ĪSUMĀ:
- Latvija trešo gadu piedalās konkursā "Eiropas Gada koks".
- Par titulu "Eiropas Gada koks" sacenšas 15 dažādu Eiropas valstu koki.
- Šogad Eiropas konkursam tika pieteikts "Eiropas Gada koks Latvijā" uzvarētājs Kaņepju ozols.
- Šis dižozols atrodas Jērcēnu pagastā, Valmieras novadā.
- Līdz 22. februārim notiek balsojums.
- Latvijā ir vairāk nekā 13 000 dižkoku.
- Krimuldas muižas parkā aug Baltijas valstīs garākā egle.
- Par dižkoka patvaļīgu nociršanu draud kriminālatbildība.
- Dižkoku nocirst var tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, ja tas tiek atzīts par bīstamu.
- Ja privātīpašumā aug dižkoks, var lūgt Dabas aizsardzības pārvaldes vai pašvaldību iesaistīties tā sakopšanā.
- Dižkoks un aizsargzona ap to tiek ievadīti dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols".
- Iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par lieliem kokiem, kuri varētu atbilst dižkoka statusam.
Konkursā "Eiropas Gada koks" citās Eiropas valstīs notiek no 2002. gada, bet Latvija tajā piedalās trešo reizi. Tā ir tāda kā "koku Eirovīzija" – skaidroja konkursa "Eiropas Gada koks Latvijā" pārstāve Ilze Ozola. Vispirms koki tiek pieteikti Latvijas konkursam. Piedalīties konkursā var ne tikai dižkoki, galvenais – ir jābūt stāstam, kas konkrēto koku padara īpašu.
"Latvijā mēs piesakām vairākus kokus, kuri varētu būt tie īpašākie, skaistākie un ar interesantāko stāstu. Un tad mēs balsojumā izvēlamies vienu, kurš tālāk ceļo uz Eiropas konkursu," stāstīja Ozola.
Šogad par titulu "Eiropas Gada koks Latvijā" sacentās Kāzu ozols, Maizes mājas dižpriede, Rūķīšu ogābele, "Pandu" valrieksts, Kuņņu ozols, Alciema egle, Pulksteņpriede, Kartupeļu dumpja priede un šī gada uzvarētājs Kaņepju ozols.
Kaņepju ozols ir līdz šim lielākais Latvijas konkursa pārstāvis – tā apkārtmērs ir gandrīz 10 metri. Šis dižozols atrodas Valmieras novada Jērcēnu pagastā. Tā zibens šķeltajā stumbrā ir liels dobums ar trim ieejām. Pagasts lepojas ar savu ozolu, un cilvēki pie tā pulcējas, lai atzīmētu svinīgus notikumus. Bet no šī dižozola zīlēm tiekot gatavota kafija.
"Iespējams, vecums tam arī ir diezgan brangs – 450 gadi vienos avotos, citos pat 800 gadi,"
atklāja Ozola.
Kaņepju ozols ir starp 15 dažādu Eiropas valstu finālistiem, un šobrīd notiek balsojums. Balsot var līdz 22. februārim interneta vietnē www.treeoftheyear.org. Konkurence sīva, bet, sekojot līdzi balsojumam skaidrs, ka arī par pirmo vietu mēs varam pacīnīties. Šobrīd Kaņepju ozols ir 8. vietā. Vai mūsu dižozols kļūs par Eiropas gada koku, uzzināsim marta vidū.
Latvijā ir vairāk nekā 13 000 dižkoku
"Cilvēki ar dižkokiem vienmēr asociē ozolus, varbūt liepas un kļavas, bet dižkoks var būt jebkas. Ābele, kadiķis var būt dižkoks, tūja var dārzā būt dižkoks," norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas speciāliste Maija Rēna.
Katrai koku sugai ir savi izmēri, lai to ieceltu dižkoku godā. Lai egle kļūtu par dižkoku, tās apkārtmēram krūšu augstumā jābūt vairāk nekā trīs metriem un tai jābūt vairāk nekā 37 metrus slaidai, savukārt – ozolam 1,3 metru augstumā jāsasniedz četru metru apkārtmērs vai jābūt 32 metru augstam.
"Bez potenciālā dižkoka mēs līdz dižkokam nevaram nokļūt, līdz ar to arī šāda izmēra koki ir jāsargā, un viņš ir vērtīgs tāpat. Iespējams, augšā ir kāds dobums, kur kādam aizsargājamam putnam ligzdot. Dižkokus par dzīvesvietu izvēlas dažādas aizsargājamas kukaiņu sugas, un kukainis jau nemēra – bija četri metri vai 3,70 – viņam der tāpat," skaidroja Rēna.
Vecajā Krimuldas muižas parkā vidējais koku vecums ir no 150 līdz 250 gadiem. Šeit aug Baltijas valstīs garākā egle, kura ir arī starp 30 Eiropā lielākajām eglēm.
"Lietuvā lielākās egles apkārtmērs ir tikai 3,5 metri, Igaunijā 3,9 metri, un mēs esam pārliecinošā vadībā pateicoties šai eglei, kuras apkārtmērs ir 4,61 metrs," sacīja Rēna.
Augstums, ar ko egle var lepoties, ir 45 metri, bet vecums – apmēram 150 gadi. Garākās egles titulu tā pirms teju 10 gadiem atņēma citai Siguldas novadā augošai egle, kas arī piedalījās "Eiropas Gada koks Latvijā" konkursā.
Jāņem vērā, ka par dižkoka patvaļīgu nociršanu paredzēta kriminālatbildība.
"Ja dižkoks ir nocirsts, tad, jā, tā ir automātiski kriminālatbildība, jo tā ir dabas pieminekļa postīšana, iznīcināšana, un uzreiz ir 20 minimālo mēnešalgu zaudējumu apmērs un attiecīgi kriminālsods," apstiprināja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Gadā ir vidēji četri gadījumi, kad lieta par nelikumīgi iznīcinātu dižkoku nonāk policijā. Situācijas mēdz būt dažādas – dižkoki ir tikuši nozāģēti zem elektrolīniju trasēm vai ceļu malās, kā arī būvniecības ieceru dēļ. Pēdējais skaļākais gadījums, kas šokēja sabiedrību, ir 2022. gada rudenī Mārupē nozāģētais vismaz gadsimtu vecais dižozols. Tiesvedības darbi šajā lietā vēl turpinās.
"Šeit ir tā situācija, ka ir skaidri saskatāms, ka tas ir tīšs nodarījums, apzināti veiktas darbības, lai tiktu vaļā no dižkoka, un pēc tam īstenot ieceri, kur jau vairākkārt tika norādīts, ka būvatļauja tika izsniegta prettiesiski, bija lūgums apturēt būvniecības darbus, bet tas tika klaji ignorēts," norādīja Strode.
Cerams, ka šis plašo rezonansi ieguvušais gadījums būs kā piemērs tiem, kuri dižkokus uzskata kā apgrūtinājumu, nevis lepnumu. Likums nosaka, ka dižkoku var nocirst tikai ar DAP atļauju, ko izsniedz, ja koks ir bīstams un nav iespējams, to kopjot, novērst bīstamības situāciju.
Pastāv arī iespēja lūgt Dabas aizsardzības pārvaldei vai pašvaldībai iesaistīties un palīdzēt sakopt privātīpašumā esošu dižkoku, un atsevišķos gadījumos tam var saņemt finansiālu atbalstu.
"Dižkoks ir dabas piemineklis," uzsvēra Strode.
Gan pats dižkoks, gan aizsargzona ap koku tiek ievadīti dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols", un pie tā tiek piestiprināta zīme ar ozollapu. Tomēr arī tad, ja koks šajā sistēmā nav reģistrēts un pie tā nav atpazīstamības zīme, lielu un vecu koku nozāģēšana vai saimnieciskā darbība tā tuvumā ir jāsaskaņo ar DAP.
Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijā ir daudz vairāk dižkoku, nekā šobrīd ir uzskaitīts. Tādēļ, dodoties dabā un pamanot kādu lielu koku, kura apkārtmērs vai augstums varētu atbilst dižkoka statusam, iedzīvotāji tiek aicināti sūtīt ziņu uz e-pastu: [email protected]. Tad eksperti dosies pārmērīt šo koku. Ja tas būs sasniedzis dižkoka izmēru, tad to iekļaus dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols".
