Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
25. jūnijā dabas liegumā "Grebļukalns", kas atrodas Ludzas novada Pasienes pagastā pie Šešku ezera pašā Latvijas Krievijas pierobežā, jau sesto gadu norisināsies pasākums, kurā ikviens aicināts iepazīt tauriņu pasauli.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus uzmanīgi veikt pļaujas darbus, jo garajā zālē šobrīd var slēpties stirnu mazuļi vai kādas putnu ligzdas.
Latvijas pļavu stāvoklis pēdējo 100 gadu laikā ir ļoti būtiski mainījies. Dabas eksperti brīdina, ka šīs paaudzes laikā tās pazudīs pavisam. Šovasar Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Pensionāru federāciju izsludinājis arī īpašu akciju, aicinot visus Latvijas seniorus iesaistīties savvaļas augu sēklu vākšanā, lai ar tām bagātinātu pilsētu zālājus un atjaunotu dabiskās pļavas, tādējādi palīdzot nodrošināt Latvijas dabisko pļavu nākotni.
Domājot par to, kādus ziedus un puķes plūkt, likt vāzē vai ievīt Jāņu vainagā, svarīgi atcerēties, ka daļa jāņuzāļu jāatstāj pļavā. Ļoti daudzi pļavās sastopamie augi to sugu īpatnību un retā skaita dēļ ir aizsargājami. Šis apzīmējums piešķirts tādēļ, lai tiem pievērstu uzmanību, lai tos nepostītu, tādā veidā tiem neļaujot izzust pavisam.
Mūsdienās dažādi zālāji klāj aptuveni 10% Latvijas teritorijas, taču tikai niecīga daļa no tiem – ap 0,7% valsts platības – ir īstas dabiskās pļavas un ganības, norāda Latvijas Dabas fonda (LDF) projekta “GrassLIFE” pārstāve Inga Račinska. Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē tās sedza trešo daļu valsts. Toreiz tas bija visizplatītākais zemes izmantošanas veids, kas lielā mērā noteica to, kā izskatījās Latvija. Piedāvājam LDF izstrādātu ceļvedi ar sešām brīvi pieejamām dabiskajām pļavām, kur iespējams saudzīgi salasīt jāņuzāles.
Dodoties pēc jāņuzālēm, nevajadzētu brist pļavās tālu iekšā, savukārt, kurinot ugunskuru dabā, labāk ņemt līdz savu malku, Latvijas Radio ieteica Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas tūrisma un izglītības speciālists Andris Soms.
Saulgriežu laiks ik gadu saistīts arī ar tradīciju doties pļavā un vākt Jāņu zāles. Bez vairākiem svētku rotājumos izmantojamiem augiem pļavās šobrīd zied arī Latvijā aizsargājami un reti augi, kā savvaļas orhidejas, naktsvijoles, Sibīrijas skalbes vai silpurenes, kuras plūkt ir aizliegts. Kas pirms Līgo svētkiem ir jāzina par zālāju nozīmi un ko drīkst plūkt vainagam, tējai vai pušķim, bet ko atstāt pļavā?
Pavisam iespējams, ka pēc aptuveni 200 gadiem ģeogrāfijas mācību grāmatās nebūs vairs rakstīts par Papes ezeru, bet gan purvu. Lai arī šobrīd šī nozīmīgā Eiropas biotopa aizsardzībai un saglabāšanai tiek pielikts daudz pūļu un finanšu, dabas process ir nenovēršams. To atzina arī Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), tomēr uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai ezera dzīve būtu garāka.
Priekšvēlēšanu laikā neviens vien savā pastkastītē ir saņēmis dažādu politisko spēku interesēs izdotas avīzes. Pirms šo avīžu izmantošanas iekuram, rūpīgi jāizpēta papīrs, jo daļa no reklāmas materiāliem izmantotā papīra nav dabai draudzīga, raidījumam “Vides fakti” ieteica vides eksperti.
