Sestdien, 24. aprīlī, Latvijā notiks Lielā talka. Epidemioloģisku apsvērumu dēļ iedzīvotāji aicināti talkot vienatnē vai savas mājsaimniecības ietvaros. Runājot līdzībās ar pašreiz pasauli pārņēmušo vīrusu un vakcināciju, Lielās talkas vadītāja un organizatore Vita Jaunzeme pauda, ka "pret mēslošanas vīrusu, kas reāli ir kā vīruss, talka ir kā brīvprātīga pote".
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Visā pasaulē šodien, 22. aprīlī, jau 51. reizi atzīmē Zemes dienu, kuras mērķis ir veicināt cilvēku izpratni par vides jautājumiem. Daudzviet aktīvisti organizē koku stādīšanu, kā arī informatīvas un citas aktivitātes.
Vroclavas zooloģiskajā dārzā Polijā ir izšķīlušies divi apdraudētās Meksikas pērļotās ķirzakas mazuļi. Ķirzacēni izšķīlās februārī zooloģiskā dārza terārijā. Olas tika turētas inkubatorā, kur tās ievietoja augustā.
1911. gadā celtās Rīgas zoodārza pirmās apkurināmās dzīvnieku mītnes – Pērtiķu mājas – atslēgas tiks nodotas būvniekiem, lai uzsāktu 17 gadus neapdzīvotās ēkas demontāžu un pārbūvi par plašu un daudzfunkcionālu vides izglītības centru, informēja Rīgas Zooloģiskā dārza runasvīrs Māris Lielkalns.
No invazīvām sugām iespējams gūt arī ekonomisku labumu, piemēram, veiksmīgs stāsts ir par apaļo jūras grunduli, ko zvejnieki iemanījušies ķert. Beidzamos gados to nozveja ir bijusi īpaši liela, tas tiek lietots pārtikā un konservēts, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe, atzīstot, ka ar tādu zvejas intensitāti būtu iespējams šo grunduļu populāciju regulēt.
Trešdienas, 21. aprīļa, rītā jūras ērgļu ligzdā Durbē redzams izšķīlies cālis, Dabasdati.lv forumā ziņoja Latvijas Dabas fonda tiešraides skatītāji.
Dabas draugi un zinātnieki Lietuvā atjauno purva bruņurupuču populāciju. Vispiemērotākie apstākļi šī projekta īstenošanai ir Meteļu reģionālajā parkā valsts dienvidu daļā. Projekta īstenotāji informēja, ka parka teritorijā šogad izšķīlušies apmēram 40 purva bruņurupuči.
Ik pavasari, kad ūdenstilpes sāk pamazām piepildīties ar siltumu, skaļajām putnu dziesmām pievienojas ne tik skaļie amfībiju jeb abinieku kori. No ziemas guļas atstingušos abiniekus vada viena vienīga tieksme: pēc iespējas ātrāk nokļūt nārsta vietā. Šai laikā sugas turpināšanas darba sākumu piesaka arī zilās jeb purva vardes – par parastajām vardēm mazākas, smailpurnainākas un zilākas vardes, kuru radītās skaņas līdzinās attālām suņa rejām.
Lai baltā stārķa lielā un smagā ligzda nekļūtu par apdraudējumu ne pašam putnam, ne arī cilvēkam, Latvijas Ornitoloģijas biedrība iesaka veidot mākslīgās ligzdu pamatnes, informēja biedrības pārstāve Kitija Balcare.
Nesen Eiropu pāršalkušās ziņas par netipiski aukstām naktīm, kā rezultātā Francijā, neraugoties uz ugunskuru un sveču dedzināšanu, bojā gājusi liela daļa vīnogulāju ražas, nākotnē varētu būt ierasta parādība. Vides un klimata eksperti jau sen ir brīdinājuši, ka, neraugoties uz globālo sasilšanu, pēkšņi aukstuma viļņi ir viena no klimata pārmaiņu sejām, kurām nāksies pielāgoties arvien biežāk.
