Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vārpaino korinti daudzi pazīst melno, saldo ogu dēļ. Taču tā šobrīd iekļauta invazīvo sugu sarakstā. Korintes straujās izplatības dēļ apdraudētas vairākas Latvijas mežos aizsargājamās sugas un priežaudzes. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar citām vides institūcijām sākusi korinšu apkarošanu. Notika arī pirmā talka Ragakāpas dabas parkā.
Viens no ļoti bīstamiem kaitēkļiem, kuram patīk ceļot, ir koksngrauzis Āzijas ūsainis (Anoplophora glabripennis). Šis lapu koku kaitēklis var ieceļot valstī ar koku stādāmo materiālu un kravas pārvadāšanā izmantoto koksnes iepakojamo materiālu. Kaitēklis ieviešoties var izraisīt to lapu koku masveida bojāeju, kas Latvijā aizņem ievērojamu daļu no visām meža platībām, brīdināja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Evija Kučinska.
Sestdien notiks Pasaules talka, kad visās pasaules valstīs iedzīvotāji ir aicināti sakopt savu apkārtni savācot atkritumus. Talka norisināsies jau sesto reizi, un šogad uzsvars likts uz jauniešu iesaisti, lai saklausītu viņu vīziju par pasauli, kurā vēlētos dzīvot. Ceturtdien pie Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) notika talkas ieskaņas pasākums, kurā tika iestādīti rododendru krūmi.
Par sēnēm nereti izskan dažādas leģendas un apgalvojumi: trešā diena mums zināmo ēdamo sēņu ievākšanai ir labākā, jo pēc nedēļas tās jau būs vecas; ar sēņu baudīšanu svaigā veidā aizrauties nevajadzētu; indīgas sēnes nevar atpazīt pēc rūgtenas garšas, – šos un citus mītus un patiesības par Latvijā tik iecienītajām meža veltēm Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" komentēja mikoloģe Inita Dāniele.
Sēņotāji no meža nes sēnes groziem un spaiņiem. Pārsvarā tikai dažādas bekas un gailenes. Bet mikologi ir pratuši sameklēt pat 200 sugu sēnes, lai sarīkotu izstādi Dabas muzejā. Daudziem sēņotājiem tas ir viens no gada gaidītākajiem notikumiem, jo var noskaidrot visu par sēnēm.
Latvijas meži vilināt vilina ievērojamu daļu ļaužu doties sēnēs. Pašpatēriņam vai pārdošanai derīgo ēdamo sēņu meklētāju pulks mūsu valstī nudien ir gana liels. Nu jau pilnā sparā rit sēņotāju pastiprinātas aktivitātes laiks. Tas nozīmē, ka rit arī stresa periods daļai savvaļas dzīvnieku. Kā nekā: mežos rūc auto motori, lūst zari zem cilvēku soļiem, skan sēņotāju grupējumu sasaukšanās.
Sestdien, 16. septembrī, Pasaules talkas dienā, kad visā pasaulē notiks atkritumu savākšanas talkas, iedzīvotāji aicināti nāk talkā tiem, kam palīdzība vajadzīga, piemēram, augusta vētras postu piedzīvojušajiem, jo seku likvidācijas darbi joprojām notiek, informēja Lielās talkas pārstāvji.
Latvijas dabiskās pļavas šobrīd ir uz izzušanas robežas – tās saglabājušās vien 0,9% valsts teritorijas. Lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju tas uztrauc, un viņi būtu gatavi kaut ko darīt, lai tās saglabātu un atjaunotu, secināts Latvijas Dabas fonda (LDF) šovasar veiktajā pētījumā, kura dati liecina – tikai trešdaļa iedzīvotāju zina, ka dabiskās pļavas Latvijā izzūd.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā tradicionālajā sēņu izstādē būs iespēja ne tikai apskatīt, bet arī iepazīt tuvāk Latvijā sastopamās sēnes, kas ievāktas dažādos Latvijas mežos.
Prestižajā Ņujorkas modes nedēļā, kur parasti pulcējas pasaules slavenības un modes mākslinieki, notikusi kāda neparasta skate – uz mēles modeļus pavadīja mājdzīvnieki, kuri bija tērpti vienotā stilā. Savukārt Kalifornijas štatā suņi kāpa uz sērfa dēļiem.
