Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Šogad īpaši agri – jūlija beigās – nesagaidot 19. augustā paredzēto Susuru vakaru, ziemas miegā devušies Līgatnes dabas taku susuri, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte zooloģe Zanda Segliņa, norādot, ka šādu uzvedību varēja sekmēt vasaras sākumā novērotais ieilgušais sausums. Tomēr par spīti tam Susuru vakars notiks.
Ar karstām vasarām Latvijā jārēķinās arī turpmāk, ir pārliecināti eksperti, norādot, ka ar karstumu būs jāmācās sadzīvot.
Peru ir atklāta jauna čūsku suga, kas nosaukta Holivudas aktiera Harisona Forda vārdā.
Lai arī maza, tā tomēr ir dzīvība, un katra dzīvība ir pelnījusi būt izglābta. Pat ja tas ir tikai stārķis Ukrainā, kur kara dēļ katru dienu mirst cilvēki. Tā saka Ukrainas Ārkārtējo situāciju dienesta pārstāvji.
Pavisam mazs kukainītis, kas nodara milzīgu postu eglēm. Latvijā turpina izplatīties egļu astoņzobu mizgrauzis. Mizgrauzim īpaši patīk siltas un sausas vasaras. Arī svaigi kritušu vai nozāģētu egļu smarža tam ir kā aicinājums uz mielastu. Pēc šīs nedēļas postošās vētras mizgrauža izplatība varētu palielināties. Kā atpazīt mizgrauzi, un kā mēģināt ar to cīnīties?
Vandālisms Rīgas centra parkos šogad ir sarucis. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, cilvēki dobēs retāk rauj ziedus un mazāk bojā apkārtējo vidi, novēroja uzņēmumā "Rīgas meži".
Aizvadītajā vētrā un lietavās Daugavā un pēc tam jūrā atkal nācās iepludināt lielu daudzumu neattīrītu Rīgas notekūdeņu, kur kopā sajaukta sadzīves kanalizācija un lietus ūdens. Valsts vides dienests (VVD) atzīst, ka tā ir šobrīd galvenā un ilgstoši neatrisināta problēma, turklāt Rīgai īsti nav plāna, kā slikto praksi pārtraukt. Rīgas domē par nepatīkamo tēmu publiski runāt ar Latvijas Televīziju negribēja ne mēra amata pretendents Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība), ne Selīna Vancāne ("Progresīvie"), kura vada par vidi atbildīgo komisiju.
Kukaiņi ir svarīga ne tikai pļavu, bet arī citu dzīvotņu daļa un būtisks posms putnu un dzīvnieku barības ķēdē. Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja, ka Latvijā atšķirībā no Rietumeiropas vēl ir salīdzinoši laba kukaiņu daudzveidība.
Savvaļas augu sēklu vākšanas un dabisko pļavu atjaunošanas meistarklases, Toma Briča lekcija par laikapstākļiem, kukaiņu ķeršana un iepazīšana biologa Uģa Piterāna vadībā, zemnieku tirdziņa labumi, kas saražoti pļavā – tas viss sestdien līdz desmitiem vakarā pieejams pirmajā Latvijas dabas fonda rīkotajā Pļavas festivālā Mazjumpravas muižas teritorijā Rīgā.
Simtiem savvaļas putnu šogad nespēs doties uz siltajām zemēm – krusa un vētra salauzusi tiem spārnus un gūti arī citi smagi ievainojumi. Uz kāda lauka Dobelē atrasti vairāk nekā 10 bojā gājuši stārķi. Desmitiem ievainotu putnu nonākuši dzīvnieku patversmēs, un tikai dažiem ir nelielas cerības nonākt atpakaļ savvaļā.
Lāči Latvijā ir atgriezušies uz palikšanu, uzsver lāču pētnieks Jānis Ozoliņš. Pieaugot lāču populācijai, cilvēki arvien biežāk varētu sastapties ar lielo ķepaini, taču runāt par medību atļaušanu nevarēs vēl ilgi, lēš zinātnieki. Tikmēr Vidzemē, Brenguļu pagasta Pūpolu ciematā, iedzīvotāji stāsta, ka lāču pēdas parādījušās piemājas dārziņos.
