Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Kas izraisa nieru slimības sunim un kā rīkoties saimniekam?
Divpadsmit gadus vecā Dollija visu mūžu bijusi aktīva un vesela. Kad Dollija vienudien vairs nespēja piecelties, saimniece nekavējoties suni nogādāja klīnikā, atklājot, ka Dollijai ir hroniska nieru mazspēja. Kā saimniekam to pamanīt laikus un kā cīnīties? Dollija ir krievu toiterjera un jorkšīras terjera krustojums. Pēc dzimšanas sunītes mamma viņu nepieņēma – vienīgo no visa metiena. Kopš dienas, kad Gundega izlēma Dolliju adoptēt no paziņām, viņa tikusi aprūpēta, mīlēta un lolota – kā jau vienīgais ģimenes mīlulis.

"Viņa nepalika viena pati, negulēja viena pati, nāca pie mums, viņa gribēja būt pie cilvēkiem. Šis varētu būt tas stāsts par to, ka viņa no sākuma tika izmesta ārā un, tā kā atraidīta, pēc tam viņa pieprasīja mīlestību," saka Dollijas saimniece Gundega Ezerlīce-Zalkovska.
Siltā ziema varētu mudināt Latvijā ienākt gan jaunām augu, gan dzīvnieku sugām
Siltā ziema varētu mudināt Latvijā ienākt gan jaunām augu, gan dzīvnieku sugām, prognozē dabas pētnieki. Lielākas pārmaiņas gan sagaidāmas tikai, ja siltās ziemas turpināsies. Tā kā ziema kontrolē putnu populāciju, visticamāk, tie būs krietni savairojušies. Tas jāņem vērā lauksaimniekiem, kam iespējami lielāki putnu nodarītie postījumi. Pavasari šogad varētu sagaidīt arī daudz vairāk zīdītāju, kam nebija jācīnās ar sala, sniega un ledus izraisītajām traumām. 
Glābt planētu var, arī vienkārši apēdot nopirkto pārtiku. Intervija ar norvēģu žurnālisti Grimstadu
Kādēļ trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas tā arī nekad nesasniedz ēdamgaldu un tiek izmesta miskastē? Šis jautājums arvien vairāk uztrauc cilvēkus daudzviet Rietumu pasaulē, kur pārtika mūsdienās kļuvusi tik lēta un pieejama kā nekad agrāk. Tas ir ne tikai ētisks, bet arī ekoloģisks jautājums, jo pārtikas atkritumi rada teju desmito daļu no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Norvēģu pētnieciskā žurnāliste Marita Evertsena Grimstada šim jautājumam pievērsusies ar oriģinālām metodēm, kas raisījušas plašu rezonansi norvēģu sabiedrībā. Sarunā ar Latvijas Radio viņa stāsta par Norvēģijas sabiedriskās televīzijas raidījumiem, kam pēdējos gados izdevies ievērojami aktualizēt pārtikas atkritumu tēmu Norvēģijā.
Meteoroloģijas centrs izveido jūras datu portālu
Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) izveidojis publiski pieejamu jūras datu pārlūku, kurā pieejami brīvpieejas jūras meteoroloģisko prognožu un novērojumu dati, informēja centra pārstāve sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe.
Rāznas ezerā zemūdens malumednieku ķeršanā izmantos videonovērošanas sistēmu
Rāznas ezerā zivju resursu kontrolei Dabas aizsardzības pārvalde ir (DAP) izveidojusi videonovērošanas sistēmu. Ir iegādātas un uzliktas divas grozāmās kameras, kas nodrošinās gan nakts redzamību, gan veiks videoarhīva rakstīšanu. Modernās iekārtas būs neatsverams palīgs, lai fiksētu nelegālās zemūdens mednieku darbības, kas pēdējos gados Rāznas ezerā kļūst arvien populārākas.
Suņa skološanas ābece: bailes no šāvieniem un uguņošanas
Lai gan pagājušas jau divas nedēļas, kopš aizvadītas Jaunā gada svinības, Latvijas dzīvnieku patversmēs joprojām netrūkst suņu, kuri no mājām vai saimniekiem aizmukuši gadu mijas naktī izbailēs no uguņošanas. Latvijas Televīzija pēta to, kāpēc suņi baidās no šāvienu trokšņiem, vai iespējams ar šīm bailēm tik galā, un kā rīkoties, ja sunim uguņošanas laikā sākas panika.
Maskavas Botāniskais dārzs rīko festivālu «Tropiskā ziema»
Garās un nemīlīgās ziemas laikā Maskavas Valsts universitātes Botāniskais dārzs piedāvā apmeklētājiem nobaudīt tropisko vasaru. Tūkstošiem orhideju, plēsīgo augu un sukulentu ir apskatāmi populārajā festivālā "Tropiskā ziema", kas Maskavā norit jau vienpadsmito gadu pēc kārtas.    
NASA: Pēdējā desmitgade bijusi siltākā novērojumu vēsturē
Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA)  zinātnieki konstatējuši, ka pēdējā desmitgade bijusi siltākā novērojumu vēsturē. Savukārt pagājušais gads bijis otrs karstākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Vides dienests: No Lietuvas nākušais piesārņojums jūrā pie Liepājas ir noārdījies
Latvijas iedzīvotājiem nav jāsatraucas par Baltijas jūrā nokļuvušajiem notekūdeņiem, kas nopludināti no uzņēmumam AB “Grigeo Klaipeda” piederošās makulatūras pārstrādes rūpnīcas. Par to Latvijas Radio informēja Latvijas Valsts vides dienests, kas turpina sekot līdz notikumu gaitai saistībā ar 7. janvāra notikumiem, kad naktī Lietuvas vides speciālisti sadarbībā ar likumsargiem atklāja, ka Kuršu jomā no rūpnīcas tiek novadīti pilnībā vai daļēji neattīrīti notekūdeņi.
Mērsraga mežos atrod Latvijā vēl neredzētu sēni
Latvijā, tāpat kā pasaulē, sēņu ir daudz vairāk nekā augu, taču mikologu ir maz, tāpēc daļa sēņu līdz šim nav pētniekiem zināmas un aprakstītas. Un nereti jaunu sēņu atklāšanā palīdz tieši iedzīvotāji, kas ziņo par saviem neparastajiem atradumiem. Tā Latvijai jaunu un vizuāli skaistu sugu Mērsraga iecirknī izdevies atrast ''Latvijas Valsts mežu'' (LVM) Ziemeļkurzemes plānotājai.
Jaunākie
Interesanti