#Grosvaldi1912. Līna, Margarēta un Mamiņa oktobrī svin dzimšanas dienas

1.10,1912. - 31.10.1912.

1. oktobris

Augusta vidū Stokholmā ticis sasaukts Pirmais baltiešu arheologu kongress, kurā kā viens no pārstāvjiem piedalījies arī pavisam nesen dr. art. ieguvušais Oļģerds Grosvalds. Viņa raksts par kongresa norisi un nozīmi publicēts laikrakstā "Druva" 1. oktobrī. Pasākuma laikā bijuši gan nopietni zinātniski lasījumi, gan krāšņi vakara pasākumi, gan arī ekskursijas pa dažādām Zviedrijas pilsētām un arī Gotlandes salu.

Pirmais baltiešu arheologu kongress Stokholmā 1912. g. augustā.

Dr. O. Grosvalds. 

Kongresa birojs, pie kura piederēja ievērojamākie zviedru arheologi, bij izsūtījis personīgus ielūgumus, kuru pirmie teikumi skan šādi: "Pēdējos gados starp ziemeļu arheologiem bieži gāja runas par sarīkojamu baltiešu kongresu, lai arheoloģiskās zinības priekšstāvjiem trijās skandināviešu zemēs, Ziemeļvācijā, Krievijā (it īpaši Baltijas guberņās) un Somijā būtu dota iespēja satikties personīgi un sarunāties par jautājumiem, kuri ir no svara priekš baltiešu zemju aizvēsturiskiem un senvēsturiskiem laikiem. Jau akmeņa laikmetā šo zemju starpā pastāvēja dzīva satiksme un izmaiņa. Vēlāk dažas no viņām piederēja pat pie relatīvi noslēgta kultūras aploka. Zem šādiem apstākļiem mums izlikās par vajadzību apspriest kopīgi problēmus, kuri attiecas uz šī lielā apgabala aizvēsturiskiem apstākļiem un dot pētītājiem iespēju, iepazīties zem lietpratēju vadības ar dažādo zemju muzeju saturu un citiem ievērojamiem pieminekļiem. Tā kā ideja sarīkot šādu kongresu ir vispirms izcēlusies Zviedrijā, tad zviedru arheologi uzņēmās iniciatīvi sarīkot šo pirmo kongresu, kuram, cerams, būs arī pēcnācēji. Aiz dažādiem iemesliem Stokholma ir izrādījusies par derīgāko vietu kongresa noturēšanai."

Uzaicinājumam bij paklausījis diezgan liels zinību vīru skaits. Starp zviedru dalībniekiem minami: pazīstamais arheologs, valsts antikvars prof. O. Almgrens, antikvars Dr. T. Arne un Dr. Hallstroms; starp vācu dalībniekiem prof. Kossina iz Berlīnes, prof. Bezzenbergers un Stieda iz Karalaučiem; starp krievu dalībniekiem prof. Brauns un docents Spicyns iz Pēterburgas; starp somiem Dr. Hackmans un Mag. Soikkeli iz Helsingforsas. Arī norvēģiem bij savi reprezentanti. Neviena aizstāvja nebija tikai dāņiem un igauņiem; pirmiem laikam aiz zināma uzskatu konflikta, kas pastāv zviedru un dāņu arheologu starpā - otriem, igauņiem, aiz nezināmiem iemesliem. No Baltijas piedalījās docents Dr. f. Sablers iz Tērbatas, Vidzemes bruņniecības bibliotekārs f. Lövis of Menars un referents Rig. Latv. Biedrības Zinību Komisijas uzdevumā. 

13. augustā (pēc jaunā stila) zviedru Nacionālā muzejā valsts antikvārs prof. Montelius atklāja kongresu ar īsu runu, kurā viņš aizrādīja uz kongresa nozīmi. Runājot par Baltijas jūru, viņš teica, ka ūdens nešķirot tautas, kā dažreiz mēdzot teikt, bet gan tās savienojot un ka sevišķi to varot teikt par Baltijas jūru. Tautas, kuras apdzīvo šīs jūras piekrastes, uzrādot senvēsturiskos laikmetos tik daudz līdzības, ka viņas varot saukt kopā par baltiešu tautām, izšķirot viņas tomēr ģeogrāfiski, kā, par piem., rietumu baltiešu grupas no austrumu baltiešu grupas. Tādā kārtā arī šeit, prof. Montelius’a ievada runā "baltiešu" vārds pieņēma plašāku nozīmi, nekā to, kuru viņām mēdz dot, par piem. Baltijas guberņu vāciešu. Latvieši tātad ietilpst austrumbaltiešu grupā. [..]

