Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Latvijā ir vairāk nekā 13 000 dižkoku, un vienam no tiem – Kaņepju ozolam – šogad ir iespēja kļūt par Eiropas Gada koku. Balsojums notiek līdz 22. februārim interneta vietnē www.treeoftheyear.org.
Smiltis, sāls, tuksnesis. Tā varētu raksturot Arāla jūru Centrālāzijā, kas kādreiz bija ļoti bagāta ar floru un faunu. Agrāk tas bija ceturtais lielākais ezers pasaulē, bet tagad sarucis vairāk nekā 10 reizes. Agrākās ostu pilsētas nu ir vairāk nekā simts kilometru attālumā no piekrastes. Arī apkārtne, kas agrāk bija auglīgas stepes, nu ir teju neapdzīvojams tuksnesis. Taču daudz cilvēku, par spīti visam, turpina dzīvot šajā reģionā un meklēt veidus, kā pielāgoties un izdzīvot.
Skatītāju iemīļotā jūras ērgļu ligzda Durbē ir nokritusi un putni to šoreiz, iespējams, neatjaunos, informēja Latvijas Dabas fonds. Jau desmit gadu interesentiem ir iespēja tiešsaistē vērot notikumus vairākās putnu ligzdās Latvijā. Kopumā šīm tiešraidēm ik gadu ir aptuveni četri miljoni skatījumu. Šogad būs vismaz 10 tiešraižu.
Cēsu novadā izveidota preču zīme "Radīts Cēsu novadā", lai popularizētu savas puses uzņēmēju preces un pakalpojumus. Pirmie uzņēmēji jau šo preču zīmi saņēmuši. Viņu vidū arī kinoloģe Liene Zariņa, kura savai apmācību programmai izvēlējusies moto "Inteliģents suns katrā ģimenē" un par savu mērķi uzskata veidot Cēsis kā inteliģento suņu galvaspilsētu Latvijā.
Laikapstākļu un drošības apsvērumu dēļ atcelts 17. februārī plānotais Niedru skulptūru festivāls Salacgrīvā – dabas liegumā Randu pļavās, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), norādot, ka tad, ja turpmāko nedēļu laikapstākļi mainīsies un pārmitrajās pļavās būs noturīga ledus kārta, tiks izziņots jauns pasākuma datums.
Ūdrs ir pārsvarā upēs mītošs zvērs-amfībija, kas vienlīdz labi jūtas gan sausumā, gan slapjumā. Šī varenā zivju ēdāja kažoku cilvēki iekārojuši jau gadsimtiem ilgi, taču pēdējos gadu desmitos tas atzīts par visā savā areālā vairāk vai mazāk apdraudētu sugu, tāpēc pasludināts par saudzējamu. Kur ūdrs sastopams, un kādas ir tā ķermeņa īpatnības?
Sestdien, 17. februārī, no pulksten 11 līdz 14 pie Kaņiera ezera notiks sakopšanas talka, kuras mērķis ir sekmēt mērķtiecīgu ezera zāļu purvu un niedrāju apsaimniekošanu, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), aicinot talkā piedalīties Ķemeru Nacionālā parka iedzīvotājus un ikviens interesents.
Lai gan Dzīvnieku aizsardzības likumā teikts, ka nelaimē nonākušu savvaļas dzīvnieku glābšana gulst uz pašvaldību pleciem, realitātē vairumā gadījumu šo funkciju veic brīvprātīgie par saziedotiem līdzekļiem. Ja situācija Rīgā un Pierīgā ir sakārtotāka, tad bēdīgāk klājas pašvaldībās, kur nereti trūkst finansējuma dzīvnieku glābšanai, turklāt pienākumu deleģēšana veido "zirnekli", kurā grūti orientēties.
Latvijā turpina sarukt gan mežu, gan lauku putnu populācijas, liecina Latvijā ligzdojošo putnu monitoringa dati. Jaunākie rezultāti rāda, ka kopš 2005. gada samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan mežu putniem. Īpaši slikti rādītāji jau ilgstoši ir griezes un mežirbes populācijām. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus secina, ka putnu skaits sarūk, noplicinoties lauku un mežu ainavām, taču griezei nav traktora, ar kuru aizbraukt līdz Saeimai.
Liepājā, kas ir viena no nozīmīgākajām putnu migrācijas vietām Latvijā, šogad izveidota Latvijas Ornitoloģijas biedrības Liepājas grupa. Latvijā šādas vietējās grupas ir vairākas, taču Liepājas pusē ilgāku laiku nav bijusi. Grupā apvienojas cilvēki, kurus saista kopīgas intereses un putnu vērošana, līdz ar to arī Liepājā būs iespēja mērķtiecīgāk pievērst uzmanību savvaļas putnu dzīvei, kā arī ziņot datus pat putniem un dot savu artavu zinātnei.
Šķirojot bioloģiski noārdāmos jeb bioatkritumus, daudzdzīvokļu māja Liepājā ietaupa ap 200 eiro mēnesī. Tas ir viens no piemēriem, kā, sākot šķirot bioloģiskos atkritumus, iedzīvotājiem izdevies ietaupīt. Konkrētā daudzdzīvokļu māja, kur iedzīvotāji stāsta par savu pieredzi, iesaistījās kustībā "BIO cikls", kuru vadīja uzņēmums "CleanLiving". Akcijā, kas sākās novembrī un tagad ir noslēgusies, piedalījās vairākas Latvijas pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji. Galvenie secinājumi – cilvēki labprāt iesaistās bioloģisko atkritumu šķirošanā, vienlaikus arī pieļaujot kļūdas, piemērot, izmetot brūnajā konteinerā plastmasas maisiņus un citas lietas.
Šogad janvāra beigās septīto gadu pēc kārtas aizvadīta Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) akcija "Ziņo par putniem dārzā". Šoziem pie barotavām 278 vietās Latvijā novēroti 10 294 putni, pārstāvot 56 putnu sugas. Visdaudzskaitlīgāk ziņots par lielo zīlīti, lauku zvirbuli un zaļžubīti, informēja LOB.