Lielbritānijas kompānija "Parkdean Resorts" izveidojusi nelielu parku ežiem. Projekta mērķis ir nodrošināt adatainajiem dzīvniekiem piemērotu ziemas guļas vietu.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Rudens un arī ziema joprojām ir itin piemērots laiks ogošanai. Kur un kādas ogas aukstajā gada periodā atrodamas? Dzērveņu ogas jeb auglīši purvos ir ievācami kaut vai līdz pavasarim. Protams, tur, kur tie nav vēl nolasīti un kamēr vien tos jau neslēpj sniega sega. Tāpat rudens (īpaši pēc tam, kad jau piedzīvots sals) un nereti vēl ziemas sākums ir piemērots laiks arī irbeņošanai – irbeņu auglīšu lasīšanai.
Divu gadu laikā, kopš Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) kopīgi ar Pasaules Dabas fondu (PDF) uzsāka aicinājumu “Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes” sabiedrības vides apziņa par atkritumu neatstāšanu dabā ir krietni uzlabojusies, taču joprojām labiekārtotās atpūtas vietas dabā kļūst par “atkritumu magnētu”.
Laikā, kad Covid-19 radītā pandēmija skārusi miljoniem cilvēku visā pasaulē un uz brīdi planētas rosība šķiet pieklususi, vēl nepieredzētā apjomā samazinājušās CO2 emisijas. Potsdamas Klimata ietekmes izpētes institūta (PIK) zinātnieki nākuši klajā ar publikāciju, kurā apgalvots, ka emisiju kritums ir lielāks nekā pēc 2008. gada finanšu krīzes un arī Otrā pasaules kara. Pētnieki noskaidrojuši, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos CO2 izmešu bijis par 8,8% mazāk kā šajā pašā laika periodā pērn, tādējādi samazinot emisijas par teju 1550 miljoniem tonnu.
Bella, Latvijā pagaidām vienīgais mini zirdziņš, ir apmēram 85 centimetrus gara. Latvijā Bella nokļuva pirms nepilna gada, kad viņas saimnieks Dmitrijs Vasiļjevs izlēma pamest Krieviju un pārcelties uz dzīvi šeit. Mazo zirgu priekšrocība ir tāda, ka tiem nav vajadzīgs stallis.
Alūksnē pēc kaimiņu ziņojuma no kāda dzīvokļa izņemti seši nepieskatīti šķirnes suņi, Latvijas Radio pastāstīja laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” galvenā redaktore Līga Vīksna.
Zinātnieki Austrālijā atklājuši lielu zemūdens rifu. Pēdējo reizi līdzīgs atklājums pie zaļā kontinenta krastiem izdarīts pirms 120 gadiem, informēja ziņu raidījums "Rīta Panorāma".
Krievijas ziemeļos pie Karas jūras atklāta milzīga valzirgu kolonija. Zinātnieki aprēķinājuši, ka tajā sapulcējušies aptuveni 5000 lielie jūras dzīvnieki.
Šobrīd bites ir devušās ziemas mierā, tikmēr pasaulē nerimst runas par to, kā tās saglabāt un saudzēt jaunajā medus sezonā. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde izstrādā dokumentu par to, kā mazināt bitēm toksisko pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā, kā arī norāda, kuras būtu vienotās metodes, kas ļautu vērtīgo apputeksnētāju aizsargāt. Vides eksperti šīs “bišu vadlīnijas” vērtē pretrunīgi.
Lai cik savādi arī neizklausītos, šoruden oktobra beigas ne vienā vien piemājas dārzā var izvērsties par aktīvu pļavas sēšanas laiku. Ne tikai tāpēc, ka rudens šiem darbiem ir piemērots, jo pļavas puķu sēklām ir jāpavada ilgs laiks augsnē un jāpiedzīvo sals, bet arī tādēļ, ka simtiem interesentu no Latvijas Dabas fonda (LDF) ir saņēmuši dāvanā īpaši izmeklētas dabiskās pļavas sēklas.
Brazīlijas varas iestādes dzīvnieku tirgotājiem konfiscējuši 166 papagaiļus. Krāšņie putni nelikumīgi sagūstīti savvaļā un bija paredzēti pārdošanai “melnajā tirgū”.
Latvijas Dabas fonda kampaņa “Sveicieni no klimata pārmaiņām!” uzrunās Latvijas iedzīvotājus par klimata pārmaiņu nopietnību. 42% Latvijas iedzīvotāju jau uzskata, ka tā ir viena no nozīmīgākajām pasaules problēmām; kampaņas mērķis ir sadarbībā ar jauniešiem izglītot atlikušo sabiedrības daļu, paziņojumā medijiem informēja fonds.
Atšķirībā no pavasara, kad Covid-19 izplatības mazināšanai daudzas populārās dabas takas bija slēgtas, šobrīd tās visas ir atvērtas apmeklētājiem, un iedzīvotājus aicina baudīt rudens skatus ne tikai Siguldā, bet arī daudzviet citur, kur ir skaistas ainavas, sarunā ar Latvijas Radio pauda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas tūrisma un izglītības speciālists Andris Soms.
Engures novada Milzkalnē kādā rapšu laukā izveidojusies apmēram trīs metrus dziļa piltuves veida bedre. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti pieļauj, ka tā varētu būt karsta kritene, taču bez speciālas izpētes to nevar noteikt. Kritenes Latvijā ir sastopamas, un vairākas no tām iekļautas dabas aizsargājamo objektu sarakstos.
Zivju dzenīša nosaukums mānīgi norāda uz viņa „it kā piederību” dzeņveidīgo kārtai. Patiesībā ar īstajiem dzeņiem zivju dzenītim nav nekādas radniecības, bet neapstrīdami ir vairākas ārējas līdzības – relatīvi garš knābis, liela galva, īsa aste, īsas kājas. Šo līdzību dēļ viņš nodēvēts par dzenīti.
Sociālajos tīklos otrdien no rīta parādījās ziņas, ka galvaspilsētas centrā manīts alnis. Gandrīz ik rudeni pilsētā ieklīst kāds lielais meža dzīvnieks, taču parasti tie manīti nomaļākās apkaimēs.
Mainoties klimatam, arvien vēlāk uz savām nārsta vietām sāk doties nēģi – tā secinājuši pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieki, kuri apzinājuši upes nēģu populāciju Latvijā un Lietuvā. Migrācijas sākums aizkavējas, jo upēs pēdējos gados arvien ilgāk saglabājas silts ūdens, kas nerada piemērotus apstākļus nēģu migrācijas uzsākšanai.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nevelta nepieciešamā pūles dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai – šāds kritisks viedoklis pausts jaunākajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā.
Piesārņots gaiss ik gadu Latvijā klusām nogalina tūkstošiem cilvēku. Sekas ieelpotam piesārņojumam var izpausties pat pēc vairākiem gadiem. Tāpēc būtiski to apzināties un mazināt, tajā skaitā modernizējot apkures iekārtas, kā arī mazinot transportlīdzekļu daudzumu pilsētās. Lai tam pievērstu uzmanību, atklāta kampaņa, aicinot iedzīvotājus apzināties gaisa piesārņojuma avotus un pašiem tos neradīt.
Interneta portālos bieži var atrast sludinājumus, kuros piedāvā izvest būvgružus. Zemās summas mēdz būt maldinošas, jo naudu izvedēji ietaupa, nemaksājot izgāztuvēm par atkritumiem.
Jaunākie
Interesanti