Tās pašas dienas vakarā kongresa prezidents prof. O. Montelius* bij ielūdzis kongresa dalībniekus uz mieleastu Skansena parkā. Prof. Montelius ar kundzi uzņēma viesus Högloftet izrīkojumu telpās, kādā zviedru stilā ierīkotā, skaisti pušķotā, lielā zālē, kuras forma pieslējās zviedru zemnieku namam. Zviedru viesmīlība un laipnība parādījās te labākā gaismā un līdz ar to viņu pazīstamā tautisko ierašu un tradīciju cienīšana. Tumšie baļķu griesti, ar zaļiem vaiņagiem, kroņa lukturi ar spilgtām sarkanām lentām, dažādie skaistie tautas uzvalki, veselīgās, jautrās ziemeļnieku sejas, gaišmataines - skaistules, tas kopā sniedza neaizmirstamu ainu. 

*Gustavs Oskars Augusts Monteliuss (1843-1921) - zviedru arheologs

11.oktobris 

Oktobra sākumā Rīgā notikusi arī Jāņa biedrības Rīgas nodaļas latviešu bērnu apgādniecības patversmes iesvētīšana, kurā Rīgas pilsētas valdes uzdevumā piedalījies arī Fridrihs Grosvalds!

Latviešu Avīzes, 11.10.1912.

Jāņa biedrības Rīgas nodaļas latviešu bērnu apgādniecības patversmes iesvētīšana notika svētdien, 7. oktobrī, plkst. 3 pēc pusdienas. Iesvētīšanas sprediķi teica Rīga ģenerālsuperintendants, ar nozīmīgiem vārdiem aizrādīdams uz patversmes cēlo mērķi - samarieša darbu nelaimīgo, bez pajumta pamesto bērnu labā. Pēc tam apgādniecības priekšnieks mācītājs E. Bergs runāja par reāliem faktiem tagadējā Rīgas sabiedrības dzīvē [..]

Apsveikt jauno patversmi bija ieradušies delegāti no Rīgas Latviešu Labdarības biedrības, Rīgas pilsētas Marijas diakoniju iestādes un Rīgas vācu bērnu patversmes. Rīgas pilsētas valdes uzdevumā patversmi apsveica Fr. Grosvalds. 

16. oktobris

16. oktobrī Grosvaldu ģimenē tiek svinēta Margarētas Grosvaldes - MĀSIŅAS - dzimšanas diena!

Margarēta Grosvalde (prec. Ternberga, 1895–1982) – ārlietu resoru darbiniece, tulkotāja. Grosvaldu ģimenes jaunākā meita. 1913. gadā beigusi Reinšes privātskolu Rīgā, no 1915.-16.gadam strādājusi par angļu valodas skolotāju Pēterburgā, 1917.-18. gadam angļu un franču valodas skolotāja V. Olava komercskolā Rīgā. No 1919. gada februāra darbvede diplomātiskajā pārstāvniecībā Londonā, no 1923. gada oktobra II šķiras sekretāre LR Ārlietu ministrijas Rietumu nodaļā. 1940. gadā atbrīvota no darba, jo pārgāja Zviedrijas pavalstniecībā. Stokholmā strādājusi Aviācijas nodaļā. Kopš 20. gadiem tulkojusi A. Brigaderes "Sprīdīti", R. Blaumaņa "Indrānus" un latviešu tautasdziesmas un sakāmvārdus angļu valodā.

18. oktobris

18. oktobrī tiek svinēta Marijas Grosvaldes - MAMIŅAS - dzimšanas diena.

