Covid-19 ietekmējis ne tikai cilvēku, ikdienu, bet arī ieviesis korekcijas dzīvnieku pasaulē. Daudzviet savvaļas dzīvnieki redzēti ienākam pilsētās, bet, piemēram, kādā Izraēlas dabas parkā zvēri mainījuši savus paradumus. Ja agrāk radības mielojās ar cilvēku atstātu ēdienu, tad tagad savvaļas dzīvniekiem jāatsāk aktīvākas medības.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Neparastu notikumu piedzīvojusi Somijā dzīvojošā latviete Līna. Viņa atklāja, ka uz riepas auto, ar ko pēdējo reizi braukusi vēl pirms piecām dienām, putns uzvijis ligzdu.
Cilvēkiem ievērojot ārkārtas situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un arvien vairāk pavadot brīvo laiku pie dabas, palielinājies konstatēto vides piegružošanas gadījumu skaits, informēja Valsts vides dienestā (VVD). Salīdzinoši ar 2019. gadu, 2020. gadā jau saņemti trīs reizes vairāk pieteikumu – no tiem gandrīz 90% iedzīvotāju ziņojumi par vides piegružošanu, kas nosūtīti zemes īpašniekiem un pašvaldībām, lai attiecīgi rīkotos.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība nule sākusi darbu pie jaunā Eiropas ligzdojošo putnu atlanta un aicina iesaistīties arī Latvijas iedzīvotājus, klausoties un ierakstot dažādu putnu balsis. Kā top atlants, ko jaunu varēsim uzzināt un kā putnu populācijas apzināšanā var iesaistīties ikviens no mums, Latvijas Radio raidījumam “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus un Eiropas ligzdojošo putnu atlanta projekta vadītājs Andris Dekants.
Līgatnes dabas taku saimi aprīļa sākumā papildinājuši septiņi strīpaini un ņipri mežacūku sivēntiņi, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Maija Rēna.
Daļa saimnieku suni izvēlas barot ar pašu gatavotām putrām un gaļu. Kas būtu jāņem vērā, šādā veidā barojot dzīvnieku, un kāpēc nav labi dot vienveidīgu gaļu un pārāk daudz putras, skaidroja Latvijas Kinoloģijas federācijas instruktors Ivars Lielpēteris.
Kam jāpievērš uzmanība, iegādājoties sauso barību suņiem un kāpēc tikai ar konserviem vien mīluli pabarot nevar, skaidroja Latvijas Kinoloģijas federācijas instruktors Ivars Lielpēteris.
No šodienas līdz 20. maijam 40 šķirošanas laukumos akciju sabiedrība “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar akritumu pārstrādes operatoriem no visas Latvijas rīko akciju “Elektronikas šķiratlons”.
Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija ''Rail Baltica'' projektētājiem devusi atļauju 410 koku izciršanai ārpus meža zemes dzelzceļa trases posmā no Zolitūdes ielas līdz stacijai lidostā. Konkrētā posma projektētājs zaudējumus kompensēs 100 tūkstošu eiro apmērā, aicinot pašvaldību to ieguldīt atpakaļ dabas daudzveidībā. Tikmēr Latvijā kopumā projektā izcērtamā meža apjoms pirms vairākiem gadiem lēsts ap 800 hektāru platībā, ko projektētāji precizēs līdz šī gada beigām.
Upe aizsprostota un izsīkst! Tik sausu Lielo Juglu neatceramies redzējuši pat vissausākajā vasarā! Šādus signālus šopavasar Latvijas Televīzija saņēmusi no vairākiem Ropažu novada iedzīvotājiem. Tikmēr citu ropažnieku īpašumi turpat blakus slīkst hidroelektrostacijas (HES) kanāla ūdeņos. Kādēļ tā?
Ķērpjus - šos aukstumizturīgos, bet lēni augošos, toties ilgi dzīvojošos organismus - cilvēki mēdz jaukt ar kādas sugas sēni un ne vienas vien sugas sūnu. Tie veidoti no sēņu hifām un no aļģu, lielākoties zaļaļģu, šūnām. Tiesa, tajos ir arī citi organismi. Ķērpjiem atšķirībā no augiem nav ne sakņu, ne stumbra, ne zaru, ne lapu. Lapu nevienam ķērpim nav, tomēr ķērpja ķermeni pieņemts dēvēt par laponi.
Ārkārtas situācijā, kad cilvēki vairāk laika pavada mājās un ir spiesti mainīt ierasto ikdienas ritmu, augusi interese par kaķēna un kucēna iegādi. Tas novedis pie mājdzīvnieku cenu kāpuma – šķirnes kaķu un suņu cenas tagad nereti svārstās no 700 līdz pat 1300 eiro.
Latvijas Dabas muzejs (LDM) izsludina pieteikšanos fotokonkursam „Mans putns 2020”, kas ir viena no gaidītākajām muzeja aktivitātēm, informēja tā pārstāve Polīna Šķiņķe. Sacensībā par labākajam putnu fotogrāfijām, kas uzņemtas Latvijā, aicināti iesaistīties fotogrāfi amatieri.
Tradicionālajām un plaši apmeklētajām ceļotāju dienām nacionālajos parkos un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā šogad noteikti jauni norises laiki un formāti, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Aiga Priede. Izmaiņas ieviestas, ņemot vērā Covid-19 izplatības apturēšanai noteiktos ierobežojumus.
Suņu saimniekiem jāņem vērā, ka četrkājainais ģimenes loceklis nav cilvēks un tam ir jāuzņem sava barība. Kādi produkti suņiem ir ne tikai nevēlami, bet kaitīgi un reizēm pat nāvējoši, skaidroja Latvijas Kinoloģijas federācijas instruktors Ivars Lielpēteris.
Latvijas lauksaimniekus aicina piedalīties Eiropas līmeņa aptaujā par pākšaugu audzēšanu un dalīties savā pieredzē, informēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārstāve Lana Janmere.
Zvejnieki Kamerūnā dodas ūdeņos ar laivām, kas pilnībā izgatavotas no izlietotām plastmasas pudelēm. Tādas laivas tapušas, lai samazinātu plastmasas atkritumus un palīdzētu vietējiem. Vienlaikus izskan brīdinājumi par šādu laivu drošību vējainākā laikā.
Atvēršanas svētkus svin „Lielā Latvijas sēņu grāmata” - līdz šim vērienīgākais izdevums par sēnēm latviešu valodā. Kuras sēnes no visa plašā klāsta grāmatā iekļautas un pēc kādiem kritērijiem notika izvēle, Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" stāstīja grāmatas autores, Latvijas vadošās mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere.
Ja visi ģimenes locekļi saslimuši ar Covid-19, neviens no inficētajiem nedrīkst pamest mājokli. Izņēmums nav iespējams pat tad, ja mājās ir suns, kuram nepieciešamas pastaigas un nokārtošanās. Kā šādā situācijā rīkoties, skaidroja Latvijas Kinoloģijas federācijas instruktors Ivars Lielpēteris.
Vienu nakti, otru, trešo. Jau iemīta taciņa pēc kāruma. Kādu biškopi Madonas pusē regulāri apciemo lācis, kurš pērn saimniecībā viesojies vismaz septiņas reizes. Pirms dažām dienām ķepainis atkal ciemojies dravā.
Jaunākie
Interesanti