Veidos lauksaimniecības un istabas dzīvnieku vietējo šķirņu gēnu banku. Valdība šovasar apstiprinājusi tam paredzētu noteikumu projektu. Gēnu bankā pastāvīgi uzglabāsies dzīvnieku bioloģiskā materiāla paraugi, lai pētītu, saglabātu un atjaunotu šķirnes.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Pirms vedām no patversmes mājās savu pirmo suni Biti, piestājām veikalā, lai nopirktu divas svarīgākās lietas – kakla siksnu un pavadu. Patversmes kakla siksna tiek atstāta patversmē un bez pavadas ar suni iet nekur arī nevaram. Nopirkām arī citas preces – bļodiņas ēdienam un ūdenim, iemauktus, dažas rotaļlietas. Šoreiz par to, ko bija jēga iegādāties un ko – ne.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina iesaistīties dabiskas pļavas atjaunošanas talkā Ķemeru Nacionālajā parkā. Pasākums šoreiz notiks Klapkalnciema apkārtnē - pļavā, kas parasti ir apmeklētāju acīm slēpta.
Madonas novadā zemnieku saimniecība “Madaras” pirmo reizi piedzīvojusi nebijušu notikumu - vienai no govīm piedzimuši trīs telēni, kas ir salīdzinoši liels retums. Pēc statistikas datiem tādi ir vien daži gadījumi gadā.
Pēc 10 tikšanās reizēm vairāk nekā trīs mēnešu laikā suns Bite beidzot paliks pie mums pavisam! Remonts jaunajā dzīvoklī ir pamatīgi ievilcies un vēl kādu laiku nebeigsies, tomēr likt Bitei dzīvot patversmē vēl ilgāk šķiet nepareizi. Tādēļ kopā ar kaķi Dzērvi no mazā Rīgas dzīvoklīša esam pārcēlušies uz dārza mājiņu pie jūras. Pagalmu apjož žogs, tāpēc viss ir droši – suns nekur neaizmuks, ja vien paši neizlaidīsim pa vārtiem.
Melnā stārķa populācija Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs strauji samazinās, tāpēc eksperti, lai putnus aizsargātu, veido mikroliegumus. Šogad melnais stārķis manīts Preiļu novada Aizkalnes pagastā, un speciālisti lēmuši, ka ap tā ligzdošanas vietu veidos vairāk nekā 40 hektārus plašu aizsargzonu. Vietējie iedzīvotāji gan ir nobažījušies par turpmāko saimniecisko darbību, tomēr eksperti mudina, pirms spert pārsteidzīgu soli, iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz arī valsts kompensācijas mikrolieguma skarto teritoriju īpašniekiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti vasaras naktīs dažādās Latvijas vietās rīko naktstauriņu vērošanas pasākumus. Ideja par to radās pēc sabiedrības intereses par neparasto tauriņu gaismošanas procesu. Nupat "Tauriņu nakts" notika Zilupes novadā, kur ir lielākā tauriņu populācijas vieta Baltijas valstīs. Šoreiz uz gaismu salidoja gan daudz mazāk tauriņu nekā iepriekšējos gados.
Ar suni Biti esam tikušies jau sešas reizes. Septītā ir ciemošanās brauciens no patversmes uz vasaras māju. Bite šoreiz paliks pa nakti. Grasāmies iet uz jūru un vēlāk arī paskriet kopā.
Piektdien, 12. jūlijā, savā dabiskajā dzīves vietā - Baltijas jūrā - atgriezās divi pelēkie roņi Saulkrasts un Dzintars. Ronēni pavasarī tika atrasti novārguši jūras krastā, un vārdus tie ieguva pēc vietas nosaukuma, kur tika atrasti. No Ventspils ostas ronēni ar kuģa palīdzību tika nogādāti 10 km attālumā no krasta, kur jau pēc tam palaisti brīvībā.
