Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Lai palīdzētu krupjiem droši šķērsot autoceļus pavasara migrācijas laikā un nonākt savās nārsta vietās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau otro gadu aicināja brīvprātīgos iesaistīties kampaņā "Misija – KRUPIS. Izglāb princi!". Šogad aicinājumam atsaucās 108 brīvprātīgie, kas misijas laikā apzinātajos 50 autoceļu posmos kopumā pavadījuši sešas diennaktis un izglābuši 1500 krupjus un daudzus citus abiniekus, pārnesot tos drošībā no ceļa brauktuves uz ceļa malu.
Kolibri putniņi ir īpaši ar saviem relatīvi necilajiem izmēriem un prasmi, ļoti ātri vicinot spārnus, it kā karāties gaisā. Turklāt viņi no visiem pasaules putniem ir vienīgie, kuri spēj lidot atpakaļgaitā. Minētie dotumi būtiski atvieglo kolibri piekļuvi barībai – ziedu nektāram. Kolibri dzīvo tikai Amerikā, bet Latvijā dzīvo viņiem līdzīgi kukaiņi – samērā bieži sastopamie insekti no pūkmušu dzimtas.
Noslēdzoties aktīvajai roņu mazuļu sezonai jeb laikam, kad liedagā vērojami roņu mazuļi, joprojām ir neliela sabiedrības daļa, kurā vērojama neizpratne par to, ka vesels ronis ir jāatstāj mierā un palīdzība tam nav vajadzīga, secinājusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Šosezon palīdzība bijusi nepieciešama trīs roņu mazuļiem.
Jūras krauklis, kuru dēvē arī par kormorānu vai baklānu, pagājušā gadsimta 80. gados Eiropā bija gandrīz iznīcināta suga. Šī putna populācijas samazinājās viņu apetītes dēļ, jo dienā kormorāns apēd vairāk nekā 500 gramus zivju. Pēdējās desmitgadēs to skaits ir būtiski pieaudzis, taču tas radījis arī vairākas problēmas, ar kurām nākas saskarties, esot viņu tuvumā. Putni ne tikai daudz ēd, bet arī viņu izkārnījumi satur ļoti daudz slāpekļa un fosfora, kas iznīcina kokus un zemsedzi. Uzskatāms piemērs tam ir Baltezerā.
Aculiecinieks Edgars Prancāns sociālajā mikroblogošanas vietnē "Twitter" dalījies ar video, kurā redzams ronis, kas iepeldējis Talsu novada Mērsraga kanālā.
Ik gadu strauji pieaug Latvijas tirgū laistais papīra un kartona iepakojuma apjoms, ko izmanto gan pārtikas, gan nepārtikas preču iesaiņošanai. Izlietotais iepakojums kopā ar izlasītiem žurnāliem, pierakstītām kladēm un apdrukātu biroja papīru kļūst par makulatūru – vērtīgu otrreizējo izejmateriālu, kuru nepieciešams pārstrādāt.
Pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir tik interesanta un krāsaina tieši tādēļ, ka tā ir tik dažāda. Katru dienu ieraugām jaunas un jaunas iepriekš nepamanītas tās izpausmes. Taču tad, kad gribam paskatīties uz pasauli no racionāla skatpunkta, rodas vēlme saprast, kā tā ir uzbūvēta, ne tikai vērot. Gluži kā arhitekts, skatoties uz skaistu māju un mēģinot saprast, kā tā ir būvēta un no kādiem ķieģeļiem, arī mēs kādā filozofiskā pārdomu brīdī jautājam sev, no kā, no kādiem "ķieģeļiem" veidota pasaule, kurā dzīvojam? Cik daudz dažādu veidu "ķieģeļu" ir bijis Lielā Sprādziena vai, kāds cits varētu teikt, Radītāja arsenālā?
Mūsu valstī sastopamas divas kājainu ķirzaku sugas – pļavas ķirzaka un sila ķirzaka. Abu sugu kājainās ķirzakas tika pasludinātas par 2023. gada Latvijas dzīvniekiem.
Kamēr mēs vēl tikai ceram uz siltām un saulainām dienām, Berlīnes zoodārza kapibaru ģimene gatava parādīt, kā vislabāk tam sagatavoties.
Krupis ir apkārtējā vidē ļoti nozīmīgs dzīvnieks – tas samazina kaitēkļu daudzumu dārzos, labprāt ēd arī gliemjus, savukārt pats ir nozīmīga ēdienkartes sastāvdaļa plēsīgajiem dzīvniekiem, piemēram, āpšiem, pūcēm, mazajam ērglim un citiem. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, tāpēc krupji dabā ir vajadzīgi – samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai, var izzust augstākas klases sugas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti". Kāda brīvprātīgā krupju glābēja no Saldus puses atklāja, ka dažu stundu laikā no braucamās daļas nocēlusi pat vairāk nekā 150 krupju.
