Viss, kas notiek ar suni, ir saimnieka atbildība, arī tas, cik droši suns jutīsies veterinārārsta kabinetā. Galvenais ir runāt ar ārstu un nepaļauties – cilvēki, kuri strādā ar dzīvniekiem, zina, ko vajag tieši sunim.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Gaisā palaists prieks, kas kļūst par nelaimi apkārtējai videi. Latvijas pasākumu organizētāji šonedēļ parakstīja aicinājumu neizmantot un svinīgos brīžos vairs nelaist gaisā balonus. Sabiedrībā arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība ikdienas lietām, kas rada piesārņojumu un kaitē dzīvajām būtnēm mums apkārt. Kā balons var kļūt bīstams?
Rumānijas parlamentā jau tuvākajā laikā apstiprinās likumprojektu, kas valstī piecus gadus atļaus lāču medības. Valdošo partiju pārstāvji to pamato ar dzīvnieku nodarīto būtisko kaitējumu lauksaimniekiem.
Divus mēnešus pirms lūšu medību sākuma atkal sāk viļņoties viedokļi par to, vai 150 nomedījamo lūšu skaits sezonā nav pārāk liels. Vienā pusē ir viedoklis, ka lūsis ir aizsargājams dzīvnieks, ko nedrīkst medīt Lietuvā un nu jau vairākus gadus arī Igaunijā. Tikmēr mednieki apgalvo, ka pēc lūšu trofejām nemaz tik kāri nav, šauj tikai nejaušas sastapšanās reizēs, bet stingrāki ierobežojumi aktivizēšot malumedniekus. Vides aktīvisti un zinātnieki šosezon gan pošas prasīt būtiski mazināt nošaujamo lūšu skaitu.
Cik lielā mērā Latvijas sabiedrība ir gatava atvērt publisko vietu durvis suņiem. Vai suns ir gaidīts muzejā un lielveikalā? Divi franču buldogi Tobis un Dominiks kopā ar saimnieku Ivaru devās to noskaidrot uz muzejiem, veikaliem, viesnīcām.
Ja esat gatavi šķirnes kucēna ienākšanai ģimenē, pats svarīgākais ir to nopirkt kvalitatīvu, lai tam netiek piepirktas klāt problēmas daudzu gadu garumā. Padomus sniedz kinoloģe Ļena Valdmane, "Rimi" mājdzīvniekiem eksperte.
Rīgas domes atbalstītais “kaķu pilsētas” projekts Pārdaugavā radīs ciešanas ne tikai nomitinājuma vietā iesprostotajiem dzīvniekiem, bet var apdraudēt arī cilvēku veselību, paziņojumā medijiem norāda Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB). Tajā uzskata, ka nedrīkst pieļaut tik lielas klaiņojošo dzīvnieku kolonijas veidošanu.
Otrdien, 1. oktobrī, sākas lašveidīgo zivju ieguves lieguma periods, kas ilgs līdz 31. decembrim.
Krievijas brūnais lācis Proša, kurš šīs vasaras sākumā šķērsoja Igaunijas-Krievijas robežu, pārbiedējot vietējos iedzīvotājus Valgā, joprojām atrodas Tallinas zoodārzā. Jau vairāk nekā mēnesi tas gaida, kamēr Krievijā tiks noformēti viņa uzņemšanai vajadzīgie dokumenti.
Aktiera Daiņa Grūbes kuplajā ģimenē ir arī franču buldogs Boriss un no patversmes adoptētās kaķu meitenes Kūka un Mare. Un, lai arī sākumā gājis grūti, Dainis atzīst, ka cilvēkiem, kas uzņēmušies atbildību par dzīvniekiem, jātiek ar to galā.
Latvijā visvecākais, svētais dižozols atrodas Valmieras pusē - “Sīmanēnos”. Tas ir 532 gadus vecs. Diemžēl ozols šī gada vētras nav izturējis, ziņoja raidījums “Vides fakti”. Speciālisti vēl spriež par Sīmanēnu ozola nākotni, tikmēr brīvprātīgie ir darījuši visu, lai ozola dzīvais zars zaļotu vēl gadu gadiem.
Pērn Nacionālais botāniskais dārzs iesaistījās eksperimentā, kas, iespējams, nākotnē izmainīs kafijas biezumu lietošanas tradīcijas. Pētnieki pārbauda kafijas biezumu izmatošanu dārzu mēslojumu vietā, un pirmās atziņas liecina, ka kafijas biezumi var samazināt kaitēkļu daudzumu, bet svaigus kafijas biezumus uz augu saknēm labāk nebērt, ziņoja raidījums “Vides fakti”.
Ne izmēram, ne kažoka krāsai nav nozīmes. Sestdien, 28.septembrī, tirgū visi suņi bija gaidīti viesi. Vairāki desmiti saimnieku no tuvākas un tālākas apkārtnes bija ņēmuši vērā ielūgumu ierasties Rīgā, Āgenskalna tirgū, piepildot tirgu ar vairākiem desmitiem četrkājaiņu. Tirgus vadība to nosaukusi par ''suņu spietu'' un saka – tādi tiks rīkoti vēl.
LTV raidījums “Ķepa uz sirds” kopā ar Valsts policijas Gulbenes iecirkņa inspektoru Āri Koricu devās apsekot vairākas viensētas, lai pārliecinātos par dzīvnieku labturības prasību ievērošanu. Kādās apciemotajās mājās labturības prasības bieži netiek novērstas, un policists brauc barot suņus par saviem līdzekļiem.
Jau vienpadsmit gadus Lauras Valaines mīlulis ir Muris – no patversmes adoptēts runčuks. Ilgus gadus abi dzīvoja harmonijā, bet pirms diviem mēnešiem Laura pārcēlās uz citu mājvietu, un Muris par to sajūsmā nebija.
Zāliena pļaušanas tradīcijas Latvijā šobrīd nav kukaiņu un augu valstij labvēlīgas. “Vides faktu” aptaujātie speciālisti norāda, ka, arī izpļaujot grāvmalas, tiek liegts izplatīties vismaz 100 dažādām augu sugām. Un teju visā valstī jau vairākus gadus pašvaldības ir noteikušas limitu zāles garumam. Tas nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus.
Lai iepazītu gan zināmās, gan retāk vāktas sēnes un informētu par sēņu dažādo izmantošanu, Slīteres Nacionālais parks šodien aicina uz sēņu dienu, kas notiks Dundagas novadā pie Šlīteres mežniecības.
Laura Reinika dziesma “Izvēdināt galvu” šovasar kļuvis par daudzu atpūtnieku himnu, un tagad, rudens sākumā, dziesmai nofilmēts arī videoklips. Cietuma restes, oranžā tērpti noziedznieki un visam tam pa vidu klipā redzams arī kāds pūkaini melns kaķēns. Izrādās, lai tādu atrastu, dzīvnieku patversmē notika pat īsta aktieru atlase.
Arī mājas mīluļiem var gadīties traumas – un saimnieks ir pirmais, kas var rīkoties. Kā sniegt pirmo palīdzību dzīvniekam, un kam jābūt mīluļa aptieciņā?
Eiropas Savienības (ES) nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvoklī Latvijā vērojami nelieli uzlabojumi, taču tie joprojām nav pietiekami, lai situāciju vērtētu optimistiski. Visvairāk apdraudēti ir dabiskie zālāji, negatīvas tendences vērojamas arī atsevišķos mežu biotopos, bet uzlabojumi sasniegti virsāju dzīvotņu grupā – secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ekspertu ziņojumā Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu un sugu stāvokli Latvijā no 2013. līdz 2018. gadam.
Jaunākie
Interesanti