Kā ik gadu arī šogad pašā Krievijas pierobežā - Zilupes novadā Pasienes pagastā pie Šešku ezera - piektdien, 12. jūlijā, tiek organizēta tauriņu vērošanas nakts Grebļu kalnā, kas ir īpašs ar lielāko tauriņu populāciju Baltijas valstīs.
Modernās tehnoloģijas nu ienāk arī mežos – Ziemeļkurzemes piekraste ir pirmā vieta, kur izveidots virtuālais skatu tornis. Tas ļauj 15 kilometru garo dabas taku Rojā apskatīt no putna lidojuma. Turklāt jauno iespēju var izmantot gan aktīvās atpūtas cienītāji, gan mazliet slinkākie, kas mežus var izpētīt datorā, gan arī tie, kuriem veselība neļauj uzkāpt tradicionālā skatu tornī.
Kāds kaķis Polijā savas īstās mājas atradis.. kokā. Kad tas vēl bija kaķēns, kāda suņa izbiedēts, viņš uzskrēja kokā. Kopš tā brīža pagājuši jau seši gadi un kaķis no ozola tā arī nav nokāpis.
Ērču aktivitātes līmenis šogad ir vērtējams kā nedaudz augstāks, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Tomēr atsevišķi vērtējot saslimstību ar ērlihiozi, tas ir zemāks, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane.
Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par savvaļas dzīvnieku kontrabandu. No kādām mājām Pierīgā konfiscēti divi savvaļas kaķi, un Rīgas Zoodārza vetārsti tos atpazinuši kā lūšus. Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka savvaļas dzīvnieku turēšana mājas apstākļos ir bīstama un var beigties bēdīgi, kā tas gandrīz noticis arī šoreiz.
Viņi ir slaveni, sportiski un dziedoši. Viņi ir brālēni, rajona turētāji un siržu lauzēji. Viņi ir Bicepss un Tricepss – plašāk pazīstami kā "Bermudu divstūris". Abus LTV raidījumā "Ķepa uz sirds" sagaidīja dubultrandiņš ar diviem noslēpumainiem suņiem, kuriem viņi palīdz meklēt mājas.
Ik gadu Eiropā savvaļas vilki nogalina vidēji 20 tūkstošus aitu. Eiropas ziemeļu reģionos nozīmīgi postījumi tiek nodarīti arī ziemeļbriežu ganāmpulkiem. Tieši tāpēc daudzās valstīs pēdējo gadu laikā ir aktualizējies jautājums par to, vai lielo plēsēju populācija būtu kā īpaši jāregulē. Pret šo dzīvnieku skaita palielināšanu vai populācijas atjaunošanu atsevišķos reģionos īpaši aktīvi iebilst lauksaimnieki. Taču Eiropas Savienības platforma „Lielie plēsēji” mēģina rast veidus, kā veicināt cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšanu.
Divus gadus vecais Skipijs ir lutināts suns – jebkurš nedarbs tiek piedots. Bīgls ne tikai pasācis mukt prom no mājām, bet arī naktīs nokārtot lielās darīšanas istabā. Kāpēc suns tā uzvedas, un ko tagad darīt?
Suns uz brīvdienām – dzīvnieka mocīšana vai noderīga pieredze? Aizvien biežāk patversmju suņiem tiek dota iespēja dzīvot pagaidu mājās – vietā, kur atbildību par suņa socializāciju uzņemas pagaidu saimnieks. Vai sunim tas palīdz vai var kaitēt?
Pēc mūsu pirmās tikšanās ar Biti bija skaidrs, ka tā nav pēdējā. Šķita pats par sevi saprotams, ka tagad pie viņas brauksim regulāri.
Viņa vienmēr ir bijusi ziedu karaliene un šo godu iekarojusi gan ar krāsu dažādību, gan – ja vajadzējis – ar asiem ērkšķiem. Šodien Dabas muzejā atklāta rožu parāde.
Jaunākie
Interesanti