Lai skaidrotu, kādas izmaiņas Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem ieviesīs jaunais likums par plastmasu saturošiem izstrādājumiem, kas stāsies spēkā 2021. gada 3. jūlijā, “Zaļā josta” organizē bezmaksas vebināru “Nākotne bez vienreizlietojamās plastmasas”, kas norisināsies tiešsaistē šīgada 27. aprīlī no pulksten 10.00 līdz 12.00, informēja SIA “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.
Laikā, kad dabā viss pamazām zied un plaukst, var rasties vēlme izrakt kādu stādu un iestādīt to savā dobē. Ja savvaļā sastopamais augs nav aizsargājams un tas arī neatrodas aizsargājamā dabas teritorijā, tad savām vajadzībām to mazos apjomos var noplūkt vai pārstādīt, Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons. Taču pilsētās nedrīkst plūkt vai rakt nevienu augu – pat ja tas nav aizsargājams.
Jau pirms 20 gadiem Rīgā uz Preses nama jumta mitinājās lielākā zīriņu kolonija visā Eiropā. Šobrīd namā notiek vērienīgi būvniecības darbi, tomēr projekta attīstītāji solot par zīriņiem neaizmirst. Kā noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “Vides fakti”, būvnieki sazinājušies ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošo pētnieci Māru Janaus, vaicājot pēc padoma, kā pareizāk rīkoties, lai putnu ligzdošanas apstākļus saglabātu.
Ornitologi aicina iedzīvotājus un pašvaldības kokos uzstādīt putniem drošus būrus. Katru gadu Latvijas Ornitoloģijas biedrība novēro putniem neatbilstošu un pat bīstamu putnu būrīšu izgatavošanu pašvaldības un to institūciju rīkotos pasākumos, kā arī šādu būrīšu izlikšanu vietvaru teritorijās.
Kitiņa no Talsu novada Tiņģeres pretendē uz Latvijas vecākā kaķa godu – šogad kaķu dāmai apritējis 21 gads. Kitiņas saimniece Liesma Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" atklāja, ka cienījamais vecums darījis mīļdzīvnieka ikdienu nesteidzīgāku.
Šobrīd unikālo dabas pieminekli, kas pērn tika pārsaukts latgaliski “Rundānu Valna dūbe”, ir īstais laiks doties apskatīt, jo tas labi redzams, kamēr kokiem vēl nav saplaukušas lapas. Aizvadītajā gadā Dabas aizsardzības pārvalde un Ludzas novada pašvaldība iekopa dabas taku 1,5 kilometru garumā, kas ļauj apiet apkārt savdabīgajai Latvijas reljefa formai.
Kubas galvaspilsētas Havanas Zooloģiskajā dārzā Bengālijas tīģerienei Fionai un tēvam Gārfīldam piedzimuši četri mazuļi. Viens no tiem ir tā dēvētais baltais tīģeris. Visā pasaulē ir tikai 200 baltie Bengālijas tīģeri.
Uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” Rendas čiekurkalte šonedēļ beigusi sezonu. Tā bija atvēlēta priežu sēklu ieguvei. Pašlaik Latvijā jaunās priedītes izaug tikai no selekcionēta materiāla, kas nodrošina gan koka kvalitāti, gan noturību pret slimībām. No sēklām, kas uzreiz nenonāk kokaudzētavās, tiek veidots uzkrājums, kas nodrošina, ka materiāla pietiks ik gadu.
Rīgas Zoodārza filiālē “Cīruļi” Plēsīgo putnu kompleksā jau pilnā sparā rit aktīva perēšanas sezona, informēja zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns. Darbinieku un putnu iekārtotajās ligzdās olas silda melnie grifi, klinšu ērgļi, jūras ērgļi un ūpji.
Par Čipu nodēvētais jūras ērglis, kurš pēc tēviņa Raimja pazušanas iemitinājies ligzdā Durbē un pat sācis perēt mātītes Mildas pirms tam izdētās olas, “spēlē ģimenēs”, LSM.lv skaidroja Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze.
Jaunākie
Interesanti