Ja cilvēks gribētu Lieldienu olas nokrāsot tā, kādas tās ir dabā, nokopēt savvaļas putnu olu krāsojumu būtu pagrūti. Dabā katra ola ir savādāka. Pat vienai putnu sugai un pat vienā perējumā katra ola atšķirsies. Un olu ir miljoniem! To formu un krāsu nosaka putna dzīves veids.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Lai tiktu pie Kārsavas novada tautastērpa, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā meklēti brunču rakstu paraugi, kā arī tiks apzināti meistari, kas darina tautastērpa brunčus un kreklus.
“Ir virkne putnu sugu, kam spoža nākotne Latvijā ''nedraud”,” intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt” sestdien, 30. martā, atzina ornitologs Viesturs Ķerus.
Pavasaris Latvijas iedzīvotājus šogad kaitina un kavējas, bet Cēsu pusē Raiskumā ir kādas mājas, kur tas jau rit pilnā sparā. Selekcionāra un puķu kolekcionāra Jāņa Rukšāna lielajās siltumnīcās zied simtiem krokusu. Viņam pieder pasaulē lielākā krokusu kolekcija, un 80% no tās kolekcionārs pats ievācis kalnos.
Cilvēku palīdzība ir nepieciešama tikai pārāk maziem un novārgušiem ronēniem, piektdien, 30. martā, atgādina Dabas aizsardzības pārvalde.
Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku krimināllikums paredz pat piecu gadu cietumsodu. Uz policistu galdiem nonāk sirdi plosošas lietas par mīļdzīvnieku mocītājiem, taču tiesu prakse rāda, ka visbiežāk varmākas soda ar piespiedu darbiem. Arī notiesājošo spriedumu ir mazāk nekā iesniegumu policijā par pāridarījumiem suņiem, kaķiem.
Publikas mīlulis, Rīgas zoodārza slavenība un dvēsele – ronis Puika ceturtdien, 29.martā, saņēma laša torti un aplausus. Zoodārzā svinēja Puikas 20 dzimšanas dienu.
Svalbāra, Arktikas salu arhipelāgs, visticamāk neizteiktu neko daudz, ja tā nebūtu mājvieta pasaulē zināmākajai Augu sēklu glabātavai. Noasa šķirsts, pastarās dienas glābiņš, pasaules dārgumu lāde – tā šo vietu virsrakstos apdzied mediji viscaur pasaulē. Runa ir par pasaulē zināmāko augu un sēklu glabātavu, kas mājvietu atradusi tieši Svalbārā, Arktisko salu arhipelāgā. Un mediju skaļie virsraksti ir patiesi, jo Svalbārā uzglabā sēklas, kas kādudien var glābt cilvēci no bada.
Briežu novājēšanas slimības dēļ, kas ir konstatēta Norvēģijas ziemeļos, Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu patērēt no turienes ievesto gaļu. Savukārt to, vai slimība “atnāks” līdz Latvijai, rādīs laiks.
Pērtas zoodārzā Austrālijā darbinieki un apmeklētāji priecājas par nesen dzimušu žirafu mazuli.
Sākoties sakopšanas vietu reģistrācijai Lielajai talkai, Lielās talkas rīkotāja Vita Jaunzeme uzsver – ar šīs akcijas palīdzību desmit gados izdevies ievērojami mainīt Latvijas ainavu un iedzīvotāju attieksmi.
Sviļņi jeb pārtikas kodes pārtikai vislabprātāk izvēlas miltu izstrādājumus, bet trūcīgākos laikos neatsakās arī no žāvētiem augļiem. Drēbju kodes skapī vislabprātāk uzmeklēs vilnas zeķes vai jaku. Ir vairāki kukaiņi, kuri mājvietu izvēlējušies tuvu cilvēkam, piemēram, putraimu pakā, vilnas džemperī vai gultas palagos. Tā Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis.
Sākusies dabas parka "Silene" aizsardzības plāna izstrādāšana. Otrdien, 27.martā, Demenē speciālisti tikās ar Daugavpils novada iedzīvotājiem un skaidroja, ka plāns papildu ierobežojumus neparedzēs, bet ļaus precīzāk saskaņot dabas vērtību apsaimniekošanas un citus jautājumus.
Roņu mazuļi, kuri pēdējo nedēļu laikā lielā skaitā bija apmetušies Ventspils pludmalē, ir atstājuši pludmali, informēja Ventspils Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Arājs.
Zinātnieki ir pārliecināti, ka, izmantojot mākslīgo apaugļošanu, ir iespējams pavairot ziemeļu balto degunradzi. Šomēnes nomira pēdējais degunradžu tēviņš, atstājot sugas nākotni divu mātīšu rokās. Tāpēc speciālisti visur pasaulē cenšas glābt sugu no izmiršanas.
Viena no retākajām savvaļas zirgu sugām atgriezusies Mongolijas stepēs. Pēc to pazušanas no Mongolijas pirms 40 gadiem ar vairāku entuziastu centieniem ir izdevies atjaunot stabilu dzīvnieku populāciju.
LTV raidījuma "Vides fakti" žurnāliste Ramona Salmiņa pēta, ko satur mums pieejamie veļas mazgāšanas līdzekļi, cik kaitīgas videi un cilvēkiem var būt tajos atrodamās ķīmiskās vielas un kādus mazgāšanas līdzekļus labāk izvēlēties.
Brīnumi notiek ar tiem, kas tic. Un tiem, kas skatās LTV raidījumu "Ķepa uz sirds". Pirms pusotra gada Gunitas ģimenē pazuda viņu mīlulis Reiki, bet tagad, kad tas parādījies raidījumā, saimnieki to atpazinuši, un nu suns ir atpakaļ savās īstajās mājās.
Laimes saliņas – izveidotie dabas liegumi un dabas parki nākotnē būs tās vietas, kur pavasaros atgriezties putniem vai pārlidojumā atgūt spēkus un doties tālāk uz savām ligzdošanas vietām. Tā saka Latvijas Ornitoloģijas biedrības goda biedre Zigrīda Jansone. Viena no šādām vietām Latvijā ir Sātiņu dīķi, kur daudzu garumā Jansone rūpējusies par dabas vērtību saglabāšanu.
Pavasarī, sniegam un ledum kūstot, Līvānos plūdu draudus rada divas upes: Dubna un Daugava. Dubnas upe plūdu draudus vairs šobrīd nerada, tomēr grūti prognozēt, kāda situācija veidosies, kad ledus kusīs Daugavā. Lielus plūdus gan speciālisti Līvānos neprognozē. Visticamāk, ūdens appludinās jau ierastās pilsētas teritorijas pie upes.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti