Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Šobrīd zināms, ka putniem ir visas maņas, kas piemīt cilvēkam, taču tiem ir papildu spēja sajust magnētisko lauku. Lai gan ilgi uzskatīts, ka putniem nav ožas, tā tomēr ir un turklāt ir ļoti svarīga, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus.
Zviedrijas ziemeļu pilsētā Šellefteo maijā darbu sāks jauna pilotu skola, kurā lielāku uzmanību veltīs tā dēvētajai "zaļajai" aviācijai. Pāreja jāīsteno pakāpeniski, taču plānots, ka jau 2030. gadā valstī visi iekšzemes reisi būs jāveic ar lidaparātiem, kas izmanto videi draudzīgu degvielu.
Nacionālajā parkā „Fruska Gora” Serbijā savvaļā izlaisti pieci sumbri. Lielo zālēdāju populācijas atjaunošana šajā Balkānu valstī notiek sadarbībā ar Eiropas sumbru aizsardzības centru un Poliju.
Mājdzīvnieka mājas aptieciņā obligāti jābūt ūdeņraža pārskābei, lai nepieciešamības gadījumā izraisītu vemšanu. Tāpat jāglabā arī marles pārsējs un dzīvniekiem ar hronisku dermatītu vai ausu iekaisumiem – arī antibiotikas, Latvijas Radio raidījumā “Ķepa uz sirds” stāstīja veterinārārsts Kristaps Reķis.
Kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā reģistrēti 118 kaķi un 271 suns no Ukrainas, par statistiku līdz aprīlim informēja Lauksaimniecības datu centrā. No budžeta līdzekļiem ķepaiņu reģistrēšanai, čipošanai un vakcinēšanai no valsts budžeta pieejami 149 tūkstoši eiro. Tāpat ir arī dažādas labdarības organizācijas, kuras palīdz dzīvniekiem. Viena no tām saņem arī ātro kredītu naudu.
Brūnais lācis, kas tika iemidzināts, lai novērstu sabiedrības apdraudējumu, sirga ar kuņģa čūlu un tam bija iekaisis zarnu trakts, secināts veterinārārstu veiktajā sekcijā. Kā skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldē, šādas slimības pakļauj dzīvnieku ilgstošām mocībām un lēnai nāvei.
Suņiem, kaķiem un mājas seskiem, kas no Ukrainas atceļojuši kopā ar saviem saimniekiem, un dzīvniekiem, kas atvesti no patversmēm, Latvijā ir noteikta vienkāršota procedūra trakumsērgas iespējamās izplatības mazināšanai.
Kurzemē jau manīti stārķi, kuri atgriezušies Latvijā, bet Ziemeļvidzemē redzēts vien retais, un arī Latvijas lielākajā balto stārķu kolonijā, kas atrodas šosejas Valmiera–Mazsalaca malā, ligzdas vēl ir tukšas. Taču atgriežoties te stārķus gaidīs savā ziņā pārsteigums – sešas jaunas mākslīgās ligzdu vietas. Tās izvietotas, lai saglabātu šo unikālo balto stārķu koloniju, jo lapegles, kur stārķi veidoja ligzdas, noveco, sakrīt.
Gulbenes novadā ceļa malā regulāri manītais brūnais lācis piektdien, 1. aprīlī, ir eitanazēts, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). Tā lāča iemidzināšanu skaidro ar nepieciešamību novērst sabiedrības apdraudējumu.
Latvijas iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību tam, kādas un kādā veidā nozvejotas zivis patērē uzturā. Noteikti nevajadzētu ēst Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti. Zušu skaits pēdējās desmitgadēs samazinājies par 95–99%. Bet, ja mencas pazudīs no ekosistēmas, Baltijas jūrā palielināsies aļģu daudzums.
Malārija ir viena no pasaulē izplatītākajām infekcijas slimībām, kas ik gadu prasa simtiem tūkstošu cilvēku dzīvību. Kamēr vakcīnas pret šo odu izraisīto saslimšanu nav, zinātnieki cer mazināt saslimstību, izmantojot satelīta datus.
Lācis, kuru Ziemeļvidzemē iedzīvotāji šosejas malā sākuši piebarot ar dārzeņiem, visticamāk, tiks likvidēts, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. Eksperti uzsver, šajā gadījumā cilvēki lācim ir izdarījuši “lāča pakalpojumu”.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina brīvprātīgos līdz 15. aprīlim pieteikties krupju glābšanas patruļām 23 autoceļu posmos visā Latvijā kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”. Tās mērķis ir aktīvās migrācijas laikā samazinātu uz autoceļiem bojāgājušo krupju skaitu.
Zivis nav mēmas, tās spēj izdot skaņas un savā starpā sazināties. Tāpat zivis spēj atpazīt viena otru pēc krāsām, spīdēt un pārvērst gaismas starus īpašos krāsu signālos, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.
Izrādās, ka savvaļas lācis, kuru cilvēki Ziemeļvidzemē sākuši piebarot, caur mašīnas logu pametot burkānus un citus dārzeņus, ir viens no pagājušā gada palaidnīgajiem Valkas lācēniem. To secinājuši Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" eksperti. DAP kopā ar Valsts policiju strādā pie kādiem risinājumiem. Par otru Valkas lācēnu pagaidām ziņas nav saņemtas.
Kolkasrags pēc spēcīgā vēja ir būtiski mainījies – jau šobrīd daļu no krasta jūra ir “paņēmusi” sev. Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja notikušo skaidroja ar ledus trūkumu piekrastē. Taču izmaiņas nav ietekmējušas to, ka Kolkasrags joprojām pavasarī ir viena no labākajām vietām migrējošu putnu vērošanai Eiropai.
Ziemeļvidzemē cilvēki sākuši piebarot kādu savvaļas lāci, caur mašīnas logu tam pametot burkānus un citus dārzeņus. Šāda rīcība rada potenciālu apdraudējumu sabiedrības drošībai, informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), paužot satraukumu par lāču piebarošanu.
Vētras saceltās smilšu un putekļi vērpetes ietekmē arī mūsu pašsajūtu. Turklāt jau tradicionāli pavasaris ir arī gadalaiks, kurš sagādā vislielākās veselības problēmas cilvēkiem ar elpceļu slimībām.
Konkursa "Eiropas Gada koks 2022" balsojumā uzvarējis Belovežas gāršas sargs, ozols Duņins. Konkursa rezultāti tika paziņoti Briselē, Čehijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā telpās 22. martā. Šis pasākums ietvēra arī 2020. un 2021. gada konkursu uzvarētāju godināšanu, jo epidemioloģisko ierobežojumu dēļ divus gadus noslēguma pasākums notika attālināti, LSM.lv pavēstīja Spēkozola kustības pārstāvis Ivars Šmits.
Arvien vairāk tiek domāts par to, kā pāriet uz ilgtspējīgu preču dizainu, lai tās būtu viegli salabojamas, ar pieejamām detaļām un izturīgas, jo elektropreces ir viena no atkritumu grupām, kas pieaug visstraujāk un pārstrādāta tiek maz, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja bezatkritumu kustības „Zero Waste Latvija” biedre Maija Krastiņa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
