"Iespēja salīdzināt Čornobiļas suņus ar citiem ciema suņiem un citu šķirņu suņiem dod mums stingru pamatu, lai noteiktu, kāda ir šo dzīvnieku izcelsme un kādi ir šo dzīvnieku senči. Mēs arī varam uzzināt, kā tie laika gaitā ir mainījušies," stāstīja Dienvidkarolīnas Universitātes bioloģijas profesors Tims Muso.
Radiācija prasījusi simtiem cilvēku dzīvību, bet dzīvnieki bīstamajā zonā spēja izdzīvot un vairoties. Šeit dzīvo simtiem suņu, un lielākā uzmanība veltīta 302 dzīvniekiem populācijās, kas, iespējams, kļuvušas ģenētiski atšķirīgas viena no otras un citām pasaulē.
Zinātnieki kopš 2017. gada sterilizējuši, vakcinējuši un pārbaudījuši daudzus dzīvniekus un to saņemto starojuma līmeni, taču rezultātus nav iespējams iegūt uzreiz. Jautājumu, uz kuriem jāmeklē atbildes, ir daudz, tai skaitā, kā radiācija ietekmē auglību, ādu un citus iekšējos orgānus.
Jāņem vērā arī dabiskās genoma izmaiņas, kas radīsies 15 paaudžu laikā, suņiem dzīvojot savvaļā parastā vidē. Rezultāti palīdzēs saprast, kā cilvēkiem izdzīvot degradētā vidē un vietās ar lielu starojumu, arī kosmosā.