Latvijas Dabas fonds (LDF) laidis klajā videostāstu sēriju "Savvaļas augu sēklu vākšanas instrukcija" par savvaļas augu sēklu vākšanas pamatprincipiem. Materiāli noderēs ikvienam, kurš vēlas bagātināt zālājus piemājas teritorijās vai pilsētvidē un atjaunot dabiskās pļavas, informēja LDF.
ASV Arizonas štata galvaspilsētā Fīniksā svelmi neiztur pat kaktusi – izžūst flora, tostarp arī karstumizturīgie augi. Tuksneša botāniskajā dārzā izkaltuši vairāki saguaro kaktusi, apdraudēta arī šo augu ataudze. "Cilvēki parasti uzskata, ka kaktusi karstumu var izturēt, taču arī tiem ir savas robežas," tā ziņu aģentūrai "Associated Press" pauda dārza galvenā zinātniece Kimberlija Makjū.
Jātnieciņi (Ichneumonidae) ir plēvspārņu kārtas, iežmauglapseņu apakškārtas kukaiņi, un Latvijā konstatēts apmēram tūkstoš trīs simti jātnieciņu sugu. Siltajā sezonā šīs dzimtas plēvspārņi ieraugāmi bieži un daudzviet, bet relatīvi biežāk tajās vietās, kur netrūkst mitruma, jo raduši samērā bieži remdēt slāpes. Nez – kāpēc tie nodēvēti par jātnieciņiem? Ko gan šie insekti jāj? Un vai racējlapseņu pārstāves no Ammophila ģints nebūtu piemērotākas nēsāt šo nosaukumu?
Amazones mūžamežos vietējās indiāņu ciltis atradušas interesantu veidu, kā ar likuma spēku aizsargāt kādu apdraudētu upi – tā iegūst personas statusu.
Vēja parki ietekmē putnus dažādos veidos, atkarībā no to sugām, – ir putni, kas no turbīnām izvairās, ir, kas tās neņem vērā un iet bojā. Ornitologus visvairāk uztrauc iecere vēja parkus būvēt mežos un to tuvumā, jo tas apdraudētu plēsīgos putnus, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un Latvijas ornitoloģijas biedrības padomes loceklis Jānis Priednieks. Savukārt vides ģeogrāfe Krista Pētersone uzsvēra – kopā ar vides ekspertiem būtiski strādāt pie vadlīniju un metodoloģijas izveides, un vēja enerģija ir labā nākotne, taču ne vienmēr tā nāk vienkārši.
Līdzīgi kā aliņas rokošās vientuļās bites, Latvijā sastopamas arī daudzas dažādu racējlapceņu sugas – Crabronidae dzimtai piederīgās racējlapsenes "vientuļnieces", kuras ārēji vairāk vai mazāk līdzinās cita citai, turklāt atgādina saimēs mītošās dzēlējlapsenes, jo ir dzeltenmelni krāsotas. Kas šos kukaiņus apvieno?
Internetu strauji piepilda bildes, kurās cilvēki lepojas ar pilniem sēņu groziņiem. Tāpat kā atšķiras katra sēne, atšķirīgi ir arī sēņotāji un sēņošanas veidi – kāds šīs meža veltes cītīgi griež ar nazi, cits izvēlas tās vienkārši izņemt no augsnes virskārtas. Kura no rīcībām ir sēnēm labvēlīgāka?
Agrāk britu salas tik ļoti daudz apdzīvojušie bebri laika gaitā izmira. Galvenokārt tie tika medīti savas kažokādas, gaļas un arī īpašo bebru dziedzeru dēļ. Tagad dzīvnieku aktīvistu organizācijas un vietējie zinātnieki Lielbritānijā nolēmuši atjaunot bebru populāciju.
Latvijā var krāšņi augt tādi koki un krūmi, kuriem mūsu valsts klimats nebūt nav piemērots. Šis ir iemesls, kāpēc Rucavas arborētumu apciemo ne tikai tūristi, bet arī zinātnieki no dažādām pasaules valstīm. Šovasar dažādu Latvijas un svešzemju koku un krūmu kolekcijai pievienojies vēl viens jauns augs – piekrastes melnā priede.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
