Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Sociālā tīkla "Facebook" māteskompānija "Facebook" decembrī plāno Eiropas Savienības (ES) tirgū laist mikroblogošanas platformu "Threads", kas konkurē ar Īlona Maska pārvaldīto platformu "X", vēsta laikraksts "Wall Street Journal" (WSJ).
Jautājums, kas var šķist nedaudz uzspēlēti filozofisks vai pat bērnišķīgs – no kurienes mēs visi nākam? Noformulēts nedaudz piezemētāk, tas skanētu – kā uz Zemes ir radusies dzīvība? Tas ir viens no joprojām līdz galam zinātnē neatbildētiem jautājumiem, turklāt pamatu pamats, jo ir par mums. Kā gan tas palicis neatbildēts? Šķiet taču, ka tas patiešām ir svarīgs jautājums un tātad tā izpētei ir veltīts daudz spēka un pat pētnieku mūžu. Cilvēki par to domājuši jau kopš ļoti seniem laikiem.
Mākslīgais intelekts arvien straujāk ienāk uzņēmumu un cilvēku ikdienā, bet pagaidām vēl to nedrīkst izmantot akli. Tas var būt lielisks padomdevējs un ideju ierosmes avots, bet viss, ko tas mums pasniedz, ir jāpārbauda un jāizlaiž caur cilvēka intelektu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja "Tilde" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs un "EY Latvija" Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris Nauris Kļava.
Džozefs Listers, britu ķirurģijas pionieris, 19. gadsimta 60. gados nāca klajā ar revolucionārām idejām par sterilitātes noteicošo lomu slimību izraisošo mikroorganismu apkarošanā. Ar šo ideju un pamatprincipu izplatīšanos sākās un līdz pat šim brīdim turpinās zinātnisko risinājumu meklēšana cīņā pret patogēniem mikroorganismiem. Šajā cīņā iesaistījušies arī Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūta (LU CFI) zinātnieki, pētot un patentējot pārklājumus, kas palīdzētu apkarot baktērijas un vīrusus uz virsmām.
Kopienās, kas seko līdzi notikumiem mākslīgā intelekta jomā, jau kādu laiku jūtama spriedze. Šīs spriedzes iemesls ir ne tikai straujā šo tehnoloģiju attīstība, bet arī neziņa par to, kas notiek sabiedrības acīm neredzamajās laboratorijās. Benzīnu ugunī piemet arī paši šo jauno tehnoloģiju izstrādātāji, piemēram, Sems Altmens, "OpenAI" vadītājs, kurš 16. novembrī Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības samitā paziņoja[i], ka nupat viņa organizācija atklājusi kaut ko jaunu: "OpenAI vēsturē jau četras reizes (un pēdējā reize bija pēdējo dažu nedēļu laikā!) esmu bijis telpā, kur mēs paveram neziņas plīvuru un pavirzām uz priekšu zināmā robežas."
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Daudz esmu rakstījis par to, kas notiek plašajā pasaulē – tagad un senāk. Ir pienācis laiks mazliet parunāt arī par to, kas notiek pie mums, Latvijā. Šoreiz runa būs par Latvijas Universitātes Lāzeru centru. Tā ir mana darba vieta, un tādēļ es to pārzinu vislabāk.
Šīs vasaras garumā uz vairākiem grants ceļu posmiem Latvijā tika veikts pētījums par jauna un videi draudzīgāka līdzekļa pielietošanu ceļu atputekļošanai. Lignosulfanāts ir blakusprodukts, kas rodas celulozes rūpnīcās, un tam piemīt spēja sasaistīt putekļu daļiņas. Kā pētniekiem šovasar veicās ar eksperimentu, un kādi ir pirmie secinājumi?
Pēc Eiropas Kosmosa aģentūras pasūtījuma un sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu, inženieri Latvijā radījuši unikālu tehnoloģiju. Ksenona sūkni, kas palīdzēs uzpildīt degvielu kosmosa stacijā "Lunar Gateway", kura pēc dažiem gadiem aizvietos šobrīd ap Zemi riņķojošo Starptautisko kosmosa staciju.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
"Gatavojoties savai pirmajai lielajai konferencei, izlasīju teikumu, kas palika ar mani uz ilgāku laiku – posmā no 30 līdz 90 gadiem cilvēka smadzenes zaudē aptuveni 15% no smadzeņu garozas un 25% no baltās vielas apjoma! Man bija tikai 28, bet smadzenes noveco jau no 30!" Kopš tiem gadiem RSU pētniece Kristīne Šneidere aizņemta novecošanās izpētē. Viņa meklē arvien jaunus un labākus veidus, kā novecot. Novecot veselīgi.
Ik pa laikam un arī šobrīd ziņās lasām, ka Islandē notikusi kārtējā zemestrīce vai arī ka sācies izvirdums kādā no daudzajiem aktīvajiem šīs skarbās zemes vulkāniem. Kādēļ dažās vietās uz pasaules šādi procesi notiek bieži un citās, piemēram, Latvijā, zemestrīces ir novērojamas ļoti reti, turklāt tik vājas, ka reti kurš tās pamana?
Gandrīz katrs otrais jaunietis Baltijas valstīs lieto vai ir pamēģinājis lietot "ChatGPT" vai kādu līdzīgu mākslīgā intelekta rīku. Šīs tehnoloģijas arvien straujāk ienāk mūsu ikdienā, palielinot produktivitāti, bet jāsaprot, ka esam vēl tikai ceļa sākumā – mākslīgais intelekts kļūs tikai labāks un labāks, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" vērtēja aģentūras "New Black" vadītājs Artūrs Mednis un "EY Latvija" Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris Nauris Kļava.
Sociālais tīkls "Facebook" nule ir ieviesis jaunu abonēšanas maksu, kurā vietnes lietotājam jāizvēlas – viņš vēlas redzēt reklāmas vai maksāt, lai tās neredzētu. Šādu praksi ieviesušas arī citas platformas.Vai tas nozīmē, ka platformas lietotājs, nemaksājot abonēšanas maksu, dos iespēju "Facebook" atdot savus datus reklāmdevējiem?
Arī Latvijā top jauni izgudrojumi, turklāt jaunu ideju dzimšanai ir radītas pat īpaši pielāgotas vietas, kurās studenti jebkurā mirklī var nākt un radīt savu ideju prototipus. Patentu valde, kas reģistrē izgudrojumu patentus, Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" norādīja, ka ik gadu saņem aptuveni 100 jaunu patentu pieteikumus.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Klimatam kļūstot siltākam, atkūst tās planētas teritorijas, kur ir mūžīgais sasalums. Izskan bažas, ka līdz ar ledu atbrīvosies arī patogēni, kas cilvēkam var būt bīstami. Bažām, protams, ir pamats, jo baktērijas un vīrusi mūžīgajā sasalumā tiešām var izdzīvot, bet paniku celt arī nav iemesla, jo mūsdienu medicīna tam ir gatava, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Ņikita Zrelovs.
Vairāk nekā divas trešdaļas mūsu planētas virsmas aizņem ūdens – okeāni, jūras, ezeri un upes. Arī cilvēka ķermenis pamatā sastāv no ūdens – 60 līdz 65% ķermeņa masas ir ūdens. Vēl vairāk – cilvēka smadzeņu, ko varētu uzskatīt par vienu no mūsu galvenajiem "gudrības" orgāniem, bez kura nebūtu cilvēka spējas sevi apzināties, domāt par sevi un pasauli, trīs ceturtdaļas ir ūdens. Tādēļ nebūs pārspīlēti teikt, ka ūdens ir pati galvenā viela uz pasaules. Un arī pati pierastākā viela. Ūdens ir visur mums apkārt. Dienu mēs iesākam, mazgājoties dušā, daudzi no mājas neiziet bez ūdens pudeles un tā joprojām. Tādēļ ūdens ir gan galvenā, gan arī vispierastākā viela. Bet vai visparastākā?
Eiropas Kosmosa aģentūras zinātnieki publiskojuši pirmos attēlus, kas iegūti ar Eiklīda kosmosa teleskopa palīdzību. Projekta mērķis ir izveidot trīs dimensiju (3D) Visuma attīstības karti un pētīt tumšo matēriju un enerģiju.
Asins piliens ļauj noteikt mūsu veselības stāvokli un pastāsta arī par tautību un reģionu, no kura nākam. Kopīgo un atšķirīgo datu apkopojums jau drīzā nākotnē var nozīmēt katras nācijas iedzīvotājiem atšķirīgu pieeju slimību ārstēšanā un saslimšanu novēršanā. Pašlaik top Latvijas genoma datubāze, kas ir daļa no Eiropas viena miljona genoma projekta.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
