Laikā, kad stārķi Latviju jau bija pametuši, Lubānā viens no viņiem izteikti ilgi uzkavējās. Vietējie iedzīvotāji pat vēlā rudenī domāja, ka stārķis drīz vien aizlidos, taču nekā – tas arvien biežāk nācis ugunskura tuvumā. Sākumā stārķis esot sildījies pelnos, pēc tam sapratis, ka laba sildīšanās vieta ir skurstenis.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
ASV Pensilvānijas štata iemītnieks murkšķis Fils otrdien, 2. februārī, izvilkts no migas, ieraudzīja savu ēnu, līdz ar to paredzot vēl ilgu ziemu.
Vašingtonas štata universitātes pētnieki noskaidrojuši vairākus faktorus, kas varētu liecināt, ka cilvēka labākais draugs suns pašos pirmsākumos bijis tieši sievietes sabiedrotais.
Latvijā pirmo reizi inficēšanās ar Covid-19 atklāta kaķim, turklāt vēl vairākiem kaķiem atrastas koronavīrusa antivielas, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
Lai izvairītos no tā, ka senas atkritumu izgāztuves rada vides piesārņojumu, pasaulē tiek izmantotas dažādas inženiertehniskās metodes. Tās palīdz novērst nokrišņu skartā atkritumu slāņa jeb infiltrāta nekontrolētu veidošanos. Viens no labajiem piemēriem ir meklējams Igaunijā, kur Sāremā salas izgāztuvi ar inovatīvām metodēm palīdzēja slēgt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks Juris Burlakovs.
Vēl vasarā sabiedrībā pieauga bažas par lāčiem, bet tagad, sagaidot sniegotu ziemu, aizvien pamanāmāki kļuvuši citi plēsēji – vilki. Speciālisti norāda, ka bažām nav pamata, vilku populācija varētu būt pieaugusi, bet ne būtiski. Skaitu varētu noteikt precīzāku, ja par vilku postījumiem lauksaimnieki ziņotu aktīvāk.
Pirms pieciem gadiem mežā atrastais Ķoniņš ir kļuvis par Latvijas slavenāko vilku. Rīgas Zooloģiskā dārza filiālē “Cīruļos” mītošais dzīvnieks tur ir labi iedzīvojies un kopā ar vilceni Alīzi palīdz atjaunot Eiropas vilku ģenētisko fondu
Klimats ir viens no faktoriem, kas vēsturiski ietekmējis cilvēku migrāciju un dzīves kvalitāti. Kādas klimata izmaiņas līdz šim pieredzējusi Rīga un kā tās ietekmējušas iedzīvotājus, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja pedagoģe, vēsturniece Irēna Strēle.
Kaut arī zooloģiskie dārzi apmeklētājiem šobrīd ir slēgti, dzīve tajos nav apstājusies. Piemēram, kādā Amerikas Savienoto Valstu zoodārzā pasaulē nākuši divi skaisti Amūras tīģeru mazuļi, par kuriem priecājas gan darbinieki, gan skatītāji tiešsaistē visā pasaulē.
Avenu pangodiņa (Lasioptera rubi) kāpuru darinājumi jeb pangas aukstajā periodā uz kazeņu (Rubus) ģints augu stublājiem ir ieraugāmi vieglāk nekā lapotajā laikā. Šīs bērnistabas aveņu pangodiņi pamet un dodas pāroties tad, kad vidējā gaisa temperatūra pavasarī stabili pakāpusies virs +12°C. Parasti tas notiek aveņu, kazeņu, lāceņu, kauleņu un cūceņu ziedēšanas periodā (maija vidū – jūnijā).
Janvārī no Rīgas zoodārza filiāles “Cīruļi”, kas atrodas Kalvenes pagastā, uz savvaļas parku Francijā aizceļojuši seši vilki. Tā nav pirmā reize, kad Kalvenē dzimušie un izaugušie vilki tālāk dodas uz citām valstīm. Vilkus Rīgas zoodārza filiāles “Cīruļi” sāka turēt pirms aptuveni 20 gadiem, un darbs turpinās. Latvijas Radio devās apskatīt, kā klājas vilku baram Kalvenē.
Ja mājsaimniecībā, kur mīt mājdzīvnieki, ir kāds Covid-19 slimnieks, piesardzīgi jāattiecas arī pret ģimenes mīluļa veselību, norādīja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes profesors Aivars Bērziņš.
Daudzviet Eiropā sniega ir daudz un līdz ar to sniega tīrītājiem ir darba pilnas rokas. Bet ne visur tiek izmantotas lāpstas vai citi modernie sniega tīrīšanas līdzekļi.
Lai pievērstu uzmanību diskusijai par ievestām, invazīvām un vietējās faunas sugām Latvijā, Latvijas Malakologu biedrība par "Gada gliemi 2021" izvirzījusi birztalas vīngliemezi Cepaea nemoralis, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Latvijas Dendrologu biedrība (LDB) par 2021.gada koku izraudzījusies divirbuļu vilkābeli, aģentūru LETA informēja LDB zinātniskais sekretārs Pēteris Evarts-Bunders.
Pandas ir vieni no cilvēku iemīļotākajiem dzīvnieciņiem pasaulē, un tos pazīst ikviens. Pandas dabā sastopamas vien konkrētā Ķīnas reģionā. Bet kā ir ar sarkanajām pandām?
Ikgadējais “Tropu mēnesis”, kas tradicionāli Rīgas zoodārzā notiek februārī, šogad norisināsies virtuāli, informēja zoodārza runasvīrs Māris Lielkalns.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība no piektdienas līdz svētdienai aicina ikvienu putnu draugu stundas garumā piedalīties akcijā “Ziņo par putniem dārzā”.
Pandas ir unikāli dzīvnieki, kas dabā atrodami vien konkrētā reģionā Ķīnas centrālajā daļā. Taču, ņemot vērā, ka mīlīgos dzīvniekus apbrīno visā pasaulē, Pekina izvērsusi tā saukto pandu diplomātiju un, izrādot labvēlību, izīrējusi pandas zoodārziem dažādās pasaules valstīs.
Valsts vides dienests (VVD) 2020. gadā kopumā veicis 4665 zvejas un makšķerēšanas pārbaudes – 1795 pārbaudes jūras ūdeņos, kā arī 2870 zvejas un makšķerēšanas pārbaudes iekšējos ūdeņos. Kopā pārbaudīti 8495 ūdens objekti visā Latvijā, informēja VVD
Jaunākie
Interesanti