Sadaļas Sadaļas
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Lielās talkas vadītāja: Talka ir kā pote pret «mēslošanas vīrusu»
Sestdien, 24. aprīlī, Latvijā notiks Lielā talka. Epidemioloģisku apsvērumu dēļ iedzīvotāji aicināti talkot vienatnē vai savas mājsaimniecības ietvaros. Runājot līdzībās ar pašreiz pasauli pārņēmušo vīrusu un vakcināciju, Lielās talkas vadītāja un organizatore Vita Jaunzeme pauda, ka "pret mēslošanas vīrusu, kas reāli ir kā vīruss, talka ir kā brīvprātīga pote".
Tropu reģionos Zemes dienu atzīmē ar koku stādīšanu
Visā pasaulē šodien, 22. aprīlī, jau 51. reizi atzīmē Zemes dienu, kuras mērķis ir veicināt cilvēku izpratni par vides jautājumiem. Daudzviet aktīvisti organizē koku stādīšanu, kā arī informatīvas un citas aktivitātes.
Polijas zoodārzā izšķiļas divi retu ķirzaku mazuļi
Vroclavas zooloģiskajā dārzā Polijā ir izšķīlušies divi apdraudētās Meksikas pērļotās ķirzakas mazuļi. Ķirzacēni izšķīlās februārī zooloģiskā dārza terārijā. Olas tika turētas inkubatorā, kur tās ievietoja augustā.
Rīgas zoodārzā uzsāks 110 gadus vecās Pērtiķu mājas demontāžu
1911. gadā celtās Rīgas zoodārza pirmās apkurināmās dzīvnieku mītnes – Pērtiķu mājas – atslēgas tiks nodotas būvniekiem, lai uzsāktu 17 gadus neapdzīvotās ēkas demontāžu un pārbūvi par plašu un daudzfunkcionālu vides izglītības centru, informēja Rīgas Zooloģiskā dārza runasvīrs Māris Lielkalns.
Vai no invazīvām sugām var gūt ekonomisku labumu?
No invazīvām sugām iespējams gūt arī ekonomisku labumu, piemēram, veiksmīgs stāsts ir par apaļo jūras grunduli, ko zvejnieki iemanījušies ķert. Beidzamos gados to nozveja ir bijusi īpaši liela, tas tiek lietots pārtikā un konservēts, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe, atzīstot, ka ar tādu zvejas intensitāti būtu iespējams šo grunduļu populāciju regulēt.
Lietuvā atjauno purva bruņurupuču populāciju
Dabas draugi un zinātnieki Lietuvā atjauno purva bruņurupuču populāciju. Vispiemērotākie apstākļi šī projekta īstenošanai ir Meteļu reģionālajā parkā valsts dienvidu daļā. Projekta īstenotāji informēja, ka parka teritorijā šogad izšķīlušies apmēram 40 purva bruņurupuči.
Aprīlī seklos ūdeņos var novērot zilo varžu romantiskās kaislības
Ik pavasari, kad ūdenstilpes sāk pamazām piepildīties ar siltumu, skaļajām putnu dziesmām pievienojas ne tik skaļie amfībiju jeb abinieku kori. No ziemas guļas atstingušos abiniekus vada viena vienīga tieksme: pēc iespējas ātrāk nokļūt nārsta vietā. Šai laikā sugas turpināšanas darba sākumu piesaka arī zilās jeb purva vardes – par parastajām vardēm mazākas, smailpurnainākas un zilākas vardes, kuru radītās skaņas līdzinās attālām suņa rejām.
Klimata pārmaiņu garša būs sajūtama vīna glāzē – Francijā bojā iet vīnogulāji
Nesen Eiropu pāršalkušās ziņas par netipiski aukstām naktīm, kā rezultātā Francijā, neraugoties uz ugunskuru un sveču dedzināšanu, bojā gājusi liela daļa vīnogulāju ražas, nākotnē varētu būt ierasta parādība. Vides un klimata eksperti jau sen ir brīdinājuši, ka, neraugoties uz globālo sasilšanu, pēkšņi aukstuma viļņi ir viena no klimata pārmaiņu sejām, kurām nāksies pielāgoties arvien biežāk.
Tiešsaistes seminārā skaidros, kāda būs ikdiena ar mazāk plastmasas
Lai skaidrotu, kādas izmaiņas Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem ieviesīs jaunais likums par plastmasu saturošiem izstrādājumiem, kas stāsies spēkā 2021. gada 3. jūlijā, “Zaļā josta” organizē bezmaksas vebināru “Nākotne bez vienreizlietojamās plastmasas”, kas norisināsies tiešsaistē šīgada 27. aprīlī no pulksten 10.00 līdz 12.00, informēja SIA “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.
Vai dabā sastopamos augus drīkst pārstādīt savā dobē?
Laikā, kad dabā viss pamazām zied un plaukst, var rasties vēlme izrakt kādu stādu un iestādīt to savā dobē. Ja savvaļā sastopamais augs nav aizsargājams un tas arī neatrodas aizsargājamā dabas teritorijā, tad savām vajadzībām to mazos apjomos var noplūkt vai pārstādīt, Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons. Taču pilsētās nedrīkst plūkt vai rakt nevienu augu – pat ja tas nav aizsargājams.
Pēc Preses nama pārbūves daļu jumta atvēlēs zīriņiem
Jau pirms 20 gadiem Rīgā uz Preses nama jumta mitinājās lielākā zīriņu kolonija visā Eiropā. Šobrīd namā notiek vērienīgi būvniecības darbi, tomēr projekta attīstītāji solot par zīriņiem neaizmirst. Kā noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “Vides fakti”, būvnieki sazinājušies ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošo pētnieci Māru Janaus, vaicājot pēc padoma, kā pareizāk rīkoties, lai putnu ligzdošanas apstākļus saglabātu.
21 gadu vecā kaķene Kita pretendē uz Latvijā vecākā kaķa godu
Kitiņa no Talsu novada Tiņģeres pretendē uz Latvijas vecākā kaķa godu – šogad kaķu dāmai apritējis 21 gads. Kitiņas saimniece Liesma Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" atklāja, ka cienījamais vecums darījis mīļdzīvnieka ikdienu nesteidzīgāku.
Agrā pavasarī labi apskatāms unikālais dabas piemineklis – Rundānu Valna dūbe
Šobrīd unikālo dabas pieminekli, kas pērn tika pārsaukts latgaliski “Rundānu Valna dūbe”, ir īstais laiks doties apskatīt, jo tas labi redzams, kamēr kokiem vēl nav saplaukušas lapas. Aizvadītajā gadā Dabas aizsardzības pārvalde un Ludzas novada pašvaldība iekopa dabas taku 1,5 kilometru garumā, kas ļauj apiet apkārt savdabīgajai Latvijas reljefa formai. 
Rendas čiekurkaltē papildina priežu sēklu krājumus
Uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” Rendas čiekurkalte šonedēļ beigusi sezonu. Tā bija atvēlēta priežu sēklu ieguvei. Pašlaik Latvijā jaunās priedītes izaug tikai no selekcionēta materiāla, kas nodrošina gan koka kvalitāti, gan noturību pret slimībām. No sēklām, kas uzreiz nenonāk kokaudzētavās, tiek veidots uzkrājums, kas nodrošina, ka materiāla pietiks ik gadu.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt