
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki


Ukrainā no Krievijas izvērstā kara cietuši 20% dabas rezervātu un trīs miljoni hektāru mežu, paziņojusi Pasaules Dabas fonda Ukrainas nodaļa.

Preiļu muižas parkā iemitinājušies bebri, kas parkam nodara jau acīm redzamus postījumus, – bebri nograuž gan lielākus, gan mazākus kokus. Bebru klātbūtni parka dīķos pamanīta jau pavasarī, un šobrīd rudenī postījumu skaits pieaug.

Daudzu Eiropas valstu pilsētās iedzīvotājiem šogad nopietnas problēmas radīja karstuma viļņi. Zinātnieki Spānijā kā vienu no iespējamiem risinājumiem šai problēmai min labi zināmo paņēmienu – jumtu nokrāsošanu baltā krāsā.

Biedrība ''Dzīvnieku policija'' aicina suņu saimniekus savus mīluļus turēt pavadās arī pastaigu laikā mežos un pļavās, lai četrkājainie draugi nenonāktu nelaimē un netraucētu savvaļas dzīvnieku mieru, bet suņu saimnieki nezaudētu sirdsmieru. Vakar pēcpusdienā kādas rīdzinieces pastaiga Kleistu mežā pie Buļļupes beidzās ar viņas sunīša – pundurpinčera – pazušanu āpša alā.

Reaģējot uz iedzīvotāja ziņojumu, Valsts vides dienesta Zemgales reģionālā vides pārvalde konstatēja, ka Platones upe Jelgavā, 100 metru garā posmā ir piesārņota ar nopļautiem ūdensaugiem. Piesārņojums radies VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" darbības rezultātā, veicot valsts nozīmes ūdensnotekas "Platone" atjaunošanas darbus upes augštecē, ziņoja Valsts vides dienests (VVD).

Lai mazinātu dabas daudzveidības samazināšanās tendenci, Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam jau pirms vairākiem gadiem tika izvirzīts mērķis katrā no dalībvalstīm aizsargāt vismaz 30% sauszemes teritorijas. Latvijā tas ne tuvu nav sasniegts. Kā norādīja Baltijas Vides foruma eksperti, to neļauj sasniegt arī šobrīd apzinātās aizsargājamo biotopu platības ārpus jau esošajām aizsargājamām teritorijām.

Jau vairākus mēnešus Preiļu iedzīvotājus uztrauc bebri, kas ieviesušies Preiļu parkā un bojā kokus. Preiļu parka administrācija norāda, ka paši nedrīkst organizēt un veikt darbības bebru likvidēšanā. Taču pašvaldība atļauju neizsniedz, kamēr nav pieņemti saistošie noteikumi par medībām pilsētas teritorijā.

Vairāk nekā nedēļu Zviedrijā meklēja ļoti izmanīgu un veiklu bēgli – indīgo karalisko kobru, kas aizbēga no Skansenas akvārija Stokholmā. Bēgļu sāga atrisinājās visai negaidīti. Nedēļu pavadījusi brīvsolī, čūska pati atgriezās savā terārijā, pastāstīja Latvijas Televīzija.

Dzīvniekiem, kuri dzīvo āra aplokos, nekādu problēmas ar apkures izmaksām nav – ir uzkrāts tauku slānis un uzaudzēts kārtīgs kažoks, stāsta Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur notiek iemītnieku gatavošanās ziemai.

Kaimiņvalstīs daudz vairāk nekā Latvijā izdarīts veiksmīgu zivju ceļu veidošanā, – tā pēc pieredzes apmaiņas Igaunijā secinājuši vides eksperti. Netālu no Igaunijas un Latvijas robežas esošā Vaidavas upe ir viens no piemēriem, kas uzskatāmi parāda problēmas, ar kurām nākas saskarties dažādu upju aizsprostu gadījumā.

Striktu vispārēju likumsakarību nav, tomēr rudeņos Latvijā ik gadu sastopamos putnus nosacīti var sašķirot vairākās grupās – daļa putnu paliek, daļa aizlido, daļa piestāj ceļā uz galamērķi, bet daļa – atlido pārziemot no vēsākiem reģioniem.

Kad beidzas vasara, Latvijas mežos pieaug ieraugāmo sēņu augļķermeņu daudzums. Laikam ritot, to kļūst aizvien vairāk. Rudenī dienu no dienas palielinās gan sēņu redzamo daļu daudzums, gan daudzveidība. Kā nekā – Latvija atzīta par sēnēm bagātu zemi.

Ieguldītais darbs, tīrot Salacu, vainagojies ar panākumiem. Tā tagad, vērojot lašu nārstu upē, vērtē makšķernieku klubā "Salackrasti". Tā kā upē pēdējos gados bija palielinājies gan aizaugums, gan sanesumi, kas ietekmēja lašu nokļūšanu līdz nārsta vietām, tad vasarā makšķernieku kluba biedri veica upes tīrīšanu ar tehniku.

Lai aktualizētu klimata izmaiņu problēmas, divas aktīvistes ar krāsu notraipījušas luksusa automašīnu salona logus Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā. Iepriekš vides aktīvisti ar kartupeļu biezputru un tomātu zupu Londonā un Potsdamā notraipīja Kloda Monē un Vinsenta van Goga gleznas.

Pētnieku komandai no Brazīlijas izdevies sasniegt garāko koku Amazones upes baseinā. 88,5 metrus garais milzenis iepriekš tika fiksēts ar aerofotografēšanas palīdzību.

Kovida pandēmijas laikā dažādu produktu plēvošana kļuva par dzīves nepieciešamību. Plēvē ietina visu, sākot ar augļiem un beidzot ar smalkmaizītēm, taču nu vairs tādas vajadzības nav. "Tagad var redzēt veikalos "Getliņu" gurķus, kur katrs gurķis ietīts celofānā ar papīra uzlīmīti virsū," Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" vēstulē rakstīja kāds skatītājs, kurš atgādina, ka plastmasas atkritumi ir videi kaitīgi. Uzņēmuma agronoms skaidro, ka plēvē gurķi nezaudē tajos esošo ūdeni un neizskatās tik apvītuši kā tad, ja plēves nebūtu.

"Pirms vairākām nedēļām Līgatnes dabas takās nonāca pavasarī dzimis bebrs Bobijs," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības un informācijas speciālists Valters Kinna. Bobijs dabā izdzīvot nemāk, cilvēkiem jāmāca viņam pašam plunčāties un ēst, jo viņš gaida baltmaizi no cilvēka rokām.

Cilvēki azbestu visbiežāk ieelpo, un sekas var būt dažādas veselības problēmas, tostarp plaušu slimības, skaidroja vides eksperte Jana Simanovska. Par to, ka šīferis un citi azbesta atkritumi ir bīstami, ir runāts daudz, bet kāpēc tie tādi ir un vai visos gadījumos?

Lai gan šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, skaidrs, ka lielākā daļa metāna no "Nord Stream" gāzesvada noplūdēm nonākusi atmosfērā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra. "Fakts, ka metāns nonāk ūdens vidē, nav nekas pārsteidzošs, jautājums, protams, ir par apjomiem," norādīja Skudra. Noplūdes vietās beigtas zivis vai zīdītāji vēl nav konstatēti, bet pētījumi turpinās, norādīja Valsts Vides dienesta ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji ir nopietni norūpējušies par gaisa kvalitāti un piesārņojuma ietekmi uz veselību. Par to liecina "Eirobarometra" aptaujas dati, stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma".
Svarīgākais šobrīd


















