Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Mums apkārt dzīvojošie kukaiņi, tāpat kā mēs paši, ir pelnījuši sev mājvietu. Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī aicina ikvienu iedzīvotāju izgatavot kukaiņu viesnīcas apputeksnētājām vientuļajām bitēm un racējlapsenēm. Sestdien, 29. aprīlī, botāniskajā dārzā notiks īpaša kukaiņu viesnīcas izgatavošanas apmācība.
Stārķu pāris, kuram Kuldīgā steigšus bija "jālūdz" ligzdu vīt citur, nevis uz rekonstruējamā kultūras centra pagalmā esošā pāļu urbēja, tomēr nepārvācās uz papelē ierādīto "pašvaldības ligzdu", bet spītīgi nolēma palikt turpat uz pārbūvējamā kultūras nama skursteņa. Vienlaikus svēteļi izpelnījušies slavenību statusu – tos nāk apskatīt un fotografēt.
Tuvojoties izlaidumu laikam, kad debesīs lido neskaitāmi ar hēliju pildīti baloni un vienreiz lietojamo trauku kalni pilda atkritumu maisus, Latvijas Dabas fonds sāk jaunu iniciatīvu – ar kampaņu "Ballīšu zvērs. Pret paša gribu" ikviens tiek aicināts soli pa solim mainīt svinēšanas paradumus. Un to palīdzēs izdarīt gan videoklipi, gan elektroniski pieejama rokasgrāmata.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) par 120 000 eiro veiks brūno lāču monitoringu. Turpmākos divus gadus monitorings tiks veikts ar divām paralēlām metodēm - "Lāča darbības pēdu uzskaiti" un "Molekulāri ģenētisko monitoringu". Monitoringa galvenais mērķis būs izpētīt unikālo procesu, reiz pilnībā no teritorijas izzudušajiem lāčiem atgriežoties Latvijā, pastāstīja Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, kurš atklāja, ka lāči ir trešā suga, kas Latvijā atgriezusies pēc pilnīgas iznīcināšanas.
Šogad Lielajā talkā aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad tika kopā reģistrētas 1214 vietas, pieauga – šogad kopumā piereģistrētas 1331 talkas, no kurām 1148 bija publiskās atkritumu savākšanas un labiekārtošanas talkas un 183 reģistrētās solo talkas, informēja Lielās talkas pārstāvji.
Ziemeļvalstīs jau ilgstoši eksistē laboto un pārstrādāto mantu lielveikalu ķēdes. Māksliniece Jana Purmale sapņo, ka reiz šādi veikali būs arī Latvijā. Tikmēr viņa labo tekstila izstrādājumus un mīļuprāt apmāca arī citus – viņas izdoma un radošā dzirkstele iedvesmo ne tikai tos, kuri iepērkas labdarības veikalos. Galu galā, lai sāktu, nepieciešamas vien pāris adatas, šķēres, diegs un vismaz viena poga, Purmale norādīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis".
Bērnudārzā Babītē sākts jauns projekts, kura laikā bērni, pedagogi un vecāki atraktīvā veidā varēja piedalīties komposta veidošanas meistarklasē. Projekts radīts ar mērķi bērniem jau no mazotnes iemācīt šķirot atkritumus un izprast, kāpēc tas nepieciešams.
Aprīļa otrajā pusē katru pavasari siltākās dienās šur tur Latvijā var novērot pamatīgus čūsku kamolus, kas liek uzdot jautājumu - kas gan izraisa šo radījumu īpašo koncentrēšanos? Vienkārši sakot, tā ir zalkšu pārošanās veida izpausme. Abu pārējo sugu Latvijas čūskas tādus mudžekļus neveido.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Aiovas štatā sāk izmantot ar šķeldu piepildītas tilpnes, lai cīnītos pret nitrātu piesārņojumu. Lauksaimniecībā izmantotais mēslojums veicina ūdenstilpju aizaugšanu un samazina citviet saimniecībā izmantotā ūdens kvalitāti.
Pirmās saulainās pavasara dienas steiguši izbaudīt arī Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza iemītnieki. Saules stari priecē gan žirafi, gan lauvas, gan mišmi takinu mazuli Apolonu, savukārt bites sākušas apmesties zoodārzā izveidotā viesnīcā. Pamazām tiek sagaidīti arī jauni mazuļi.
