Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Sociālajos tīklos pēdējā laikā parādās video un foto ar diviem pusaugu lācēniem, kas tapuši Ziemeļvidzemē, Igaunijas pierobežā. Sastapšanos fiksējuši sēņotāji vai meža strādnieki. Dzīvnieki ir diezgan droši, un to apliecina arī viņu ierašanās Valkas novada „Aņņu” māju pagalmā, kur viņi sētā netraucēti mielojas ar plūmēm, nebaidoties pat no gaisā raidītā šāviena. Dabas aizsardzības pārvaldē pašlaik tiek apsvērts jautājums, kā rīkoties, jo lāču uzvedība liecina, ka viņiem nav dabīgā instinkta – baidīties no cilvēka.
Lai novērtētu taimiņu un strauta foreļu piemērotību nārstam un mazuļu attīstībai, pētnieki uzsākuši 15 Gaujas pieteku apsekošanu, mērot to platumu, dziļumu un straumes ātrumu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" sacīja ihtiologs, zinātniskā institūta "Bior" pētnieks Kaspars Ābersons.
Plašu popularitāti pasaulē ieguvušais valzirgs – ceļotājs Vallijs – ieradies Islandē. Iepriekš viņš paviesojās vairākās Rietumeiropas valstīs.
Tokijā Hanedas lidostas darbiniekus pārsteidza nejauši iemaldījies savvaļas pērtiķis.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) gada nogalē sāks atjaunot aizsargājamos biotopus 870 hektāru platībā 16 īpaši aizsargājamās teritorijās visā Latvijā, informēja pārvalde.
Pieņemas spēkā putnu rudens pārlidojumi. Uz sauszemes un ūdeņiem nav vietu, ko tajā vai citā diennakts laikā nešķērsotu putnu ceļi. Tie ved arī gar cilvēku mītnēm – kā nomaļām viensētām, tā cauri valstu galvaspilsētām.
Kādā pludmalē Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā izšķīlušies siltumu mīlošas jūras bruņrupuču sugas mazuļi. Zinātnieki uzskata, ka tas kļuvis iespējams pateicoties klimata izmaiņām un Vidusjūras ūdens sasilšanai.
Salaca ir viena no dabiskajām lašupēm, kur šo zivju krājumi netiek mākslīgi papildināti. Bet cik Salacā īsti ir lašu? Lai to noteiktu, vietējais makšķernieku klubs "Salackrasti" sadarbībā ar zinātniekiem uz Salacas ir izveidojis lašu taci, kur ar speciālas aparatūras palīdzību tiek fiksēts katrs lasis, kurš dodas upē nārstot. Kā notiek lašu skaitīšana, un kādi ir secinājumi par to?
Alžīras Zooloģiskais dārzs kļuvis par vienu iemītnieku bagātāks – kādai lauvenei piedzimusi mazulīte, kurai jau dots vārds Sofija.
Lapsenes atšķirībā no bitēm ir visēdājas, tās var dzelt vairākas reizes, bet rudens ir īpašs laiks lapseņu dzīvē, jo liela daļa pēc vasaras iet bojā, bet daļa lapseņu paslēpjas, lai pavasarī veidotu jaunu ligzdu, Latvijas Radio raidījumā '"Zināmais nezināmajā" atklāja entomologs Voldemārs Spuņģis.
Lai arī no gada sākuma Pierīgas reģionā iespējams šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, no tiem veidotais industriālais komposts pārtikas audzēšanai pagaidām nav derīgs. Citās valstīs, piemēram, Vācijā, šāda sistēma veiksmīgi darbojas, bet Latvijā par to runāt ir pāragri. Cilvēkiem būtu labāk jāiemācās šķirot atkritumus, lai industriālais komposts būtu drošs pārtikas audzēšanai, skaidroja SIA "Getliņi Eko" projektu vadītāja Baiba Rosicka.
Biedrības “Zero Waste Latvija” Daugavgrīvas pludmalē veiktais atkritumu zīmolu audits liecina, ka visvairāk dabu tur piesārņo ar “Cēsu alus”, “Maxima Latvija”, kā arī “Orkla Confectionary and Snacks” un “Coca cola” produkcijas taru, informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Anna Doškina.
Pēdējā laikā cilvēku pievērsuši uzmanību gludenajai čūskai, taču Latvijā tā ir sastopama vismaz kopš starpkaru perioda, LTV raidījumam “4. studija” pauda Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja. Vizuāli šī čūska līdzinās odzei, taču tā ir zalkšu dzimtas un nav cilvēkiem bīstama.
Latvijā šodien, 18. septembrī, ceturto gadu pēc kārtas norit Pasaules talkas diena. Kamēr citviet pasaulē vāks atkritumus, Latvijā to izdarīja jau pavasarī, tāpēc šodien valstī cilvēki aicināti pievērsties vides atjaunošanai, stādot kokus.
Vairākus gadus monitorējot Latvijā dzīvojošo susuru populāciju, konstatēts, ka pērnais gads šo dzīvnieciņu izdzīvošanai bija sliktākais kopš 2015. gada, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna. Samazinās gan mazo grauzēju skaits, gan to apdzīvojamās teritorijas.
Kustība “Lielā talka” aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju sestdien, šā gada 18. septembrī, piedalīties akcijā “Pasaules talka”, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” informēja kustības pārstāve Vita Jaunzeme. Šajā dienā Latvijā sēs vai stādīs kokus – akcija “Laimes koki” Latvijā notiks jau ceturto reizi.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā (LNDM) norisināsies izstāde „Sēņu dienas 2021” no 23. līdz 26. septembrim, informēja muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe. Izstādes veidotāji katru dienu apmeklētājus sagaidīs ar jauniem eksponātiem, un konsultācijas sniegs vadošie sēņu pētnieki.
Zušu krājums Latvijā ir kritiski zems, par roņu populāciju Baltijas jūrā būtu jāizstrādā apsaimniekošanas plāns, to Latvijas Radio raidījumā "Zinātnes vārdā" atklāja pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta direktors Didzis Ustups.
Ēģiptes pētnieku komanda ir identificējusi fosilijas 43 miljonus gadus vecam četrkājainam valim, kas dzīvojis gan uz zemes, gan ūdenī.
Vairākās vietās Latvijā un arī ārvalstīs uz kļavu lapām ir parādījušies lieli, melni plankumi, kas noklāj visu lapu. Savukārt jau vairākus gadus lielai daļai zirgkastaņu lapas brūnē un čokurojas vasaras vidū, bet rudens sākumā šo sugu koki jau nereti daļu lapu ir nometuši. Valsts augu aizsardzības dienestā norādīja, ka kļavām plankumi šogad novērojami vairāk, turpretim zirgkastaņām lapu agrā brūnēšana konstatēta mazāk. Eksperti atzīmēja, ka plankumi kļavām apdraudējumu nerada, turpretim par kaitējumu zirgkastaņām speciālistiem domas dalās.
Populārākie
Interesanti