Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Karte uz knābja un kompass acī. Kādas maņas piemīt putniem?
Šobrīd zināms, ka putniem ir visas maņas, kas piemīt cilvēkam, taču tiem ir papildu spēja  sajust magnētisko lauku. Lai gan ilgi uzskatīts, ka putniem nav ožas, tā tomēr ir un turklāt ir ļoti svarīga, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus.
Zviedrijā sāks apmācīt «zaļo lidmašīnu» pilotus
Zviedrijas ziemeļu pilsētā Šellefteo maijā darbu sāks jauna pilotu skola, kurā lielāku uzmanību veltīs tā dēvētajai "zaļajai" aviācijai. Pāreja jāīsteno pakāpeniski, taču plānots, ka jau 2030. gadā valstī visi iekšzemes reisi būs jāveic ar lidaparātiem, kas izmanto videi draudzīgu degvielu.
Serbijā atgriežas sumbri
Nacionālajā parkā „Fruska Gora” Serbijā savvaļā izlaisti pieci sumbri. Lielo zālēdāju populācijas atjaunošana šajā Balkānu valstī notiek sadarbībā ar Eiropas sumbru aizsardzības centru un Poliju.
Kam jābūt kaķa vai suņa mājas aptieciņā
Mājdzīvnieka mājas aptieciņā obligāti jābūt ūdeņraža pārskābei, lai nepieciešamības gadījumā izraisītu vemšanu. Tāpat jāglabā arī marles pārsējs un dzīvniekiem ar hronisku dermatītu vai ausu iekaisumiem – arī antibiotikas, Latvijas Radio raidījumā “Ķepa uz sirds” stāstīja veterinārārsts Kristaps Reķis. 
Latvijā reģistrēti ap 300 mājdzīvnieki no Ukrainas. Kādu palīdzību tie saņem, un no kurienes nāk nauda?
Kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā reģistrēti 118 kaķi un 271 suns no Ukrainas, par statistiku līdz aprīlim informēja Lauksaimniecības datu centrā. No budžeta līdzekļiem ķepaiņu reģistrēšanai, čipošanai un vakcinēšanai no valsts budžeta pieejami 149 tūkstoši eiro. Tāpat ir arī dažādas labdarības organizācijas, kuras palīdz dzīvniekiem. Viena no tām saņem arī ātro kredītu naudu.
Ziemeļvidzemē top Latvijā pirmais mākslīgi veidotu ligzdu parks baltajiem stārķiem
Kurzemē jau manīti stārķi, kuri atgriezušies Latvijā, bet Ziemeļvidzemē redzēts vien retais, un arī Latvijas lielākajā balto stārķu kolonijā, kas atrodas šosejas Valmiera–Mazsalaca malā, ligzdas vēl ir tukšas. Taču atgriežoties te stārķus gaidīs savā ziņā pārsteigums – sešas jaunas  mākslīgās ligzdu vietas. Tās izvietotas, lai saglabātu šo unikālo balto stārķu koloniju, jo lapegles, kur stārķi veidoja ligzdas, noveco, sakrīt.
Kuras zivis ēst? Aicina izmantot «Zivju gidu»
Latvijas iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību tam, kādas un kādā veidā nozvejotas zivis patērē uzturā. Noteikti nevajadzētu ēst Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti. Zušu skaits pēdējās desmitgadēs samazinājies par 95–99%. Bet, ja mencas pazudīs no ekosistēmas, Baltijas jūrā palielināsies aļģu daudzums.
Satelīti brīdinās par malārijas odu ienākšanu Eiropā
Malārija ir viena no pasaulē izplatītākajām infekcijas slimībām, kas ik gadu prasa simtiem tūkstošu cilvēku dzīvību. Kamēr vakcīnas pret šo odu izraisīto saslimšanu nav, zinātnieki cer mazināt saslimstību, izmantojot satelīta datus.
Pētnieks: Zivis savstarpēji sazinās ar skaņām un krāsām
Zivis nav mēmas, tās spēj izdot skaņas un savā starpā sazināties. Tāpat zivis spēj atpazīt viena otru pēc krāsām, spīdēt un pārvērst gaismas starus īpašos krāsu signālos, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis. 
Ziemeļvidzemē cilvēku piebarotais lācis – viens no Valkas pusē sirojušajiem ķepaiņiem
Izrādās, ka savvaļas lācis, kuru cilvēki Ziemeļvidzemē sākuši piebarot, caur mašīnas logu pametot burkānus un citus dārzeņus, ir viens no pagājušā gada palaidnīgajiem Valkas lācēniem. To secinājuši Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" eksperti. DAP kopā ar Valsts policiju strādā pie kādiem risinājumiem. Par otru Valkas lācēnu pagaidām ziņas nav saņemtas. 
Pieaug gaisa piesārņojums
Vētras saceltās smilšu un putekļi vērpetes ietekmē arī mūsu pašsajūtu. Turklāt jau tradicionāli pavasaris ir arī gadalaiks, kurš sagādā vislielākās veselības problēmas cilvēkiem ar elpceļu slimībām. 
Par Eiropas gada koku atzīts Belovežas gāršas sargs; Aģes dižozols ierindojies devītajā vietā
Konkursa "Eiropas Gada koks 2022" balsojumā uzvarējis Belovežas gāršas sargs, ozols Duņins. Konkursa rezultāti tika paziņoti Briselē, Čehijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā telpās 22. martā. Šis pasākums ietvēra arī 2020. un 2021. gada konkursu uzvarētāju godināšanu, jo epidemioloģisko ierobežojumu dēļ divus gadus noslēguma pasākums notika attālināti, LSM.lv pavēstīja Spēkozola kustības pārstāvis Ivars Šmits.
Bezatkritumu kustība: Elektropreces jāražo izturīgas un viegli salabojamas
Arvien vairāk tiek domāts par to, kā pāriet uz ilgtspējīgu preču dizainu, lai tās būtu viegli salabojamas, ar pieejamām detaļām un izturīgas, jo elektropreces ir viena no atkritumu grupām, kas pieaug visstraujāk un pārstrādāta tiek maz, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja bezatkritumu kustības „Zero Waste Latvija” biedre Maija Krastiņa. 
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt