Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Daudzi šoruden un arī citus gadus noteikti ir pamanījuši nobrūnējušās zirgkastaņu lapas. Šoreiz tas nav tikai gadalaiku maiņas dēļ, proti, jau pēdējos divus gadu desmitus Latvijā novērota brūnkode, kuras kāpuri iecienījuši zirgkastaņu lapas. Šis kukainis pie mums nonācis gan klimata pārmaiņu dēļ, gan arī cilvēka darbības rezultātā, proti, ievedot slimības un kaitēkļus kopā ar stādmateriāliem, Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" skaidroja speciālists.
Valmieras kādā daudzdzīvokļu namā rīkota plaša dezinsekcija, jo pamanīts kukainis ar romantisku nosaukumu – sudrabainā zvīņene. Zinātnieki to dēvē pat par dzīvo fosiliju, jo uz mūsu planētas dzīvo miljoniem gadu, iemitinoties cilvēku mājokļos, bet tikt no viņiem vaļā nemaz nav tik viegli. Kukainis nepārnēsā slimības, taču ir nepatīkams – piemēram naktīs, ieslēdzot gaismu, tie skraida pa telpu.
Apso tibetiešu valodā nozīmē bārdainis. Lhasas apso – bārdainis no Lhasas, Tibetas galvaspilsētas. Vai tibetieši mazo suni patiešām sauca par bārdaini vai briti ne īsti labi saklausīja, to šobrīd noskaidrot vairs nav iespējams. Bet skaistā bārda un lepnās krēpes ir tas, ko pamana visi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Rudens un arī ziema joprojām ir itin piemērots laiks ogošanai. Kur un kādas ogas aukstajā gada periodā atrodamas? Dzērveņu ogas jeb auglīši purvos ir ievācami kaut vai līdz pavasarim. Protams, tur, kur tie nav vēl nolasīti un kamēr vien tos jau neslēpj sniega sega. Tāpat rudens (īpaši pēc tam, kad jau piedzīvots sals) un nereti vēl ziemas sākums ir piemērots laiks arī irbeņošanai – irbeņu auglīšu lasīšanai.
Šis gads mūs nav lutinājis ar krāšņu zelta rudeni, un tas liek uzdot jautājumu, vai arī turpmāk, mainoties klimatam, kokiem lapas sāks krāsoties vēlāk un krāsu ziņā izpaliks krāšņums un dažādība? Ņemot vērā, cik daudzi un dažādi faktori ietekmē lapu krāsu rudenī, precīzas nākotnes prognozes veidot ir sarežģīti, tomēr dažas tendences, kas ietekmē rudens ainavas krāsu paleti, ir vērojamas.
Radiosēta jeb elektrosēta, kas neļauj sunim pamest mājas teritoriju – nežēlīga metode vai paņēmiens, kā suni pasargāt no aizmukšanas briesmām? Lai arī mīluļu saimnieki mēdz izvēlēties šādu risinājumu, tomēr kinoloģe Laine Kupča ir kritiski noskaņota, uzsverot dzīvniekam draudzīgāku metožu nozīmību suņa apmācīšanā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Līderi no vairāk nekā 100 pasaules valstīm 2021. gadā parakstīja "Meža deklarāciju", apņemoties līdz 2030. gadam apturēt mežu zudumu. Bet nevalstisko organizāciju un pētnieku grupa ikgadējā novērtējumā secinājusi, ka pagājušajā gadā globālā mežu izciršana faktiski palielinājās par četriem procentiem.
Šobrīd Latvijā 14 000 mājsaimniecību uzstādīti saules paneļi, taču līdz ar iecerētajām izmaiņām likumā plānots mainīt noteikumus par mājsaimniecību saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā. Tikmēr atbildīgā ministrija noraida kritiku par spēles noteikumu maiņu, uzsverot, ka jau sākumā pamata uzstādījums saules paneļu izvietošanas atbalsta saņemšanai bija sava patēriņa vajadzību segšana, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti".
Urbānā biškopība ir biškopība pilsētā, ierasti uz lielo ēku jumtiem. Rīgā ir vairāki piemēri, kad bites ir iedzīvojušās gan uz viesnīcu, gan citu ēku jumtiem, veiksmīgi vairojas un ražo medu, kas ir garšīgs un tīrs, un lietojams uzturā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja urbānais biškopis Valdis Janovs un Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs, biškopis Juris Šteiselis.
Vācu aitu šķirnes suni Djego suņumīlis Kirils ieraudzīja patversmes sludinājumā internetā. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Suņa dziļais skatiens tik ļoti uzrunāja Kirilu, ka nebija divu domu – ir jābrauc iepazīties. Nenobiedēja pat tas, ka suns patversmē nonācis it kā agresīvas uzvedības dēļ.
Covid-19 pandēmija bija laiks, kad strauji pieauga pieprasījums pēc suņiem. Šobrīd, kad darba ritms atgriezies, daudzu dzīvēs suņiem vairs nav vietas. Pēdējā laikā patversmē kuplā skaitā nonākuši arī šķirnes suņi, Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" sacīja dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere.