Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Spānijas galvaspilsētas Madrides Zooloģiskajā dārzā piedzimuši divi lielo pandu mazuļi – dvīņi.
Rīgas Zooloģiskā dārza žirafei Vakilijai divu gadu dzimšanas dienā dzīvnieku mīļotāji saziedojuši 1250 eiro.
Veicot Baltijas jūras rifu izpēti, šovasar pētnieki sastapuši ļoti retas un aizsargājamas zivju sugas – taukzivi, jūras dzeloņgalvi un paledi jeb lapreņģi, kā arī ieguvuši vērtīgus datus par dzīvotņu stāvokli jūras gultnē, informēja Dabas aizsardzības pārvalde.
Sākot audzēt strausus, jāņem vērā, ka šie pasaulē lielāki putni var nodzīvot līdz 70 gadiem, to kājas spēriens var sasniegt 700 kilogramus, bet strausa ola līdzvērtīga 20 vistu olām un sver ap 1,5 kilogramiem, savu pieredzi Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" atklāja viens no Latvijas strausu audzētājiem Pēteris Gobzems, kura fermā dzīvo 130 strausi.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, ģeologs Dainis Ozols, kartējot Eiropas Savienības nozīmes biotopus, uzskaitot Latvijas alas un atsegumus, šovasar atklājis līdz šim nezināmas alu sistēmas.
Latvijas patversmēs pieaug gados jaunu suņu un kaķu skaits, un dzīvnieku aizstāvji šo faktu saista ar pandēmiju un tās ierobežojumiem: mājsēdes laika “dzīvās, mīkstās rotaļļietas” kļuvušas nevajadzīgas.
Indonēzijas kūrortā Bali pandēmijas dēļ tūristu tikpat kā nav. Un tas ir ietekmējis ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī pērtiķu ikdienu.
Jau četrus gadus vasaras karstos mēnešus, laikā, kad lielākā daļa cilvēku atpūšas, Sintija Martinsone strādā viscītīgāk. Turklāt dara to tieši tur, kur lielākā daļa cilvēku atpūšas. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Sintija Martinsone veic piekrastes putnu monitoringu – reālajās putnu dzīves un ligzdošanas vietās Baltijas jūras piekrastē uzskaita putnu sugas, īpatņu skaitu un ietekmi, ko uz putnu ikdienu, barošanās un ligzdošanas iespējām, izdara cilvēks.
Berlīnes Zooloģiskajā dārzā divi pandu mazuļi šonedēļ atzīmēja jau otro dzimšanas dienu.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētniece Laura Grīnberga, augusta vidū apsekojot ezerus uz Latvijas un Lietuvas robežas, atklāja jaunu ūdensaugu sugu Latvijā – Caldesia parnassifolia, informēja Bioloģijas institūtā.
Kauli Latvijas teritorijā atrastajam Ziemeļeiropā senākajam mēra upurim, kam pasaules mediji šovasar pievērsa uzmanību, pirms tam vairāk nekā 100 gadus bija gulējuši muzeja pagrabā Berlīnē. Mūsdienu vācu zinātnieki uzmanību šiem kauliem pievērsa pēc tam, kad viņiem par tiem izstāstīja Latvijas pētnieki, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja zinātnieku grupas pārstāvis, Ķīles Universitātes Senās DNS laboratorijas vadītājs profesors Bens Krauze-Kjors.
Viens no iemesliem klimata pārmaiņu noliegšanai ir tas, ka pāreja uz zaļo enerģija var ietekmēt cilvēku nodarbinātību, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs.
Vācot bioloģiskos atkritumus dārza kompostam vai izmetot tos īpašajā atkritumu konteinerā pilsētās, svarīgi, lai tie varētu noārdīties kompostēšanas ciklā, raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja biedrības "Zero Waste Latvija" pārstāve Zane Gailīte un vides pārvaldības inženiere, "Getliņi Eko" projektu vadītāja Baiba Rosicka.
Amerikas Savienoto Valstu pilsētas Ņujorkas policija patversmē nogādājusi kādā dzīvoklī mītošo pumu. Dzīvnieku kārtības sargiem labprātīgi nodeva pats īpašnieks.
18. septembrī gaidāmā Pasaules talka, kuras mērķis šogad ir padarīt sakoptāku un cilvēkam draudzīgāku pilsētvidi, Latvijā tiks rīkota jau ceturto gadu.
Ik gadu Latvijā mājlopu turētāji satopas ar suņu uzbrukumiem ganāmpulkam. Arī šis gads nav izņēmums, jo, kā norādīja Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs, ne vienam vien asociācijas biedram postījumus nodarījuši nepieskatīti dzīvnieki. Arī dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone atzina, ka nepieskatīti suņi Latvijā joprojām ir problēma.
Amerikas Savienoto Valstu pilsētas Sandjego zooloģiskajā dārzā pasaulē nācis retā un apdraudētā baltā degunradža mazulis.
Mikroplastmasu cilvēks var apēst, ieelpot un arī uzņemt caur ādu, jo tās daļiņas ir mikroskopiskas – tūkstoš reižu mazākas par cilvēka matu, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Lielākajā zoodārzā Apvienotajā Karalistē notikusi dzīvnieku svēršana un mērīšana, kurā piedalījās tūkstošiem zvēru.
Lai gan pasaulē palielinās ugunsgrēku skaits, kas rada materiālus zaudējumus, dabā pastāv dažādas dzīvnieku un augu sugas, kurām ugunsgrēki ir vajadzīgi, jo rada labvēlīgus apstākļus sugas turpināšanai. Taču samazināt ugunsgrēku izplatīšanos iespējams ar kontrolētu dedzināšanu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes lektors, entomologs Kristaps Vilks
Populārākie
Interesanti