Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) veic ūdeņu kvalitātes novērtējumu un detalizētu to ietekmējošo slodžu izpēti, informēja centra sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Sēnes mēdz izaugt precīzos apļos, veidojot neparastu parādību, ko sauc par raganu apļiem. Kāpēc šādi apļi rodas un kur tos var meklēt, Latvijas Radio raidījumam “Zināmais nezināmajā” skaidroja valsts emeritētais zinātnieks, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Mikologu biedrības goda priekšsēdētājs Edgars Vimba.
Latvijas piekrastē atkritumu daudzums pēdējos piecos gados palielinājis par vairāk nekā 20%, secināts kampaņā "Mana Jūra". Arī šogad vides eksperti un aktīvisti devās piekrastes ekspedīcijā. Apsekojot 42 pludmales, atklāti arī jauni, iepriekš nenovēroti piesārņojuma veidi - sejas maskas un tabakas karsējamo iekārtu cigarešu filtri. Vērtējot piesārņojuma veidus un apjoma dinamiku deviņos gados, kampaņas pārstāvji secina, ka vairs nepietiek ar pašvaldību ieguldījumu piekrastes apsaimniekošanā, bet nepieciešams ierobežot atsevišķu materiālu apriti, kā plastmasas trauki vai maisiņi.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbinieki rīko velobraucienus, pārgājienus un dažādos pasākumos aicina iepazīt reģiona kultūrvēsturi.
Ja par netīrāko pludmali kampaņas “Mana jūra” ietvaros citus gadus atzīta Daugavgrīvas pludmale, tad šogad visvairāk atkritumu konstatēti Kolkas pludmalē, Latvijas Radio informēja kampaņas pārstāvis un Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.
Globālās sasilšanas sekas jūtamas daudzviet pasaulē. Piemēram, Sibīrijā aukstas un sniegotas ziemas kļuvušas vien par atmiņām, bet, kūstot mūžīgajam sasalumam, mainās apkārtējā vide un tiek ietekmēta infrastruktūra.
Gaišā dienas laikā 50 kilometru attālumā no Rīgas Turkalnes mežos nofilmēts lācis. Ķepainis pieķerts medību kolektīva iekārtotā zvēru barotavā. Apkaimes mednieki atzina, ka tik tuvu lācis sen nav manīts, un tas nozīmē, ka arī ogotājiem un sēņotājiem ir jāuzmanās, lai gan parasti lācis bēgot pirmais.
Covid-19 laikā Itālijā kopējais atkritumu daudzums samazinājies par aptuveni 10%. Bet vides eksperti brīdina, ka priecāties ir pāragri. Dažādu drošības pasākumu dēļ palielinājies vienreizlietojamo masku, kā arī plastmasas iepakojumu daudzums. Šie atkritumi bieži vien nonāk arī okeānos un jūrās.
Dabiskās pļavas ir aizsargājamo augu un dzīvnieku mājvieta, tīras pārtikas avots, kā arī īstena sadzīvē izmantojamu bagātību krātuve. Vienā dabiskās pļavas kvadrātmetrā iespējams atrast pat vairāk nekā 50 augu sugas. Augu daudzveidība šajās ekosistēmās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Diemžēl to skaits Latvijā pēdējo simts gadu laikā ir pamatīgi sarucis. Kā apjaust dabisko pļavu vērtību? Iepazīstot, ko tā piedāvā! Lūk, desmit dabisko pļavu augi, kurus izteiktās garšas, vitamīnu un citu nozīmīgo aspektu dēļ iespējams izmantot kulinārijā, ārstniecībā un citām ikdienas vajadzībām.
25 vecāko klašu skolēni šo nedēļu pavadīja Latvijas Dabas fonda organizētā vasaras skolā, lai iegūtu zināšanas par klimata pārmaiņām un rosinātu pašus kļūt par vides aktīvistiem. Redzot, ar kādu azartu viņi diskutē par apkārt notiekošo un kādas pārmaiņas paši ierosina, ir skaidrs, ka vismaz daļa mērķa jau sasniegta.
Lai vairāk izpētītu ziemeļu gulbjus un izsekotu šo putnu gaitām, ik gadu notiek to gredzenošana. Šonedēļ tā noslēgusies Skrundas zivju dīķos. Latvija joprojām Eiropā ir līdere ziemeļu gulbju gredzenošanā un šogad pavisam apgredzenoti 83 graciozie skaistuļi.
Pēdējos gados gan Latvijā, gan citviet Eiropā arvien populārāka kļūst dārzniecība pilsētā, audzējot gan krāšņumaugus, gan pārtiku – zaļumus, dārzeņus, augļus un ogas. Ja savulaik ļaudis rušinājās pilsētas mazdārziņā nepieciešamības dzīti, tad tagad tā kļuvusi teju par modes tendenci, kas simbolizē zaļo domāšanu un attiecīgu dzīves veidu. Tomātu raža nupat ienākusies arī pasaules lielākajā urbānajā jumta dārzā Parīzē uz Pasaules izstādes jeb EXPO ēkas jumta divu futbola laukumu lielumā - tur izmantotās dārzeņu audzēšanas metodes eksperti atzīst par videi īpaši draudzīgām. Taču, vai pilsētā audzis tomāts var būt brīvs no piesārņojuma? Un cik daudz mēs zinām par vidi pilsētā, tepat Latvijā?
Lai izstrādātu jaunus noteikumus Liepājas ezera zivju resursu lietošanai, šonedēļ notiek šajā ūdenstilpē esošās zivju populācijas un tām pieejamās barības pētījumi. Pētījuma veicēji, kas zivju resursus šovasar apseko arī citviet Latvijā, uzskata – šādiem pētījumiem būtu jānotiek regulāri, nevis ar 15 gadus ilgu intervālu kā tas noticis, piemēram, Liepājas ezera gadījumā.
Siltais laiks vilina atpūtniekus veldzēties ūdenī. Arī Ummja ezerā, kurā patlaban peldēt ir aizliegts. Pašvaldības policija brīdina, ka pelde dabas liegumā var beigties pat ar 300 eiro sodu.
Latvijas piekrastē sāk izskalot medūzas - ausainās aurēlijas (Aurelia aurita), liecina 12. augustā Ainažos Silvijas Jokstes uzņemtie kadri un video.
Ceturtdien, 13. augustā plulksten 14.00 Rīgas zooloģiskajā dārzā notiks divdesmitais milzu Galapagu bruņrupuču celšanas un svēršanas pasākums, informēja zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Kazahstānā atbildīgie dienesti ir aizlieguši apmeklēt unikālo rozā krāsas ezeru, tā kā cilvēki masveidīgi devušies turp cerībā, ka tas var palīdzēt pret jauno koronavīrusu. Šim nolūkam cilvēki smēluši dubļus un sāli no ezera, un vides eksperti teic, ka tā atkopšanās var prasīt desmit gadu.
Arvien biežāk pilsētās Latvijā var pamanīt meža dzīvniekus. Eksperti saka, ka iemesli ir vairāki - pirmkārt, savvaļas iemītnieki pielāgojas cilvēkam un viņiem apdzīvotās vietās ir ērtāk iegūt pārtiku. Otrkārt - labvēlīgie apstākļi nozīmē arī lielāku stirnu, lapsu, zaķu un citu dzīvnieku populācijas.
Būtiski pieaudzis klaiņojošo suņu skaits, tā novēro vairākas Latvijas dzīvnieku patversmes. Dzīvnieku draugi aicina pieskatīt savus mājdzīvniekus un atgādina, ka suns bez saimnieka ārpus mājas atrasties nedrīkst. Pandēmijas laikā krietni sarucis ziedojumu apmērs patversmēs, tomēr to pārstāvji norāda, ka pats nepieciešamākais ziedojums ir laiks, ko iedzīvotāji velta pastaigām ar suņiem. Šogad būros nonāk ļoti daudz kaķēnu.
Pēc 3. un 4. augustā veiktajām peldūdens kvalitātes pārbaudēm ir noteikts aizliegums peldēties Lielupes kreisā krasta peldvietā „Pasta salas peldvieta” Jelgavā un ieteikts nepeldēties arī Lielupes labā krasta peldvietā Jelgavā, kur konstatēts mikrobioloģiskais piesārņojums un ūdens kvalitāte neatbilst prasībām, informēja Veselības inspekcija (VI). Pārējās oficiālajās peldvietās peldēties ir atļauts.
Jaunākie
Interesanti