Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vides eksperte: Lai iepakojumus patiešām varētu pārstrādāt, jābūt dialogam starp ražotājiem un pārstrādātājiem
Lai visi šķietami videi draudzīgi iepakojumi būtu tiešām pārstrādājami, ražotājiem būtu jāsadarbojas ar atkritumu pārstrādātājiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centra pārstāve Jana Simanovska.  Savukārt vides apsaimniekotāja “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis pauda, ka šāds dialogs sāksies tad, ja tiks ieviestas stingrākas prasības likumdošanā.
Krievijā sunītim rada četras protēžu ķepas
Krievijā veterinārārsti dāvājuši protēzes visām četrām ķepām kādam sunītim, kurš tās bija zaudējis. Tagad sunītis – vārdā Monika – jau atkal mācās staigāt, sperot pirmos soļus.
Kā Ugāles «brīnumu mežā» uzgāja reto sūnu sugu
Brīnumu mežs – tā par vietu Ventspils novada Ugāles pagastā, kur šonedēļ uzgāja reto sūnu sugu zaļo buksubaumiju (Buxbaumia viridisa), aizrautīgi teica Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperte Ilze Ķuze. Nonākot šajā mežā, ekspertei uzreiz šķitis, ka tur aug kas īpašs.
Iedzīvotājus aicina pētīt avotus un palīdzēt zinātniekiem
Lai palīdzētu apkopot jaunu informāciju par avotiem Latvijā, sevišķi Gaujas un Salacas upju baseinu apgabalos, joprojām ikviens aicināts iesaistīties avotu izpētē un novērojumu fiksēšanā tam īpaši izstrādātā vietnē avoti.info,  informēja Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve Ieva Bīviņa.
Fenomens La Ninja Austrālijā rada jaunu plūdu risku
Austrālijas zinātnieki pieļauj iespēju, ka arī šogad laika apstākļus kontinentā būtiski ietekmēs La Ninjas fenomens. Temperatūras izmaiņas Klusajā okeānā palielina nokrišņu daudzumu un palielina plašu plūdu risku.
Viļānos pilsētas eglēm uzbrūk astoņzobu mizgrauzis
Ziemām kļūstot siltākām, rodas labvēlīgi apstākļi, lai dažādi kaitēkļi vairotos arī sev netipiskā vidē. Viļānos nesen piefiksēts astoņzobu mizgrauža uzbrukums pilsētas eglēm. Šis kaitēklis vairāk zināms kā mežu, nevis pilsētu iemītnieks.
Pētniece: Dzīvnieku radītie atkritumi jūrām dara labu, problēmas sagādā tikai cilvēki
Visu ūdens dzīvnieku radītie atkritumi veiksmīgi iekļaujas kopējā barības ķēdē un sniedz labumu jūrām un okeāniem, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone. Lielāku pienesumu ekosistēmā gan sniedz lielākie ūdens dzīvnieki, piemēram, vaļi, taču cilvēku darbības rezultātā to paliek arvien mazāk. 
Ozoliem padevies dāsns zīļu gads. Kas tām palīdz izplatīties?
Šis ozoliem padevās samērā dāsns zīļu gads. Lai gan nu jau dižkoku sēklas no zarotnes sen nobirušas un lielākā to daļa lapām klātas vai kustoņu notiesātas un izvazātas, zem lielākiem ozoliem tās joprojām atrodamas – sataustāmas, dažas pat ieraugāmas. Bet, parušinoties lapās, jūtams: daža koka pakāje vietām burtiski nosēta zīlēm.
Ar stāstu par Aģes dižozolu piedalīsies Eiropas gada koku konkursā
Latvija pirmo reizi piedalīsies konkursā “Eiropas gada koks”. Mūsu valsti ar savu stāstu februārī pārstāvēs Aģes dižozols, kurš ilgos padomju okupācijas gadus bija ieaudzis krūmos, bet, dzimtai atgūstot īpašumu, atkal atguvis gaismu. Eiropas mērogā šāds koku stāstu konkurss notiek kopš 2002. gada.
Debesīs ar diktofonu un GPS uztvērēju. Kā notiek ziemojošo putnu uzskaite Baltijas jūrā
Lai uzskaitītu ziemojošos putnus Baltijas jūrā, pētnieki paceļas lidmašīnās 76 metrus virs jūras līmeņa, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs Ainārs Auniņš. Pētniekiem darbam nepieciešama ne tikai GPS iekārta un diktofons, bet arī sagatavošanās treniņi, atklāja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece un ilggadēja putnu skaitītāja Antra Stīpniece. 
Magones un rudzupuķes negaidiet! Kādi augi tuvākajos gados zels Rīgas dabiskajās pļavās?
Šoruden Latvijas Dabas fonds (LDF) Rīgā ierīkojis divdesmit pilsētas pļavas, un sagaidāms, ka jau tuvākajos gados divu hektāru platībā galvaspilsētā zels un plauks daudzveidīgas lakstaugu saliņas. Tās nebūs vietas, kur augs viendabīgs zāliens ierasto 20 cm augstumā, bet gan īstas pļavas, kurās ziedēs dažādi daudzgadīgi augi, skaidroja zālāju eksperte un LDF pilsētas pļavu projekta vadītāja Rūta Sniedze-Kretalova.
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt