Sociālajos tīklos visai strauji jau atkal izplatījušies video ar kārtējiem pamanītiem lāčiem Latvijas mežos. Šoreiz vien ar dažu dienu starpību tos sastapuši un iemūžinājuši divi valcēnieši. Lai gan abi visai daudz laika pavada mežā, šī bija pirmā reize, kad savvaļā aci pret aci satikti divi lācēni. Sajūtas un emocijas tajā brīdī bijušas dažādas – gan satraukums, gan prieks.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Latvijas vasarai sliecoties uz beigām, mežos palielinās gan sēņu daudzums, gan to dažādība. Vienlaikus dienu no dienas mežos pieaug sēņotāju skaits. Taču viņiem ir konkurenti, jo sēnes ēd ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki – daudzum daudzu sugu dzīvnieki. Daudzus no tiem ar neapbruņotu aci nevar saskatīt.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir konstatējusi, ka mežsaimnieciskās darbības rezultātā divos gadījumos ir izpostītas īpaši aizsargājamā putna – mazā ērgļa – ligzdas, informēja DAP pārstāve Maija Rēna.
No 9. līdz 13. septembrim notiks tradicionālā rudens izstāde „Sēņu dienas 2020” Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, informēja muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe. Izstādes veidotāji katru dienu nodrošinās jaunus eksponātus, un konsultācijas sniegs vadošie sēņu pētnieki.
No nākamā gada 1. janvāra Lielbritānija būtiski paaugstinās prasības mīļdzīvnieku izceļošanai un ieceļošanai valstī. Lai šīs prasības izpildītu, dzīvnieku īpašniekiem ceļošanai ar dzīvniekiem jāgatavojas savlaicīgi – vismaz piecus mēnešus pirms plānotā ieceļošanas datuma, informēja Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve, veterinārārste Lita Konopore.
Pirmo reizi Latvijā ceļu būves uzņēmums “Limbažu ceļi” sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu veic augstvērtīga zālāju biotopa pārstādīšanu. Uzņēmuma būvnieki dabisko zālāju nelielā platībā noņēma, veicot autoceļa Dūči–Limbaži viena posma pārbūvi. Šonedēļ zālājs tiek pārvests uz Apes novadu.
Latvijā 26 zīdītāju sugas ir ierindotas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Ja, iespējams, tuvākā laikā šis saraksts tiks pārskatīts, tad tajā būs par pāris sugām mazāk. Ne tāpēc, ka kāds no šiem dzīvniekiem ir savairojies pietiekamā skaitā, lai to varētu vairs neuzskatīt par īpaši aizsargājamu, bet tāpēc, ka šie dzīvnieki pēdējās desmitgadēs mūsu teritorijā vairs nav manīti. Tā ir lidvāvere un dārza susuris.
Pasaulē koronavīrusa pandēmijas laikā ieviesto ierobežojošo pasākumu dēļ un slēdzot uzņēmumus, zudumā aizgāja miljoniem litru alus, kas, beidzoties derīguma termiņam, nonāca kanalizācijā. Tomēr Austrālijā ne visu alu izlēja atkritumos, daļai atrodot jaunu pielietojumu – gāzes un elektrības ražošanai.
Austrālijā noķerts 4,4 metrus garš sālsūdens krokodils. Tas ir otrs lielākais šīs sugas īpatnis, kas jebkad noķerts valsts ziemeļu teritorijā.
Liecību par lāču esamību Latvijā ar katru gadu kļūst arvien vairāk, tāpat kā postījumu bišu dravās, un Latvijas bitenieki neapmierināti, sakot, ka valsts pret lāču postījumiem talkā īsti nenāk. Igaunijā lāču ir daudz vairāk un tur ar ķepaiņiem mēģina sadzīvot, biteniekiem sedzot postījumu zaudējumus un līdzfinansējot aizsardzības mehānismus, bet tūristiem pat tiek piedāvāta atrakcija – lāču vērošana, noskaidroja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Laši, taimiņi, alatas un foreles rudenī nārsta laikā nespēj pārvarēt cilvēku radītos upju aizsprostus – hidroelektrostacijas un slūžas. Tagad zivīm atbrīvots viens no šādiem ceļiem Līgatnes upē. Tur izveidots koka konstrukcijas zivju ceļš.
Nedēļas sākumā saņemtā ziņa, ka caur lietus notekūdeņu cauruli Platones upē ieplūst nezināmas izcelsmes viela, izrādījies tikai saduļķojums no grantsceļa. Tomēr Platones upē iet bojā zivis, un beigto zivju skaits pieaug. Valsts vides dienests (VVD) uzskata, ka pie zivju bojāejas vainīgs skābekļa trūkums un aizaugums.
Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas Zooloģiskajā dārzā notiek ikgadējā dzīvnieku svēršana. Iegūtā informācija tiek ievietota datu bāzē un palīdz aprūpēt nebrīvē turētos dzīvniekus, kā arī rūpēties par to saglabāšanu brīvā dabā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) veic ūdeņu kvalitātes novērtējumu un detalizētu to ietekmējošo slodžu izpēti, informēja centra sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe.
Sēnes mēdz izaugt precīzos apļos, veidojot neparastu parādību, ko sauc par raganu apļiem. Kāpēc šādi apļi rodas un kur tos var meklēt, Latvijas Radio raidījumam “Zināmais nezināmajā” skaidroja valsts emeritētais zinātnieks, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Mikologu biedrības goda priekšsēdētājs Edgars Vimba.
Latvijas piekrastē atkritumu daudzums pēdējos piecos gados palielinājis par vairāk nekā 20%, secināts kampaņā "Mana Jūra". Arī šogad vides eksperti un aktīvisti devās piekrastes ekspedīcijā. Apsekojot 42 pludmales, atklāti arī jauni, iepriekš nenovēroti piesārņojuma veidi - sejas maskas un tabakas karsējamo iekārtu cigarešu filtri. Vērtējot piesārņojuma veidus un apjoma dinamiku deviņos gados, kampaņas pārstāvji secina, ka vairs nepietiek ar pašvaldību ieguldījumu piekrastes apsaimniekošanā, bet nepieciešams ierobežot atsevišķu materiālu apriti, kā plastmasas trauki vai maisiņi.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbinieki rīko velobraucienus, pārgājienus un dažādos pasākumos aicina iepazīt reģiona kultūrvēsturi.
Ja par netīrāko pludmali kampaņas “Mana jūra” ietvaros citus gadus atzīta Daugavgrīvas pludmale, tad šogad visvairāk atkritumu konstatēti Kolkas pludmalē, Latvijas Radio informēja kampaņas pārstāvis un Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.
Globālās sasilšanas sekas jūtamas daudzviet pasaulē. Piemēram, Sibīrijā aukstas un sniegotas ziemas kļuvušas vien par atmiņām, bet, kūstot mūžīgajam sasalumam, mainās apkārtējā vide un tiek ietekmēta infrastruktūra.
Gaišā dienas laikā 50 kilometru attālumā no Rīgas Turkalnes mežos nofilmēts lācis. Ķepainis pieķerts medību kolektīva iekārtotā zvēru barotavā. Apkaimes mednieki atzina, ka tik tuvu lācis sen nav manīts, un tas nozīmē, ka arī ogotājiem un sēņotājiem ir jāuzmanās, lai gan parasti lācis bēgot pirmais.
Jaunākie
Interesanti