Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Dabiskās pļavas Latvijā sarūk ļoti strauji
Latvijas pļavu stāvoklis pēdējo 100 gadu laikā ir ļoti būtiski mainījies. Dabas eksperti brīdina, ka šīs paaudzes laikā tās pazudīs pavisam. Šovasar Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Pensionāru federāciju izsludinājis arī īpašu akciju, aicinot visus Latvijas seniorus iesaistīties savvaļas augu sēklu vākšanā, lai ar tām bagātinātu pilsētu zālājus un atjaunotu dabiskās pļavas, tādējādi palīdzot nodrošināt Latvijas dabisko pļavu nākotni.
FOTO: Ielāgo aizsargājamos augus, ko nedrīkst vīt Jāņu vainagā!
Domājot par to, kādus ziedus un puķes plūkt, likt vāzē vai ievīt Jāņu vainagā, svarīgi atcerēties, ka daļa jāņuzāļu jāatstāj pļavā. Ļoti daudzi pļavās sastopamie augi to sugu īpatnību un retā skaita dēļ ir aizsargājami. Šis apzīmējums piešķirts tādēļ, lai tiem pievērstu uzmanību, lai tos nepostītu, tādā veidā tiem neļaujot izzust pavisam.
Sešas dabiskās pļavas, kur zeļ krāšņas jāņuzāles
Mūsdienās dažādi zālāji klāj aptuveni 10% Latvijas teritorijas, taču tikai niecīga daļa no tiem – ap 0,7% valsts platības – ir īstas dabiskās pļavas un ganības, norāda Latvijas Dabas fonda (LDF) projekta “GrassLIFE” pārstāve Inga Račinska. Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē tās sedza trešo daļu valsts. Toreiz tas bija visizplatītākais zemes izmantošanas veids, kas lielā mērā noteica to, kā izskatījās Latvija. Piedāvājam LDF izstrādātu ceļvedi ar sešām brīvi pieejamām dabiskajām pļavām, kur iespējams saudzīgi salasīt jāņuzāles.
Jāņu vainagam visas pļavu bagātības plūkt nedrīkst. Skaidro zālāju eksperte
Saulgriežu laiks ik gadu saistīts arī ar tradīciju doties pļavā un vākt Jāņu zāles. Bez vairākiem svētku rotājumos izmantojamiem augiem pļavās šobrīd zied arī Latvijā aizsargājami un reti augi, kā savvaļas orhidejas, naktsvijoles, Sibīrijas skalbes vai silpurenes, kuras plūkt ir aizliegts. Kas pirms Līgo svētkiem ir jāzina par zālāju nozīmi un ko drīkst plūkt vainagam, tējai vai pušķim, bet ko atstāt pļavā?
Ģeologs: Papes ezera mūžs būs galā pēc 100 vai 200 gadiem
Pavisam iespējams, ka pēc aptuveni 200 gadiem ģeogrāfijas mācību grāmatās nebūs vairs rakstīts par Papes ezeru, bet gan purvu. Lai arī šobrīd šī nozīmīgā Eiropas biotopa aizsardzībai un saglabāšanai tiek pielikts daudz pūļu un finanšu, dabas process ir nenovēršams. To atzina arī Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), tomēr uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai ezera dzīve būtu garāka.
Vai priekšvēlēšanu avīzes der iekuram. Skaidro vides eksperti
Priekšvēlēšanu laikā neviens vien savā pastkastītē ir saņēmis dažādu politisko spēku interesēs izdotas avīzes. Pirms šo avīžu izmantošanas iekuram, rūpīgi jāizpēta papīrs, jo daļa no reklāmas materiāliem izmantotā papīra nav dabai draudzīga, raidījumam “Vides fakti” ieteica vides eksperti.
Lielveikals atļauj ienākt ar suni, bet lūdz suņu saimniekus būt atbildīgiem
"Ar suņiem ienākt aizliegts!" – šāds uzraksts pie ieejām daudziem iepirkšanās centriem un veikaliem, bet iepirkšanās centrs “Riga Plaza” nolēmis ļaut lielveikalā ienākt saimniekiem ar saviem suņiem. Viens no argumentiem – lai dzīvnieks neciestu, palicis viens karstā automašīnā. Suņu saimnieki gan tiek aicināti mīluli vest pavadā un respektēt citus apmeklētājus. Savukārt kinoloģe uzsver, ka dzīvniekam īstā vieta ir dabā, bet veikala apmeklējums var būt vien galējas nepieciešamības dēļ.
Aculiecinieks. Drīdzis un tā glabātie noslēpumi
Drīdzis tiek uzskatīts ne tikai par dziļāko ezeru Baltijā, bet vienlaikus tas ir arī viens no tīrākajiem ezeriem mūsu reģionā. 1938. gadā tika veikti pirmie ezera dziļuma mērījumi, kas uzrādīja, ka ezera dziļākā vieta ir vairāk nekā 60 metru. Kopš tā laika ezers ir mērīts ļoti daudz reižu, bet vēl nekad ar Latvijā unikālu bezpilota dronu, kas nevis lido, bet gan peld. 
Īpašnieki Saulkrastu novadā nežēlīgi sakropļo liepas; pašvaldība pagaidām nevar sodīt
Arboristi ceļ trauksim par divām sakropļotām liepām kādā privātīpašumā Saulkrastu novadā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “4. studija”. Īpašniece, kura apzāģēšanu nav saskaņojusi pašvaldībā, norādīja, ka koki apdraudējuši ceļu. Saulkrastu novada pašvaldībā skaidroja, īpašnieku par šo rīcību nevar sodīt, kamēr liepas nav aizgājušas bojā pavisam.
Atjaunīgie resursi var būt arī videi nedraudzīgi. Kā uz tiem pāriet saudzīgi
Vides aizstāvji pasaulē ceļ trauksmi, ka pieaugošā atjaunīgo resursu izmantošana neņem vērā citus vides aspektus, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanu. Šis jautājums nav nekas jauns, jo atjaunīgie energoresursi var būt videi nedraudzīgi, tāpēc būtu jāievieš pakāpeniski un pārdomāti, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” uzsvēra vides eksperti. 
Pētījums: Pļavu augiem ir liela vērtība arī naudā
Iespējams, vairumam ārstniecības augu izmantošana saistās ar bērnības atmiņām vai veikalu plauktos nopērkamu zāļu tēju, taču nesen veikts Vides risinājumu institūta pētījums apliecina, ka pelašķiem, ceļtekām, gaiļbiksītēm un daudziem citiem dabiskās pļavās sastopamiem augiem ir augsta pievienotā vērtība arī naudā, taču to ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots.
Dienesta sunim laiks pensijai. Kāds ir viņa tālākais liktenis
Kad dienesta sunim pasliktinās veselība vai zūd darba spējas, ir pienācis laiks doties pensijā. Gandrīz vienmēr suni par simbolisku samaksu iegādājas kinologs, pie kura suns strādājis, Latvijas Radio raidījumā “Ķepa uz sirds” stāstīja Valsts policijas kinoloģe Ilze Fogele. 
Lielbritānijā atrod milzu dinozaura paliekas
Vaita salā Lielbritānijā atrasti lielākā jebkad pašreizējās Eiropas teritorijā uz sauszemes dzīvojošā gaļēdāja dinozaura paliekas. Zinātniekiem ar vairāku kaulu palīdzību izdevies pilnībā rekonstruēt senā dzīvnieka izskatu.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt