Sadaļas Sadaļas
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Kaķene Duda un vetārsts Kovaļenko – draudzība kopš studiju laikiem
Veterinārmedicīnas doktora un pētnieka Kaspara Kovaļenko ikdiena pēdējo pusgadu paiet,  pētot kaķu koronavīrusu. Kopā ar savu komandu Kaspars analizē vīrusa īpašības un mēģina paredzēt tā attīstību. Tikmēr mājās Kasparu gaida Duda – viņa uzticamā biedrene jau kopš studiju laikiem.
Kāpēc ūdrs no ūdens izrāpjas teju sauss?
Ūdrs ir pārsvarā upēs mītošs zvērs-amfībija, kas vienlīdz labi jūtas gan sausumā, gan slapjumā. Šī varenā zivju ēdāja kažoku cilvēki iekārojuši jau gadsimtiem ilgi, taču pēdējos gadu desmitos tas atzīts par visā savā areālā vairāk vai mazāk apdraudētu sugu, tāpēc pasludināts par saudzējamu. Kur ūdrs sastopams, un kādas ir tā ķermeņa īpatnības?
Šodien atzīmē Starptautisko polārlāču dienu
Sestdien, 27. februārī, atzīmē Starptautisko polārlāču dienu, kuras mērķis ir pievērst pasaules uzmanību šiem unikālajiem dzīvniekiem. Klimata pārmaiņu rezultātā strauji samazinās savvaļā dzīvojošo leduslāču skaits. 
Izdota līdz šim vērienīgākā grāmata par Latvijā ligzdojošajiem putniem
Latvijas Ornitoloģijas biedrība laidusi klajā grāmatu “Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Putnu skaits, izplatība un to pārmaiņas”. Tas ir pēdējās desmitgadēs apjomīgākais un informatīvi bagātākais izdevums par putniem Latvijā: 512 lappusēs apkopota informācija par visām vairāk nekā 220 Latvijā ligzdojošo putnu sugām, vēstīja biedrības pārstāve Kitija Balcare.
Bolīvijā atbrīvoti divi izglābtie kondori
Bolīvijā savvaļā palaisti divi iepriekš izglābti kondori. Tiem piestiprināti nelieli globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) raidītāji, ar kuru palīdzību būs iespējams labāk iepazīt apdraudēto putnu uzvedību.
Staldzenes stāvkrastu pamazām paņem jūra
Staldzenes stāvkrastu šobrīd atdodam jūrai – ik gadu vismaz vienu metru. Tieši tādēļ 6 kilometrus garais jūras krasta posms Ventspils pusē šogad ekspertu balsojumā izvēlēts par 2021. gada īpašo ģeovietu.
150 nejauši francūži lemj par klimatu. Jeb kāpēc vides politikā vairāk jāiesaista tauta
Eiropas Savienībā, tostarp arī mēs Latvijā, esam apņēmušies īstenot “zaļo kursu” – tas nozīme samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas vainojamas klimata pārmaiņās. Tie ir skaļi saukļi un lieli plāni, kas bez sabiedrības – vienkāršo cilvēku – līdzdalības diez vai būs īstenojami, tā uzskata vides pētnieki un vides aizstāvji kā Latvijā, tā ārpus mūsu valsts robežām.
Zooloģiskajā dārzā šobrīd ir apmēram 70 apdraudētu sugu
Zooloģiskajā dārzā šobrīd ir apmēram 70 sugas, kuru dzīvei savvaļā ir nopietns apdraudējums un par kurām ir izveidotas Eiropas saglabāšanas programmas vai ciltsgrāmatas, raidījumā “Vides fakti” skaidroja Rīgas Zooloģiskā dārza Izglītības darba speciālists Ingmārs Līdaka.
Gulbju barotavas var veicināt putnu gripas izplatību
Gulbju koncentrēšanās barošanas vietās var kļūt par iemeslu putnu gripas izplatībai, brīdināja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Slimība Latvijā pirmoreiz konstatēta pēdējo pāris nedēļu laikā.
Vai mākslīgais sniegs kaitē apkārtējai videi?
Mākslīgā sniega ražošana ir dārga, prasa daudz resursu un atsevišķos gadījumos pat nodara kaitējumu apkārtējai videi, taču šī brīža klimatiskajos apstākļos bez tā palīdzības uzturēt kārtībā slēpošanas trases nebūtu iespējams.
Vaskaines – ziemā viegli pamanāmās sēnes
Vaskaines ir līdz šim maz izzināta sēņu grupa, kas viegli novērojama ziemā. Tās savu latvisko ģints nosaukumu ieguvušas samērā nesen – vien pirms pāris gadiem. Par vaskainēm tās nodēvētas tādēļ, ka, kamēr sēnes ir jaunas, mitrā vidē to virsma šķiet vaskota.
FOTO: Staldzenes stāvkrastu krāšņums un gada ģeovietas statuss vilina tūristus
Līdz ko par “Latvijas ģeovietu 2021” nosauca Staldzenes stāvkrastu, tā radusies pastiprināta interese par šo vietu. Cilvēki apmeklē stāvkrastu un sociālajos tīklos dalās ar iespaidīgām ledus sanesumu fotogrāfijām. Latvijas ģeovietu nosaka pēc ģeologu un dabas ekspertu aptaujas balsošanas rezultātā, tā pievēršot šīs vietas unikalitātei sabiedrības uzmanību. Padarīt to vēl pieejamāku sabiedrībai plāno ar Ventspils Komunālā pārvalde, izbūvējot veloceliņu un veidojot jaunu izeju līdz pludmalei.
Pētījums: No naftas produktiem izgatavotu peldkostīmu mazgāšana piesārņo vidi
Ja katrs Latvijas iedzīvotājs vienu reizi mūžā izmazgātu sintētiska materiāla peldkostīmu, vidē nonāktu 92 kilogrami mikroplastmasas šķiedru, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” ar Latvijā veiktā pētījuma “Mikroplastmasas šķiedru izdalīšanās peldkostīmu mazgāšanas laikā” rezultātiem iepazīstināja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.
Martā jūras piekrastē parādīsies ronēni. Kā jāuzvedas cilvēkam?
Martā jūras piekrastē būs sastopami savvaļā dzimuši roņu mazuļi, kuriem cilvēku izrādītā lielā interese gadu no gada rada briesmas. Tāpat liktenīga ronēniem var būt tikšanās ar suņiem, kas izvesti pastaigā bez pavadas, atgādināja Rīgas Zooloģiskā dārza runasvīrs Māris Lielkalns.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt