Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vai zini, kas ir medicīniskais laika tips? To bieži piemin laika ziņās, bet vairums cilvēku nemaz nesaprot, kā un kāpēc tas tiek noteikts. Visu vēl vairāk sarežģī tas, ka tādu medicīnisko laika tipu neizmanto tikpat kā nekur citur pasaulē un arī Latvijā par tā lietošanu nozares eksperti nav vienprātīgi.
Bīstama sēnīšu slimība apdraud ošu populāciju britu salās. Īpaši strauji koku infekcija izplatās mitrās vietās, tai skaitā upju ielejās.
Kāda 72 gadus veca klimata aktīviste no Zviedrijas ar velosipēdu veiksmīgi mērojusi tālo ceļu uz Ēģipti. Misijas mērķis ir aicināt šajā Āfrikas valstī notiekošās Klimata konferences dalībniekus aktīvāk cīnīties ar globālo sasilšanu.
Gaidot, kamēr tiek nokārtotas visas formalitātes un pabeigts ārstēšanas kurss, Laura visvairāk uztraucās par to, lai viņas noskatīto un jau iemīļoto kucēnu patversme neatdod kādam citam. Liels bijis viņas pārsteigums, kad izrādījās – neviens cits nav pat interesējies par jauko, skaisto vācu aitusuņu šķirnes kucēnu, kam diemžēl ir tikai trīs ķepiņas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Ņemot vērā lielo interesi arī par neparastākām sēņu sugām, Latvijas Mikologu biedrība izdevusi "Sēņu vērotāja kalendāru 2023.gadam" ar sēņu attēliem un aprakstiem katram mēnesim, ar populārajām ēdamajām un indīgajām sēnēm.
Pirms nedēļas visā Latvijā cilvēki turēja īkšķus un līdz asarām pārdzīvoja par kādu sunīti, kurš pastaigas laikā ieskrēja āpšu alās un vairs netika ārā. Dzīvnieka glābšanā iesaistījās brīvprātīgie un ugunsdzēsēji, izrokot iespaidīga izmēra grāvi. Tomēr vides aktīvistiem prieku par izglābto dzīvnieku aizēnojis fakts, ka glābšanas darbu laikā sabojāts dabas piemineklis – "Buļļu kāpa", kur rakšanas darbi ir aizliegti ar likumu, pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija".
Kampaņas ietvaros divu mēnešu laikā iedzīvotāji drošai apsaimniekošanai nodevuši 322 vēsturiskos radioaktīvos priekšmetus – sešus pulksteņus, astoņus kompasus, septiņas mēriekārtas vai to sastāvdaļas, 230 militāros vēsturiskos priekšmetus, 68 dūmu detektorus un piecus radioaktīvos avotus, informēja Valsts vides dienestā (VVD).
Dzīvnieku patversmēs visilgāk uzturas pieauguši suņi. Turklāt melniem suņiem paiet garām biežāk nekā citiem. Prakse arī rāda, ka visbiežāk cilvēki vēlas tieši kucēnu, tomēr astoņus gadus vecajai skaistulei Ladai pat pēc vairākiem gadiem patversmē izdevās sagaidīt savu īsto saimnieci, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Rīgas Zooloģiskajā dārzā miris Rotšilda žirafu tēviņš Kimi, kas vēl šovasar atzīmēja cienījamo 15 gadu dzimšanas dienu, liecina zoodārza izplatītā informācija.
Oktobrī un novembrī Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi kopā ar iedzīvotājiem izveidojis desmit jaunas pilsētas pļavas, informēja galvaspilsētas pašvaldībā.
Pērn Getliņu poligonā tika ievestas 570 tonnas atkritumu jeb aptuveni 300 mašīnas dienā, bet uz apglabāšanu poligonā aizvestas 260 tonnas jeb 170 kravas mašīnas dienā. Tas nozīmē, ka pusi no atkritumiem bez tālāka to pielietojama mēs noglabājam. Rīgas un Pierīgas pašvaldībām strauji jādomā, ko darīt tālāk, kad poligons būs pārpildīts, Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" uzsvēra SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns, norādot, ka nebūtu peļama ideja apsvērt atkritumus dedzināt, tomēr ne visiem tā šķiet.
Pētot suņu un kaķu labturības jautājumus, var teikt, ka situācija Rīgā ir krasi atšķirīga no attieksmes pret dzīvniekiem lauku reģionos. Tur suns nereti tiek uzskatīts par kustamo mantu, kurai nav nepieciešamas nekādas rūpes, tikai ķēde un ēdiens. Par šiem lauku dzīvnieku dzīves un veselības apstākļiem satraukušies dzīvnieku aizsardzības biedrību pārstāvji, kuriem nākas saskarties ar sekām, bet patversmēs katastrofāli trūkst vietu, skaidroja Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija".
Natālija Bogdanova un Aleksandrs Koločovs ir ģimene jau četrus gadus. Savukārt trīs gadi ir viņu abu lolojumam – eksotisko dzīvnieku zooloģiskajam dārzam Daugavpilī. Lai arī Natālija apgalvo, ka parka idejas un izveidošanas iniciators ir Aleksandrs, precīzi vairs nevarot noteikt, kurā brīdī privātais zoodārzs kļuvis par viņu abu hobiju.
Kad atkāpjas oktobris, pienāk novembris. Turpinās rudens. Latvijā šis gadalaiks nereti mēdz ievilkties. Raudzīsim, kāds būs. Pagaidām šoruden siltuma, šķiet, bijis vairāk par normu. Joprojām uzkrītoši turpina dzeltēt, brūnēt un masveidā birt koku un krūmu līdz šim vēl nenobirušās lapas. Tiesa, nu jau lielākā daļa lapu koku ir pavisam plika, atlikusī daļa – bezmaz izģērbta. Kas notiek Latvijā rudenī?
Vai zini, cik daudz bišu vasarā lido virs Rīgas namiem, dārziem, parkiem un mežiem? Tie noteikti nav tikai viens vai pieci miljoni. Taču savu apceri, atbildot uz šo jautājumu, man labpatiktu sākt nevis ar skaitļiem, bet gan to, kāpēc milzīgās bišu armādas paliek pilsētnieka acīm nemanāmas. Kāpēc tā? Tāpēc, ka atbilde ir rodama jautājumā. Proti, bites lido virs namiem, kokiem, parkiem un mežiem.
Edgars Šonmanis ir viens no tiem cilvēkiem, kas vislabāk pārzina atkritumu šķirošanas situāciju Rīgā, jo jau piecus gadus strādā par atkritumu vedēju. Viņš novērojis, ka vislabāk atkritumus šķiro privātmājas, bet daudzstāvu mājas saber konteineros visu, kas pagadās, to viņš pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Vides fakti". Getliņu atkritumu pārstrādes tuneļos pagaidām tikai 10% ir sašķirotie bioloģiskie atkritumi jeb tie, kurus savāc brūnajos konteineros pilsētā.
Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas zooloģiskajā dārzā atzīmēta sarkano pandu diena. Lai arī šie dzīvnieciņi nav radinieki par Ķīnas simbolu uzskatītajām lielajām pandām, tie ir ne mazāk interesanti un arī apdraudēti.
Arī nākamgad, 2023. gadā, visā Latvijā norisināsies Lielā talka. Tā paredzēta Zemes dienā, 22. aprīlī, savukārt Pasaules talka gaidāma 16. septembrī, informēja rīkotāji.
Gatavojot ēdienu, neizbēgami pāri paliek eļļa. Kur to likt, un kā pareizi utilizēt? SIA "Eco Baltia Vide" komunikācijas projektu vadītāja Alise Zvaigzne uzsvēra, ka nekādā gadījumā to nevajadzētu liet pie sadzīves atkritumiem, viņa skaidroja Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti".
Ēģiptes klimata konferences priekšvakarā un tās laikā publiskoti vairāki satraucoši pētījumi par neatgriezeniskām izmaiņām pasaulē. Piemēram, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) brīdina par aizvien straujāku ledāju kušanu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
