Rīta Panorāma

Losandželosā gatavojas "Oskaru" pasniegšanas ceremonijai

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Ar kobaltu aizstāj dārgmetālus

Ar kobaltu aizstāj dārgmetālus. Latvijas zinātnieks sintezē zāļvielas medikamentiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Latvijas Zinātņu akadēmija jaunajam pētniekam Aleksandram Čižikovam piešķīrusi Mārtiņa Straumaņa–Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā. Aleksandram izdevies ar dabā plaši pieejamo kobaltu aizstāt dažādus dārgmetālus. Šādā veidā iespējams daudz ātrāk un arī lētāk sintezēt zāļvielas medikamentiem.

Aleksandrs Čižikovs bērnībā vēlējies kļūt par lidmašīnas pilotu. Šis sapnis nepiepildījās, jo viņš mērķtiecīgi izvēlējās zinātnieka ceļu. Nu jau trīsarpus gadus Aleksandra darba vieta ir Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

"Mans ceļš līdz zinātnei, līdz ķīmijai sākās 8. klasē skolā, kad pirmo reizi iegāju ķīmijas laboratorijā. Ieraudzīju kolbas, kas ir apkārt, periodisko elementu tabulu, ķīmijas skolotājas spožās acis. Parādījās aizrautība par to, ka es pats varētu nākotnē darboties ķīmijā," pastāstīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieks Aleksandrs Čižikovs.

Latvijas Zinātņu akadēmija Aleksandram piešķīrusi Mārtiņa Straumaņa – Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā par darbu "Pikolīnamīda virzīta kobalta katalizēta aminoskābju saites funkcionalizēšana".

"Kobalts ir metāls ar unikālu reaģēšanas spēju, kas varētu aizstāt dārgmetālus, tādus kā pallādijs, rutēnijs, rodijs un citus. Šobrīd šie metāli tiek izmantoti ļoti lielā daudzumā, taču to krājumi dabā ir ļoti ierobežoti. Tie ir izsmeļami un neatjaunojami resursi. Savukārt kobalta krājumu  dabā ir ļoti daudz. Mēs paņēmām parastu organisko molekulu, piemēram, aminoskābi. To var modificēt dažādos veidos, lai iegūtu medicīnai vērtīgas vielas. Izmantojot kobalta metālu kā katalizatoru šo reakciju realizēšanai, to var panākt daudz mazākos soļos, nekā izmantojot parastās zināmās metodes," skaidro pētnieks.

Tas nozīmē, ka daļu zāļvielu tagad būs iespējams sintezēt daudz ātrāk un arī lētāk.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks Aigars Jirgensons stāsta, ka "Aleksandrs ir ļoti mērķtiecīgs jaunietis. Darbs, ko viņš ir veicis, ir publicēts visaugstākā līmeņa organiskās ķīmijas žurnālā. Par to ir liels prieks institūtam. Var lepoties visi viņa draugi, ģimene un Latvija par viņa sniegumu un Latvijas vārda nešanu pasaulē".

Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošā pētniece Liene Grigorjeva Aleksandru raksturo "kā ļoti mērķtiecīgu studentu ar lielām ambīcijām, gudru, ļoti strādīgu. Ļoti pozitīva lieta par Aleksandru ir, ka viņam piemīt ļoti labas pedagoģiskās spējas".

Savā darbā Aleksandram visvairāk patīk izprast likumsakarības, attīstīties, progresēt un katru nākamo dienu kļūt labākam.

Aleksandrs saka: "Zinātnē man patīk viss. Mans darbs sākas ar to, ka es atnāku laboratorijā, paskatos literatūru, viena stunda pie datora. Apkopjot iegūtās zināšanas, uzreiz lieku reakcijas. Strādāju, visu laiku jādomā. Bez domāšanas ķīmijā nevar izdzīvot."

Nākotnē Aleksandrs plāno turpināt savus pētījumus, pilnveidot metodoloģiju un rast jaunus risinājums dažādu vielu izstrādei, samazinot līdz šim ierasto sarežģītību un patērēto laiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti