Ķemeru Nacionālajā parkā norit brīvprātīgo siena talkas, lai saglabātu retas un bioloģiski vērtīgas pļavas. Mūsdienās pārsvarā saglabājušies nelieli, grūti pieejami, meža ieskauti mitro zālāju fragmenti, kuriem nepieciešama īpaša apsaimniekošana. Dabas aizsardzības pārvalde aicināja iniciatīvā iesaistīties vērtīgo zālāju īpašniekus.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Daugavas peldvietā „Rumbula” ūdens kvalitāte ir laba, un tajā atkal var droši peldēties, informēja Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā.
Eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā apseko 15 Gaujas pietekas, lai novērtētu to piemērotību taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai, informēja DAP pārstāve Maija Rēna.
Pirms vairāk nekā mēneša no Liepājas apkārtnes mini zoodārza “Atomi” izmukušais valabija ķengurēns Sidnejs joprojām nav atrasts, ziņoja zoodārza vadība.
Dabiskās pļavas ir aizsargājamo augu un dzīvnieku mājvieta, tīras pārtikas avots, kā arī īstena sadzīvē izmantojamu bagātību krātuve. Vienā dabiskās pļavas kvadrātmetrā iespējams atrast pat vairāk nekā 50 augu sugas. Augu daudzveidība šajās ekosistēmās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Diemžēl to skaits Latvijā pēdējo simt gadu laikā ir pamatīgi sarucis. Kā apjaust dabisko pļavu vērtību? Iepazīstot, ko tā piedāvā! Lūk, desmit dabisko pļavu augi, kurus izteiktās garšas, vitamīnu un citu nozīmīgo aspektu dēļ iespējams izmantot kulinārijā, ārstniecībā un citām ikdienas vajadzībām.
Par Latvijas piesārņotāko pludmali šogad atzīta Liepājas Karostas pludmale, savukārt par tīrāko – Abragciema, ar jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu rezultātiem iepazīstināja kampaņas “Mana jūra” organizatore Ilze More.
Divu gadu dzimšanas dienu pirmdien, 9. augustā, nosvinējusi žirafu meitene Vakilija, kuru nesen no Austrijas pārveda uz Rīgas zooloģisko dārzu.
Zīdītāji vairāk vai mazāk sakopjas ikreiz pēc šādas vai tādas tiešas kontaktēšanās ar sugasbrāļiem vai citu sugu pārstāvjiem, parasti arī pēc skraidīšanas, rakņāšanās, nereti pirms un pēc gulēšanas un gandrīz vienmēr pēc ēšanas. Kā sevi sapoš putni un kukaiņi?
ASV Sandjego zooloģiskā dārza safari parkā pasaulē nācis retās dienvidu tamanduas, kas pieder pie skudrulāču dzimtas, mazulis.
Pēc 2. un 3. augustā veiktajām peldūdens kvalitātes pārbaudēm noteikts aizliegums peldēties Daugavas peldvietā „Rumbula” un Limbažu novada Skultes peldvietā “Vārzas”, informēja Veselības inspekcija.
Entomologi Latvijā šovasar konstatējuši sensacionālu atradumu – dižās briežvaboles "Lucanus cervus L" tēviņu. Tas ir pirmais novērotais šīs sugas eksemplārs pēc vairāk nekā 50 gadiem, ko Daugavpils Universitātes studente atrada Dobeles pusē kāda liela ozola pakājē, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.
Berlīnes zooloģiskais dārzs publicējis video ar diviem polārlāčiem Hertu un Tonju.
Vienā no Tokijas vēsturiskās vecpilsētas veikaliņiem pārdod japāņu tradicionālos ietērpus kimono, kas domāti suņiem un kaķiem.
Bioloģiski vērtīgas pļavas saglabāšanai rakstnieka Edvarta Virzas tēva mājās ''Billītes'' jau otro reizi aizvadīta siena talka, kas ļauj iepazīt arī seno dzīvi lauku sētā. Virza ir viens no izcilākajiem divdesmitā gadsimta rakstniekiem, dzejniekiem un publicistiem, kam tuva bija lauku dzīve. Zemnieku sētas ikdienu viņš aprakstījis arī populārajā poēmā ''Straumēni''.
Pandēmijas laikā, kad cilvēkiem bija krietni mazāk iespēju ceļot, apmeklēt pasākumus un daļa strādāt varēja no mājām, daudzi īstenoja savu sapni un uzņēma savā ģimenē suni. Kā rīkoties, ja tagad jāatgriežas birojā un sunim jāpaliek mājās vienam?
Austrālijā mobilā tālruņa saziņas lietotnē “FaceTime” pirmo reizi viens otru ir ieraudzījuši Galapagu bruņurupuči Hugo un Estrella, kas gatavojas savam pirmajam īstajam randiņam septembrī
Aktīvākajā tūrisma sezonas brīdī daudzi apceļo Latviju, vērojot arī klintis un alas. Diemžēl daudzi tūristi bojā klintis, tajās gravējot savus vārdus, telefona numurus un arī rupjības. Dabas sargi saka – šādi skrāpējumi klintīm un alām nodara lielu postu, pat potenciāli iznīcinot tās.
Cilvēkiem līdzās mītošos savvaļas dzīvniekus pieņemts dēvēt par sinantropajiem dzīvniekiem – no grieķu syn — kopā un ànthròpos — cilvēks. Dzīvnieki tiecas turp, kur viņu nojausma vēsta: ir drošība, pajumte un galvenais – salīdzinoši vieglāk iegūstama barība.
Alnis un staltbriedis ir lielākie Latvijas sauszemes savvaļas zvēri, briežveidīgie zvēri, pārnadži. Lai gan visnotaļ izplatīts ir viedoklis, ka abi šie dzīvnieki – alnis un staltbriedis – nespēj viens ar otru sadzīvot, patiesībā viņiem nav nopietna iemesla konfliktēt.
Pieaugušās spāres jeb spāres imago stadijā ir konsekventi kukaiņēdāji, kas pārtiek praktiski tikai no tiem. Citiem nelieliem radījumiem spāru ēdienkartē ir gadījuma raksturs.
Jaunākie
Interesanti