Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Kamēr delegāti no visas pasaules ir pulcējušies uz klimata konferenci Glāzgovā, lai spriestu par veidiem, kā ierobežot nelabvēlīgās klimata pārmaiņas, pasaulē ir vietas, kur globālās sasilšanas sekas ir acīmredzamas jau tagad. Viena no tām ir pasaules lielākā sala Grenlande.
Sarkanajā grāmatā ierakstītais lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita) ir viena no fiziski lielākajām sugām Latvijas vaboļu faunā. Taču, ņemot vērā cilvēku neziņu un citus apstākļus, tā ir arī viena apdraudētākajām sugām, Latvijas Radio uzsvēra entomologs Dmitrijs Teļnovs.
Rīgas rajona tiesa noraidījusi prokurora iesniegto protestu, kurā bija prasīts konfiscēt suni Arčiju, kas ilgstoši turēts neatbilstošos apstākļos, kā arī piemērot lielāku sodu saimniekam. Tiesa uzskata, ka suns būtu atdodams jaunajam saimniekam, uz kura saistība ar iepriekšējo īpašnieku gan norāda prokurors. Tiesvedība nav galā, jo prokurors iesniedzis apelācijas protestu.
Vēdekļa sārtaini (Rhodotus palmatus), kas atzīta par vienu no pasaules skaistākajām sēnēm, Latvijā pirmo reizi pamanīja divgadīga meitenīte pirms 30 gadiem, stāstīja mikoloģe Inita Dāniele. Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītā sēne ir reta gan pie mums, gan kaimiņvalstīs, savukārt Zviedrijā tā jau ir kritiski apdraudēta suga.
Sālsūdens krokodilu skaits Austrālijas ziemeļu teritorijā pagājušajā gadsimta izskaņā medību dēļ samazinājās, bet pēdējos gados šī tendence izmainījusies un tagad lielo rāpuļu skaits pieaug. Turklāt tie arvien biežāk tagad sastopami arī pilsētās.
Amerikas Savienoto Valstu pilsētā Ņujorkā notikusi ikgadējā dzīvnieku-aktieru svētīšana. Katoļu baznīcas arhibīskaps Timotijs Dolans uzsvēra, ka ikvienam sarežģītajos Covid-19 pandēmijas apstākļos vajag mazliet prieka un to dod gatavošanās Ziemassvētkiem.
Jamalas pussalā, kas atrodas Krievijas ziemeļos, zinātnieki pēta Atlantijas valzirgu populāciju, kas apmetusies plašā piekrastes teritorijā.
Sarkanajā grāmatā ierakstītās lidvāveres (Pteromys volans) Latvijā bija retas jau pirms simt gadiem, taču tagad tās var uzskatīt par izmirušām, Latvijas Radio stāstīja zoologs Valdis Pilāts. Ziņojumu par Latvijā manītu lidvāveri viņš pēdējo reizi ir saņēmis 2012. gadā.
ANO Klimata konferencē Glāzgovā šobrīd ir sapulcējušies ne tikai politiķi un eksperti no gandrīz 200 pasaules valstīm. Tur atrodas arī liels vides aktīvistu skaits, kuri regulāri rīko dažādas protesta akcijas. Viņi tic, ka šādi valstu delegāti sajutīs, cik steidzami ir nepieciešama straujāka rīcība un cik nepacietīgi to sagaida dažādu pasaules reģionu iedzīvotāji. Latvijas Radio aicināja uz sarunu vienu no vides aktīvistiem Glāzgovā.
Jauns starptautisks pētījums atklāj, ka Eiropā un Ziemeļamerikā pavasara putnu koris ne vien kļūst klusāks, bet arī sarūk tā daudzveidība, informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Kitija Balcere.
Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā esošo zemeņu āboliņu iekļāva pēdējā Sarkanajā grāmatā, un izskatās, ka tas būs jāaizsargā joprojām, Latvijas Radio atzina botāniķe Ieva Roze. Šo augu nelabvēlīgi ietekmē dabisko pļavu izzušana, taču tā nekad nav bijusi un nebūs suga ar masveida izplatību Latvijā, jo tai ir specifiska dzīvotne.
Glāzgovas klimata pārmaiņu samitam ir īpaša nozīme, jo starptautiskā sabiedrība un valstis ir sasniegušas pēdējo iespēju novērst katastrofālas un neatgriezeniskas globālās sasilšanas sekas, skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Aleksandra Palkova.
Nozīmīgie laputu ienaidnieki mārītes rudenī, sasniegušas pieauguša īpatņa stadiju, dodas pārziemot. Bieži vien šie dzīvnieki ziemošanai sapulcējas vairāki vai pat daudzi vienkop, nereti veicot itin tālus lidojumus līdz atbilstošām vietām.
Pēdējo gadu laikā Latvijā sācies pilskalnu atklāšanas bums. Jaunu pilskalnu atklāšanai talkā nāk modernās tehnoloģijas, līdz ar to četru gadu laikā uzieti 70 jaunu pilskalni, stāstīja Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Tālivaldis Urtāns. Tie tiek atklāti gan dziļi mežos, gan šoseju malā, kur ikdienā garām brauc vai iet tūkstošiem cilvēku.
Jaunam britu pētniecības kuģim dots pazīstamā dabaszinātnieka un televīzijas raidījumu vadītāja sera Deivida Atenboro vārds. Zinātnieks ceremonijā pauda cerību, ka arī politiķi Glazgovā notiekošajā valstu līderu samitā sapratīs briesmas, ko cilvēcei rada klimata izmaiņas.
Sarkanajā grāmatā ierakstītā gludenā čūska ir samērā neliela, tās garums sasniedz ap 60 centimetru. Kā jau liecina tās nosaukums, no citām Latvijas čūskām viņa atšķiras ar pilnīgi gludām zvīņām, stāstīja zoologs, rāpuļu eksperts Andris Čeirāns. Visvairāk tās manītas Ķemeru Nacionālajā parkā, taču kopumā Latvijā varētu būt ap 1000 sugas pārstāvju.
Arktika ilgstoši ir uzskatīta par patvērumu migrējošajiem dzīvniekiem, taču tagad šī teritorija drīzāk kļūst par ko līdzīgu ekoloģiskajam slazdam. Zinātnieki pauduši viedokli, ka klimata izmaiņu un vides degradācijas dēļ sezonālās migrācijas ir pamatīgi ietekmējušas dažādas putnu, tauriņu un pārnadžu sugas un dažiem tālie pārlidojumi drīzāk kļūst par apgrūtinājumu, nevis ieguvumu, jo ziemeļos tie saskaras ar barības trūkumu, slimībām un augstāku risku tikt nomedītiem.
Par metāllūžņu pareizu apsaimniekošanu vairumā sabiedrības ir maz zināšanu, un metāllūžņu uzpircējiem nereti nav atbilstošas atļaujas šīs darbības veikšanai, raidījumam “Vides fakti” norādīja Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas prezidente Inga Antāne.
Sarkanajā grāmatā ierakstītā melnā puskuitala (Limosa limosa) Latvijā palikusi vēl nedaudzās vietās – Engures ezerā, kā arī Lubāna un Liepājas ezeru apkārtnē, stāstīja ornitologs Viesturs Ķerus. To apdraud klimata pārmaiņas un citi faktori, piemēram, slapjo pļavu nosusināšana.
PVD no medniekiem iepērk lapsas un jenotsuņus, lai noteiktu to antivielas pret trakumsērgu.
Populārākie
Interesanti