Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Rīgas centrā otrdien manīts alnis
Sociālajos tīklos otrdien no rīta parādījās ziņas, ka galvaspilsētas centrā manīts alnis. Gandrīz ik rudeni pilsētā ieklīst kāds lielais meža dzīvnieks, taču parasti tie manīti nomaļākās apkaimēs.
Siltais klimats nēģus nārstā uz upēm vilina vēlāk
Mainoties klimatam, arvien vēlāk uz savām nārsta vietām sāk doties nēģi – tā secinājuši pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieki, kuri apzinājuši upes nēģu populāciju Latvijā un Lietuvā. Migrācijas sākums aizkavējas, jo upēs pēdējos gados arvien ilgāk saglabājas silts ūdens, kas nerada piemērotus apstākļus nēģu migrācijas uzsākšanai.
Piesārņots gaiss – klusais slepkava
Piesārņots gaiss ik gadu Latvijā klusām nogalina tūkstošiem cilvēku. Sekas ieelpotam piesārņojumam var izpausties pat pēc vairākiem gadiem. Tāpēc būtiski to apzināties un mazināt, tajā skaitā modernizējot apkures iekārtas, kā arī mazinot transportlīdzekļu daudzumu pilsētās. Lai tam pievērstu uzmanību, atklāta kampaņa, aicinot iedzīvotājus apzināties gaisa piesārņojuma avotus un pašiem tos neradīt.
Vēja enerģijas iespējas Latvijā netiek pilnībā izmantotas
Līdz 2027. gadam vējam jākļūst par galveno enerģijas avotu Eiropā, taču Latvija uz šo mērķu sasniegšanu virzās lēni. Šobrīd uzstādītā vēja enerģijas jauda Latvijā ir 66 megavati, kamēr plāns paredz, ka līdz 2030. gadam tai jāsasniedz 800 megavati. Lietuvā vēja enerģiju ražo astoņas reizes (548 MW) jaudīgāk, Igaunijā – piecas reizes (320 MW). Kā stāsta  Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, kaimiņvalstis ir saskatījušas veidu, kā mērķtiecīgi strādāt pie risinājumiem, lai sasniegtu atjaunojamās enerģijas mērķus.
Ar plīša rotaļlietu ceļojumu aktualizē jautājumu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā
Jau otro nedēļu no viena “lapsu sarga” pie otra pa Latviju ceļo pieci plīša lapsēni – Miķelis, Zuze, Rūdis, Rude un Frīda. “Lapsu tūre” ir miermīlīga un sabiedriska foto akcija kažokādu industrijā izmantoto dzīvnieku aizstāvībai – rotaļu lapsēni simbolizē tūkstošiem kažokzvēru, kuri šobrīd atrodas šauros zvēraudzētavu būros. Akcijas mērķis ir vēlreiz aktualizēt jautājumu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. 
Vides eksperti: Daba Latvijā kļūst vienveidīgāka
Bioloģiskā daudzveidība ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā samazinās. Par to, ka daba kļuvusi vienveidīgāka, eksperti runā jau sen, taču pēdējo gadu ziņojumi par aizsargājamo biotopu stāvokli to pierāda arī skaitļos.
Kādēļ koku lapas rudenī maina krāsu?
Lai vai kāds kuru gadu iegrozās meteoroloģiskais rudens, daba tā laikā gatavojas nākamajam gadalaikam. Miera periodam pošas gan zvēri, gan augu valsts. Viena no redzamākajām pazīmēm ir koku lapu krāsošanās dzeltenos, oranžos un sarkanos toņos – izrādās, rudenim raksturīgie krāsu pigmenti lapās atrodas visu vasaru.
Austrālijā atgriezušies Tasmanijas velni
Vides aizstāvji savvaļā Austrālijā izlaiduši 11 Tasmanijas velnus jeb velnsomaiņus (Sarcophilus harrisii) . Šie interesantie dzīvnieki kontinentā izzuda pirms apmēram 3000 gadu.
Kāpēc Latvijā gaisa piesārņojumam pievērš maz uzmanības
Ik gadu Latvijā piesārņota gaisa dēļ mirst 14 reižu vairāk cilvēku nekā autoavārijās. Tādus aprēķinus veikusi Pasaules Veselības organizācija. Tās ir novēršamas nāves – tā secina zinātnieki no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), tomēr Latvijā tam pievērš pārāk maz uzmanības. Piemēram, aizvadītajā nedēļā, kad Lietuvu un Latviju sasniedza liels gaisa piesārņojums no mežu ugunsgrēkiem Krievijā, lietuvieši nekavējoties brīdināja iedzīvotājus, bet Latvijas iedzīvotāji brīdinājumu saņēma ar lielu novēlošanos. Kāpēc tā?
Meža dienās Rēzeknē pievērš uzmanību muižu parkiem un dārziem
Jau teju desmit gadu garumā tiek rīkots semināru cikls par parku un mežu apsaimniekošanu, īpaši to, kas atrodas pašvaldību īpašumā. Šoruden uzmanība veltīta seno muižu dārziem un dabas vērtībām tajos, aizsargjoslām mežā, kā arī zaļajiem risinājumiem blīvi apbūvētajās teritorijās. Nupat viens no reģionālajiem semināriem aizvadīts Rēzeknes novadā.
Rudens lapas. Padomi, kad grābt, kad izmantot kā augsnes bagātinātāju
Oktobris ir laiks, kad par neatņemamu pilsētas ainavas sastāvdaļu kļūst lieli plastmasas maisi, kuros vāc nokritušās lapas. Ko ar tām darīt, lai gan cilvēkiem, gan dabai būtu labi? Vai tās jāvāc, vai krāsaino, čabošo paklāju labāk atstāt zem kokiem? Šie ir jautājumi, kas uzvirmo gadu no gada.
Kur pazudusi Lilastes upe?
Lilastes upe, pēc atpūtnieku vārdiem, vienmēr bijusi strauja un grūti pārbrienama. Šogad tā pēkšņi pazudusi. Kas noticis ar vienu no svarīgākajiem ūdens ceļiem jūras līča Vidzemes piekrastē? To devās skaidrot Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Mūsā slāpekļa piesārņojums pieckārt pārsniedz noteikto normu, veicinot upes aizaugšanu
Mūsā slāpekļa piesārņojums pieckārt pārsniedz noteikto normu, kas ilgstoši veicina udenstilpju aizaugšanu. Upes ‘’veselību’’ Lietuvas pierobežā aktualizējis laikraksts ‘’Bauskas dzīve’’, kas sadarbībā ar kaimiņvalsti pēta dažādas ūdens analīzes. Būtiskākais piesārņojuma avots ir upēs ieplūstošais Lietuvas un Latvijas lauksaimniecības zemju mēslojums.Turklāt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs norāda, ka piesārņojuma līmenis šogad pieaudzis un līdzīga situācija ir arī citās Zemgales upēs.
Jaunākie
Interesanti