Pašlaik laukos un mežos vakaros un agros rītos skan staltbriežu baurošana, jo kulminācijai tuvojas šo dzīvnieku riesta laiks.
Pagājušās nedēļas izskaņā Valmieras novada Burtnieka ezerā makšķernieks manījis lāci. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka šis ir pirmais gadījums, kad lācis redzēts ūdenī, taču kopumā ezera apkaimē ķepaiņi manīti bieži. Lāču pētnieks norādīja – visticamāk, dzīvnieks mīt ezera apkārtnes mežos un vienkārši devies rīta peldē, lai atvēsinātos pēc siltajām vasaras dienām.
Zinātnieki Soltleiksitijā (ASV) veic kādu neparastu pētījumu. Tiek vērots, kā odu uzvedība un paradumi mainās klimata pārmaiņu rezultātā.
Šonedēļ Valmieras novada Vaidavas ezerā noritēs niedru pļaušana, lai mazinātu ezera piekrastes aizaugšanu.
Nākamgad plānots attīrīt Velnezeru, kas atrodas Juglas apkaimē Rīgā. Tīrīšanā izmantos alumīnija sulfātu. Šo metodi jau vairāk nekā 60 gadus lieto Zviedrijā, kur tā attīrīti vairāk nekā 250 ezeru. Lai sagatavotos Velnezera attīrīšanai, tur notikusi arī zinātniskā zveja.
Iecavā, pateicoties vietējo iedzīvotāju uzstājībai un trauksmes celšanai par nenosakāmas izcelsmes dūņām upē, krāsas maiņu un smaku, tika atklāta problēma ar notekūdeņiem vietējā uzņēmuma. Lai arī ekoloģiskā krīze Iecavas upē ir novērsta, iecavnieki uztraucas, vai upei tiks kompensēts radītais zaudējums.
Liela veiksme ir strādāt darbu, kurā katra diena ir piedzīvojums – tā par sevi saka leģendārais Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics, Gaujmalā ierasti dēvēts par "Mitro". Viņš ir viens no autoriem jaunajai grāmatai "Gaujas Nacionālais parks. Sākums", kas atvēršanas svētkus piedzīvos tieši parka 50. jubilejā 14. septembrī. Līdz ar viņu grāmatas autoru lokā ir Aija Melluma un Ieva Vītola.
Ierasti pavasaros un rudeņos pošamies dažādām vides sakopšanas talkām, lai atbrīvotu vidi no piesārņojuma, kam patiesībā dabā nebūtu jābūt – pudelēm, maisiņiem, iepakojumiem un daudz kā cita. Tie ir atkritumi, ko ar aci varam saskatīt, taču daudz lielāks drauds ir piesārņojums, ko uzreiz nemaz neieraudzīsi – mikroplastmasa. Piesārņojums, kas nonāk upēs un ezeros, nonāk Baltijas jūrā un pēc tam caur jūras produktiem atgriežas pie mums pašiem mikroplastmasas veidā. Ne vien piejūras pašvaldībās, bet arī attālākos novados notiek akcijas piesārņojuma mazināšanai.
Čūskām Latvija ir ziemeļu zeme, tāpēc pie mums sastopamas vien trīs šo poikilotermo (aukstasiņu) dzīvnieku sugas: zalktis, gludenā čūska un odze. Zalktis ir garākā no Latvijas čūskām, gludenā čūska ir retākā, bet odze ir visskaistākā. Ak, jā – odze ir arī vienīgā indīgā. Bez tam tieši odze ir aukstumizturīgākā no visām Latvijas, visām Eiropas un arī visām pasaules čūskām, tāpēc spēj dzīvot un dzīvo vistālāk ziemeļos, pat aiz Ziemeļu polārā loka. Pašsaprotami, ka ziemot šī aukstumizturīgā suga dodas vēlāk par abām pārējām Latvijas čūskām (septembra beigās vai oktobrī), bet atmieg agrāk (jau marta beigās vai aprīļa sākumā).
Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagasta, Jēkabpils novada Atašienes pagasta, Varakļānu novada Murmastienes un Varakļānu pagasta deklarētajiem iedzīvotājiem divas nedēļas nogales šajā mēnesī – 16. un 17., 23. un 24. septembrī – būs atļauta ogošana Teiču dabas rezervātā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
