Šobrīd gan savvaļas, gan mājdzīvniekiem ir mazuļu laiks. Šajā periodā nereti gadās ieraudzīt vientuļus kucēnus vai kaķēnus, taču cilvēkam nevajadzētu tos uzreiz uzskatīt par pamestiem un ņemt savā aprūpē, norādīja dzīvnieku patversmes „Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone. Tā vietā viņa aicina vispirms būt vērīgiem un novērtēt, vai dzīvnieku mazuļi patiesi ir atstāti vieni.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Veselības inspekcija (VI) ir noteikusi aizliegumu peldēties Rāznas ezera peldvietā Lipuškos un neiesaka peldēties Ragaciema un Salacgrīvas peldvietā, kur mikrobioloģiskais piesārņojums pārsniedz normatīvos noteiktās robežvērtības, informēja inspekcijas Sabiedrisko attiecību un klientu apkalpošanas nodaļa.
ASV pilsētas Čikāgas dinozauru muzeju apmeklējuši kādi ļoti neparasti un nu jau amerikāņu vidū lielu popularitāti iekarojuši apmeklētāji – pingvīni Izijs un Darvins.
Līgatnes dabas takās (LDT) jaunas mājas raduši septiņi lielie susuri (Glis glis), kas līdz šim dzīvoja Rīgas Zooloģiskajā dārzā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Maija Rēna. Lielie susuri uz dzīvi Līgatnē apmetās maija nogalē, tie jau ir paspējuši apgūt jauno mitekli un ir apskatāmi arī apmeklētājiem.
Bijušais Islandes prezidents Olafurs Ragnārs Grimsons un viņa sieva Dorita Musjafa nesen klonēja suni, kam dots vārds Samsons. Tas no Teksasas beidzot ieradies savās mājās Islandē. Tas uz salas ir pirmais un vienīgais klonētais suns. Klonēts no prezidentālā pāra iepriekšējā suņa Samura, kurš aizgāja mūžībā pagājušajā gadā.
Sidnejas Zooloģiskajā dārzā savu pirmo veselības pārbaudi izgājuši divi koalu mazuļi. Desmit mēnešus veco Ilani un viņas jaunāko brāli Džesperu veterinārārsti raksturojuši kā veselus un ar dzīvi apmierinātus.
Turpinot cīņu pret invazīvo Tatārijas salātu, šodien Rītabuļļu pludmalē notiks iniciatīvas “Daru labu dabai” talka, ko rīko Dabas aizsardzības pārvalde un Pasaules Dabas fonds. Dabas parka “Piejūra” kāpu zonā ekspertu pavadībā interesenti aicināti kopīgiem spēkiem ierobežot Tatārijas salāta izplatību un līdzdarboties piejūras ekosistēmu saglabāšanā.
No 15. jūlija līdz 14. augustam norisināsies ikgadējā vasaras kampaņa “Mana jūra”, kuras laikā notiks jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi, informēja kampaņas pārstāve Ilze More. Arī šogad cilvēki aicināti iesaistīties kampaņā jūras piekrastē un pavadīt savu brīvo laiku, katru dienu mērojot vairāku kilometru gājienu.
Ķemeru Nacionālajā parkā pagājušajā nedēļā, veicot sikspārņu monitoringu un izpēti, pētnieki uzgājuši līdz šim lielāko zināmo sikspārņu koloniju Latvijā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Maija Rēna. No kādas nelielas koka ēkas izlidojuši vairāk nekā 1000 šo neparasto nakts lidoņu.
Daļa kaķu mēdz staigāt, kur tiem tīk, tostarp pa galdu, un grūst zemē visu, kas gadās ceļā, arī glāzes un vāzes. Kādēļ kaķi tā rīkojas un kā šādu uzvedību koriģēt, skaidroja patversmes “Ulubele” vadītāja llze Džonsone un Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" prezidente Vija Klučniece.
Latvijā ir apmēram 1000 mājsaimniecību, kas enerģijas ražošanai pašpatēriņam izmanto saules baterijas un kolektorus. Šo sistēmu izmantošana pagaidām ir populāra tikai entuziastu līmenī, jo trūkst mērķtiecīga valsts atbalsta, norāda Latvijas Universitātes (LU) pētnieks un pasniedzējs, ilgtspējas enerģētikas eksperts Elgars Felcis. Jānis Kronbergs, kurš saules paneļus savā mājā elektrības ražošanai izmanto jau divus gadus, ar to darbību un ieguvumiem ir ļoti apmierināts.
Daudzdzīvokļu ēku siltināšana ir viens no veidiem, kā ietaupīt dabas resursus un vienlaikus samazināt ikmēneša izdevumus par apkuri. Cik ilgā laikā ēku siltināšana atmaksājas un kāpēc to būtu vērts veikt visām padomju laikos celtajām mājām?
Latvijā novērota jauna putnu suga - dzeltenais gārnis, vēsta portāls latvijasputni.lv.
Pieaugot interesei par dabas tūrismu, arvien biežāk novēro apmeklētāju nevīžīgu attieksmi pret apskates objektu infrastruktūru. Nereti atkritumi tiek izmesti tiem neparedzētā vietā, tiek lauzti un zagti atpūtas galdi un soli. Pagaidām nav konkrētu risinājumu, kā cīnīties ar šādiem pārkāpējiem.
Šobrīd visās oficiālajās peldvietās peldēties ir atļauts, Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” apliecināja Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis. Atcelts arī peldsezonas sākumā ieviestais aizliegums peldēties Daugavas peldvietā “Rumbula”, ko noteica augsta mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ.
Kaķi var barot gan ar veikalos nopērkamu gatavo barību, gan ar pašu gatavotām maltītēm. Kā izraudzīties piemērotāku pārtiku savam mīlulim, skaidroja Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" prezidente Vija Klučniece un patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.
Otrdienas pēcpusdienā uznācis negaiss nopostījis Zālīšu dižbērzu Mārupē, portālam LSM pavēstīja aculieciniece Līva Lielkāja.
Pieprasījums pēc zivīm un jūras produktiem pasaulē aizvien pieaug, taču dabas resursi, lai nodrošinātu šo pieprasījumu, ir ierobežoti. Šogad Pasaules Dabas fonds (PDF), aicinot atteikties no Eiropas zušu (Anguilla anguilla) patēriņa, turpina kampaņu par atbildīgu zivju patēriņu, stāstīja fonda pārstāve Elza Ozoliņa. Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars gan norādīja, ka ar kampaņu Eiropas zuti izglābt, visticamāk, neizdosies.
Lai veiksmīgi izaudzinātu draudzīgu kaķi, kurš nebaidās no cilvēkiem, tajā skaitā no ciemiņiem mājās, vieglākais ceļš ir kaķi socializēt jau no mazotnes, uzsvēra Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" prezidente Vija Klučniece. Patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone kaķus ieteica socializēt ar ēdiena palīdzību.
Par vienu no visagresīvākajiem kaitēkļiem mežā tiek uzskatīts egļu astoņzobu mizgrauzis, kas barojas un attīstās galvenokārt novājinātās eglēs. Pērn masveida to savairošanās konstatēta Lubānas meža iecirknī, kur tika uzsākti šo kaitēkļu tālākas izplatības mazināšanas pasākumi. Lai gan šogad mizgraužu aktivitāte ir zemāka, cīņa ar tiem turpinās joprojām.
Jaunākie
Interesanti