Dienas ziņas

Krievijas uzbrukumā Pokrovskai vairāki bojāgājušie

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Starptautiski atzīst vēl vienu Latvijā atklātu asteroīdu

Starptautiski atzīts Baldones observatorijā pirms 14 gadiem atklāts asteroīds

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Starptautiskā Astronomu savienība beidzot atzinusi arī asteroīdu Artjuhs, kas atklāts pirms 14 gadiem Baldones Astrofizikas observatorijā. Atzīšana šim objektam prasījusi vairākus gadus. Kā atzina observatorijā, paveikt varētu vēl daudz vairāk, ja vien pietiktu finansējuma tehnikas modernizācijai un jauno pētnieku piesaistei.

2009. gada 16. aprīļa naktī zinātnieks un ilggadējs Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis atklājis aptuveni vienu kilometru lielo asteroīdu Artjuhs, kam dots vārds par godu zinātniekam Jurijam Artjuham.

"Atklāts tas ir Jaunavas zvaigznājā, tuvu Zemei pie horizonta, faktiski uz mūsu teleskopa robežas vājuma ziņā. Uz uzņēmumiem tas būtu vāji izgaismots punktiņš," stāstīja Baldones observatorijas vadītājs, institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis.

Starptautiskā Astronomu savienība tikai tagad atzina šo asteroīdu, ko zināmā laika posmā ir izdevies vairākkārt pārbaudīt un aprakstīt. "Lai pilnīgi precīzi noteiktu orbītu šiem asteroīdiem, paiet 3–5 gadi kā minimums," piebilda Eglītis.

"Tas ir ilgstošas sadarbības rezultāts kopā ar mūsu otru observatoriju Rīgā. Tas ir 10 gadu darbs, kas rezultējās ar pasaulē atpazīstamu rezultātu,"

skaidroja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš.

Kopumā kopš 2008. gada Baldones observatorijā atklāti un starptautiski atzīti 149 asteroīdi. Šeit atrodas 12. lielākais teleskops pasaulē.

Pētnieki teica, ja varētu modernizēt atsevišķas iekārtas un piesaistīt jaunos speciālistus, tad paveikt varētu vēl vairāk, taču finansējums neļauj.

"Pietrūkst finansējuma, diemžēl par to ir jārunā, jo bez tā izaugsme nav iespējama. Nodrošināt šo te paaudžu maiņu, kas ir sāpīgs jautājums visām Latvijas zinātniskajām iestādēm. Līdz ar to var piesaistīt ārzemju partnerus labāk un īstenot lielākus projektus. Protams, mēs nākotnē skatāmies uz Eiropas Kosmosa aģentūras projektiem," klāstīja Salmiņš.

Eglītis skaidroja: parasti citās Eiropas valstīs zinātniskiem projektiem atvēl teju 50% no starptautiskā projektā piesaistītās naudas. Taču šeit vairāk strādā entuziasti par dažiem simtiem eiro mēnesī.

"Mūsu piesaiste šim institūtam ir bijusi šogad 1,2 miljoni [eiro], bet mūsu faktiskais bāzes finansējums ir 50 tūkstoši, tas ir uz divām observatorijām," piebilda Eglītis.

Neraugoties uz visu, observatorija turpina nest Latvijas vārdu pasaulē, rīkot ekskursijas un zinātniskās lekcijas, kā arī sadarboties ar starptautiskajiem partneriem Lietuvā, Igaunijā, Somijā un citviet.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti