Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Videi un dzīvniekiem postošo mikroplastmasu kosmētikā var atpazīt ar lietotni
Tirdzniecības vietās atrodami kosmētikas līdzekļi, kuru sastāvā ir ne vien dažādas augu eļļas un citi augu valsts produkti, bet arī plastmasas gabaliņi. Mikroplastmasu kosmētikai un ķermeņa kopšanas līdzekļiem pievieno, lai uzlabotu struktūru, lai tā labāk turētos uz ādas, lai kosmētika būtu ūdensizturīga, kā arī citu iemeslu dēļ. Dažkārt, piemēram, skrubjos tās ir ar aci saskatāmas plastmasas lodītes, bet citreiz plastmasu redzēt nemaz nevar, tādēļ cilvēki izmanto lietotni, ar kuras palīdzību var tikt skaidrībā.
Platones upes gultnes tīrīšana raisa viedokļu sadursmi
Aizvien turpinās šovasar iesāktā Platones upes gultnes tīrīšana. Gandrīz pusmiljonu eiro vērtie darbi gan tiek vērtēti pretrunīgi. Vieni tos atbalsta, jo upei ir tendence veidot applūstošas teritorijas, otri ir citās domās, jo pārliecināti – nesaudzīga upes apauguma noņemšana kaitēs apkārtesošajiem veģetācijas procesiem.
Eksperte iesaka negaidīt ideālo brīdi komposta veidošanai un darīt to jau rudenī
Laikam kļūstot arvien vēsākam, ziemai gatavojas ne tikai migrējošie putni vai ziemas miega piekritēji – arī dārzs dodas pelnītā atpūtā, un īpašu uzmanību šajā ziņā ir pelnījušas komposta kastes. Neraugoties uz to, ka, tuvojoties salam, trūdēšanas procesi palēnināsies, speciālisti iesaka nepamest novārtā komposta veidošanu un pat uzsākt to, ja gadījumā kompostēt nav sanācis gada siltajos mēnešos.
Pasaulē dramatiski samazinās dzīvnieku sugu skaits
Organizācijas "World Wildlife Fund" un britu zinātnieku pētījumā konstatēts, ka pasaulē 50 gadu laikā masveidīgi samazinājusies bioloģiskā daudzveidība un zivju, abinieku, putnu, rāpuļu un zīdītāju skaits. Īpaši apdraudētas ir ūdens iemītnieku populācijas.
Invazīvās sugas atpazīt jāmāk katram – ar Latgalē filmētu reklāmu aicina apkarot Latvijā nevēlamos augus
Latgalē tapusi jauna sociālā reklāma "Ierobežo invazīvās sugas!", ko internetā izplata Dabas aizsardzības pārvalde. Reklāmas autore – "Latgolys entuziastu grupa BIĻDIS"  – patlaban veido arī mācību filmu par pilsētas meitenēm, kas ierodas ciemos pie vecvecākiem laukos un pamana dominējošus, mūsu dabai netipiskus augus. Latgales noskaņas reklāmas un filmas pasūtītāji cer izmantot, lai piesaistītu auditoriju visā Latvijā. Nākamgad tiks sperti pirmie soļi piecu invazīvo sugu – Kanādas zeltgalvītes, puķu spriganes, vārpainās korintes, ošlapu kļavas un krokainās rozes – iznīdēšanai.
Slīteres dabas parks – īpaša vieta gan briežiem, gan biologiem
Nākamgad Slīteres Nacionālais parks svinēs savu simtgadi. Ikviens tāpēc tiek aicināts iesūtīt fotogrāfijas, kurās redzama tā teritorija dažādos laikos. Šis parks zīmīgs ar to, ka tajā ir liela dzīvnieku un augu dažādība, daudz retu un aizsargājamu sugu, un Latvijā nozīmīgākais gājputnu ceļš šķērso tieši šo vietu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Dzinējmedības šobrīd riskantas – medniekiem jānogaida
No 1. oktobra Latvijā sākusies dzinējmedību sezona. Valsts meža dienestā aicina medniekus nedaudz pagaidīt, kamēr kokiem nokrīt lapas. Šobrīd mežā ir daudz grūtāk pamanīt mērķi un ievērot kādus citus cilvēkus, piemēram, sēņotājus vai ogotājus.
Valsts vides dienests: Piektā daļa autoservisu bīstamos atkritumus apsaimnieko nepareizi
Valsts vides dienests (VVD) visā Latvijā veicis autoservisu pārbaudi, konstatējot, ka piektā daļa autoservisu strādā nereģistrējušies VVD. Kā viena no aktuālajām problēmām atklājās bīstamo atkritumu nepareiza apsaimniekošana, tostarp izlietoto eļļu dedzināšana vai tirgošana, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.  
Latgales pusē uzietas Latvijā retas koksnes sēņu sugas
Vides eksperts Gaidis Grandāns, veicot vides apsekošanu uz meža autoceļa "Gribolvas ceļš" pārbūves vajadzībām, atradis Latvijā retas koksnes sēņu sugas – kokvilnas anomoporiju un īssporu balteni, informēja "Latvijas valsts mežos" (LVM).
