
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki


Vide un dzīvnieki

Vide un dzīvnieki

22.maijā – Starptautiskajā bioloģiskās daudzveidības dienā – ikvienam ir iespēja iepazīt lielākā ezera Lubāna apkārtni un doties pastaigā pa Teirumnīku purva dabas taku un mežu.

Adoptēt jau pieaugušu kaķi ir gan izvēle ar pievienoto vērtību, gan arī izaicinājums. Pieaudzis kaķis būs jau ar savu raksturu un ikdienas paradumiem. Prātojot, kā atrast sev piemērotāko, der atcerēties – kaķa ķermeņa valoda mums diezgan skaidri var atklāt dzīvnieka personību, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".

Jau vairāk nekā 50 gadus katru pavasari zivju migrācijas laikā pētnieki uzskaita uz jūru migrējošos lašus. Potenciāli Salacā varētu migrēt pat 30 000 lašu, taču tas nav iespējams, jo viens no visnozīmīgākajiem šķēršļiem, kas ietekmē zivju migrāciju, ir Staiceles papīrfabrikas aizsprosta paliekas Salacā. Kāpēc šī viena šķēršļa likvidēšana zivju ceļā ilgst vairāk nekā 20 gadu?

Lai gan laikapstākļi par tādu kārtīgu un siltu pavasari īsti neliecina, viss jau ir lekni sazaļojis, saplaucis un saziedējis, tāpēc pienācis īstais laiks palīdzēt zinātniekiem un meklēt gaiļbiksītes, kuras, kā skaidroja Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Krelatova, var norādīt uz kopējo "dabas veselību".

Līdz jūnija sākumam video tiešraidē iespējams sekot līdzi zivju nārstošanai Daugavā. Upē izvietotas 240 mākslīgās nārsta ligzdas, kas glābj zivju mazuļus no bojāejas.

Itālijas galvaspilsētas Romas un tās apkaimes pašvaldības izstrādā plānu mežacūku populācijas samazināšanai. Šie dzīvnieki sāk traucēt iedzīvotājus un kļuvušas par bīstamās infekcijas – cūku mēra – pārnēsātājiem.

Līdz ar siltāku laiku mostas daba un arī kaitēkļi. Eksperti prognozē, ka šogad īpaši daudz egļu astoņzobu mizgraužu savairosies Vidzemes un Sēlijas pusē. Dienesti jau laikus pārbauda kokus un aicina to darīt arī privāto mežu īpašniekus.

Pēc Auces upes apsekošanas un nokartēšanas secināts, ka upei ir slikta hidromorfoloģiskā kvalitāte un visā upes garumā ir novērojami dažāda veida aizsprosti. Kopumā Lielupes upju baseinu apgabalā Latvijas centrālajā daļā labā ekoloģiskā kvalitātē ir tikai astoņi procenti upju, informēja VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC), kura eksperti kopā ar partneriem veica Auces upes apsekošanu.

Ingrīda Frīdberga sevi dēvē par kaķu cilvēku. Kad abi ar vīru sākuši celt māju, tomēr nolemts, ka māja bez suņa nedrīkst palikt. Lai gan sludinājumam pievienotajā fotogrāfijā no visiem kucēniem izvēlējušies puiku, dzīve izspēlējusi joku un tagad māju sargā maza, bet drosmīga suņu dāma. Turklāt saimē uzņemti uzreiz trīs pieauguši kaķi.

Igaunijas zoologiem lidvāveru pētniecībā palīgā nāk īpaši apmācīts suns. Dzīvnieks spēj atrast reto faunas pārstāvju dzīvesvietas pēc ļoti prozaiskas pazīmes – vāveru ekskrementiem.

Pēc pagājušā gada novembrī notikušā ugunsgrēka dzīvnieku patversmē "Ķepu ķepā" Jelgavas novada Salgalē, kad nodega kaķu māja, četrkājainie pūkaiņi pusgadu bija spiesti mitināties pielāgotās telpās. Tagad kaķiem atkal ir sava māja, turklāt tā ir ne vien ērta, bet arī energoefektīva un droša. Par siltumu tajā gadās siltumsūknis un saules paneļi.

