Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu konceptuāli atbalstījis pasaulē pirmo mākslīgā intelekta likumu. Tas paredz garantēt cilvēku drošību, privātumu un informācijas atklātību.
Interesantu veidu, kā tik pie sava mājokļa, Islandē izvēlējies kāds Šveices uzņēmējs – viņa māja top no kuģu konteineriem.
Rīgā aizvadīta jau trešā "Baltijas ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju konference", kas divu dienu garumā pulcēja vairāk nekā 400 klātienes dalībniekus no trim Baltijas kaimiņvalstīm. Līdzās globāliem tematiem un jaunu tehnoloģiju prezentācijām jau tradicionālajā konferences mājvietā – Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā, ritēja arī "State of the Map Baltics" jeb SotM konference, kas veltīta "OpenStreetMap" (OSM) tēmām.
Ražošanas kvalitātes kontroles sistēma, tiešsaistes zīmēšanas spēle, telpiskais kalkulators, apgaismojuma vadības sistēma, virtuālais pārtikas produktu pirkšanas asistents... Šie ir tikai daži no projektiem, ko aizvadītājā mācību gadā programmēšanas kursa ietvaros izstrādājuši Latvijas vidusskolnieki. Sestdien Rīgas Biznesa skolā tika apbalvoti labākie no tiem.
2023. gadā viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujā attīstība. No tehnoloģijas izmantošanas joku darināšanā, līdz pat nopietniem risinājumiem medicīnā, zinātnē, arī militārajā jomā. Mākslīgā intelekta potenciāls ir neizmērāms, taču arvien vairāk izskan bažas par šo tehnoloģiju drošību.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Par digitālo tehnoloģiju ieviešanu atbildīgā Eiropas Savienības komisāre Margrēte Vestagere intervijā Latvijas Televīzijai uzsver, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas var sniegt būtisku labumu, taču vienlaikus ir nepieciešams rūpīgi kontrolēt to pielietošanu. Eiropas Savienība ir apņēmusies kļūt par līderi šādu drošības standartu ieviešanā.
Redzēt zem ūdens pat tad, kad tas ir duļķains, lai varētu veikt dažādas meklēšanas operācijas, kā arī apsekot dažādu būvju konstrukciju stāvokli. Pie zemūdens drona, kas būtu spējīgs veikt šādus uzdevumus Latvijas klimata apstākļos, strādā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti.
Teiksiet, muļķīgs jautājums. Bet varbūt ne tik muļķīgs? Manam mazdēlam Augustam nesen palika viens gadiņš. Tagad viņš ir liels vīrs un sāk izkopt savus vaļaspriekus. Viens no tiem, lai arī tas ne visai patīk viņa vecākiem, ir ieslēgt dzīvoklī gaismu un tad to atkal izslēgt. Savukārt es nevaru sagaidīt to brīdi, kad varēšu izstāstīt, ka patiesībā viņš mēģina eksperimentāli risināt kādu vairākus tūkstošus gadu senu paradoksālu problēmu. Mana mazdēla izpildījumā tā varētu skanēt apmēram šādi. Augusts ir nolēmis gaismu ieslēgt un izslēgt tieši vienu minūti. Pirmo reizi viņš to izslēdz pēc pusminūtes. Tad vēlreiz ieslēdz pēc ceturtdaļminūtes, tad atkal izslēdz pēc astotdaļminūtes, ieslēdz pēc vienas sešpadsmitās, izslēdz pēc vienas trīsdesmit otrās un tā tālāk, līdz minūte būs pagājusi. Jautājums – vai pēc minūtes gaisma istabā būs ieslēgta vai izslēgta?
Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība ir viena no jaunākajām un modernākajām Zemessardzes struktūrvienībām, kas nodarbojas ar informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanu un to seku pārvarēšanu kibertelpā gadījumos, kad Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) vai IT drošības incidentu novēršanas institūcijai "Cert.lv" ir nepieciešama papildu kapacitāte vai Kiberaizsardzības vienības speciālās prasmes, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" skaidroja Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības komandieris majors Ronalds Mandelis.
Pasaulē par mazuļiem ar trīs personu DNS dzirdam ne pirmo reizi, bet šogad par šādu ārstu sasniegumu uzzinājām atkal, jo arī Lielbritānijā dzimis mazulis, kuram ir trīs vecāku DNS. Šī mākslīgās apaugļošanas metode palīdz izvairīties no mitohondriālo slimību pārnešanas no mātes uz bērnu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) un klīnikas "IVF Rīga" ārste ģenētiķe Ieva Grīnfelde.
Otrajā starptautiskajā programmēšanas festivālā "HackCodeX", kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Rīgā, par labākā risinājuma autoriem žūrijas un dalībnieku balsojuma kopvērtējumā tika atzīta komanda "SkolaGuru", kas izstrādāja rīku, lai palīdzētu vecākiem izvēlēties labāko skolu savam bērnam, balstoties uz tā interesēm, kā arī citiem faktoriem.
Šodien "Hanzas peronā" pasākuma "HackCodeX" kulminācija – tehnoloģiju entuziasti tiksies konferencē un spriedīs par mākslīgo intelektu, kvantu programmēšanu, kvantu datoriem, kiberdrošību un citām aktualitātēm.
Produkti, ko uzskatām par neēdamiem, ne vienmēr ir kaitīgi veselībai, bieži vien tie netiek lietoti uzturā, jo nav vērtīgi, nav skaisti vai vienkārši neatbilst mūsu kultūras priekšstatiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja ēdiena kultūras pētniece, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas pētniece Astra Spalvēna un pārtikas tehnoloģe, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente un pētniece Liene Ozola.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Apritējuši jau 50 gadi, kopš veikts pirmais zvans, izmantojot rokas mobilo telefonu. Vai mobilais telefons kļuvis par atkarību raisošu ierīci jauniešu ikdienā? Latvijas Radio nelielā eksperimentā trīs vidusskolas vecuma jauniešiem no Rīgas skolēnu domes lūdza trīs dienas atteikties no šīs viedierīces lietošanas, pēc kā jaunieši secināja, ka viņiem atlika vairāk laika pievērsties ģimenei, grāmatām un draugiem, taču radās dažādas praktiskas grūtības, piemēram, norēķināšanās veikalā, taksometra izsaukšana un apģērba izvēle atbilstoši laika prognozei.
"Vikipēdija" latviešu valodā tikko pārsniegusi kārtējo robežšķirtni – latviešu valodā wiki-saturā ir pieejami jau vairāk nekā 30 miljoni vārdu, kas veido plašu informācijas kopumu. Redaktori šo gadu laikā tīmeklī radījuši divreiz vairāk šķirkļu nekā padomju laiku enciklopēdijā – 120 000 pret 60 000.
Poļu fantasta, filozofa un futurologa Staņislava Lema stāstā viens no personāžiem, kura vārds ir profesors Korkorans, apgalvo, ka viņš pats sev ir tēvs. Kosmisko ceļojumu laikā viņam esot gadījies nokļūt laika cilpā, apmest laika loku, atgriezties pagātnē un galu galā kļūt pašam par savu tēvu. Šo stāstu nereti pieskaita pie komiskiem absurda žanrā uzrakstītiem sacerējumiem, tik neiespējams šis apgalvojums izklausās. Taču pārdomas par šo epizodi var kalpot par labu sākuma punktu sarunai par ceļošanu laikā.
Apritējuši jau 50 gadi, kopš veikts pirmais zvans, izmantojot rokas mobilo telefonu. Vairākus pirmo mobilo telefonu modeļus var aplūkot Cēsu Vēstures un mākslas muzejā izveidotajā izstādē, taču tie atrodami arī telekomunikāciju vēstures entuziastu kolekcijās.
Aizvien biežāk mēs dzirdam par mākslīgo intelektu, un to pārbaudes darbos un eksāmenos mēdz izmantot arī jaunieši. Ievadot atslēgas vārdus attiecīgajās interneta vietnēs, mākslīgais intelekts spēj skolēna vietā pat uzrakstīt eseju vai gudri un izsmeļoši atbildēt uz jebkuru jautājumu, kas var noderēt pārbaudes darbos. Tomēr pedagoģe norāda, ka katra skolēna valodas stils ir tik izteikts, ka rīka sacerētās atbildes ir vienkārši identificēt, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