Sešus gadus pēc sabiedrības pievērstās uzmanības Rīgā beidzot plānots likvidēt lielākos veco riepu krājumus Starta ielā Čiekurkalnā. Vēl vairākās vietās nobrauktās riepas ir iznīcinātas, palīdzot sērkociņiem, nevis stingriem vides sargiem. Valsts institūcijas lēš, ka tikai zināmas vien Latvijā ir ap 500 tūkstošiem pamestu riepu, bet nelegālie krāvumi nemaz nav apzināti. Tikmēr, pērkot jaunas riepas, daļēji maksājam arī par veco utilizēšanu, taču bez maksas tās pieņem reti, turklāt afišē to kā īpašu dāvanu autobraucējiem.
Latvijas Dabas fonda tiešraides kamerā šopavasar atkal var vērot melnā stārķa ligzdu. Pirmais putns no ziemošanas vietas atlidoja pagājušajā nedēļā, bet pagaidām, šķiet, vēl nav ticis pie pāra.
Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) īpaša projekta laikā notiek plašas koku stādīšanas akcijas. Pastiprināta vērība pievērsta pilsētām, kur augi galvenokārt mazina sasilšanas radītās neērtības.
Ir pavasaris, un Ventas rumbā atkal var vērot aizraujošo dabas parādību, kad zivis ceļā uz labākām nārsta vietām lecot cenšas pārvarēt rumbu. Jau 18. gadsimta Eiropā Kuldīgu pazina kā neparastu vietu, kur zivis ķer gaisā, bet mūsdienās šāds zivju ķeršanas veids ir vairs tikai atmiņas.
Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) arī šogad no 1. maija līdz 31. jūlijam apmeklētājiem slēgs Gaujas upes grīvu. Tāpat slēgs arī Irbes un Ķikana grīvu. Šajā periodā cilvēki aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties citas atpūtas zonas un maršrutus.
Daudziem Latvijas ļaudīm arī maijā noris murķeļu ievākšanas periods, kas sākas aprīlī. Šai laikā ik gadu azartiski sēņo, parasti nešķirojot, un kopējā "murķeļu maisā" lasa dažādas sēnes. Tiesa, šīm sēnēm ir arī kaut kas nenoliedzami kopīgs – to augļķermeņiem piemīt zināma ārēja līdzība, taču visas pavasara sēnes nav murķeļi un tās jaukt var būt bīstami.
Svētdienas vakarā, kā arī naktī uz pirmdienu daudzviet Latvijā bija novērojama ziemeļblāzma. Šoreiz ziemeļblāzmu izraisošā magnētiskā vētra bijusi ļoti spēcīga, tāpēc ar neapbruņotu aci šī krāšņā dabas parādība bija saskatāma ne tikai ziemeļu pamalē, bet arī virzienā uz rietumiem un dienvidiem, pastāstīja Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis.
Suns ir gaļēdājs un bez dzīvnieku valsts proteīna iztikt nevar. Veikalos sausās suņu barības iepakojumi var izraisīt īstāko apjukumu, bet speciālisti iesaka ne tik daudz skatīties uz ražotāju, cik uz sastāvu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds". Tāpat nav ieteicams jaukt konservus ar sauso barību vienā suņa ēdienreizē.
Šodien, 22. aprīlī, cilvēki daudzviet dodas dabā, lai sakoptu vidi, kurā dzīvojam. Šogad Lielā talka notiek jau sešpadsmito reizi, un pirmo reizi 10 vietās Latvijā rīko arī indīgo latvāņu apkarošanas talkas. Atbildes uz to, kā pareizāk apģērbties uz talku, kur saņemt atkritumu maisus un ko iesākt ar atrastiem bīstamiem atkritumiem, meklējamas Lielās talkas organizatoru sagatavotajā talcinieka instrukcijā.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņēmusi informāciju, ka Rīgā, Bolderājas apkārtnē, netālu no Buļļupes manīts brūnais lācis, aģentūrai LETA apliecināja DAP komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
