Ja mājsaimniecībā, kur mīt mājdzīvnieki, ir kāds Covid-19 slimnieks, piesardzīgi jāattiecas arī pret ģimenes mīluļa veselību, norādīja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes profesors Aivars Bērziņš.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Daudzviet Eiropā sniega ir daudz un līdz ar to sniega tīrītājiem ir darba pilnas rokas. Bet ne visur tiek izmantotas lāpstas vai citi modernie sniega tīrīšanas līdzekļi.
Lai pievērstu uzmanību diskusijai par ievestām, invazīvām un vietējās faunas sugām Latvijā, Latvijas Malakologu biedrība par "Gada gliemi 2021" izvirzījusi birztalas vīngliemezi Cepaea nemoralis, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Latvijas Dendrologu biedrība (LDB) par 2021.gada koku izraudzījusies divirbuļu vilkābeli, aģentūru LETA informēja LDB zinātniskais sekretārs Pēteris Evarts-Bunders.
Pandas ir vieni no cilvēku iemīļotākajiem dzīvnieciņiem pasaulē, un tos pazīst ikviens. Pandas dabā sastopamas vien konkrētā Ķīnas reģionā. Bet kā ir ar sarkanajām pandām?
Ikgadējais “Tropu mēnesis”, kas tradicionāli Rīgas zoodārzā notiek februārī, šogad norisināsies virtuāli, informēja zoodārza runasvīrs Māris Lielkalns.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība no piektdienas līdz svētdienai aicina ikvienu putnu draugu stundas garumā piedalīties akcijā “Ziņo par putniem dārzā”.
Pandas ir unikāli dzīvnieki, kas dabā atrodami vien konkrētā reģionā Ķīnas centrālajā daļā. Taču, ņemot vērā, ka mīlīgos dzīvniekus apbrīno visā pasaulē, Pekina izvērsusi tā saukto pandu diplomātiju un, izrādot labvēlību, izīrējusi pandas zoodārziem dažādās pasaules valstīs.
Valsts vides dienests (VVD) 2020. gadā kopumā veicis 4665 zvejas un makšķerēšanas pārbaudes – 1795 pārbaudes jūras ūdeņos, kā arī 2870 zvejas un makšķerēšanas pārbaudes iekšējos ūdeņos. Kopā pārbaudīti 8495 ūdens objekti visā Latvijā, informēja VVD
Krievijā kāds kaķēns izglābts pāris sekundes pirms drošas nāves atkritumu pārstrādes uzņēmumā. Tagad dzīvnieks nonācis drošā vietā.
Daļa iedzīvotāju nezina, kā pareizi šķirot atkritumus, un vieglo atkritumu konteineros bieži liek nepiemērotas lieta, secināts AS “AJ Power Recycling”, biedrības “Zero Waste Latvija” un SIA “ZAAO” kampaņā “Gudri pakot – gudri šķirot” veiktais pētījums. Šādas kļūdas notiek nezināšanas, nevis ļaunprātības dēļ, pieļāva “Zero Waste Latvija” pārstāve, Rīgas domes deputāte Mairita Lūse ("Par!"/"Progresīvie").
Šī gada ziema staltbriežiem nekādas neērtības nesagādā, ja vien tie ir paēduši, norādīja briežu dārza un zemnieku saimniecības vadītāja Laila Pērse. Tāpēc briežu dārzos tos ziemā pastiprināti baro ar sienu un auzām.
Pēdējā laikā dzīvnieku patversmēs nonāk mazāk klaiņojošo suņu, un palielinās to noklīdušo dzīvnieku skaits, kuri atgriežas pie īstajiem saimniekiem. Iemesli tam esot gan attālinātais darbs, kas ļauj vairāk pieskatīt dzīvniekus, gan sterilizācijas programmas, gan arī apzinīgāka saimnieku attieksme pret suņu čipošanu un čipa reģistrēšanu.
Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā kārtīga sniega sega parādījās svētdien. Un par to priecājās zooloģiskā dārza iemītnieki.
Parasti laikā, kad iestājas sals vai uzsnieg sniegs, ne vienam vien rodas iespaids, ka sniega sega varētu būt pārsteigusi arī dzīvniekus. Taču tā vis nav – nedz sniega parādīšanās, nedz gluži pretēji – salīdzinoši vēlā ziemas iestāšanās šogad nav mainījusi dzīvnieku uzvedību, kuriem šis ir vai nu aktīvas rosīšanās vai gulēšanas laiks.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ikvienu putnu draugu piedalīties akcijā “Ziņo par putniem dārzā”, laika posmā no 29. līdz 31. janvārim stundu skaitot putnus pie barotavām un par saviem novērojumiem ziņojot portālam Dabasdati.lv.
Šogad Latvijā ir pastāvīgi ziemas apstākļi, un tas nozīmē, ka valsts autoceļi tiek regulāri apstrādāti ar tehniskās sāls maisījumu. Līdz ar to biežāk nekā citus gadus uz autoceļiem var sastapt meža dzīvniekus, kuri iznāk, lai šo sāli ēstu.
Šogad beidzot sagaidījām ziemu ar salu un biezu sniega kārtu, taču meža zvēriem šādos laikapstākļos ir grūtāk tikt pie pārtikas, tāpēc stirnas sākušas meklēt barību ziemāju laukos. Sociālajos tīklos ievietots video ar manāmi apjukušu un pēc skata apreibušu stirnu, kas guļ uz lauka. Izrādās – rapsis šiem dzīvniekiem ir kaitīgs. Kas īsti notiek ar stirnām pēc mielošanās rapšu laukā, un vai tām var palīdzēt?
Kas ir bioloģiskā pļava, un kā top jaunais vides raidījums “Zaļgalvis”? Kā veidojušās raidījuma komandas attiecības ar vidi? Kādas situācijas atstājušas neizdzēšamu iespaidu uz priekšstatiem par dabu un savu vietu tajā? Par šiem tematiem podkāsta “Zaļgalvis” pirmajā sērijā raidījuma redaktore Eva Johansone iztaujā rakstnieku, raidījuma vadītāju Rvīnu Vardi un režisoru Uģi Olti. Podkāstā par Rvīnu un Uģi stāsta arī viņu draugi mūziķis Jānis Šipkēvics, aktīviste Lolita Tomsone un "Satori" galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners.
Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas. Šī vēstījuma centrālais tēls dižraibais dzenis (Dendrocopos major) nav lielākais no mūsu dzeņveidīgajiem, nav arī lielākais no dzeņu apakšdzimtas pārstāvjiem, taču, nenoliedzami, ir prāvākais no mūsu īstenajiem dzeņiem. Viņam Latvijā ir četri ģints brāļi – citi dzeņi.
Jaunākie
Interesanti