Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vides zinātniece: No atkritumu dedzināšanas radušās kaitīgās vielas ietekmē hormonālo sistēmu
Rīgas pašvaldības policija šogad uzsākusi 511 administratīvo pārkāpumu procesus par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem. Daļa no šiem sodiem vērsti pret personām, kas dedzina sadzīves atkritumus. Eksperti aicināja nededzināt mājsaimniecības atkritumus, jo šādā veidā tiek nodarīts ne vien kaitējums videi, bet arī savai un apkārtējo veselībai, tostarp nelabvēlīgi ietekmējot hormonālo sistēmu.  
Pasaulē biežāk diskutē par atteikšanos no svētku uguņošanas iespējamā vides piesārņojuma dēļ
Latvijā pašvaldību organizētie salūti, sagaidot Jauno gadu, šogad nenotiks epidemioloģisko drošības prasību dēļ, taču pasaulē arvien biežāk runā par atteikšanos no svētku uguņošanas iespējamā vides piesārņojuma dēļ, stāstīja Pasaules dabas fonda Latvijā pārstāve Elīna Pekšēna.  Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Rudīte Vesere norādīja, ka nav iespējams viennozīmīgi pateikt, vai uguņošana nodara kaitējumu.
Dzintars: kā tas veidojas un kas nosaka krāsu
Specifisku koku sveķi, bezskābekļa vide un silta gaisa temperatūra ir faktori, kas nepieciešami, lai veidotos dzintars. Savukārt minerāla krāsu var ietekmēt dažādi piemaisījumi, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja ģeoloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes muzeja eksperte Vija Hodireva.
Raibkakla ūdri iedzīvojas Oregonas zoodārzā
Raibkakla ūdrs ir plaši izplatīts Āfrikas centrālās daļas rietumu pusē, bet daži šādi dzīvnieciņi nokļuvuši arī Oregonas zoodārzā, kur tos iespējams aplūkot tuvāk.
Aktīviste: Bezatkritumu dzīvesveidam nav jābūt mokām
Pretēji bieži dzirdētiem viedokļiem bezatkritumu dzīvesveids nav sarežģīts vai dārgs, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse. Radīto atkritumu daudzumu iespējams samazināt ar vienkāršiem paņēmieniem, uzsvēra bezatkritumu dzīvesveida piekopēja Elīna Veide. 
Pētījums: Latvijas iedzīvotāju apziņā klimata pārmaiņas ir mazāka problēma nekā vidēji ES
Latvijas iedzīvotāju apziņā klimata pārmaiņas ir daudz mazāka problēma nekā vidēji Eiropas Savienībā, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja Rīgas Stradiņa Universitātes doktorante, Eiropas studiju fakultātes pētniece Vineta Kleinberga. Viens no šāda rādītāja iemesliem, iespējams, ir tas, ka Latvijā šis jautājums ilgstoši nav iekļauts politisko partiju dienaskārtībā, pētniece norādīja. 
Kādu zāļu atliekvielas visvairāk atrodamas Latvijas ūdeņos? Atklāj pētniece
Analizējot farmakoloģisko vielu piesārņojumu Latvijas ūdeņos, secināts, ka lielākoties tajos atrodamas kardiovaskulāro slimību medikamentu, kā arī pretsāpju un psihofarmaceitisko līdzekļu atliekvielas, raidījumam “Vides  fakti” stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane.
Vai zini, kā tiek izdomāti sēņu zinātniskie nosaukumi?
Sēnēm, tāpat kā augiem un dzīvniekiem, ir zinātniskie nosaukumi, kas sastāv no diviem vārdiem – pirmais apzīmē ģinti, otrais – specifisku sugu ar tikai tai raksturīgu pazīmju komplektu. Ģintī var būt no vienas līdz vairākiem desmitiem vai pat simtiem sugu. Piemēram, bērzlapju ģints Latvijā ir pārstāvēta ar vairāk nekā simt sugām, bet uz vecu ozolu stumbriem augošā aknene savā ģintī pie mums ir vienīgā. Zinātnisko nosaukumu Fistulina tai devis franču zinātnieks Buliārs 18. gadsimtā.
Kapibaras Japānas zoodārzā bauda karstu vannu ar āboliem
Kādā zoodārzā Japānā kapibarām sarūpēta karsta vanna ar āboliem. Zooloģiskā dārza darbinieki aukstajā laikā izveidoja speciālu āra baseinu, lai nodrošinātu siltumu milzu grauzējiem, kuru dzimtene ir Amazones reģions Dienvidamerikā
Ko nozīmē pagaidu mājas kaķim? Stāsts par minku glābējiem
Glābt cita dzīvību nemaz nav tik grūti. Galvenais – nebūt vienaldzīgam un nepaiet garām. Savulaik tā ir sācies arī Lauras Podžukas kaķu glābšanas stāsts. Šobrīd labā griba pārtapusi par oficiālu kaķu glābšanas organizāciju, kurā iesaistījušies daudzi brīvprātīgie minku draugi.
Kad ēdamās sēnes sezonu beigušas, acis turpina priecēt neēdamās
Kamēr Latviju vēl nav piemeklējis noturīgs un vērā ņemams dzestrums, šur tur mežos joprojām atrodamas diezgan labi saglabājušās (saglabājušās nevis izaugušas!) gailenes. Šur tur joprojām acīs „trāpās” arī kāda bērzlape. Tās tagad gan ir vien paliekas no vispārzināmo ēdamo vasaras un rudens sēņu dāsnā klāsta, taču, ja mērķis nav atrast ko ēdamu, tad sēņu laiks patiesībā nebeidzas nekad.
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt