Mednieki secinājuši, ka vilku populācija Latvijā ir ne tikai stabila – vilku skaits pat sāk pieaugt. Piemēram, šajā medību sezonā atļauto 280 vilku medīšanas robeža sasniegta jau pērnā gada beigās.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Popkorna duša – šādu našķi šonedēļ kāds ASV zoodārzs sagādāja gorillām, atzīmējot Nacionālo popkorna dienu.
Latvijas Mikologu biedrība par ''Gada sēni 2021'' ir izvēlējusies smailo stikleni (Hygrocybe conica), vēstīts biedrības mājaslapā. Tā ir Latvijā visbiežāk sastopamā un visvieglāk atšķiramā stikleņu suga.
Lai gan salīdzinājumā ar citiem reģioniem Latvija no klimata pārmaiņu viedokļa neatrodas sliktākajā pozīcijā, tās notiek tik strauji, ka jau šī paaudze pieredzēs sekas, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” prognozēja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
Krabju nūjiņas, medus un dažādi citi kārumi – tādas sastāvdaļas šogad bija tradicionālajā lācenes Ilzītes dzimšanas dienas tortē, ko šoreiz taisīja par godu viņas 20. dzimšanas dienai.
No Līgatnes dabas takām uz jaunu mājvietu Slovākijā pārcēlušies divi Līgatnes dabas takās dzimuši aļņu tēviņi, informēja Dabas aizsardzības pārstāvis Valters Kinna. Atšķirībā no Latvijas Slovākijā aļņu populācija ir ļoti maza, un tie ir aizsargājamo dzīvnieku statusā.
Tapis dzeņu aizsardzības plāns, kurā paredzēts pievērst īpašu uzmanību dažādām sugām: baltmugurdzenim, dižraibajam dzenim, mazajam dzenim, vidējam dzenim, trīspirkstu dzenim, melnajai dzilnai un pelēkajai dzilnai. Dzeņu skaits samazinās, turklāt daudzas no šīm sugām ir retas un ar specifiskām prasībām, kuras mūsdienu mežsaimniecības prakse nenodrošina, plāna nepieciešamību Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Priednieks un ornitologs Madars Bergmanis.
Ziemā izklaides var būt dažādas. Arī dzīvniekiem. Piemēram, Helsinku zoodārza darbinieki nolēma uzvelt sniegavīru un novērot, kā dažādi dzīvnieki uztver tā klātbūtni.
Par “vēja rozēm” dēvē pangas jeb lapu kumšķus, kuros kārklu rožzieda pangodiņi ierīko savas “bērnistabas”. Tajās kopš vasaras mitinās kāpuri, bet vēlāk – kūniņas. Vislabāk “vēja rozes” ir ieraugāmas tieši ziemā, kad lapu koki un krūmi ir pliki.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina šajās brīvdienās piedalīties ziemojošo ūdensputnu uzskaitē. Ziemojošo ūdensputnu uzskaite ir starptautisks sabiedriskā monitoringa projekts, kas norisinās jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, lai apzinātu šo putnu sugu populāciju ziemā.
Kaķis spēj inficēties ne tikai ar Covid-19 (SARS-CoV-2), bet arī ar īpašo kaķu koronavīrusu (FCoV), kas cilvēkam gan nav bīstams. Kā atpazīt kaķu koronavīrusa pazīmes un kā rīkoties saimniekam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, veterinārmedicīnas doktors Kaspars Kovaļenko.
Latvijas tirgū ik gadu nonāk 20 000–25 000 tonnu jauna un lietota apģērba, tādējādi palielinot tekstila izstrādājumu daudzumu, kas potenciāli draud kļūt par atkritumiem. Tekstila atkritumi, nonākdami atkritumu poligonā, tiek sasmalcināti un saspiesti, lai tālāk tiktu noglabāti tur uz visiem laikiem. Taču izmešanai paredzēto apģērbu var arī radoši pārveidot, tādējādi dodot tam otru dzīvi.
Pagājušā gadsimta vidū sākās plastmasas masveida ražošana. Šajā laikmetā masveidā to sastopam vietās, kur šim materiālam nebūtu jānonāk. Arī Latvijas ezeros konstatētas sīkas plastmasas daļiņas, un to izcelsme skaidri iezīmē cilvēka darbības rezultātu, apliecināja pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.
Biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks” nosauca Latvijas 2021. gada ģeovietu. Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēti Staldzenes stāvkrasti, kas atrodas Kurzemē un ir 6 kilometrus garš jūras krasta posms uz ziemeļiem no Ventspils.
Daudzviet Ķīnā zemi pārklājusi bieza sniega sega. Piemēram, Jaaņā, kas atrodas valsts dienvidrietumos, ziemas priekus īpaši izbauda divas lielās pandas.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība nu jau 26. gadu ir izraudzījusies gada putnu, šogad šo godu piešķirot laukirbei. Tā gada putna godā celta nevis tāpēc, ka būtu rets putns, bet gan ievērojama ar savu slēpto dzīvesveidu.
Krievija pievienojusies to valstu sarakstam, kurās lietderīgi izmanto vecās Ziemassvētku egles. Piemēram, galvaspilsētā Maskavā izveidoti vairāk nekā 500 to pieņemšanas punkti.
Ziemassvētki pagājuši, un līdz ar to jāatbrīvojas no skaisti rotātajām eglītēm. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) vairāki simti svētku eglīšu atdotas kādam zoodārzam.
Latvijas Dabas fonds (LDF) paziņojis, ka 2021. gada dzīvotne ir upju straujteces un dabiski upju posmi – Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājams biotops. Šī dzīvotne ietver upju straujteces – upes un upju posmus ar akmeņainu vai oļainu gultni un strauju ūdens tecējumu, kā arī visus citus dabiskos, nepārveidotos upju posmus neatkarīgi no straumes ātruma.
Rīgas zoodārza ķenguru mājas kopējus pirmdienas rītā sagaidīja ne vien baltas sniega kupenas, bet arī možs ķengurēns, kurš pametis drošo patvērumu – mammas somu un pirmo reizi mēģinājis nostāties uz kājām. Mazulis pašlaik varētu būt septiņus līdz astoņus mēnešus vecs, un gada vecumā tas mammas somu pametīs pavisam.
Jaunākie
Interesanti