Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vaskaines – ziemā viegli pamanāmās sēnes
Vaskaines – ziemā viegli pamanāmās sēnes
Vaskaines ir līdz šim maz izzināta sēņu grupa, kas viegli novērojama ziemā. Tās savu latvisko ģints nosaukumu ieguvušas samērā nesen – vien pirms pāris gadiem. Par vaskainēm tās nodēvētas tādēļ, ka, kamēr sēnes ir jaunas, mitrā vidē to virsma šķiet vaskota.
Arāla jūras apkaimē turpinās cīņa ar cilvēka izraisītās dabas katastrofas sekām
Arāla jūras apkaimē turpinās cīņa ar cilvēka izraisītās dabas katastrofas sekām
Smiltis, sāls, tuksnesis. Tā varētu raksturot Arāla jūru Centrālāzijā, kas kādreiz bija ļoti bagāta ar floru un faunu. Agrāk tas bija ceturtais lielākais ezers pasaulē, bet tagad sarucis vairāk nekā 10 reizes. Agrākās ostu pilsētas nu ir vairāk nekā simts kilometru attālumā no piekrastes. Arī apkārtne, kas agrāk bija auglīgas stepes, nu ir teju neapdzīvojams tuksnesis. Taču daudz cilvēku, par spīti visam, turpina dzīvot šajā reģionā un meklēt veidus, kā pielāgoties un izdzīvot.
Jūras ērgļi Durbē ligzdu varētu arī neatjaunot
Jūras ērgļi Durbē ligzdu varētu arī neatjaunot
Skatītāju iemīļotā jūras ērgļu ligzda Durbē ir nokritusi un putni to šoreiz, iespējams, neatjaunos, informēja Latvijas Dabas fonds. Jau desmit gadu interesentiem ir iespēja tiešsaistē vērot notikumus vairākās putnu ligzdās Latvijā. Kopumā šīm tiešraidēm ik gadu ir aptuveni četri miljoni skatījumu. Šogad būs vismaz 10 tiešraižu.
Kinoloģes Lienes Zariņas sapnis – padarīt Cēsis par inteliģento suņu galvaspilsētu
Kinoloģes Lienes Zariņas sapnis – padarīt Cēsis par inteliģento suņu galvaspilsētu
Cēsu novadā izveidota preču zīme "Radīts Cēsu novadā", lai popularizētu savas puses uzņēmēju preces un pakalpojumus. Pirmie uzņēmēji jau šo preču zīmi saņēmuši. Viņu vidū arī kinoloģe Liene Zariņa, kura savai apmācību programmai izvēlējusies moto "Inteliģents suns katrā ģimenē" un par savu mērķi uzskata veidot Cēsis kā inteliģento suņu galvaspilsētu Latvijā.
Izstādē Londonā ar mākslīgo intelektu interpretē dabu
Izstādē Londonā ar mākslīgo intelektu interpretē dabu
Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā atklāta izstāde, kurā daba interpretēta ar mākslīgā intelekta palīdzību. Izstādes rīkotāji uzskata, ka šādā veidā cilvēkus iespējams atbrīvot no uztveres stereotipiem. 
Lielā talka šogad notiks 27. aprīlī
Lielā talka šogad notiks 27. aprīlī
27. aprīlī ar moto "tīri-zaļi-ilgi" ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts piedalīties Lielajā talkā, kas notiks jau septiņpadsmito reizi, informēja rīkotāji.
Laikapstākļu dēļ atceļ Salacgrīvā iecerēto Niedru festivālu
Laikapstākļu dēļ atceļ Salacgrīvā iecerēto Niedru festivālu
Laikapstākļu un drošības apsvērumu dēļ atcelts 17. februārī plānotais Niedru skulptūru festivāls Salacgrīvā – dabas liegumā Randu pļavās, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), norādot, ka tad, ja turpmāko nedēļu laikapstākļi mainīsies un pārmitrajās pļavās būs noturīga ledus kārta, tiks izziņots jauns pasākuma datums.
Bažījas par migrējošo dzīvnieku sugu izmiršanu
Bažījas par migrējošo dzīvnieku sugu izmiršanu
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka pasaulē samazinās apmēram 44 procentu migrējošo dzīvnieku sugu populācija. Negatīvās tendences galvenais iemesls ir pārmērīga nozveja un medības, kā arī biotopu zudums.
Kāpēc ūdrs no ūdens izrāpjas teju sauss?
Kāpēc ūdrs no ūdens izrāpjas teju sauss?
Ūdrs ir pārsvarā upēs mītošs zvērs-amfībija, kas vienlīdz labi jūtas gan sausumā, gan slapjumā. Šī varenā zivju ēdāja kažoku cilvēki iekārojuši jau gadsimtiem ilgi, taču pēdējos gadu desmitos tas atzīts par visā savā areālā vairāk vai mazāk apdraudētu sugu, tāpēc pasludināts par saudzējamu. Kur ūdrs sastopams, un kādas ir tā ķermeņa īpatnības?
Rīko ziemīgu talku Kaņiera ezera piekrastes sakopšanai
Rīko ziemīgu talku Kaņiera ezera piekrastes sakopšanai
Sestdien, 17. februārī, no pulksten 11 līdz 14 pie Kaņiera ezera notiks sakopšanas talka, kuras mērķis ir sekmēt mērķtiecīgu ezera zāļu purvu un niedrāju apsaimniekošanu, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), aicinot talkā piedalīties Ķemeru Nacionālā parka iedzīvotājus un ikviens interesents.
«Zirneklis», kurā var apjukt, – kā glābj savainotus savvaļas dzīvniekus?
«Zirneklis», kurā var apjukt, – kā glābj savainotus savvaļas dzīvniekus?
Lai gan Dzīvnieku aizsardzības likumā teikts, ka nelaimē nonākušu savvaļas dzīvnieku glābšana gulst uz pašvaldību pleciem, realitātē vairumā gadījumu šo funkciju veic brīvprātīgie par saziedotiem līdzekļiem. Ja situācija Rīgā un Pierīgā ir sakārtotāka, tad bēdīgāk klājas pašvaldībās, kur nereti trūkst finansējuma dzīvnieku glābšanai, turklāt pienākumu deleģēšana veido "zirnekli", kurā grūti orientēties.
«Griezei nav traktora, ar ko aizbraukt pie Saeimas.» Intervija ar ornitologu Ķeru
«Griezei nav traktora, ar ko aizbraukt pie Saeimas.» Intervija ar ornitologu Ķeru
Latvijā turpina sarukt gan mežu, gan lauku putnu populācijas, liecina Latvijā ligzdojošo putnu monitoringa dati. Jaunākie rezultāti rāda, ka kopš 2005. gada samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan mežu putniem. Īpaši slikti rādītāji jau ilgstoši ir griezes un mežirbes populācijām. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus secina, ka putnu skaits sarūk, noplicinoties lauku un mežu ainavām, taču griezei nav traktora, ar kuru aizbraukt līdz Saeimai.
Liepājā – izcila vieta putnu vērošanai. Pilsētā nodibina Ornitoloģijas biedrības vietējo grupu
Liepājā – izcila vieta putnu vērošanai. Pilsētā nodibina Ornitoloģijas biedrības vietējo grupu
Liepājā, kas ir viena no nozīmīgākajām putnu migrācijas vietām Latvijā, šogad izveidota Latvijas Ornitoloģijas biedrības Liepājas grupa. Latvijā šādas vietējās grupas ir vairākas, taču Liepājas pusē ilgāku laiku nav bijusi. Grupā apvienojas cilvēki, kurus saista kopīgas intereses un putnu vērošana, līdz ar to arī Liepājā būs iespēja mērķtiecīgāk pievērst uzmanību savvaļas putnu dzīvei, kā arī ziņot datus pat putniem un dot savu artavu zinātnei.
Liepājā daudzdzīvokļu māja ietaupa 200 eiro mēnesī, šķirojot bioatkritumus
Liepājā daudzdzīvokļu māja ietaupa 200 eiro mēnesī, šķirojot bioatkritumus
Šķirojot bioloģiski noārdāmos jeb bioatkritumus, daudzdzīvokļu māja Liepājā ietaupa ap 200 eiro mēnesī. Tas ir viens no piemēriem, kā, sākot šķirot bioloģiskos atkritumus, iedzīvotājiem izdevies ietaupīt. Konkrētā daudzdzīvokļu māja, kur iedzīvotāji stāsta par savu pieredzi, iesaistījās kustībā "BIO cikls", kuru vadīja uzņēmums "CleanLiving". Akcijā, kas sākās novembrī un tagad ir noslēgusies, piedalījās vairākas Latvijas pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji. Galvenie secinājumi – cilvēki labprāt iesaistās bioloģisko atkritumu šķirošanā, vienlaikus arī pieļaujot kļūdas, piemērot, izmetot brūnajā konteinerā plastmasas maisiņus un citas lietas. 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd