Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Latvijā aptuveni puse ērču pārnēsā Laimas slimību, secinājuši Latvijas Infektoloģijas centra pētnieki.
Kustība "Lielā Talka" Baltijas jūras veselībai veltītā akcijā "Svinam DA(R)BU, svinam JŪRU" no 22. jūlija līdz 1. oktobrim aicina savākt ūdenstilpju piekrastēs un ūdenī atrastos atkritumus, kā arī pievērsties savu ikdienas paradumu revīzijai, informēja kustības pārstāvji.
Dienā, kad Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds" viesojas pie tēlnieka Paula Jaunzema un viņa mīluļa Džambo, laikapstākļi nelutina ar siltu sauli. Bet pavēsais laiks tīk gan Džambo, kam ir silts un biezs kažoks, gan viņa saimniekam, kam darbs ar akmeni vieglāk veicas, kad nav pārāk karsts. Džambo ir trešais Paula suns, ar savu raksturu un "gudrumiņu", viņš stāstīja raidījumam.
Kaķu Kņopītes, Pelēča un Roberta saimniece Anna Pjahina dzīvniekiem devusi mājas pēc tam, kad iepriekšējie saimnieki pret tiem bija nežēlīgi izturējušies. Tas, ka tik daudz cietušiem kaķiem iespējams sniegt drošas mājas un siltumu, Annai liek justies laimīgai, viņa atzina sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Ķepa uz sirds".
Horvātijā jau vairākus gadu desmitus veiksmīgi darbojas plēsīgo putnu rehabilitācijas centrs, kur palīdz rūpēties par dabu. Šī vieta raisījusi lielu iedzīvotāju un tūristu interesi.
Naktī uz 18. jūliju Cēsīs uz Gaujas tilta izveidojusies vairākus centimetrus bieza kukaiņu "sega", liecina aculiecinieka video sociālajos tīklos.
Trešdien, 24. jūlijā, no pulksten 10 līdz 14 ikvienu aicina piedalīties Pļavas dienas siena talkā Ķemeru Nacionālajā parkā Aklā ezera apkārtnē, informēja Dabas aizsadzības pārvaldē (DAP), norādot, ka tā būs iespēja līdzdarboties nozīmīgu dabas vērtību saglabāšanā un interesantu kultūrvēstures lappušu izzināšanā.
Izdzirdot vārdu "ērces", vairums ļaužu, visticamāk, iedomājas tos posmkājus, kuri pārtiek no zīdītāju asinīm un kuru dēļ daudzi vakcinējas pret ērču encefalītu vai arī spiesti ārstēt Laimas boreliozi un ērlihiozi – tās ir ganībērču dzimtas Ixodes ģints ērces. Latvijā sastopamas nedaudzas šīs ģints ērču sugas. Vien divas no tām – suņu ērce un taigas ērce – ir atzītas par nozīmīgām cilvēku slimību pārnēsātājām. Tomēr šīs ērces ir vien niecīga daļa no plašās ērču pasaules!
Šogad egļu astoņzobu mizgraužu aktivitāte Latvijas mežos ir mazinājusies. Arī svaigi mizgraužu postījumi konstatēti ievērojami mazāk, liecina Valsts meža dienesta un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" apkopotie dati.
20. un 21. septembrī septīto gadu pēc kārtas Latvija piedalīsies Pasaules talkas atzīmēšanā ("World Cleanup Day"), kas katru gadu apvieno teju 200 pasaules valstis globālā vides sakopšanas akcijā, informēja Lielās talkas pārstāvji, norādot, ka šogad Latvijas ieguldījums talkā būs Laimes koku stādīšana Krāslavā un pievēršanās Baltijas jūras stāvoklim un tīra ūdens nozīmei.
Kāds Nīderlandes pulksteņmeistars sācis atjaunot vairāk nekā 70 gadus vecu Anglijas zemnieka Džeimsa Stīla "Rolex" pulksteni. Laikrādis ir īpašs, jo ticis pazaudēts, un, visticamāk, pabijis arī govs vēderā.
Zirnekļi nav kukaiņi, un tiem zinātnē ir pašiem sava – zirnekļveidīgo – klase. No kukaiņiem zirnekļi atšķiras arī ar to, ka savus upurus viņi sakož, ievada tajos gremošanas un paralizējošas sulas, kas neļauj vairs kustēties un izšķīdina visus iekšējos orgānos, kā rezultātā upuri var izsūkt kā caur salmiņu, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja vadošā zirnekļu speciāliste Latvijā, arahnoloģe, LU Bioloģijas institūta Bioindikācijas laboratorijas pētniece, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Preklīniskā institūta docente, Dr.biol. Inese Cera.
Pieaugušās spāres jeb spāres imago stadijā ir konsekventi kukaiņēdāji, kas pārtiek praktiski tikai no tiem. Citiem nelieliem radījumiem spāru ēdienkartē ir gadījuma raksturs.
Pienācis vasaras vidus un līdz ar to arī vasarai raksturīgās fenoloģiskās parādības: sila viršu ziedēšana, zilgano kazeņu un meža aveņu nogatavošanās, parasto apšubeku parādīšanās, tāpēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) aicina ziņot par katru no šiem novērojumiem.
Jaunzēlandes pludmalē izskalots pasaulē retākās vaļu sugas dzīvnieka līķis, paziņojušas vietējās varasiestādes.
Šopavasar Latvijas Televīzijā izskanēja raidījuma "Pa straumei" piektā un noslēdzošā sezona, kurā centrālais tēls un dalībnieks bija zinātkārā sunenīte Urga. Raidījuma idejas autore, producente un režisore Ilze Lasmane-Brože atzina, ka viņu vienmēr interesējuši nebijuši un sarežģīti projekti, un, meklējot galveno varoni upju raidījumam, viņa satikās ar Urgu, kurai deva mājas un ģimeni, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Savdabīgie pūpēžu klases pārstāvji zemestauki jeb zemesolas ir vienas no nedaudzajām sēnēm Latvijas dabā, ko var ēst svaigā veidā, piemēram, salātos vai uz maizītes. Tiesa, cilvēkam tīkama šī sēne ir tikai augšanas pirmajā jeb olas stadijā.
3. augustā Rīgā, Arkādijas parkā, visas dienas garumā notiks Latvijas Dabas fonda (LDF) otrais Pļavas festivāls – izglītojošu un izklaidējošu aktivitāšu programma dabisko pļavu un citu dzīvotņu izzināšanai, informēja LDF pārstāve Dita Stalovska.
Lielākoties zīdītāji, izņemot pārnadžus, savam mājoklim – migai vai alai – ir piesaistīti vairošanās sezonas laikā. Mājvietas zīdītāji lielākoties veido vietās, kas bagātas ar barības resursiem, taču – jo biežāk saskaras ar apdraudējumiem un riskiem, jo biežāk savas mājvietas maina, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš.
Skudru dzimtas (Formicidae) pārstāvji – vieni no pasaulē pazīstamākajiem kukaiņiem. Plaši sastopami dzīvnieki. Latvijā konstatēts bezmaz pussimts skudru dzimtas sugu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.