Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Pārgājienā varēs iepazīt Teirumnīku purvu
22.maijā – Starptautiskajā bioloģiskās daudzveidības dienā – ikvienam ir iespēja iepazīt lielākā ezera Lubāna apkārtni un doties pastaigā pa Teirumnīku purva dabas taku un mežu.
Viens no «ļaunākajiem» zivju šķēršļiem. Jau 20 gadus nespēj palīdzēt lašiem un taimiņiem pārvarēt Salacu
Jau vairāk nekā 50 gadus katru pavasari zivju migrācijas laikā pētnieki uzskaita uz jūru migrējošos lašus. Potenciāli Salacā varētu migrēt pat 30 000 lašu, taču tas nav iespējams, jo  viens no visnozīmīgākajiem šķēršļiem, kas ietekmē zivju migrāciju, ir Staiceles papīrfabrikas aizsprosta paliekas Salacā. Kāpēc šī viena šķēršļa likvidēšana zivju ceļā ilgst vairāk nekā 20 gadu?
Eksperti: Auces upē ir slikta hidromorfoloģiskā kvalitāte – aizsprosti visā tās garumā
Pēc Auces upes apsekošanas un nokartēšanas secināts, ka upei ir slikta hidromorfoloģiskā kvalitāte un visā upes garumā ir novērojami dažāda veida aizsprosti. Kopumā Lielupes upju baseinu apgabalā Latvijas centrālajā daļā labā ekoloģiskā kvalitātē ir tikai astoņi procenti upju, informēja VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC), kura eksperti kopā ar partneriem veica Auces upes apsekošanu.
«Pateicīgāka dzīvnieka nav.» Kā ir pieņemt uzreiz trīs dzīvē cietušus lielus kaķus
Ingrīda Frīdberga sevi dēvē par kaķu cilvēku. Kad abi ar vīru sākuši celt māju, tomēr nolemts, ka māja bez suņa nedrīkst palikt. Lai gan sludinājumam pievienotajā fotogrāfijā no visiem kucēniem izvēlējušies puiku, dzīve izspēlējusi joku un tagad māju sargā maza, bet drosmīga suņu dāma. Turklāt saimē uzņemti uzreiz trīs pieauguši kaķi.
Suns Igaunijā zoologiem palīdz pētīt lidvāveres
Igaunijas zoologiem lidvāveru pētniecībā palīgā nāk īpaši apmācīts suns. Dzīvnieks spēj atrast reto faunas pārstāvju dzīvesvietas pēc ļoti prozaiskas pazīmes – vāveru ekskrementiem.
Cik reizes dienā ārā jāved pieaudzis suns un cik kucēns? Skaidro speciāliste
Sākoties siltākam laikam, arvien vairāk rodas vēlme doties pastaigās, kurās līdzi var ņemt arī savu suni. Katrs saimnieks ir prātojis, cik gan reizes dienā mīlulis būtu jāved arā, tomēr suņu apmācības trenere Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" uzsvēra, ka pareizas atbildes pieaugušu suņu gadījumā uz šo jautājumu nav. Savukārt kucēnu staidzināšanai var likt lietā īpašu formulu, kas atkarīga no mīluļa vecuma.
Gaigala jeb nira – pīle, kas skaita ziņā cenšas panākt meža pīli
Meža pīle (Anas platyrhynchos) ir visbiežāk sastopamā no visām Latvijas pīlēm. Viņa neapšaubāmi ir arī visvieglāk ieraugāmā un apskatāmā pīle, jo daļa šīs sugas populācijas nemaz nevairās ļaužu klātbūtnes, pat tiecas uz to. Taču, šķiet, ka pēdējos gados meža pīli skaita ziņā Latvijā mēģina panākt kāda viņas attāla radiniece – gaigala (Bucephala clangula), kas agrāk bija samērā reta un nevienmērīgi izplatīta, bet nu kļuvusi par itin plaši un visā mūsu valsts teritorijā ļoti bieži sastopamu pīli. Visticamāk, ka galvenais iemesls šī putna populācijas pieaugumam ir bebru populācijas pieaugums. Bebri rada gaigalām piemērotu dzīves vietu daudzuma palielināšanos.
Pienenes jeb cūkpienes. Kur slēpjas to sīkstā dzīvotspēja?
Maijs, jūnijs – laiks, kad Latvijā saulainās dienās uzkrītoši dāsni spilgti dzelteniem ziediem zied pienenes jeb, smalkāk izsakoties, ārstniecības pienenes, jeb, tautas valodā sakot, cūkpienes. Vietām daudzgadīgajos zālājos, ganībās, pļavās viss – dzeltens. Kur slēpjas to dzīvotspēja?
Pamesto dzīvnieku glābēja turpina piedzīvot brīnumus – dzīve «piespēlē» sapņu suni
Dzīvnieku draugs Dagnija Veidemane, kura ir glābusi citu cilvēku pamestus dzīvniekus, kopā ar izglābtajiem draugiem turpina piedzīvot brīnumus. Viņa Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" uzsvēra, ka ar sapņiem jābūt uzmanīgiem, jo tieši negaidītākajā mirklī klusās cerības var piepildīties. Tā noticis arī ar viņas sapni par rudu akitas meiteni.
Ar kāpostiem apmētāts tīģeris, izmētāti maisiņi – kādēļ Rīgas zoo neļauj viesiem barot dzīvniekus
Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzīvnieku barošana ir stingri aizliegta, taču Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītāju pārsteidzis redzētais video no zoodārza Berlīnē, kur kontaktā ar dzīvnieku nonākt esot vieglāk. Rīgas Zoodārzā skaidroja, ka, pirmkārt, cilvēku piebarojuma dēļ bijuši gadījumi, kad aiziet bojā kāds no dzīvniekiem, tāpat var tikt izjaukts uztura balanss, jo dzīvnieki saēstos, piemēram, burkānus, un no cita noderīgā atteiktos. Turklāt zoodārzā ir pārliecinājušies, ka atļauja visiem barot dzīvniekus mēdz beigties ar nekārtību.
Lai nebūtu nejauku pārsteigumu. Kā pirms peldsezonas sākuma vētīja ūdens kvalitāti
Veselības inspekcija šajā peldsezonā ūdens kvalitātes monitoringu veiks 58 iecienītās pludmalēs un peldvietās. Arī Vakarbuļļu pludmalē, kur informācijas stendā gan lasāms, ka ūdens kvalitāte ir izcila, tomēr pārbaudes šeit tiks veiktas četras reizes peldēšanas sezonā. Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" skaidroja, kādā veidā tas notiks.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt