Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Padziļināti izpētīts Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas krājums
Viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā ir pētījums, kurā bibliogrāfiski rekonstruēts un padziļināti izpētīts Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas Upsalā krājums. Tagad izdevies šo krājumu virtuālā veidā atgriezt atpakaļ Rīgā, un tas jau ir piesaistījis daudzu bibliotekāru un grāmatu vēstures pētnieku starptautisku uzmanību. 
Kāpēc traģiskais Tongas vulkāna izvirdums ir nozīmīgs zinātnei. Skaidro ģeogrāfs
Šī gada janvārī Tongas karalistē notikušais vulkāna izvirdums kļuvis par lielāko izvirdumu pēdējo 30 gadu laikā. Pēc  tā bez mājām palika gandrīz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Lai arī notikums ir traģisks, zinātnei ilgtermiņā tas būs vērtīgs, jo ļaus nākotnē labāk prognozēt līdzīgus notikumus, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociēto profesors Ģirts Stinkulis.
Izdod enciklopēdiju par koku «Koksnes mācība»
Inženierzinātņu doktors, profesors Leonards Līpiņš pēc došanās pensijā klajā laidis grāmatu “Koksnes mācība”, kas faktiski ir enciklopēdija par koku un arī viņa mūža darba apkopojums.
Kāpēc pavasarī «kūst» asfalts? Skaidro RTU zinātnieks
Asfaltbetons ir ūdens necaurlaidīgs, taču ja tā mikroplaisās tiek ūdens, kas sasalst, bet sasalšanas rezultātā izplešas, veidojas mikroplaisu tīkls, raidījumam “Vides fakti” skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes docents Viktors Haritonovs. Temperatūras, mitruma un transporta slodzes rezultātā no mikroplaisām segumā tiek “izsisti” fragmenti.
Kā izvērtēt dažādās sociālo tīklu platformās izplatītu video un foto autentiskumu
Krievijas karš pret Ukrainas tautu faktiski ilgst jau vairāk nekā astoņus gadus, taču aktīvā karaspēka iebrukums Ukrainā, kas sākās šī gada 24. februārī, sakāpinājis informācijas apjomu par kara gaitu tīmeklī un dažādās sociālo mediju platformās. Palūkosimies uz to kā ierindas lasītājs, kas patērē dažādo saturu šajās vidēs un vairo spraigo popularitātes vilni informācijai ziņojumapmaiņas platformās (sevišķi “Telegram”), varētu izsvērt – vai šī informācija ir autentiska un aktuāla.
Latvijas iedzīvotāji izpērk jodu, bet zinātnieki izstrādā pretradiācijas līdzekli
Pēdējo nedēļu laikā, kopš Ukrainā tiek apšaudītas atomelektrostaciju teritorijas, visā Eiropā ir saasinājies jautājums par drošību pret radiāciju. Izsenis kā radiācijas pretlīdzeklis ir zināms jods, taču ārstniecības personas brīdina, ka pašiem uz savu galvu to lietot nevajadzētu. Tikmēr pašmāju zinātnieki jau izstrādā jaunu pretradiācijas līdzekli.
Militāro tehnoloģiju pētnieks: Informatīvais ierocis ir briesmīgākais no Krievijas pielietotajiem
Līdztekus kodolieročiem, ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un radioloģiskajiem ieročiem nevar ignorēt informatīvo karu, kuru Krievija, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, izvērš jau gadiem. Briesmīgākais ierocis, ko Krievija jau pielietojusi, ir informatīvais, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vērtēja inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētniecības centra vadītājs Juris Ķiploks.
Ukrainas zinātniekiem un studentiem atrasti līdz 500 palīdzības piedāvājumi ārzemēs
Kustība "Science For Ukraine" jeb "Zinātne Ukrainai", kas ļauj starptautiskajai zinātnes kopienai reāli palīdzēt no kara bēgošajiem Ukrainas studentiem un akadēmiskajam personālam, nedēļas laikā atradusi ap 400 līdz 500 dažādu palīdzības piedāvājumu visās zinātņu nozarēs, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja Grācas Tehniskās universitātes pēcdoktorantūras pētnieks, viens no kustības dalībniekiem Matīss Reinfelds. 
Drošība, vide, līderība un izaugsme. Par raidierakstu «Diena pēc» stāsta viens no tā veidotājiem
“Diena pēc” ir audiovizuāls interneta raidījums par cilvēka intelekta attīstībai noderīgiem un svarīgiem tematiem. Podkāsts, kas, manuprāt, laika gaitā ļoti mainījies – pirms trim gadiem Kristaps Pētersons kopā ar Oskaru Priedi runāja par komunikāciju, publisko runu, prezentācijām. Bet nu jau raidieraksta uzmanības lokā ir daudz tematu – drošība, vide, līderība u.c. 
Vai gaidāms karš arī kosmosā? Eksperti vērtē Krievijas draudus
Karš Ukrainā ietekmē arī gaisotni kosmosā – Krievija izstājas no starptautiskiem projektiem un pat izsaka draudus par Starptautiskās kosmosa stacijas ietriekšanos apdzīvotā sauszemē. Sadarbība ar Krieviju kosmosa izpētē turpmāk nebūs iespējama, bet draudi par Starptautiskās kosmosa stacijas iznīcināšanu, lai gan maz ticami, tomēr salīdzināmi ar atomkara draudiem, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vērtēja eksperti. 
Brīvprātīgo hakatonā meklēs jaunus palīdzības veidus Ukrainai
Tiešsaistes brīvprātīgo hakatonā “HackForce” no 11. līdz 13. martam meklēs risinājumus atbalstam Ukrainai, informēja organizatori. Hakatonā aicina piedalīties programmētājus, juristus, radošo industriju pārstāvjus, valsts un nevalstiskā sektora ekspertus un jebkuru aktīvo sabiedrības locekli, kurš ir gatavs piedāvāt savas prasmes un laiku.
Radīts virtuālais asistents par atbalsta iespējām Ukrainai
Valodu tehnoloģiju uzņēmums “Tilde” ir izveidojis virtuālo asistentu “HelpUkraineBot”, kas sniedz atbildes par palīdzības saņemšanu un sniegšanu Ukrainai, informēja uzņēmuma pārstāvji. Asistents piedāvā vienviet apkopotu informāciju no dažādiem pārbaudītiem avotiem.
Pētnieks: Pieaugušais citu sejās labāk nolasa muti, nevis acis
Seju atpazīšana un uztvere ir viens no pirmajiem procesiem, kas cilvēkam attīstās, un zīdainis jau pirmajos 13–14 dzīves mēnešos iemācās izveidot izpratni par seju izteiksmēm. Pieaugušam cilvēkam lielāku ietekmi sejas izteiksmju uztverē nosaka mute, nevis acis, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt