RTU zinātniskā asistente Skaidrīte Kriviša norādīja: "Drošībai mums ir sešu punktu drošības josta. Lai cilvēks, esot iekšā, nevarētu viņu attaisīt, to var attaisīt tikai operators."
Šāda tipa roboti darbojas dažādās rūpnīcās, piemēram, tiek izmantoti automašīnu ražošanā. Savukārt universitātē to liek lietā dažādiem pētījumiem. Piemēram, var veidot paši savas dažāda veida simulācijas vai pētīt cilvēkus, kas atrodas robota gondolā.
RTU zinātniskā asistente Skaidrīte Kriviša, kura Latvijas Televīzijai izrādīja robotu, sacīja: "Ir iespēja vairāk koncentrēties uz pašu cilvēku, – kā viņš tur iekšā esot jūtas ar visām šīm kustībām. Vēl viens virziens ir sīkāk pētīt cilvēka iekšējo vestibulāro sistēmu. Kad tiek aiztaisīta gondola ciet, tad cilvēks ir tumsā. Ir divi projektori, kas simulācijas laikā rāda attiecīgo attēlu, bet, protams, tur ir iespējams arī mainīt krāsas, veidot citādākas grafikas. Tad var pētīt, kā cilvēks, piemēram, jūtas, kā viņš spēj reaģēt, kāda pēc tam viņam ir pašsajūta."
Gondolai aizveroties, cilvēks, kas tajā iekšā, var nokļūst aviācijas simulācijā. Ar robota palīdzību paceļas gaisā.
Gondolā izvietotas kameras un tiek nodrošināti radiosakari ar operatoru, kas atrodas turpat blakus.
"Operatori nepieciešami, lai varētu novērtēt un skatīties, vai viss ir kārtībā, vai personai iekšā nepaliek slikti," norādīja Kriviša.
Robotā esošajam cilvēkam ir iespēja vadīt vairāku tipu lidaparātus. Piloti, kas lidojuši ar šo simulatoru, stāsta, ka sajūtas ir ļoti tuvas tam, kā vadot īstu lidmašīnu.
"Ar "Cessna" ir iespējams lidot 90 grādu leņķī. Ar "Jet" var lidot 180 grādos. Tas nozīmētu, ka persona iekšā var lidot ar galvu uz leju," skaidroja RTU pārstāve.
LTV žurnālists Uldis Birziņš pēc robota izmēģināšanas secināja, ka, atrodoties gaisā, sajūtas ir ļoti interesantas. Nedaudz bailīgas, bet tajā pašā laikā gribas pamēģināt, uz ko lidaparāts ir spējīgs.
"Mašīnu ir vieglāk vadīt nekā lidmašīnu. Pilnīgi noteikti,"
atzina Birziņš.
Sarežģītākais ir nosēšanās. Tā kā lidmašīnas vadīšanu nevar apgūt pāris minūšu laikā, simulācija atļauj nosēsties arī mežā un pļavā. Viss kārtībā. Lidaparāts ir uz zemes.
KUKA robots universitātē tiek izmantots ne tikai lidošanai ar lidmašīnām. Tas paver daudz plašākas iespējas.
Zinātniskais asistents Andrejs Stupāns norādīja: "To arī var izmantot kā simulatoru kamaniņu sportā. Sadarbojamies ar kamaniņu sporta federāciju. Problēma ir tā, ka olimpiskajās spēlēs mūsu sportisti nevar trenēties pietiekami daudz stundu. Ir 5–10 braucieni vai pat mazāk. Simulators var būt iespēja patrenēties vairāk konkrētajā trasē."
RTU speciālisti izveidojuši Siguldas trases simulāciju mūsu sportistu trenēšanai. Tas ir tikai pirmais solis. Nākotnē tikšot veidotas arī citas trases.
