Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Grenlandē pasaules klimata pārmaiņas ir uzskatāmi redzamas jau tagad
Kamēr delegāti no visas pasaules ir pulcējušies uz klimata konferenci Glāzgovā, lai spriestu par veidiem, kā ierobežot nelabvēlīgās klimata pārmaiņas, pasaulē ir vietas, kur globālās sasilšanas sekas ir acīmredzamas jau tagad. Viena no tām ir pasaules lielākā sala Grenlande.
Tiesa noraidījusi prokurora lūgumu konfiscēt Katlakalnā neatbilstoši turētu suni Arčiju
Rīgas rajona tiesa noraidījusi prokurora iesniegto protestu, kurā bija prasīts konfiscēt suni Arčiju, kas ilgstoši turēts neatbilstošos apstākļos, kā arī piemērot lielāku sodu saimniekam. Tiesa uzskata, ka suns būtu atdodams jaunajam saimniekam, uz kura saistība ar iepriekšējo īpašnieku gan norāda prokurors. Tiesvedība nav galā, jo prokurors iesniedzis apelācijas protestu.
Reto vēdekļa sārtaini Latvijā pirmo reizi pamanīja pirms 30 gadiem
Vēdekļa sārtaini (Rhodotus palmatus), kas atzīta par vienu no pasaules skaistākajām sēnēm, Latvijā pirmo reizi pamanīja divgadīga meitenīte pirms 30 gadiem, stāstīja mikoloģe Inita Dāniele. Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītā sēne ir reta gan pie mums, gan kaimiņvalstīs, savukārt Zviedrijā tā jau ir kritiski apdraudēta suga.
Austrālijā krokodili vairojas piepilsētā
Sālsūdens krokodilu skaits Austrālijas ziemeļu teritorijā pagājušajā gadsimta izskaņā medību dēļ samazinājās, bet pēdējos gados šī tendence izmainījusies un tagad lielo rāpuļu skaits pieaug. Turklāt tie arvien biežāk tagad sastopami arī pilsētās.
Ņujorkā svētī dzīvniekus, kas piedalīsies Ziemassvētku izrādē
Amerikas Savienoto Valstu pilsētā Ņujorkā notikusi ikgadējā dzīvnieku-aktieru svētīšana.  Katoļu baznīcas arhibīskaps Timotijs Dolans uzsvēra, ka ikvienam sarežģītajos Covid-19 pandēmijas apstākļos vajag mazliet prieka un to dod gatavošanās Ziemassvētkiem.
Zoologs: Pēdējo reizi ziņa par lidvāveri Latvijā saņemta 2012. gadā
Sarkanajā grāmatā ierakstītās lidvāveres (Pteromys volans) Latvijā bija retas jau pirms simt  gadiem, taču tagad tās var uzskatīt par izmirušām, Latvijas Radio stāstīja zoologs Valdis Pilāts. Ziņojumu par Latvijā manītu lidvāveri viņš pēdējo reizi ir saņēmis 2012. gadā.
Vides aktīvists Glāzgovā: Esošais ekonomikas modelis apēd planētu
ANO Klimata konferencē Glāzgovā šobrīd ir sapulcējušies ne tikai politiķi un eksperti no gandrīz 200 pasaules valstīm. Tur atrodas arī liels vides aktīvistu skaits, kuri regulāri rīko dažādas protesta akcijas. Viņi tic, ka šādi valstu delegāti sajutīs, cik steidzami ir nepieciešama straujāka rīcība un cik nepacietīgi to sagaida dažādu pasaules reģionu iedzīvotāji. Latvijas Radio aicināja uz sarunu vienu no vides aktīvistiem Glāzgovā.
