Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vilšanās un sabiedrības saliedētība reizē – aktīviste Meldra Kuzņecova par Marsa parka zaudējumu
Vasaras izskaņā Teikas iedzīvotāji zaudēja garo cīņu par Marsa parka pastāvēšanu. Septembrī bijušā velotreka teritorijā senos, lielos kokus izzāģēja, lai tur būvētu ēku Valsts drošības dienesta vajadzībām. Taču ar sabiedrību nesaskaņotie lēmumi par parka iznīcināšanu radīja plašas diskusijas un vērienīgus protestus, kuros pulcējās iedzīvotāji no dažādām pilsētas apkaimēm. 
Māzeri – glītā koku kroplība, kas apslēpj traumas
Māzeri – savdabīgi izaugumi, kas izveidojas uz koku stumbriem, Latvijā ir bieži sastopami. Tie ieraugāmi uz visu sugu kokiem, bet visbiežāk – uz bērziem. Pamanāmi dažādos augstumos, tomēr lielākoties stumbru lejasdaļā.
Ķīmiķe: Sveču ražotāji mēdz maldināt par produktu nekaitīgumu
Tuvojoties Ziemassvētkiem, visā pasaulē tiek pārdoti vairāki miljardi sveču. Tā kā to sastāvs un izskats ir ļoti dažāds, aktuāls kļūst jautājums, vai bez estētiskā baudījuma tas nerada arī gaisa piesārņojumu? Gan paši sveču ražotāji, gan vides eksperti norāda, ka viss slēpjas sveču sastāvā un to dedzināšanas paradumos.
Vai visus maizes maisiņus drīkst mest šķirojamo atkritumu konteinerā?
Pat uz viena ražotāja maizes iepakojumiem mēdz būt dažādi materiālu apzīmējumi – PP vai LDPE –, kas var radīt šaubas, vai konkrēto iesaiņojumu drīkst mest pārstrādājamo atkritumu konteinerā.  Atkritumu apsaimniekotāja “ZAAO” pārstāve Zane Leimane norādīja, ka iedzīvotāji šajos konteineros drīkst mest visus maizes plastmasas iepakojumus.
Patversmē nonāk suns ar kaklā ieaugušu ķēdi; dzīvnieku aizstāvji prasa maksimālo sodu saimniekiem
Nomaļā Zosēnu pagasta ciemā četru bērnu mamma ķēdē pie būdas turēja suni. Nezināja, aizmirsa vai nepievērsa uzmanību, ka kucēna gados uzliktā saite ir sākusi ieurbties augošā ķermeņa miesā. Laimīgas sagadīšanās pēc suņu meiteni Džesi ar pūstošām brūcēm kaklā izglāba un nogādāja “Ķepu-Ķepā” dzīvnieku patversmē, citādi par to, ka šāds suns vispār ir dzīvojis, neviens neuzzinātu. 
Atklāj trīs mazāk zināmas dabas takas Rīgā!
Laikā, kad jāievēro distancēšanās, bet vienlaikus cilvēki ir aicināti doties pastaigās svaigā gaisā, ļaudis Rīgas apkaimē nereti pulcējas vienās un tajās pašās dabas takās. Rīgas pilsētas apsaimniekoto mežu platība ir 62 tūkstoši hektāru, kur izvēles iespēju pastaigām svaigā gaisā netrūkst. Lai nedrūzmētos pastaigu laikā, SIA “Rīgas meži” pārstāvji aicināja atklāt arvien jaunas pastaigu vietas.
Lūdz ziedot servisa suņiem, kas cilvēkiem ar invaliditāti palīdz ikdienas gaitās
Kamēr vieni iegādājas sev suni prieka un mīlestības dēļ, tikmēr cilvēkiem ar invaliditāti servisa suņi ir nepieciešami, lai varētu doties ikdienas gaitās. Servisa suņi iedalās divās grupās. Suns-pavadonis palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem.  Tikmēr suns-asistents tiek audzināts tā, lai varētu sniegt atbalstu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Servisa suņus par sabiedrības saziedoto naudu skolo biedrība “Teodors”, kas pirmssvētku laikā iedzīvotājus lūdz ziedot līdzekļus suņu barošanai.
Dabas takā Strenčos uzdarbojas vandaļi
Iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas savu laiku pavadīt brīvā dabā, taču līdz ar to dabas taku apsaimniekotājiem radušās jaunas problēmas – arvien vairāk atkritumu un pat vandalisms.
Aculiecinieks: Neparastā sēņošana, meklējot gļotsēnes
Gļotsēnes. Maz izzinātas un maz zināmas Latvijā. Pēdējos gados atklātas daudzas jaunas gļotsēņu un neparasto sēņu sugas. Tās atrod nevis zinātnieki ar bioloģijas doktora vai profesora grādu, bet gan amatieri – interesenti, kuri savu aizrautību – dabas pētīšanu – pacēluši līdz zinātnes līmenim.
Lauksaimniecības universitātes zinātnieki pēta Covid-19 izplatību kaķu populācijā
Ar Covid-19 slimo arī kaķi. Un slimo daudz īsāku laiku un atveseļojas ātrāk nekā cilvēks. Līdz šim pozitīvs kaķis Latvijā nav atrasts, taču atsevišķi testi ir uzrādījuši antivielas. Kaķis ir viens no populārākajiem un cilvēkam vistuvākajiem mājdzīvniekiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātē pēta koronavīrusu izplatību kaķu populācijā, tostarp meklē arī  Covid-19 ierosinātāju.
Vai auto vējstikla šķidrumi ziemā var kaitēt veselībai un videi?
Ziema ir laiks, kad mainām ne tikai automašīnu riepas, bet arī vējstikla šķidrumu. Tieši aukstākajā gada laikā tas daudziem var radīt neizpratni par šķidruma specifisko smaržu. Taču, kā apgalvo speciālisti – nav pamata satraukumam, ka, to ieelpojot, varam kaitēt savai veselībai.
Eiropā atjaunojas sumbru populācija
Savulaik savvaļā izmirušā sumbra populācija Eiropā ir atjaunojusies, un tagad kontinenta dabas rezervātos un mežos brīvi klīst jau 47 pulki. Sumbru skaits mērāms vairākos tūkstošos, taču to daudzums joprojām nav pietiekams, lai droši uzskatītu, ka lielie biezspalvainie ragaiņi ir glābti.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt