Laura Reinika dziesma “Izvēdināt galvu” šovasar kļuvis par daudzu atpūtnieku himnu, un tagad, rudens sākumā, dziesmai nofilmēts arī videoklips. Cietuma restes, oranžā tērpti noziedznieki un visam tam pa vidu klipā redzams arī kāds pūkaini melns kaķēns. Izrādās, lai tādu atrastu, dzīvnieku patversmē notika pat īsta aktieru atlase.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Arī mājas mīluļiem var gadīties traumas – un saimnieks ir pirmais, kas var rīkoties. Kā sniegt pirmo palīdzību dzīvniekam, un kam jābūt mīluļa aptieciņā?
Eiropas Savienības (ES) nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvoklī Latvijā vērojami nelieli uzlabojumi, taču tie joprojām nav pietiekami, lai situāciju vērtētu optimistiski. Visvairāk apdraudēti ir dabiskie zālāji, negatīvas tendences vērojamas arī atsevišķos mežu biotopos, bet uzlabojumi sasniegti virsāju dzīvotņu grupā – secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ekspertu ziņojumā Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu un sugu stāvokli Latvijā no 2013. līdz 2018. gadam.
Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Pasaules Meteoroloģiskā organizācijas pētnieki brīdina par klimata izmaiņu paātrināšanos. Tās galvenais iemesls ir siltumnīcas efektu radošo gāzu emisijas pieaugums.
Gandrīz visi pirms aptuveni trīs mēnešiem Iļģuciemā atņemtie suņi atraduši jaunus saimniekus. Interese par dzīvniekiem bija milzīga, jo nepiemērotos apstākļos turētie suņi lielākā daļa bija punduršpici, kas šobrīd ir ļoti populāri. Potenciālajiem saimniekiem gan priekšā vēl sarunas ar “Ulubeles” darbiniekiem, kā arī jārēķinās, ka suns nebūs par velti.
Savulaik Latvijas teritorijā dzīvoja varens meža vērsis – taurs. Par to liecina arī vietu nosaukumi Latvijā – Taurupe, Taurene, Taurkalne. Lielākais savvaļas pārnadzis izmira 17. gadsimtā. Pēc trīs gadsimtiem tauru pēcteči – taurgovis – atgriezušies.
Kā simbols cilvēku un dabas attiecību uzlabošanai ir koku stādīšanas akcija un arī citas aktivitātes, ar ko Latvija šodien pievienojas lielajai Pasaules talkai. Kopumā Pasaules talka pulcē 163 valstu cilvēkus, kuri 21. septembrī vāc atkritumus un sakopj vidi. Šāda vispasaules akcija notiek otro gadu pēc kārtas, un to rosinājis tieši Baltijas valstu veiksmīgais piemērs, pirms 10 gadiem aizsākot šādus pasākumus.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā vasarā sastrādāts tik tiešām daudz dažādu jaunumu. Ir daudz mazuļu, kā arī ir gaidāma kāda liela, grandioza atvēršana.
Mangaļsalas pludmalē un tās apkaimē izjādes ar zirgiem piedāvā sporta klubs “Īriss”, un daži iedzīvotāji sūdzas par zirgāboliem pludmalē. Taču klubs skaidro, ka cenšas aiz zirgiem satīrīt dienas laikā, savukārt pašvaldības policija norāda – mežonīgajā neoficiālajā pludmalē dzīvniekiem nav aizliegts atrasties, vēstīja LTV raidījums “4. studija”.
Spītējos lietum, sestdien, 21. septembrī, krietns talcinieku skaits pulcējās uz Lielo kapu sakopšanas talku.
Ar koku sēšanas un stādīšanas akciju kustība „Lielā talka” sestdien, 21. septembrī, aicina ikvienu piedalīties “World Cleanup Day” jeb Pasaules talkā.
Dažādi augi, puķes, pat zemes un piparmētra. Cilvēki mājās un birojos daudz ko audzē uz palodzes. Alvis un Lolita Epneri izveidojuši uzņēmumu, kas ražo ekoloģiskas iekštelpu gaisa attīrīšanas un klimata uzlabošanas sistēmas, kā pamatā ir ūdens un augi, kas līdz šim mājās auguši puķupodos.
Kāpēc gailenēs nav atrodami tārpi? Vai tārpiem tās vienkārši negaršo, vai arī tas ir tikai mīts, ka tajās nav tārpu?
Jau vairāk nekā 10 gadus Valsts robežsardzes koledža organizē starptautiskas kinologu biatlona sacensības. Tajās kopā ar saviem mīluļiem startē ne tikai robežsargi, bet arī sportisti “tautas klasē”. Dalībnieku skaits ar katru gadu palielinās, un šajā reizē pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Moldova un Baltkrievija.
Lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi un herbicīdi ir iemesls kukaiņu populācijas sarukšanai un arī upju aizaugšanai, LTV raidījumā “4. studija” skaidroja eksperti.
Sestdien un svētdien Gaujas nacionālajā parkā notiek Ceļotāju dienas, informē Dabas aizsardzības pārvaldē. Pasākuma mērķis ir akcentēt netradicionālus apskates objektus un pastaigu maršrutus aizsargājamās teritorijās.
Zinātnieki Amazones upes baseinā atklājuši divas jaunas elektrisko zušu sugas. Vienas sugas īpatņi spēj radīt elektrisko strāvu, kuras spriegums ir 860 volti.
Kamēr zviedru pusaudze Grēta Tūnberga kopš pagājušā gada vasaras aicina politiķus cīnīties pret klimata izmaiņām, Kostarikas skolēni jau 20 gadus stāda kokus, lai glābtu savas valsts tropiskos mežus.
Rīgas domes kaķi Kuzja un Muris pārcēlušies pie mēra vietnieces Annas Vladovas (“Saskaņa”) un tagad dzīvo viņas kabinetā, vēstīja LTV raidījums “4.studija”.
Lai gan vasara sēņotājiem iesākās daudzsološi, čaklākajiem ļaujot pielasīt pilnus grozus ar bekām un baravikām, rudens daudziem nesis vilšanos. Pat sēņu izstādes sarīkošanai Dabas muzeja speciālistiem nācies iesaistīt studentus no Daugavpils. Vairāk sēņu izdevies atrast vien Baltkrievijas pierobežā.
Jaunākie
Interesanti