Austrālijā Sidnejas akvārija darbinieki sarīkojuši Ziemassvētku svinības tā iemītniekiem – pingvīniem. Īpašs prieks par piedāvāto iespēju bija jaunajiem putnēniem.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vasaras izskaņā Teikas iedzīvotāji zaudēja garo cīņu par Marsa parka pastāvēšanu. Septembrī bijušā velotreka teritorijā senos, lielos kokus izzāģēja, lai tur būvētu ēku Valsts drošības dienesta vajadzībām. Taču ar sabiedrību nesaskaņotie lēmumi par parka iznīcināšanu radīja plašas diskusijas un vērienīgus protestus, kuros pulcējās iedzīvotāji no dažādām pilsētas apkaimēm.
Krievijā no Zviedrijas nogādāts Persijas leopardu pāris. Tie palīdzēs atjaunot šo plēsīgo dzīvnieku populāciju Kaukāza reģionā.
Tiešsaistē pirmdien noritēs SIA "Getliņi EKO" bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu kompleksa sabiedriskā apspriešana. Pieejas saiti pirmdien publicēs uzņēmuma tīmekļa vietnē.
Māzeri – savdabīgi izaugumi, kas izveidojas uz koku stumbriem, Latvijā ir bieži sastopami. Tie ieraugāmi uz visu sugu kokiem, bet visbiežāk – uz bērziem. Pamanāmi dažādos augstumos, tomēr lielākoties stumbru lejasdaļā.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, visā pasaulē tiek pārdoti vairāki miljardi sveču. Tā kā to sastāvs un izskats ir ļoti dažāds, aktuāls kļūst jautājums, vai bez estētiskā baudījuma tas nerada arī gaisa piesārņojumu? Gan paši sveču ražotāji, gan vides eksperti norāda, ka viss slēpjas sveču sastāvā un to dedzināšanas paradumos.
Pat uz viena ražotāja maizes iepakojumiem mēdz būt dažādi materiālu apzīmējumi – PP vai LDPE –, kas var radīt šaubas, vai konkrēto iesaiņojumu drīkst mest pārstrādājamo atkritumu konteinerā. Atkritumu apsaimniekotāja “ZAAO” pārstāve Zane Leimane norādīja, ka iedzīvotāji šajos konteineros drīkst mest visus maizes plastmasas iepakojumus.
Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori kopš oktobra sākuma pastiprināti kontrolē lašupes, un šajā laikā gan pieķerts vairāk maluzvejnieku, gan no upēm izcelti nelegāli zvejas rīki. Dabas sargi vērtē, ka nelegālo darboņu aktivitāte šogad ir pieaugusi, savukārt pats lašveidīgo zivju nārsts silto laikapstākļu dēļ ir garāks nekā citus gadus.
Nomaļā Zosēnu pagasta ciemā četru bērnu mamma ķēdē pie būdas turēja suni. Nezināja, aizmirsa vai nepievērsa uzmanību, ka kucēna gados uzliktā saite ir sākusi ieurbties augošā ķermeņa miesā. Laimīgas sagadīšanās pēc suņu meiteni Džesi ar pūstošām brūcēm kaklā izglāba un nogādāja “Ķepu-Ķepā” dzīvnieku patversmē, citādi par to, ka šāds suns vispār ir dzīvojis, neviens neuzzinātu.
Laikā, kad jāievēro distancēšanās, bet vienlaikus cilvēki ir aicināti doties pastaigās svaigā gaisā, ļaudis Rīgas apkaimē nereti pulcējas vienās un tajās pašās dabas takās. Rīgas pilsētas apsaimniekoto mežu platība ir 62 tūkstoši hektāru, kur izvēles iespēju pastaigām svaigā gaisā netrūkst. Lai nedrūzmētos pastaigu laikā, SIA “Rīgas meži” pārstāvji aicināja atklāt arvien jaunas pastaigu vietas.
Kamēr vieni iegādājas sev suni prieka un mīlestības dēļ, tikmēr cilvēkiem ar invaliditāti servisa suņi ir nepieciešami, lai varētu doties ikdienas gaitās. Servisa suņi iedalās divās grupās. Suns-pavadonis palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tikmēr suns-asistents tiek audzināts tā, lai varētu sniegt atbalstu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Servisa suņus par sabiedrības saziedoto naudu skolo biedrība “Teodors”, kas pirmssvētku laikā iedzīvotājus lūdz ziedot līdzekļus suņu barošanai.
Līdz ar pirmajām sniegpārslām un mīnus grādiem, kas zemi apvelk ar ledus kārtu, Zaķusalā uz LTV Ziņu dienesta terases atvērts brīvpusdienu restorāns mazputniņiem. Tiešraidei no putnu barotavas var sekot līdzi LSM.lv.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā šobrīd ir krietni klusāks un tukšāks kā citkārt. Pandēmijas un auksto laikapstākļu dēļ tajā ir ļoti maz apmeklētāju, kas atstāj ietekmi uz dzīvnieku uzvedību, stāstīja zoodārza pārstāvis Ingmārs Līdaka.
Iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas savu laiku pavadīt brīvā dabā, taču līdz ar to dabas taku apsaimniekotājiem radušās jaunas problēmas – arvien vairāk atkritumu un pat vandalisms.
Gļotsēnes. Maz izzinātas un maz zināmas Latvijā. Pēdējos gados atklātas daudzas jaunas gļotsēņu un neparasto sēņu sugas. Tās atrod nevis zinātnieki ar bioloģijas doktora vai profesora grādu, bet gan amatieri – interesenti, kuri savu aizrautību – dabas pētīšanu – pacēluši līdz zinātnes līmenim.
Mandarīnpīles (Aix galericulata) pamatareāls atrodas Tālajos Austrumos. Taču šīs sugas putni ligzdo arī Eiropā. Jau daudzus gadus atsevišķi mandarīnpīļu īpatņi tiek šur tur novēroti arī Latvijā – viens tēviņš trešo gadu aukstajā sezonā dzīvo starp meža pīlēm dīķī Kuldīgā.
Ar Covid-19 slimo arī kaķi. Un slimo daudz īsāku laiku un atveseļojas ātrāk nekā cilvēks. Līdz šim pozitīvs kaķis Latvijā nav atrasts, taču atsevišķi testi ir uzrādījuši antivielas. Kaķis ir viens no populārākajiem un cilvēkam vistuvākajiem mājdzīvniekiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātē pēta koronavīrusu izplatību kaķu populācijā, tostarp meklē arī Covid-19 ierosinātāju.
Ziema ir laiks, kad mainām ne tikai automašīnu riepas, bet arī vējstikla šķidrumu. Tieši aukstākajā gada laikā tas daudziem var radīt neizpratni par šķidruma specifisko smaržu. Taču, kā apgalvo speciālisti – nav pamata satraukumam, ka, to ieelpojot, varam kaitēt savai veselībai.
Savulaik savvaļā izmirušā sumbra populācija Eiropā ir atjaunojusies, un tagad kontinenta dabas rezervātos un mežos brīvi klīst jau 47 pulki. Sumbru skaits mērāms vairākos tūkstošos, taču to daudzums joprojām nav pietiekams, lai droši uzskatītu, ka lielie biezspalvainie ragaiņi ir glābti.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pēdējā laikā arvien biežāk saskaras ar situācijām, kad tiek apdraudēti seni un aizsargājami koki, informēja DAP pārstāve Maija Rēna. Cilvēku nezināšanas, nepareizas apsaimniekošanas vai citu apsvērumu dēļ iznīcībai tiek pakļautas dabas bagātības, bez kurām Latvijas ainavu grūti pat iedomāties.
Jaunākie
Interesanti