Vide un dzīvnieki / LSM.lv

Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki

26.01.20

Kas izraisa nieru slimības sunim un kā rīkoties saimniekam?

Divpadsmit gadus vecā Dollija visu mūžu bijusi aktīva un vesela. Kad Dollija vienudien vairs nespēja piecelties, saimniece nekavējoties suni nogādāja klīnikā, atklājot, ka Dollijai ir hroniska nieru mazspēja. Kā saimniekam to pamanīt laikus un kā cīnīties? Dollija ir krievu toiterjera un jorkšīras terjera krustojums. Pēc dzimšanas sunītes mamma viņu nepieņēma – vienīgo no visa metiena. Kopš dienas, kad Gundega izlēma Dolliju adoptēt no paziņām, viņa tikusi aprūpēta, mīlēta un lolota – kā jau vienīgais ģimenes mīlulis.

"Viņa nepalika viena pati, negulēja viena pati, nāca pie mums, viņa gribēja būt pie cilvēkiem. Šis varētu būt tas stāsts par to, ka viņa no sākuma tika izmesta ārā un, tā kā atraidīta, pēc tam viņa pieprasīja mīlestību," saka Dollijas saimniece Gundega Ezerlīce-Zalkovska.

25.01.20

Siltā ziema varētu mudināt Latvijā ienākt gan jaunām augu, gan dzīvnieku sugām

Siltā ziema varētu mudināt Latvijā ienākt gan jaunām augu, gan dzīvnieku sugām, prognozē dabas pētnieki. Lielākas pārmaiņas gan sagaidāmas tikai, ja siltās ziemas turpināsies. Tā kā ziema kontrolē putnu populāciju, visticamāk, tie būs krietni savairojušies. Tas jāņem vērā lauksaimniekiem, kam iespējami lielāki putnu nodarītie postījumi. Pavasari šogad varētu sagaidīt arī daudz vairāk zīdītāju, kam nebija jācīnās ar sala, sniega un ledus izraisītajām traumām.

25.01.20

Glābt planētu var, arī vienkārši apēdot nopirkto pārtiku. Intervija ar norvēģu žurnālisti Grimstadu

Kādēļ trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas tā arī nekad nesasniedz ēdamgaldu un tiek izmesta miskastē? Šis jautājums arvien vairāk uztrauc cilvēkus daudzviet Rietumu pasaulē, kur pārtika mūsdienās kļuvusi tik lēta un pieejama kā nekad agrāk. Tas ir ne tikai ētisks, bet arī ekoloģisks jautājums, jo pārtikas atkritumi rada teju desmito daļu no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Norvēģu pētnieciskā žurnāliste Marita Evertsena Grimstada šim jautājumam pievērsusies ar oriģinālām metodēm, kas raisījušas plašu rezonansi norvēģu sabiedrībā. Sarunā ar Latvijas Radio viņa stāsta par Norvēģijas sabiedriskās televīzijas raidījumiem, kam pēdējos gados izdevies ievērojami aktualizēt pārtikas atkritumu tēmu Norvēģijā.

25.01.20

Līgatnes dabas takās nakts pārgājienā varēs satikt zvērus tumsā

Šovakar Līgatnes dabas takās nakts pārgājienā varēs satikt zvērus tumsā. Pārgājienā „Satiec zvērus tumsā” var piedalīties, tikai iepriekš iegādājoties biļetes.

22.01.20

Saņemti pirmie ziņojumi par ziemeļu gulbju atgriešanos no ziemošanas

Saņemti pirmie ziņojumi par ziemeļu gulbju atgriešanos Latvijā no ziemošanas teritorijām, informēja Latvijas Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas pārstāve Polīna Šķiņķe.

21.01.20

Meteoroloģijas centrs izveido jūras datu portālu

Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) izveidojis publiski pieejamu jūras datu pārlūku, kurā pieejami brīvpieejas jūras meteoroloģisko prognožu un novērojumu dati, informēja centra pārstāve sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe.

21.01.20

Rāznas ezerā zemūdens malumednieku ķeršanā izmantos videonovērošanas sistēmu

Rāznas ezerā zivju resursu kontrolei Dabas aizsardzības pārvalde ir (DAP) izveidojusi videonovērošanas sistēmu. Ir iegādātas un uzliktas divas grozāmās kameras, kas nodrošinās gan nakts redzamību, gan veiks videoarhīva rakstīšanu. Modernās iekārtas būs neatsverams palīgs, lai fiksētu nelegālās zemūdens mednieku darbības, kas pēdējos gados Rāznas ezerā kļūst arvien populārākas.

20.01.20

Par 2020. gada sēni izvēlēta smiltāju kaussēne

Latvijas Mikologu biedrība par 2020. gada sēni izvēlējusies smiltāju kaussēni (Peziza ammophila), liecina dabas novērojumu portālā "dabasdati.lv" pieejamā informācija.

19.01.20

Fitnesa trenere Paula Freimane trenažiera celiņu dala ar taksi Vīniju

Fitnesa trenere Paula Freimane ļoti labi zina, ko nozīmē Jaungada apņemšanās – pārpildītas sporta zāles janvārī ir tikpat pierasta parādība kā lietus Jāņu dienā. Ja retu reizi gadās paslinkot pašai, tad taksis Vīnijs atgādinās, ka ir laiks treniņam.

19.01.20

Mājas mīlulīši - tarantuli. Spalvaino zirnekļu saimnieka Tomasa Vītola pieredze

Kam piemīt arahnofobija jeb paniskas bailes no zirnekļiem, milzu tarantuli varētu nepatikt. Toties tarantulu saimniekam Tomasam Vītolam šādas fobijas nav - interese par zirnekļiem viņam radusies jau bērnībā. Sākumā tās bija bailes, kas pārauga par ziņkāri un pat bijību pret šiem dzīvniekiem.

19.01.20

Suņa skološanas ābece: bailes no šāvieniem un uguņošanas

Lai gan pagājušas jau divas nedēļas, kopš aizvadītas Jaunā gada svinības, Latvijas dzīvnieku patversmēs joprojām netrūkst suņu, kuri no mājām vai saimniekiem aizmukuši gadu mijas naktī izbailēs no uguņošanas. Latvijas Televīzija pēta to, kāpēc suņi baidās no šāvienu trokšņiem, vai iespējams ar šīm bailēm tik galā, un kā rīkoties, ja sunim uguņošanas laikā sākas panika.

19.01.20

Kas jāzina buldogu un citu brahiocefālo suņu saimniekiem? Septiņi svarīgi padomi

Pirms trīsdesmit gadiem modē bija pūdeļi. Pirms divdesmit – pekinieši. Pirms desmit – bīgli un pirms pieciem – haskiji. Tagad slavas zenītā ir franču un angļu buldogi un citas brahiocefālās šķirnes jeb maza izmēra suņi ar saplacinātu purna daļu.

18.01.20

Kā piesārņojums Kuršu jomā ietekmē Latvijas piekrasti? Saruna ar pētnieku Juri Aigaru

Gada sākumā Lietuvas tiesībsargājošās iestādes kopīgi ar vides dienestu kartona ražotnes "Grigeo Klaipeda" vērienīgā pārbaudē atklāja, ka lielākā daļa uzņēmuma notekūdeņu, apejot attīrīšanas iekārtas, nonāk Kuršu jomā. Prokuratūra sākusi izmeklēšanu pret ražotāju.

17.01.20

Maskavas Botāniskais dārzs rīko festivālu «Tropiskā ziema»

Garās un nemīlīgās ziemas laikā Maskavas Valsts universitātes Botāniskais dārzs piedāvā apmeklētājiem nobaudīt tropisko vasaru. Tūkstošiem orhideju, plēsīgo augu un sukulentu ir apskatāmi populārajā festivālā "Tropiskā ziema", kas Maskavā norit jau vienpadsmito gadu pēc kārtas.

16.01.20

NASA: Pēdējā desmitgade bijusi siltākā novērojumu vēsturē

Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zinātnieki konstatējuši, ka pēdējā desmitgade bijusi siltākā novērojumu vēsturē. Savukārt pagājušais gads bijis otrs karstākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

16.01.20

Pētījums: Gadsimta vidū ziemas Latvijā sāksies janvārī un beigsies februārī

Klimatam kļūstot arvien siltākam, šā gadsimta vidū meteoroloģiskā jeb termālā ziema Latvijas lielākajā daļā sāksies janvāra sākumā un beigsies februāra vidū, turklāt arvien biežāk būs gadi bez ziemas, liecina somu zinātnieku pētījums, kura rezultāti publicēti Starptautiskajā klimatoloģijas žurnālā.

16.01.20

Vides dienests: No Lietuvas nākušais piesārņojums jūrā pie Liepājas ir noārdījies

Latvijas iedzīvotājiem nav jāsatraucas par Baltijas jūrā nokļuvušajiem notekūdeņiem, kas nopludināti no uzņēmumam AB “Grigeo Klaipeda” piederošās makulatūras pārstrādes rūpnīcas. Par to Latvijas Radio informēja Latvijas Valsts vides dienests, kas turpina sekot līdz notikumu gaitai saistībā ar 7. janvāra notikumiem, kad naktī Lietuvas vides speciālisti sadarbībā ar likumsargiem atklāja, ka Kuršu jomā no rūpnīcas tiek novadīti pilnībā vai daļēji neattīrīti notekūdeņi.

12.01.20

Mērsraga mežos atrod Latvijā vēl neredzētu sēni

Latvijā, tāpat kā pasaulē, sēņu ir daudz vairāk nekā augu, taču mikologu ir maz, tāpēc daļa sēņu līdz šim nav pētniekiem zināmas un aprakstītas. Un nereti jaunu sēņu atklāšanā palīdz tieši iedzīvotāji, kas ziņo par saviem neparastajiem atradumiem. Tā Latvijai jaunu un vizuāli skaistu sugu Mērsraga iecirknī izdevies atrast ''Latvijas Valsts mežu'' (LVM) Ziemeļkurzemes plānotājai.

12.01.20

Suņu masāžas salonā bieži viesi – mīluļi ar traumām un šķirnēm raksturīgajām problēmām

Ne tikai suņu fitnesa centrs, bet arī suņu masāžas salons - šāds pakalpojums tagad ir pieejas Rīgā. To bieži apmeklē mīluļi ar konkrētai šķirnei raksturīgajām problēmām.

12.01.20

Augļu mušiņas – nekaitīgi kaitēkļi un bioloģijas pētījumu objekts

Augļu mušiņas dzīvo mitrā, siltā vidē. Sīkās mušiņas tik tiešām ir uzticami cilvēku draugi, tās spēj dzīvot ne tikai kafijas biezumos, bet arī augļos, kas ir saldi un nedaudz sarūguši. Mušiņas gan izmanto arī zinātnē – bioloģijas pētījumos.