Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Dabas muzejā notiek tradicionālās sēņu dienas
Kad laiks iegriežas uz rudens pusi, daļa cilvēku kļūst atkarīgi no sēņu trakuma. Sociālie tīkli burtiski plīst no skaudības, kad sēņotāji lepojas ar kārtējo guvumu – baraviku groziem. Iepriekšējo dienu lietus bijis labvēlīgs sēnēm, un tās nu steidz izlīst virszemē. Par sēņu daudzveidību var pārliecināties tradicionālajās sēņu dienās Dabas muzejā.
Izdota grāmata par putnu vērošanu Slīterē
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sadarbībā ar ornitologu Ruslanu Matrozi ir izdevusi grāmatu “Putnu vērošana Slīteres Nacionālajā parkā”, informēja pārvaldes projekta “Baltic wings” vadītāja Arta Krūmiņa. Grāmatas atvēršanas svētki notiks sestdien, 12. septembrī, pie Šlīteres bākas Dundagas novadā.
Aicina stādīt kokus un sakopt vidi Pasaules talkā
Kustība ''Lielā talka'' aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju šā gada 19. septembrī pievienoties akcijai ''Pasaules talka'', informēja kustības pārstāve Zanda Kočāne. Šogad Pasaules talka Latvijā tiek rīkota jau trešo reizi. Latvijas iedzīvotāji aicināti iesaistīties talkas aktivitātes – ar apkārtējās vides sakopšanas darbiem, ko gan Latvijā ierasts darīt pavasara talkas laikā, tāpat ar jau tradicionālo koku sēšanas un stādīšanas akciju “Laimes koki”.
Valkas pagasta mežos manīti lācēni
Sociālajos tīklos visai strauji jau atkal izplatījušies video ar kārtējiem pamanītiem lāčiem Latvijas mežos. Šoreiz vien ar dažu dienu starpību tos sastapuši un iemūžinājuši divi valcēnieši. Lai gan abi visai daudz laika pavada mežā, šī bija pirmā reize, kad savvaļā aci pret aci satikti divi lācēni. Sajūtas un emocijas tajā brīdī bijušas dažādas – gan satraukums, gan prieks.
Ar sēņotājiem mežos konkurē peles, vāveres un citi kustoņi
Latvijas vasarai sliecoties uz beigām, mežos palielinās gan sēņu daudzums, gan to dažādība. Vienlaikus dienu no dienas mežos pieaug sēņotāju skaits. Taču viņiem ir konkurenti, jo sēnes ēd ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki – daudzum daudzu sugu dzīvnieki. Daudzus no tiem ar neapbruņotu aci nevar saskatīt.
Dabas muzejā notiks tradicionālā sēņu izstāde
No 9. līdz 13. septembrim notiks tradicionālā rudens izstāde „Sēņu dienas 2020” Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, informēja muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.  Izstādes veidotāji katru dienu nodrošinās jaunus eksponātus, un konsultācijas sniegs vadošie sēņu pētnieki.
Nākamgad būs stingrākas prasības ceļošanai ar dzīvniekiem uz Lielbritāniju un no tās
No nākamā gada 1. janvāra Lielbritānija būtiski paaugstinās prasības mīļdzīvnieku izceļošanai un ieceļošanai valstī. Lai šīs prasības izpildītu, dzīvnieku īpašniekiem ceļošanai ar dzīvniekiem jāgatavojas savlaicīgi – vismaz piecus mēnešus pirms plānotā ieceļošanas datuma, informēja Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve, veterinārārste Lita Konopore.
Lidvāveri un dārza susuri varētu izņemt no īpaši aizsargājamo sugu saraksta
Latvijā 26 zīdītāju sugas ir ierindotas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Ja, iespējams, tuvākā laikā šis saraksts tiks pārskatīts, tad tajā būs par pāris sugām mazāk. Ne tāpēc, ka kāds no šiem dzīvniekiem ir savairojies pietiekamā skaitā, lai to varētu vairs neuzskatīt par īpaši aizsargājamu, bet tāpēc, ka šie dzīvnieki pēdējās desmitgadēs mūsu teritorijā vairs nav manīti. Tā ir lidvāvere un dārza susuris.
Austrālijā ar alu ražo elektrību
Pasaulē koronavīrusa pandēmijas laikā ieviesto ierobežojošo pasākumu dēļ un slēdzot  uzņēmumus, zudumā aizgāja miljoniem litru alus, kas, beidzoties derīguma termiņam, nonāca kanalizācijā. Tomēr Austrālijā ne visu alu izlēja atkritumos, daļai atrodot jaunu pielietojumu – gāzes un elektrības ražošanai.
Austrālijā noķerts milzu krokodils
Austrālijā noķerts 4,4 metrus garš sālsūdens krokodils. Tas ir otrs lielākais šīs sugas īpatnis, kas jebkad noķerts valsts ziemeļu teritorijā.   
Igaunijā valsts palīdz biteniekiem aizsargāties pret lāčiem, bet tūristiem piedāvā lāču vērošanu
Liecību par lāču esamību Latvijā ar katru gadu kļūst arvien vairāk, tāpat kā postījumu bišu dravās, un Latvijas bitenieki neapmierināti, sakot, ka valsts pret lāču postījumiem talkā īsti nenāk. Igaunijā lāču ir daudz vairāk un tur ar ķepaiņiem mēģina sadzīvot, biteniekiem sedzot postījumu zaudējumus un līdzfinansējot aizsardzības mehānismus, bet tūristiem pat tiek piedāvāta atrakcija – lāču vērošana, noskaidroja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Līgatnes upē atjaunots zivju ceļš
Laši, taimiņi, alatas un foreles rudenī nārsta laikā nespēj pārvarēt cilvēku radītos upju aizsprostus –  hidroelektrostacijas un slūžas. Tagad zivīm atbrīvots viens no šādiem ceļiem Līgatnes upē. Tur izveidots koka konstrukcijas zivju ceļš.
Platones upē iet bojā zivis
Nedēļas sākumā saņemtā ziņa, ka caur lietus notekūdeņu cauruli Platones upē ieplūst nezināmas izcelsmes viela, izrādījies tikai saduļķojums no grantsceļa. Tomēr  Platones upē iet bojā zivis, un beigto zivju skaits pieaug. Valsts vides dienests (VVD) uzskata, ka pie zivju bojāejas vainīgs skābekļa  trūkums un aizaugums.
Londonas zoodārzā notiek ikgadējā dzīvnieku svēršana
Lielbritānijas galvaspilsētas  Londonas Zooloģiskajā dārzā notiek ikgadējā dzīvnieku svēršana. Iegūtā informācija tiek ievietota datu bāzē un palīdz aprūpēt nebrīvē turētos dzīvniekus, kā arī rūpēties par to saglabāšanu brīvā dabā.
Kāpēc sēnes veido raganu apļus? Skaidro zinātnieks
Sēnes mēdz izaugt precīzos apļos, veidojot neparastu parādību, ko sauc par raganu apļiem. Kāpēc šādi apļi rodas un kur tos var meklēt, Latvijas Radio raidījumam “Zināmais nezināmajā” skaidroja valsts emeritētais zinātnieks, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Mikologu biedrības goda priekšsēdētājs Edgars Vimba.
Latvijas piekrastē atkritumu daudzums pēdējos 5 gados palielinājies par vairāk nekā 20%
Latvijas piekrastē atkritumu daudzums pēdējos piecos gados palielinājis par vairāk nekā 20%, secināts kampaņā "Mana Jūra". Arī šogad vides eksperti un aktīvisti devās piekrastes ekspedīcijā. Apsekojot 42 pludmales, atklāti arī jauni, iepriekš nenovēroti piesārņojuma veidi - sejas maskas un tabakas karsējamo iekārtu cigarešu filtri. Vērtējot piesārņojuma veidus un apjoma dinamiku deviņos gados, kampaņas pārstāvji secina, ka vairs nepietiek ar pašvaldību ieguldījumu piekrastes apsaimniekošanā, bet nepieciešams ierobežot atsevišķu materiālu apriti, kā plastmasas trauki vai maisiņi.
Jaunākie
Interesanti