Viņa dzimusi 1857. gadā Pētera un Juliannes Vilhelmīnes Pakalnieku ģimenē, mūžībā aizgājusi 1936. gadā Edinburgā (Rīgas jūrmalā).

19. oktobris

19. oktobrī ilustrētajā satīriskajā žurnālā par dzīvi un par mākslu "Dadzis" tika publicēta gan Indriķa Zeberiņa karikatūra "Fr. Groswalds un W. Olaws pie Interima*", gan arī satīriska rakstura teksts par Interima teātra uzvedumiem. 

Dadzis, 19.10.1912.

Interima Teātrs. Tā pa atskaņai atnāk arī no turienes. Jaukākais, ko viņi šinīs dienās izveduši, ir lielais "tautiskais" notikums: Puriņu Klāva** "Zviedra" un Holteja*** "Lenores" saderināšanās. Lenore gribējuse braukt uz Balkāniem par žēlsirdīgo māsu. Bet Zviedris, kā nācis no politehniskās jubilejas mielasta, tā ieraudzījis Lenori, tā tūdaļ to bildinājis. Un "tautas pīlāri" tūdaļ tos svētījuši uz laimīgu, auglīgu kopdzībi. Pat no "Jaunā Teātra" laimīgam pārītim nosūtīta sveiciena telegrama, simtiem jūsmīgiem parakstiem klāta…

Un no "krustmātēm" jau iepriekš visā klusībā nolemts: ja dēls, tad kristīs tai vārdā "Melnais Pēteris" (Mērenā "krusttēvu" opozīcija savā naivitātē gan uztiep vārdu "Sarkanais Kungs", bet tur nekas neiznāks). Un ja nu liktens svētīs ar meitiņu - tad vienbalsīgi lemts saukt tai vārdā "Staburaga meitiņa". Kultūru un spožu nākotni jaunam pārītim, tā lai viss  Puškina bulvārs nodārd un lielais poets savā kapā apgriežas!

Diletants.

* Interims jeb Interimteātris bija pirmais latviešu profesionālais teātris, kas darbojās Rīgas Latviešu biedrības pārziņā. No 1868. līdz 1908. tas darbojās Rīgas Latviešu biedrības ēkā ar nosaukumu Rīgas Latviešu teātris, bet, kad biedrības ēka nodega, teātris pārvācās uz koka ēku aiz tagadējās Latvijas Nacionālā teātra ēkas un strādāja tur līdz 1916. gadam ar nosaukumu Interimteātris. 1916. gadā teātris sāka darboties tagadējā Latvijas Nacionālā teātra ēkā, kur atradās līdz teātra slēgšanai.

**Žurnālists un rakstnieks Nikolajs Roberts Puriņš (ps. Puriņu Klāvs; 1858 - 1935) jau Rīgas Politehnikuma priekšskolas laikā organizēja latviešu studentu vakarus, no kuriem 1880. gadā izveidojās studentu korporācija "Selonija". Pirmā publikācija - dzejolis "Nebēdājies, sērdienīte!" ar pseidonīmu Puriņu Klāvs laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (1877). Izdevis dzejoļu krājumu "Kokles" (1883). Popularitāti savā laikā guva Puriņu Klāva lugas "Lielkunku pusdienas" (1889), "Zviedris" (1890), "Nauda" (1893). Rakstījis arī stāstus. Aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrībā un tās komisijās. Vairāku laikrakstu redaktors un līdzstrādnieks. Latvijas Republikas laikā Satversmes sapulces un Saeimas bibliotēkas pārzinis.

***Karls fon Holtejs (Karl Eduard von Holtei, 1798-1880) - dzejnieks, rakstnieks, Rīgas Vācu teātra direktors (1837-1841)

26. oktobris

Mēneša beigu pusē, 26. oktobrī, Džo pēc ilgāka pārtraukuma raksta brālim - pirms došanās uz Parīzi. Viņš atvainojas par ilgo klusumu, vainojot arī pildspalvas trūkumu (humora Grosvaldiem netrūkst). Braukšana paredzēta caur Londonu, lai iepirktu jaunu drēbju kārtu.

26/13 okt.

Cher Ogier,

lūdzu atvaino manu ilgu nerakstīšanu - negribu nemaz atvainoties, bet teikšu atklāti, ka esmu bijis dažreiz pa slinku rakstīt - arī pildspalvas trūkums daudz lietas izskaidro. Nu Londonē pirkšu jaunu spalvas spici un tad rakstīšu tikpat bieži, kā agrāk to esmu darījis. Vai Tu jau dzirdēji, ka brauksim pa Londonu un ka Lina te ir līdz? Izskaidrošu Tev tūlīt abas lietas: uz Londonu braucu tāpēc, ka tas ir tikai ļoti mazs līkums (par Ostende) un īstā diference pastāv tikai iekš attāluma starp Parīzes un Londonas, bet tā, kā Tu zini, atmaksājas caur Londonas drēbju lētumu un labumu, jo man tagad vajadzīgas daudzas lietas, kā ppiem. ziemas mētelis, fraka, smokings un ziemas uzvalks, kā arī dažas veļas lietas. 

27. oktobris

Džo turpina vēstuli, stāstot, ka Līna brauks kopā ar viņu uz Parīzi - vairāku iemeslu dēļ. Tai skaitā - nepieciešamība kaut uz brīdi izšķirt māsu un Mamiņu, kuru attiecības, šķietami, kļuvušas diezgan saspīlētas. Aizbraukšana no Rīgas iznākusi steidzīga, taču ierašānās Berlīnē laba - Līna aizsūtīta gulēt, Džo dodas baudīt pilsētu.

Lina brauc līdz tāpēc, ja tādā kārtā varbūt drusciņ labosies viņas sakari ar Mamiņu un viņa caur to, ka tagad Parīzē ko mācīsies (valodu un mūziku), uz kā es jau mācēšu pastāvēt, varbūt vēl paliks drusciņ enerģiskāka un nometīs savu nejēdzīgo vienaldzību. Un tā kā es tā kā tā nevaru palikt ilgāk par 6 mēnešiem (jo pavasarī atkal mani iesauks dienestā, uz 6  nedēļām) Parīzē, tad uz šo īso laiku gribēju šo eksperimentu mēģināt - nezinu, kas tur iznāks!

Bet cik es zinu, tad Tev ar vienmēr bij tas iespaids, ka Mamiņa un Līna mazākais uz īsu laiku jāšķir. Mūsu nobraukšana no Rīgas notika ļoti nepatīkamā un steidzīgā kārtā, jo gubernators tikai pēdējā acumirklī parakstīja visas iesniegtās pases, tā kā mēs tik tikko spējām ielēkt vilcienā. Citādi viss bija labi, arī tulles revīzija. Jocīgi bij sēdēt atkal tai vecā Virbaļu vakzalī, kur šo gadu tik bieži esmu bijis puspiedzēruša ulana veidā! Berlīnē bij Kochs pretim - biju viņam telegrafējis. Pēc vakariņām Līna sūtīju gulēt (mēs vēl bummelējām pa Tiergartenstr., Bellevueallee u.t.t.) un tad satiku Kochu Admiralsbārā - tā ir tiešām grandioza būšana, šis Admiralspalast.

28. oktobris

Vēstule brālim turpinās - Džo stāsta, kādas vēl vietas apmeklētas Berlīnes izklaižu naktī un kas tajās piedzīvots - tai skaitā manīta arī kāda no Ogier draudzenēm… Bet - arī daudzas citas izskatīgas un labi ģērbušās dāmas.

Tad vēl bijām iekš W vienā ļoti smukā lokālā, kuru Tu gan arī pazīsti - Casino im Eispalast jeb tamlīdzīgi - netāļu no Nollendorfbar. Man gan jāsak, ka tur bij ļoti smuks iespaids - ļoti daudz tiešām smuku un interesantu meiteņu labās drēbēs. Redzēju arī slaveno Jeannu ar savu graue Schmachtlocke un tad - ko Tu gan domā - arī Tavu draudzeni Frēdel. Nedabūju ar viņu iepazīties tāpēc, ka Kochs bij sastrīdējies ar viņas blondo draudzeni. Viņa visu laiku ļoti noskumušu skatu mani novēroja un redzams bij, ka ļoti intenzīvi domāja par Tevi. Resnais michē - laikam viņas izturētājs - dollarķeniņs, kas ar viņu sēdēja, bij ļoti nemierā ar viņu, bet nespēja viņu uzjautrināt - viņa palika bēdīga… "Asaras, kuras viņu nesasniedza…" [..]

28. oktobris

Džo saņēmis vēstuli no Pope & Bradley* drēbnieku salona, kas elegantā veidā pateicas par veikto pasūtījumu, kā arī piesūta Grosvaldam publikāciju par jaunākajām modes tendencēm. 

POPE & BRADLEY.

Tailors & Breeches Makers.

28th October, 1912

J. Grosvald Esq.,

 Dear Sir,

We thank you for the order placed with us this day, which is in hand and having our best attention. We take this opportunity to enclose a copy of our book "Vogue", by Mr. H. Dennis Bradley, in which you will find presented a concise, and we hope, interesting resume of moder dress. 

Your acceptance of the same, with our compliments, will be esteemed.

We are, Dear Sir,

Yours faithfully,

Pope & Bradley

*Pope & Bradley uzņēmums, dibināts 1903. gadā un drīz vien kļuvis par vienu no ievērojamākajām un ietekmīgākajām drēbnieku saloniem Londonā. Dibinātājs H. Deniss Bredlijs bija ne tikai izcils dizainers un uzņēmējs, viņš bija arī veiksmīgs publicists, kura komunikācijas prasmes palīdzēja attīstīt ražīgās reklāmas kampaņas, kas ilga no 20. gadsimta sākuma līdz viņa nāvei 1934. gadā.

29. oktobris

Džo vēstules pēdējā daļa - viņš bijis gan iepirkties, gan arī uz teātri. Interesanti, ka uz minēto lugu 10. jūnijā bijis arī Ogier, pēc kuras noskatīšanās vēstulē brālim rakstījis: "Luga bij ļoti laba. "Mein Freund Teddy", pēc franču valodas tulkota (Andre Rivoire et Lucien Besnard). Zināms, tulkojums paliek tulkojums un ātrā runāšana vien vēl neiztaisa francūžus, pat Reinhardt’a teātrī ne. Bet Wassemans galvenā lomā bij ļoti smalks un luga pati ir tik skaidra un jautra, ka ar lielu prieku svilpodams iet mājās". Arī Džo atzinis aktiera labo spēli. Tāpat viņš ir sajūsmā par Berlīnes atmosfēru kopumā.

Vakar esam bijuši muzejās, iepirkuši pāris lietas (esmu pie Stillera pircis smukus pumps, kā Tev bij pa 15 M 50), pēcpusdienu bijām pie Kocha uz tēju un tad vakarā pie Reinhardta uz Mein Freund Teddy. Ļoti smuka luga, ļoti labas vīriešu lomas un aktieri, un smukas dekorācijas - bijām ļoti mierā. Wassmans - ļoti labs, ļoti labs! Esmu ar Berlīni ļoti mierā, man Tev pilnīgi jāpiekrīt: tā ir īsta lielpilsēta un viņai pat ir sava īstā elegance. Nevienā pilsētā neesmu redzējis tik interesanta bildes; ppiem. vēlāk vakarā Tiergartenstrasse. Tad tur neredz neviena kājāmgājēja, neviena zirga - no spīdošā savādā asfaltbruģa traki automobīļi, kā mazi lopi ar spīdošām acīm, ar nesaprotamu ātrumu drāž uz vienu un otru pusi - iznāk savāda sapņa štimmunga, sevišķi pie Rolanda, kur viņi visi kā pēc ģeometriskiem likumiem apbrauc apkārt, it kā pievilkti no magnēta! Nezinu, vai Tu mani saproti. 

Šovakar izbrauksim no tejienes - raksti tūlīt poste restante London. Parīzē būsim ne agrāk kā pēc astoņām - desmit dienām t.i. nākamo pirmdien jeb otrdien pēc nedēļas.

Pēc pāris dienām vari rakstīt Paris poste restante.

Sveiks. Joe