"Ar suņiem ienākt aizliegts!" – šāds uzraksts pie ieejām daudziem iepirkšanās centriem un veikaliem, bet iepirkšanās centrs “Riga Plaza” nolēmis ļaut lielveikalā ienākt saimniekiem ar saviem suņiem. Viens no argumentiem – lai dzīvnieks neciestu, palicis viens karstā automašīnā. Suņu saimnieki gan tiek aicināti mīluli vest pavadā un respektēt citus apmeklētājus. Savukārt kinoloģe uzsver, ka dzīvniekam īstā vieta ir dabā, bet veikala apmeklējums var būt vien galējas nepieciešamības dēļ.
Jūrmalas, Ventspils, Liepājas un Salacgrīvas pludmalēs suņus vest pastaigā pa pludmali drīkst tikai atsevišķi norādītās zonās, bet nekādā gadījumā - Zilā karoga pludmalēs, liecina raidījuma "4. studija" veiktā pašvaldību aptauja.
Drīdzis tiek uzskatīts ne tikai par dziļāko ezeru Baltijā, bet vienlaikus tas ir arī viens no tīrākajiem ezeriem mūsu reģionā. 1938. gadā tika veikti pirmie ezera dziļuma mērījumi, kas uzrādīja, ka ezera dziļākā vieta ir vairāk nekā 60 metru. Kopš tā laika ezers ir mērīts ļoti daudz reižu, bet vēl nekad ar Latvijā unikālu bezpilota dronu, kas nevis lido, bet gan peld.
Arboristi ceļ trauksim par divām sakropļotām liepām kādā privātīpašumā Saulkrastu novadā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “4. studija”. Īpašniece, kura apzāģēšanu nav saskaņojusi pašvaldībā, norādīja, ka koki apdraudējuši ceļu. Saulkrastu novada pašvaldībā skaidroja, īpašnieku par šo rīcību nevar sodīt, kamēr liepas nav aizgājušas bojā pavisam.
Vides aizstāvji pasaulē ceļ trauksmi, ka pieaugošā atjaunīgo resursu izmantošana neņem vērā citus vides aspektus, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanu. Šis jautājums nav nekas jauns, jo atjaunīgie energoresursi var būt videi nedraudzīgi, tāpēc būtu jāievieš pakāpeniski un pārdomāti, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” uzsvēra vides eksperti.
Iespējams, vairumam ārstniecības augu izmantošana saistās ar bērnības atmiņām vai veikalu plauktos nopērkamu zāļu tēju, taču nesen veikts Vides risinājumu institūta pētījums apliecina, ka pelašķiem, ceļtekām, gaiļbiksītēm un daudziem citiem dabiskās pļavās sastopamiem augiem ir augsta pievienotā vērtība arī naudā, taču to ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots.
Amerikas valstis Kostarika, Panama, Ekvadora un Kolumbija panākušas vienošanos par aizsargājamu „zivju lielceļu” veidošanu Klusajā okeānā. Projekta mērķis ir pasargāt apdraudētos migrējošos jūras iemītniekus.
Kad dienesta sunim pasliktinās veselība vai zūd darba spējas, ir pienācis laiks doties pensijā. Gandrīz vienmēr suni par simbolisku samaksu iegādājas kinologs, pie kura suns strādājis, Latvijas Radio raidījumā “Ķepa uz sirds” stāstīja Valsts policijas kinoloģe Ilze Fogele.
Bieži vien varētu šķist, ka ūdeņi ir neizsmeļami un tajos mīt zivju pārbagātība, bet patiesībā daudzu zivju sugu populācijas ir apdraudētas, un tāpēc ir svarīgi atbildīgi izvēlēties, kuras zivis celt galdā. Labāk orientēties šajos jautājumos var palīdzēt Pasaules Dabas fonda izveidotais zivju gids.
Vaita salā Lielbritānijā atrasti lielākā jebkad pašreizējās Eiropas teritorijā uz sauszemes dzīvojošā gaļēdāja dinozaura paliekas. Zinātniekiem ar vairāku kaulu palīdzību izdevies pilnībā rekonstruēt senā dzīvnieka izskatu.
Lai izprastu Ozolmuižas ezera ekosistēmu un izveidotu zivsaimniecības ekspluatācijas plānu, zinātnieki tajā veikuši kontrolzveju un pēc tam, izvērtējot secinājumus, izstrādās tālākās rīcības plānu. Paredzēts, ka šogad pētīs arī vairāku Latgales ezeru ekosistēmas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