Sākoties siltākam laikam, arvien vairāk rodas vēlme doties pastaigās, kurās līdzi var ņemt arī savu suni. Katrs saimnieks ir prātojis, cik gan reizes dienā mīlulis būtu jāved arā, tomēr suņu apmācības trenere Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" uzsvēra, ka pareizas atbildes pieaugušu suņu gadījumā uz šo jautājumu nav. Savukārt kucēnu staidzināšanai var likt lietā īpašu formulu, kas atkarīga no mīluļa vecuma.

Meža pīle (Anas platyrhynchos) ir visbiežāk sastopamā no visām Latvijas pīlēm. Viņa neapšaubāmi ir arī visvieglāk ieraugāmā un apskatāmā pīle, jo daļa šīs sugas populācijas nemaz nevairās ļaužu klātbūtnes, pat tiecas uz to. Taču, šķiet, ka pēdējos gados meža pīli skaita ziņā Latvijā mēģina panākt kāda viņas attāla radiniece – gaigala (Bucephala clangula), kas agrāk bija samērā reta un nevienmērīgi izplatīta, bet nu kļuvusi par itin plaši un visā mūsu valsts teritorijā ļoti bieži sastopamu pīli. Visticamāk, ka galvenais iemesls šī putna populācijas pieaugumam ir bebru populācijas pieaugums. Bebri rada gaigalām piemērotu dzīves vietu daudzuma palielināšanos.

No tropiskajiem ūdeņiem Latvijā ienākušie parazitārie kāpuri, kas peldsezonas laikā izraisa peldētāju niezi, nespēj izurbties cauri cilvēka ādai atšķirībā no siltākos ūdeņos mītošajām sugām, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” skaidroja Veselības inspekcijas (VI) Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.

Kavaliera karaļa Čārlza spaniels – jau šķirnes nosaukums liek domāt, ka tas ir kaut kas aristokrātisks, sens un izcils, un tā tas arī ir. Tomēr šķirnei raksturīgas iedzimtas kaites dēļ, piemēram, Norvēģijā šo suņu audzēšana ir aizliegta.

Maijs, jūnijs – laiks, kad Latvijā saulainās dienās uzkrītoši dāsni spilgti dzelteniem ziediem zied pienenes jeb, smalkāk izsakoties, ārstniecības pienenes, jeb, tautas valodā sakot, cūkpienes. Vietām daudzgadīgajos zālājos, ganībās, pļavās viss – dzeltens. Kur slēpjas to dzīvotspēja?

Dzīvnieku draugs Dagnija Veidemane, kura ir glābusi citu cilvēku pamestus dzīvniekus, kopā ar izglābtajiem draugiem turpina piedzīvot brīnumus. Viņa Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" uzsvēra, ka ar sapņiem jābūt uzmanīgiem, jo tieši negaidītākajā mirklī klusās cerības var piepildīties. Tā noticis arī ar viņas sapni par rudu akitas meiteni.

Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzīvnieku barošana ir stingri aizliegta, taču Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītāju pārsteidzis redzētais video no zoodārza Berlīnē, kur kontaktā ar dzīvnieku nonākt esot vieglāk. Rīgas Zoodārzā skaidroja, ka, pirmkārt, cilvēku piebarojuma dēļ bijuši gadījumi, kad aiziet bojā kāds no dzīvniekiem, tāpat var tikt izjaukts uztura balanss, jo dzīvnieki saēstos, piemēram, burkānus, un no cita noderīgā atteiktos. Turklāt zoodārzā ir pārliecinājušies, ka atļauja visiem barot dzīvniekus mēdz beigties ar nekārtību.

Veselības inspekcija šajā peldsezonā ūdens kvalitātes monitoringu veiks 58 iecienītās pludmalēs un peldvietās. Arī Vakarbuļļu pludmalē, kur informācijas stendā gan lasāms, ka ūdens kvalitāte ir izcila, tomēr pārbaudes šeit tiks veiktas četras reizes peldēšanas sezonā. Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" skaidroja, kādā veidā tas notiks.

58 oficiālajās peldvietās, kurās Veselības inspekcija pirms peldsezonas sākšanas 15. maijā veica pārbaudes, peldūdens kvalitāte atbilst prasībām un mikrobioloģiskais piesārņojums netika konstatēts nevienā ūdens paraugā, informēja inspekcijā.
Svarīgākais šobrīd



















Interesanti