Retais zemeņu āboliņš sarūk līdz ar dabiskajām pļavām
Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā esošo zemeņu āboliņu iekļāva pēdējā Sarkanajā grāmatā, un izskatās, ka tas būs jāaizsargā joprojām, Latvijas Radio atzina botāniķe Ieva Roze. Šo augu nelabvēlīgi ietekmē dabisko pļavu izzušana, taču tā nekad nav bijusi un nebūs suga ar masveida izplatību Latvijā, jo tai ir specifiska dzīvotne.
Skaistie laputu ienaidnieki – mārītes – dodas ziemas miegā
Nozīmīgie laputu ienaidnieki mārītes rudenī, sasniegušas pieauguša īpatņa stadiju, dodas pārziemot. Bieži vien šie dzīvnieki ziemošanai sapulcējas vairāki vai pat daudzi vienkop, nereti veicot itin tālus lidojumus līdz atbilstošām vietām.
Pilskalnu atklāšanas bums Latvijā turpinās – četros gados uzieti 70 jauni
Pēdējo gadu laikā Latvijā sācies pilskalnu atklāšanas bums. Jaunu pilskalnu atklāšanai talkā nāk modernās tehnoloģijas, līdz ar to četru gadu laikā uzieti 70 jaunu pilskalni, stāstīja Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Tālivaldis Urtāns. Tie tiek atklāti gan dziļi mežos, gan šoseju malā, kur ikdienā garām brauc vai iet tūkstošiem cilvēku.
Britu pētniecības kuģi nodēvē dabaszinātnieka Atenboro vārdā
Jaunam britu pētniecības kuģim dots pazīstamā dabaszinātnieka un televīzijas raidījumu vadītāja sera Deivida Atenboro vārds. Zinātnieks ceremonijā pauda cerību, ka arī politiķi Glazgovā notiekošajā valstu līderu samitā sapratīs briesmas, ko cilvēcei rada klimata izmaiņas. 
Zoologs: Ja gludenā čūska Latvijā izzudīs, no kaimiņiem tā neienāks
Sarkanajā grāmatā ierakstītā gludenā čūska ir samērā neliela, tās garums sasniedz ap 60 centimetru. Kā jau liecina tās nosaukums, no citām Latvijas čūskām viņa atšķiras ar pilnīgi gludām zvīņām, stāstīja zoologs, rāpuļu eksperts Andris Čeirāns. Visvairāk tās manītas Ķemeru Nacionālajā parkā, taču kopumā Latvijā varētu būt ap 1000 sugas pārstāvju.
Migrējošos putnus Arktikā arvien biežāk sagaida barības trūkums un slimības
Arktika ilgstoši ir uzskatīta par patvērumu migrējošajiem dzīvniekiem, taču tagad šī teritorija drīzāk kļūst par ko līdzīgu ekoloģiskajam slazdam. Zinātnieki pauduši viedokli, ka klimata izmaiņu un vides degradācijas dēļ sezonālās migrācijas ir pamatīgi ietekmējušas dažādas putnu, tauriņu un pārnadžu sugas un dažiem tālie pārlidojumi drīzāk kļūst par apgrūtinājumu, nevis ieguvumu, jo ziemeļos tie saskaras ar barības trūkumu, slimībām un augstāku risku tikt nomedītiem.
Asociācija: Metāllūžņu uzpircēji nereti darbojas nelegāli
Par metāllūžņu pareizu apsaimniekošanu vairumā sabiedrības ir maz zināšanu, un metāllūžņu uzpircējiem nereti nav atbilstošas atļaujas šīs darbības veikšanai, raidījumam “Vides fakti” norādīja Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas prezidente Inga Antāne.
Melnā puskuitala Latvijā sastopama vairs dažās vietās
Sarkanajā grāmatā ierakstītā melnā puskuitala (Limosa limosa) Latvijā palikusi vēl nedaudzās vietās – Engures ezerā, kā arī Lubāna un Liepājas ezeru apkārtnē, stāstīja ornitologs Viesturs Ķerus. To apdraud klimata pārmaiņas un citi faktori, piemēram, slapjo pļavu nosusināšana.
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt