Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Latvijā top pētījumi, lai nākotnē kognitīvos traucējumus būtu iespējams noteikt ātrāk un lai Alcheimera slimību un citas līdzīgas saslimšanas varētu pamanīt, iespējams, līdz ar pirmajām izmaiņām smadzenēs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Radioloģijas katedras asistents, invazīvais radiologs Nauris Zdanovskis.
"Mākslīgais intelekts" ir viens no šogad visvairāk locītajiem vārdu salikumiem. Tas lielā mērā ir pērnā gada izskaņā atklātā tērzēšanas robota "ChatGPT" nopelns, kas šogad iemantoja negaidīti strauju popularitāti. Kopš tā brīža sākusies sacensība par līdzīgu čatbotu izstrādi un tas radījis dažādus izaicinājumus.
Mākslīgais intelekts jau patlaban ir mūsu ikdiena, un tas arvien biežāk ir arī plašu diskusiju temats, jo tehnoloģijas attīstība līdzi nes ne vien priekšrocības, bet arī riskus, tā norādīja Latvijas Universitātes (LU) Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs, profesors Normunds Grūzītis, uzsverot, ka pēc ažiotāžas norimšanas mākslīgais intelekts kļūs par pašsaprotamu realitāti un instrumentu.
Kā lasāms Jaunajā Derībā, Jēzus piedzima Bētlemē, uz kurieni bija devušies viņa vecāki Jāzeps un Marija. Iemesls, lai no savas dzīvesvietas Nācaretes, kas atrodas Galilejā, mūsdienu Izraēlas ziemeļu daļā, esot bērna gaidībās, ģimene dotos šajā samērā tālajā ceļā uz Jūdeju, Izraēlas dienvidos esošo Bētlemi, bija vienkāršs. Izraēla tajā laikā bija daļa no Romas impērijas, un imperators Augusts bija pavēlējis veikt tautas skaitīšanu. Katram bija jādodas uz savu dzimto pilsētu, lai reģistrētos. Jāzeps piederēja Jūdas ciltij, un viņš devās uz Bētlemi, kas atrodas tuvu Jeruzalemei. Viņš bija ķēniņa Dāvida no Jūdas cilts tiešs pēctecis, un Bētleme saskaņā ar Bībeles tradīciju ir ķēniņa Dāvida dzimtā pilsēta. Tādēļ arī ģimene veica šo apmēram 150 kilometrus garo ceļu, kas tajā laikā nebija ne drošs, ne viegls. Kā šo stāstu uztvert?
Man nekad dzīvē nav gadījies redzēt ziemeļblāzmu. Varbūt tādēļ, ka esmu izteikts cīrulis, un pat tad, kad astronomi un meteorologi ziņo, ka šī skaistā parādība kādās noteiktās nakts stundās varētu būt redzama, man pietrūkst pacietības gaidīt, zīlējot – būs vai nebūs. Kā astronomi un meteorologi ziemeļblāzmas var paredzēt? Kas nosaka to parādīšanos?
Jūras šelfs jau ilgstoši tiek izmantots kā naftas un dažādu derīgo izrakteņu ieguves vieta, bet arvien aktīvāk tiek pētīti arī dziļāki ūdeņi – okeāna gultnē slēpjas milzu resursi, kas komerciālos nolūkos pagaidām vēl netiek iegūti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) studentu komanda 15 cilvēku sastāvā nesen kā atgriezusies no Parīzes, kur piedalījās lielākajās starptautiskajās biotehnoloģiju inovāciju sacensībās. Mūsu studenti izcīnījuši zelta medaļu disciplīnā par labāko ģenētisko sastāvdaļu, atklājot, kā iegūt īpašu enzīmu no zemesriekstiem.
Latvijas studenti ieguvuši zelta pakāpi pasaulē lielākajās biotehnoloģiju inovāciju sacensībās. Latvijas jauno pētnieku komanda pētīja augos apslēpto bioloģisko vielu pielietojumu antibakteriālās rezistences apkarošanai. Ņemot vērā sintētiskās bioloģijas straujo attīstību pasaulē, sacensību mērķis ir veicināt aktuālu problēmu risināšanu komandām, strādājot kopā gan laboratorijās, gan ārpus tām.
Šodien, 8. decembrī, Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4, Rīgā notiek konference "Latvietis kokā ēd sēnes: nopietni un nenopietni par latviešiem". Tajā 14 LU akadēmiskā personāla pārstāvji, doktoranti, atmiņas institūciju u.c. jomas speciālisti lasa savus pieteiktos referātus. Konferences tiešraide skatāma arī portālā LSM.lv.
Ar ko katram no mums asociējas Omāra Haijama vārds? Man personīgi pirmais, kas nāk prātā, ir mans skolas laiks. Tad arī pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara latviešu valodā iznāca Haijama četrrindes. Tās vēl, kā padomju gados mani vecāki to sauca – Latvijas laikā, bija iztulkojis labi izglītotais un erudītais politiķis, ārsts un dzejnieks Andrejs Kurcijs. Un ir labi saprotams, ka šīs četrrindes ļoti tieši uzrunā vidusskolēnus, jo tik poētiski, kā to prot tikai persiešu dzeja, tās runā par vīnu, skurbumu un mīlestību.
Sezonā, kad arvien vairāk cilvēku slimo ar dažādām elpceļu vīrusu infekcijām, ārkārtīgi būtiska ir iekštelpu gaisa kvalitāte. Latvijas Universitātes pētnieki radījuši sistēmu, kas iekštelpās mēra gan gaisa kvalitāti, gan arī cilvēku darbības, kas to ietekmē. Tādējādi ievērojami var samazināt epidemioloģiskos riskus.
Sestdien neierasti daudz bērnu čalu skanēja vienā no Rīgas tirdzniecības centriem. Jau desmito gadu skolēnu mācību uzņēmumiem ir iespēja satikties ar īstiem pircējiem, iegūstot neatsveramu pieredzi. Savus izgudrojumus piedāvāja 270 skolēnu uzņēmumi. Ik gadu vairāki no tiem pāraug starptautiskos eksportējošos uzņēmumos.
Interese par ģeoloģiju Dmitrijam Vorobjovam sākās bērnībā ar skaistu akmentiņu vākšanu piekrastē. Tagad jau kā ģeoloģijas studentam viņam pieder viena no pilnīgākajām Latvijas minerālu kolekcijām, tostarp pirmie zināmie vērtīgo kvarca paveidu atradumi dolomīta atradnēs. Kolekciju var aplūkot Latvijas Universitātes (LU) Dabas mājā.