Pasaules Dabas fondā skaidroja: "Galvenais vēstījums ir tāds, ka kopš 1970. gada migrējošo sugu aizsardzības līmenis ir krasi samazinājies, un tā galvenie cēloņi ir to pārmērīga izmantošana. Jāpiemin ne tikai tiešā ieguve un medības, bet arī nejauša nozveja. Otrs galvenais faktors ir biotopu zudums un to sadrumstalotība."
Patlaban izmiršana draud vairāk nekā piektajai daļai no gandrīz 1200 ANO uzraudzītajām migrējošo dzīvnieku sugām. Daudzi putni, jūras bruņurupuči, vaļi, haizivis un citi dzīvnieki pārvietojas pa visu pasauli, lai barotos un vairotos, un pa ceļam tiem vajadzīgas apstāšanās vietas. Tāpēc ANO eksperti konferencē Uzbekistānas pilsētā Samarkandā mēģina apvienot kopīgam mērķim vairāku valstu pārstāvjus.
Darbā iesaistīts arī Pasaules Dabas fonds, kura pārstāvji norāda arī uz klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi.
Piemēram, šī iemesla dēļ var izmirt sniega leopardi, kas savās gaitās šķērso 12 Centrālāzijas valstu robežas. Vienlaikus ar 399 apdraudētām sugām jāpapildina migrējošo sugu aizsardzības ziņojuma saraksts, un pasākumā īpašu statusu varētu noteikt vairākām haizivju, raju, putnu un zīdītāju sugām. Tiek diskutēts arī par lieliem ekosistēmu savienojamības projektiem.
