Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Ik gadu Latvijā pienāk dažādi pavasari – gan terminoloģiski atšķirīgi, gan pēc būtības savdabīgi. Ne visi tie iestājas un rit vienlaicīgi, bet cits ar citu pārklājas. Piemēram, solārais pavasaris sākās jau februāra sākumā, tāpat daļā valsts iestājies arī meteoroloģiskais pavasaris, bet, piemēram, kalendārais pavasaris vēl tikai gaidāms – tas ik gadu sākas 1. martā.
Latvijā līdz galam nenovērtēti palīgi plūdu mazināšanā ir mitrāji jeb mitrzemes, kuru uzskatāmākie piemēri ir purvi un upju palienes. Ne velti Latvijas Dabas fonds par šī gada īpašo dzīvotni izvēlējies tieši mitrājus, tā aicinot pievērst lielāku uzmanību šo vietu aizsardzībai un saglabāšanai. Šobrīd nav konkrētu datu par to, kuri mitrāji Latvijā, mainoties klimatam, piedzīvotu vislielākās izmaiņas, taču ir skaidrs, ka, pieaugot plūdu riskam, arvien aktuālāk būs domāt par to, kā mitrāji var palīdzēt pielāgoties dzīvei klimata mainīgā pasaulē, jo mitrāji gan uzkrāj ievērojamu oglekļa daudzumu, gan regulē ūdens līmeni – tas īpaši aktuāli būs plūdu gadījumos, kas klimata pārmaiņu dēļ kļūst arvien biežāk novērojami.
Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas. Šī vēstījuma centrālais tēls dižraibais dzenis (Dendrocopos major) nav lielākais no mūsu dzeņveidīgajiem, nav arī lielākais no dzeņu apakšdzimtas pārstāvjiem, taču nenoliedzami ir prāvākais no mūsu īstenajiem dzeņiem. Viņam Latvijā ir četri ģints brāļi – citi dzeņi.
Vaskaines ir līdz šim maz izzināta sēņu grupa, kas viegli novērojama ziemā. Tās savu latvisko ģints nosaukumu ieguvušas samērā nesen – vien pirms pāris gadiem. Par vaskainēm tās nodēvētas tādēļ, ka, kamēr sēnes ir jaunas, mitrā vidē to virsma šķiet vaskota.
Latvijā ir vairāk nekā 13 000 dižkoku, un vienam no tiem – Kaņepju ozolam – šogad ir iespēja kļūt par Eiropas Gada koku. Balsojums notiek līdz 22. februārim interneta vietnē www.treeoftheyear.org.
Smiltis, sāls, tuksnesis. Tā varētu raksturot Arāla jūru Centrālāzijā, kas kādreiz bija ļoti bagāta ar floru un faunu. Agrāk tas bija ceturtais lielākais ezers pasaulē, bet tagad sarucis vairāk nekā 10 reizes. Agrākās ostu pilsētas nu ir vairāk nekā simts kilometru attālumā no piekrastes. Arī apkārtne, kas agrāk bija auglīgas stepes, nu ir teju neapdzīvojams tuksnesis. Taču daudz cilvēku, par spīti visam, turpina dzīvot šajā reģionā un meklēt veidus, kā pielāgoties un izdzīvot.
Skatītāju iemīļotā jūras ērgļu ligzda Durbē ir nokritusi un putni to šoreiz, iespējams, neatjaunos, informēja Latvijas Dabas fonds. Jau desmit gadu interesentiem ir iespēja tiešsaistē vērot notikumus vairākās putnu ligzdās Latvijā. Kopumā šīm tiešraidēm ik gadu ir aptuveni četri miljoni skatījumu. Šogad būs vismaz 10 tiešraižu.
Cēsu novadā izveidota preču zīme "Radīts Cēsu novadā", lai popularizētu savas puses uzņēmēju preces un pakalpojumus. Pirmie uzņēmēji jau šo preču zīmi saņēmuši. Viņu vidū arī kinoloģe Liene Zariņa, kura savai apmācību programmai izvēlējusies moto "Inteliģents suns katrā ģimenē" un par savu mērķi uzskata veidot Cēsis kā inteliģento suņu galvaspilsētu Latvijā.
Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā atklāta izstāde, kurā daba interpretēta ar mākslīgā intelekta palīdzību. Izstādes rīkotāji uzskata, ka šādā veidā cilvēkus iespējams atbrīvot no uztveres stereotipiem.
27. aprīlī ar moto "tīri-zaļi-ilgi" ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts piedalīties Lielajā talkā, kas notiks jau septiņpadsmito reizi, informēja rīkotāji.
Dzīvnieki Valentīndienu nesvin, tie vienkārši dara to, ko paredz dabas likumi. Tomēr mīlestības svētki ir labs iemesls, lai pastāstītu par monogāmiju dzīvnieku pasaulē.
Laikapstākļu un drošības apsvērumu dēļ atcelts 17. februārī plānotais Niedru skulptūru festivāls Salacgrīvā – dabas liegumā Randu pļavās, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), norādot, ka tad, ja turpmāko nedēļu laikapstākļi mainīsies un pārmitrajās pļavās būs noturīga ledus kārta, tiks izziņots jauns pasākuma datums.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka pasaulē samazinās apmēram 44 procentu migrējošo dzīvnieku sugu populācija. Negatīvās tendences galvenais iemesls ir pārmērīga nozveja un medības, kā arī biotopu zudums.
Ūdrs ir pārsvarā upēs mītošs zvērs-amfībija, kas vienlīdz labi jūtas gan sausumā, gan slapjumā. Šī varenā zivju ēdāja kažoku cilvēki iekārojuši jau gadsimtiem ilgi, taču pēdējos gadu desmitos tas atzīts par visā savā areālā vairāk vai mazāk apdraudētu sugu, tāpēc pasludināts par saudzējamu. Kur ūdrs sastopams, un kādas ir tā ķermeņa īpatnības?
Sestdien, 17. februārī, no pulksten 11 līdz 14 pie Kaņiera ezera notiks sakopšanas talka, kuras mērķis ir sekmēt mērķtiecīgu ezera zāļu purvu un niedrāju apsaimniekošanu, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), aicinot talkā piedalīties Ķemeru Nacionālā parka iedzīvotājus un ikviens interesents.
Lai gan Dzīvnieku aizsardzības likumā teikts, ka nelaimē nonākušu savvaļas dzīvnieku glābšana gulst uz pašvaldību pleciem, realitātē vairumā gadījumu šo funkciju veic brīvprātīgie par saziedotiem līdzekļiem. Ja situācija Rīgā un Pierīgā ir sakārtotāka, tad bēdīgāk klājas pašvaldībās, kur nereti trūkst finansējuma dzīvnieku glābšanai, turklāt pienākumu deleģēšana veido "zirnekli", kurā grūti orientēties.
Februārī Rīgas Zooloģiskajā dārzā apmeklētāji aicināti iepazīt bezmugurkaulniekus, uzzinot daudz jauna par skudrām, zirnekļiem un gliemežiem.
Latvijā turpina sarukt gan mežu, gan lauku putnu populācijas, liecina Latvijā ligzdojošo putnu monitoringa dati. Jaunākie rezultāti rāda, ka kopš 2005. gada samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan mežu putniem. Īpaši slikti rādītāji jau ilgstoši ir griezes un mežirbes populācijām. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus secina, ka putnu skaits sarūk, noplicinoties lauku un mežu ainavām, taču griezei nav traktora, ar kuru aizbraukt līdz Saeimai.
Liepājā, kas ir viena no nozīmīgākajām putnu migrācijas vietām Latvijā, šogad izveidota Latvijas Ornitoloģijas biedrības Liepājas grupa. Latvijā šādas vietējās grupas ir vairākas, taču Liepājas pusē ilgāku laiku nav bijusi. Grupā apvienojas cilvēki, kurus saista kopīgas intereses un putnu vērošana, līdz ar to arī Liepājā būs iespēja mērķtiecīgāk pievērst uzmanību savvaļas putnu dzīvei, kā arī ziņot datus pat putniem un dot savu artavu zinātnei.
Nākamsestdien, 17. februārī, pulksten 11 Randu pļāvās Salacgrīvas dabas liegumā notiks jau piektais Niedru skulptūru festivāls, ko rīko Dabas aizsardzību pārvalde (DAP), aicinot dalībai pieteikties līdz sešu cilvēku komandas (neieskaitot bērnus).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
