lūšu medību limita jautājums nonāk arvien karstāku diskusiju krustugunīs, un pirms gaidāmās sezonas vides aktīvisti nāks klajā ar nebijušu prasību – lūšu medības pilnībā aizliegt. Jau pašlaik ir skaidrs, ka Valsts meža dienests, kam ir ekskluzīvas tiesības šo lietu izlemt, tik krasām izmaiņām nepiekritīs. Taču limitu samazināt gan varētu, un arī tas būtu vēsturisks pavērsiens.
Latvijā katru gadu apmēram 10% no jaunatklātajām un vēl neaizsargātajām mazo ērgļu ligzdām ietekmē saimnieciskā darbība, daudzos gadījumos faktiski iznīcinot to dzīvotnes, atklājis Latvijas Dabas fonds (LDF) un Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB).
Latvijas Valsts prezidenta rezidencē valda svinīga atmosfēra. Pa lepnās pils paklājiem soļus spēruši ietekmīgi valstsvīri, greznās sienas dzirdējušas ne mazums svarīgu runu, taču šoreiz pirmo reizi pils vēsturē vizītē ir atnācis kāds ļoti īpašs viesis – suņupuika Badijs, kuram Valsts prezidents Egils Levits kļūst par krusttēvu.
Apsārtušas ķepas un purniņš, nemitīga kasīšanās un purināšanās – kas noticis sunim? Iespējams, tā ir alerģija – šobrīd tik izplatītā problēma gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.
Smalki šķīvji, trauslas vāzes un visam pa vidu – suns un kaķis. Keramiķes Laimas Grigones darbnīcā šāda radoša aina novērojama katru dienu. Viņai darbos palīdz suņu meitene Džera, kaķenīte Izī un pieci zirgi.
Palīdzēsim sagatavoties ziemai tiem, kuri paši par to nevar parūpēties – ar šo aicinājumu oktobra sākumā aizsākās Labo darbu nedēļa Raunas vidusskolā, aicinot skolēnus gatavot suņu un kaķu mājas dzīvnieku patversmei "Lācīši". Skolēnu atsaucība un ieinteresētība bija tik liela, ka Labo darbu nedēļa izvērtās pat Labo darbu mēnesī. Šonedēļ skolēni suņu un kaķu mājas nogādāja to jaunajiem iemītniekiem – Cēsu novada patversmes "Lācīši” suņiem un kaķiem.
Klimata pārmaiņas Latvijā iezīmēsies ar lielāku nenoteiktību dabas norišu prognozēšanā, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente, pēcdoktorantūras pētniece Gunta Kalvāne.
11 tūkstoši zinātnieki no daudzām pasaules valstīm apvienojušies, lai brīdinātu par klimata izmaiņu radītajiem draudiem. Kopējā pētījumā izmantoti dati, kas iegūti pēdējo 40 gadu laikā.
Mobilajā lietotnē ‘’Vides SOS’’ šogad divkāršojies iedzīvotāju ziņojumu skaits par iespējamiem pārkāpumiem pret vidi. Visvairāk ziņots par mežā izgāztiem būvgružiem, riepām un sadzīves atkritumiem. ''Latvijas Valsts meži'' gadā savāc vairāk nekā 1000 kubikmetru nelikumīgi novietotu atkritumu mežos. Eksperti vērtē, ka nesakārtotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas dēļ vēlme atbrīvoties no atkritumiem nelikumīgi un bez maksas tuvākajos gados tikai pieaugs.
Rīgas Zooloģiskā dārza filiālē “Cīruļi” mitinās vilks Ķoniņš, kuram nu jau ir jauna ģimene. No voljēra vilkiem Ķoniņš ir viskomunikablākais, bet viņa draudzene Alīze – piesardzīgāka, un arī mazuļi turas pa gabalu un novēro cilvēkus.
Pietiek ar vienu lēmumu, lai mainītu dzīvi – savu un kāda cita. Un varbūt pat daudzu to, kuri brīnumiem tic tikai pasakās. Ja Zanda būtu nolēmusi smagi ievainotās Rejas ciešanas pārtraukt ar pēdējo poti, kaķenīte šodien nestaigātu uz savām mākslīgajām pakaļkājām – unikālām protēzēm, kas ļauj Rejai pilnvērtīgi pārvietoties pašai.
Latvijas pierobežā, kur Igaunija ir tuvāk, kā sava pagasta vai novada centrs, kur apkārt netrūkst pamestu lauku māju, kur kaimiņvalsts lāču apciemojums nav nekas neierasts, savu saimniecību izveidojuši gados jauni cilvēki – Laura un Kristaps Buiļi. Lai arī ar pilsētnieka mērauklu varētu šķist, ko gan jauni cilvēki tādā nomalē var darīt, Laura un Kristaps pierāda, ka veiksmīgi var attīstīt gan tūrismu, gan arī to, ka te gatavotās zirglietas nu jau ceļo arī ārpus Latvijas. Un vēl – Ērģemes pagasta zemnieku saimniecība „Kurģi” iesaistījusies Latvijas ardeņu šķirnes zirgu saglabāšanā.
Smiltenē uzsākta Vidusezera attīrīšana no dūņām, sanesumiem un piesārņojuma. Ezers ne tikai ar katru gadu sliktāk izskatās, bet Smiltenē arī secināts, ka tā sakārtošana palīdzēs arī mazināt, piemēram, plūdu riskus.
Lai iepazītos ar dobumainajiem kokiem, to nozīmi mežā un ārpus tā, to apdzīvotājiem, veidošanās gaitu un citiem noslēpumiem, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pieteikties skolu klases interaktīvai nodarbībai “#MežsIrMājas: Dobumainie koki”.
Valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM) dabas parkā Tērvetē pēdējo 20 gadu laikā neredzēti lielus postījumus šogad nodarījis meža kaitēklis - egļu astoņzobu mizgrauzis, liecina informācija LVM mājaslapā.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Jānis Krūmiņš ir viens no retajiem pasaulē un vienīgais Latvijā, kurš pēta zemā tipa kūdras izmantošanas iespējas. Kas ir šī mūsu purvu bagātība – zemā tipa kūdra, ar ko tā atšķiras no dārzkopībā plaši izmantotās augstā tipa jeb gaišās kūdras? Sarunā ar radio NABA raidījuma “Zinātnes vārdā” vadītāju Mārtiņu Kaprānu pētnieks atklāj arī, ka šī kūdra var būt izcili noderīga ķīmiska un radioaktīva piesārņojuma attīrīšanai un absorbcijai, izmantojama veterinārijā, medicīnā un citviet.
Ekscentrisko mūziķi Eviju Vēberi no rīta modina nedz suns vai kaķis, nedz arī telefona signāls. Tā ir Fuksija – runātīga, septiņus gadus veca jūrascūciņa. Mūzika nav vienīgā lieta, kas Eviju saista kopš mazotnes. Vislielāko prieku bērnībā un arī tagad viņai sagādā tieši jūrascūciņas.
Kamēr citur novāc ābolus, burkānus, kartupeļus un citas rudens veltes, Kroņaucē lūko, kāda šogad padevusies vīnogu raža. "Vīnogu dārza” saimnieks Edgars Zihmanis raidījumā "Vides fakti" pastāstīja, ka šogad laikapstākļi bija vīnogām pateicīgi, tādēļ raža ir teju ideāla.
Jaunākie
Interesanti