Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Sludinājumu vietnēs var novērot jaunu tendenci – izgudrot jaunas suņu šķirnes un tirgot nejauši savā starpā sakrustojušos dažādu šķirņu suņu pēcnācējus. Tomēr šādām darbībām ir savi riski – suns var izaugt ne tikai ar neprognozējamu izskatu, bet pats galvenais – ar neprognozējamu raksturu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Karāts Zariņu ģimenē ir trešais vācu aitu suns. Kā saka paši saimnieki, Karāts ir viņu iepriekšējo suņu turpinājums. Nomainījis vairākus saimniekus, no pēdējiem vienkārši aizbēdzis un atrasts bēguļojam Rīgas Centrālajā stacijā. Lai arī sākums nebija viegls, tomēr tagad Karāts ir īsts ģimenes loceklis, kurš savu piederību reiz pierādīja, aizskrienot meklēt palīdzību ugunsnelaimē, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Snieglauzes radītās koku zaru lūšanas dēļ Rīgas zoodārzs jau trešo dienu ir slēgts. Šajā laikā apseko visus kokus un zāģē bojātos zarus. Darbi norit lēni, lai pēc iespējas vairāk rēķinātos ar dzīvnieku diennakts ritmu. Turklāt zoodārza iemītniekiem tiek visi nozāģētie zari kā papildu barība vai spēļlieta.
Piedalīties zupas vārīšanā un bušu kūpināšanā ar zvejniekiem un viņu ģimenēm un uzklausīt viņu dzīvesstāstus – vasaras izskaņā Dienvidkurzemes Jūrmalciemā notika etnogrāfiska ekspedīcija vides antropoloģes, Centrāleiropas Universitātes asociētās profesores Guntras Aistaras vadībā. Tajā tika vākti materiāli par piekrastes zvejnieku kultūrvēsturisko un kulināro mantojumu ekoloģisko pārmaiņu laikā.
Viena no Latvijas enerģētikas galvenajām prioritātēm ir energoneatkarība. Mūsu valsts teritoriju eksperti vērtē kā ļoti piemērotu vietu vēja parku izveidei. Potenciāls ar vēju būtu ne vien saražot elektrību sev, bet arī to eksportēt. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā vēja parku attīstību traucē dažādi mīti, sabiedrības iebildumi, nespēja pamatot to nepieciešamību. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" aptaujāja iesaistītās puses un skaidroja, kā ir dzīvot vēja parka tuvumā.
Tuvojas Ziemassvētki. Naktis kļuvušas uzkrītoši garas. Šī iemesla dēļ tumšo diennakts periodu mīlošo dzīvnieku vairākumam tagad pilnīgi pietiek laika savu vajadzību apmierināšanai. Ja vien nav pārāk daudz sniega, viņiem tagad parasti gana tikai ar krēslas un nakts stundām vien, tāpēc gaišā dienā šos kustoņus ieraudzīt izdodas samērā reti.
Sākusies cīņa pret žurku baru, ko pagājušajā nedēļā Rīgas Centrālās stacijas laukumā bija nofilmējuši iedzīvotāji. Veselības inspekcija Latvijas Radio norādīja, ka tirdzniecības centra "Origo" apsaimniekotāji ir notīrījuši sniegu, kur žurkas bija izveidojušas alas, un sakārtojuši atkritumu grozus. Turpmāk atkritumu urnas varēs arī aizvērt, tomēr, lai apkarotu grauzējus, ar to nepietiek.
Talsu novada Dzelzupē joprojām ir pamatīgi sūdi gan pārnestā, gan pavisam tiešā nozīmē. Pirms četrarpus gadiem, kad Talsu novada Pastendes upītē noplūda neattīrīti notekūdeņi no "Talsu ūdens" attīrīšanas stacijas, toreizējā pašvaldības vadība solīja jau drīzumā modernizēt attīrīšanas iekārtas, kā arī upes tīrīšanu. Diemžēl šie solījumi nogrimuši gluži kā kanalizācijas dūņas Dzelzupes gultnē. Taču vietējie aktīvisti turpina cīņu par šīs ūdensteces nākotni, jā tā ir nozīmīgs biotops.
"Dzīvnieku patversme Rīgā meklē kaķu glaudītājus! Apmeklētājus gaida kaķu dārziņš!" – daudziem šāds sludinājums izklausās pēc joka, bet patiesībā ir noderīgs darbs, lai patversmē nonākušam mežonīgam kaķim būtu cerības reiz tikt uzņemtam kāda mājās, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Ūdeņu kvalitāti ietekmē daudz faktoru, tostarp šķēršļi, kas ierobežo upes tecējumu un liedz zivīm migrēt uz nārsta vietām. Viena no zivju sugām, kura, dodoties uz nārsta vietām, var atdurties pret šķēršļiem upē, ir nēģi. Pētnieki cilvēku vēlmi būvēt aizsprostus, piemēram, peldvietas ierīkošanai, sauc par sērgu, ar ko sarežģīti cīnīties. Lai konkretizētu atbildību par šķēršļu novākšanu upēs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno rosināt grozījumus likumdošanā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Aiziešu pensijā, ņemšu sunīti! Vai tas tiešām tā arī notiek? Kamēr daudzi seniori komunikāciju ar mīluļiem iegūst bērnu vai draugu ģimenēs, vai strādājot par brīvprātīgiem dzīvnieku glābējiem, izšķiršanās turēt pašam savu mājdzīvnieku arī ir laba ideja. Bet kāds mīlulis ir senioram vispiemērotākais?