Lai palīdzētu atpazīt, noteikt un savlaicīgi pamanīt dabā pazīmes, kas liecina par īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča (Ursus Arctos) īpatņu klātbūtni, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciālistiem izstrādājusi vadlīnijas, kas ikdienā noderēs ikvienam dabā gājējam. Materiālā skaidrots, kā identificēt migas vietu un teritoriju, kurā uzturas brūnais lācis, un kā pareizi rīkoties sastapšanās gadījumā.
Latvijas Sarkanās grāmatas atjaunošanas projektā no 1500 izvērtētajām sugām par apdraudētām atzītas aptuveni 500 sugas. Daudzām sugām būtiskākie apdraudējuma faktori ir biotopu kvalitātes un platību samazināšanās, kā arī to fragmentācija. Savukārt kā reģionāli izmirušas novērtētas 60 sugas, kuras iepriekš Latvijā ir fiksētas, bet pēdējās desmitgadēs tām vairs nav drošu pierādījumu.
"Vides SOS" mobilajā lietotnē saņemtie ziņojumi un Lielās talkas rezultāti apliecina, – nolietoto riepu izmešana dabā arvien ir aktuāla problēma. Šogad cilvēki talkā piedalījās aktīvāk nekā pagājušajā gadā, un neskatoties uz to, ka iedzīvotājiem ir iespējas riepas nodot bez maksas, mežā bieži uzietas riepas.
Eko mājas ir draudzīgas ne vien dabai, bet arī mūsu veselībai. Ģeologs Ivars Celiņš savu māju izvēlējās būvēt no dabiskiem materiāliem, jo gribēja nodrošināt veselīgu vidi savai meitai. Ne visas viņa ieceres īstenojās, jo izmaksas un dažādi praktiski apsvērumi lika eksperimentēt, meklēt un apvienot pieejamos resursus, taču pat mazākā kustība videi draudzīgā virzienā rada gandarījumu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis" stāstīja Ivars Celiņš.
Tērps pelēks kā pelnrušķītei, toties balss kā operas zvaigznei! Daudzbalsu korī tā ir nepārspējama soliste un nakts dziedātāja. Pēc ziemas atpakaļ atsteigušās pirmās lakstīgalas. Šo mazo dziedātājputniņu Latvijas Ornitoloģijas biedrība ir iecēlusi šī gada putna godā.
Divas nedēļas agrāk nekā citus gadus šajā pavasarī darbu sākušas Rīgas pašvaldības strūklakas, informēja Rīgas domē, kuras pārraudzībā ir desmit stacionārās un trīs peldošās strūklakas.
Viena no Baltijas jūras redzamākajām un masu saziņas līdzekļos apspriestākajām vides problēmām ir zilaļģu masveida vairošanās vai ziedēšana – vasaras vidū daudzviet Baltijas jūrā ūdens ir duļķains, iegūst stipri zaļganu nokrāsu un pat nepatīkami smako. Taču šīm aļģēm ir arī nozīmīga loma jūru ekosistēmu stabilitātes nodrošināšanā – zilaļģes zināmā mērā ir padarījušas šo planētu par apdzīvojamu vidi mums visiem. Jaunākie pētījumi liek domāt, ka nozīmīga vieta šo aļģu attīstībai ir arī Baltijas jūras ūdeņos.
Maijā upes nēģu (Lampetra fluviatilis) nārsta laikā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valsts vides inspektori pastiprināti uzraudzīs aizsargājamo zivju nārstam piemērotās upes, lai rūpētos par drošu nārstu. Turklāt nēģu skaitu samazina ne vien to nozveja nārsta laikā, bet arī bradāšana pa straujtecēm, informēja DAP.
Mums apkārt dzīvojošie kukaiņi, tāpat kā mēs paši, ir pelnījuši sev mājvietu. Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī aicina ikvienu iedzīvotāju izgatavot kukaiņu viesnīcas apputeksnētājām vientuļajām bitēm un racējlapsenēm. Sestdien, 29. aprīlī, botāniskajā dārzā notiks īpaša kukaiņu viesnīcas izgatavošanas apmācība.
Stārķu pāris, kuram Kuldīgā steigšus bija "jālūdz" ligzdu vīt citur, nevis uz rekonstruējamā kultūras centra pagalmā esošā pāļu urbēja, tomēr nepārvācās uz papelē ierādīto "pašvaldības ligzdu", bet spītīgi nolēma palikt turpat uz pārbūvējamā kultūras nama skursteņa. Vienlaikus svēteļi izpelnījušies slavenību statusu – tos nāk apskatīt un fotografēt.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