110. dzimšanas dienā Rīgas zoodārzs uzsver savu ieguldījumu zinātnē
Savā 110. dzimšanas dienā Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs aicina uz Dzīvnieku dienām, kas – kā ik gadu šajās dienās – piedāvā bezmaksas ieeju dārzā tiem, kuru vārdos ir dzīvnieku nosaukumi. Vienlaikus zoodārza valdes locekle Anete Bilzēna Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra, ka nauda no biļetēm dod iespēju zoodārzam nodarboties ar zinātni, tostarp dzīvnieku sugu saglabāšanu.
Rīgas zoodārzs nedēļas nogalē svin 110 gadu jubileju
Par Rīgas Zooloģiskā dārza oficiālās atklāšanas dienu uzskata 1912. gada 14. oktobri, kad parakstīts tā pieņemšanas akts. Par saziedotajiem līdzekļiem biedrība "Zooloģiskais dārzs Rīgā" bija izveidojusi tam laikam modernu zoodārzu, bet piektdien, 14. oktobrī, tas atzīmē 110 gadu jubileju.
Patversmes pārstāve: Adoptējot dzīvniekus senioru vecumā, labāk zināms dzīvnieka raksturs
Lielākajā dzīvnieku patversmē Latvijā "Ulubelē" Atvērto durvju diena notiks 15. oktobrī no pulksten 12 līdz 14. "''Ulubeles'' durvis ir atvērtas vienmēr, bet šis ir tāds pasākums, kur aicinām visus vienkopus," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" stāstīja patversmes "Ulubele" pārstāve Diāna Elekse. "Ik dienu katrs, kurš vēlas, var atbraukt un apskatīties, kā mēs dzīvojam un kas dzīvo pie mums."
Lapegļu alejas atjaunošana Valmieras pusē palīdzēs saglabāt Baltijā lielāko stārķu koloniju
Valmieras novadā Meža dienu talkā ar 300 lapegļu stādiem papildināta vēsturiskā Vecates lapegļu aleja. Tas darīts ar mērķi, lai arī nākotnē saglabātu Baltijā lielāko balto stārķu koloniju, kas mīt šajā alejā – autoceļa Valmiera–Mazsalaca malā. Pavasarī jau šeit tika uzstādīts arī Latvijā pirmais mākslīgi veidoto ligzdu parks baltajiem stārķiem.
Lāča vajāšana aktualizē autobraucēju un meža dzīvnieku attiecības uz ceļiem
Latvijas Dabas aizsardzības pārvalde pēc divu nedēļu meklēšanas ir noskaidrojusi cilvēku, kurš ilgāku laiku automašīnā dzenāja pa meža ceļu lāci, starmešu gaismā filmējot dzīvnieka mēģinājumus aizbēgt. Skriešana mašīnai pa priekšu ir raksturīga visiem dzīvniekiem, jo viņi baidās no gaismas apspīdētās zonas skriet tumsā, Latvijas Radio pastāstīja lāču pētnieks Jānis Ozoliņš.
Dabas aizsardzības pārvaldē ceļ trauksmi par dabisko zālāju zaudēšanu
Pētnieki ceļ trauksmi, ka arvien biežāk Latvijas dabā redzama ainava ar aizaugušu pļavu, kas dažu gadu laikā pamazām kļūst par mežu. Tam par iemeslu min mazo platībmaksājumu par zālāja apsaimniekošanu, kas zemes īpašniekiem neesot finansiāli izdevīgs. Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) uzsver, ka tā nedrīkst kļūt par ierastu situāciju, jo, zaudējot dabiskos zālājus, apdraudam svarīgu dzīvības ķēdes posmu.
Celtniecības atkritumu savākšana Latvijā – joprojām apgrūtināta
Remonti vienmēr ir pārbaudījums nervu sistēmai, jo līdzās virknei jautājumu, kas steidzami jārisina, nākas arī atrast veidu, kā pareizi atbrīvoties no remontā radītajiem atkritumiem. Nereti iedzīvotājiem nākas saskarties ar dažādiem šķēršļiem, mēģinot atbrīvoties no šāda veida atkritumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Lielais baltais gārnis – kādreiz Latvijā retums, tagad pilntiesīgs ligzdotājs
Sudrabaini baltā putna latviskais nosaukums ir baltais gārnis jeb sudrabgārnis, taču speciālistiem precizēšanas nolūkā nereti nākas lietot garāku nosaukumu – lielais baltais gārnis, jo tam ir arī līdzinieks – tā dēvētais mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis, kurš gan mūsu valstī iemaldās salīdzinoši ļoti reti. Arī lielais baltais gārnis vēl pagājušā gadsimta beigās Latvijā bija retums, taču tagad uzskatāms par pilntiesīgu ligzdotāju.
Bebrs Bobijs izaudzis pie cilvēkiem, mājvietu rod Līgatnes dabas takās
Bebrs izaug kā mazs bērns pie cilvēkiem, pierodot pie rokām un klēpja – šāda situācija izveidojās kādam mednieku kolektīvam Rēzeknes pusē, kad mednieki uzņēmās rūpes par trim bebrēniem, kas bija palikuši bez vecākiem. Divi no viņiem jau ātrāk nonāca zooloģiskajā dārzā Rīgā, taču trešais vārdā Bobijs visu vasaru nodzīvoja pie cilvēkiem, kļūstot par mājas un klēpja bebru. Saprotot, ka šāds bebrs, dzīvojot savvaļā, pats par sevi parūpēties vairs nespēs, mednieki vērsās Līgatnes dabas takās lūdzot bebram Bobijam tur rast mājvietu. 
Svarīgākais šobrīd