Jau drīzumā fosilie energoresursi kļūs par pasaules enerģētikas nozares pagātni un tos aizvietos atjaunojamie. Taču jau tagad enerģiju nevar skatīt sašaurināti un būtiska ir gan sabiedrības izglītošana, gan plašas inovāciju iespējas.
Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
„Baltijas valstīm ir liels potenciāls, taču nav viegli konkurēt ar lielajām zemēm,” atzīst Eiropas Patentu organizācijas direktors Benua Batistelli. Latvijas Radio ar viņu tikās Venēcijā, kur pirms neilga laika pasniedza ikgadējo Eiropas Izgudrotāju balvu, ko mēdz dēvēt arī par izgudrotāju Nobela miera prēmiju.
„Kad šķiet, ka pasaulē tik daudz jau viss ir radīts un izgudrots, izrādās tomēr nav jomas, kurā arvien nebūtu iespēju,” tā saka paši zinātnieki un cilvēki, kuriem ir dota spēja virzīt pasauli uz priekšu un to attīstīt. Šodien piektais Inas Strazdiņas sagatavotais Eiropas un pasaules zinātnieku portrets un stāsts par viņu izgudrojumu, kas maina cilvēkus, vidi un var apturēt, šķietami neatgriezeniskus procesus.
Ziemeļrietumu pasāžu starp Kluso un Atlantijas okeānu pirmoreiz veiksmīgi šķērsoja 1906.gadā norvēģu pētnieks Roalds Amundsens. Šobrīd sarežģīto ceļu mēro starptautisku pētnieku komanda, kas pēta klimata pārmaiņu ietekmi reģionā. Viņiem piebiedrojušies žurnālisti, kas ieguvuši ekskluzīvus pasāžas kadrus.
Japānas varas iestādes sākušas sagrautās Fukušimas atomspēkstacijas izpēti ar peldoša robota palīdzību. Eksperti cer iegūt datus par situāciju izpostītajos kodolreaktoros.
"Kad šķiet, ka pasaulē tik daudz jau viss ir radīts un izgudrots, izrādās tomēr nav jomas, kurā arvien nebūtu iespēju," tā saka paši zinātnieki un cilvēki, kuriem ir dota spēja virzīt pasauli uz priekšu un to attīstīt. Latvijas Radio rubrikā "Izgudrotāji un izgudrojumi" sagatavojis piecu pasaules zinātnieku portretus un stāstus par viņu izgudrojumu, kas maina cilvēkus, vidi un var apturēt šķietami neatgriezeniskus procesus. Inas Strazdiņas ceturtais stāsts – Francijas, Vācijas, Spānijas un Beļģijas zinātnieku grupa un viņu radio signāli labākai satelīta navigācijai.
"Kad šķiet, ka pasaulē tik daudz jau viss ir radīts un izgudrots, izrādās tomēr nav jomas, kurā arvien nebūtu iespēju," tā saka paši zinātnieki un cilvēki, kuriem ir dota spēja virzīt pasauli uz priekšu un to attīstīt. Latvijas Radio rubrikā "Izgudrotāji un izgudrojumi" sagatavojis piecu pasaules zinātnieku portretus un stāstus par viņu izgudrojumu, kas maina cilvēkus, vidi un var apturēt šķietami neatgriezeniskus procesus. Inas Strazdiņas trešais stāsts – par zviedru Laršu Liljerīdu un viņa digitālo audio kompresiju.
"Kad šķiet, ka pasaulē tik daudz jau viss ir radīts un izgudrots, izrādās tomēr nav jomas, kurā arvien nebūtu iespēju," tā saka paši zinātnieki un cilvēki, kuriem ir dota spēja virzīt pasauli uz priekšu un to attīstīt. Latvijas Radio rubrikā "Izgudrotāji un izgudrojumi" sagatavojis piecu pasaules zinātnieku portretus un stāstus par viņu izgudrojumu, kas maina cilvēkus, vidi un var apturēt šķietami neatgriezeniskus procesus. Otrais stāsts – marokānis Adnane Remmals un viņa ēteriskās eļļas.
"Kad šķiet, ka pasaulē tik daudz jau viss ir radīts un izgudrots, izrādās tomēr nav jomas, kurā arvien nebūtu iespēju," tā saka paši zinātnieki un cilvēki, kuriem ir dota spēja virzīt pasauli uz priekšu un to attīstīt. Latvijas Radio rubrikā "Izgudrotāji un izgudrojumi" sagatavojis piecu pasaules zinātnieku portretus un stāstus par viņu izgudrojumu, kas maina cilvēkus, vidi un var apturēt šķietami neatgriezeniskus procesus. Pirmais stāsts ir par nīderlandieti Gertu Janu Gruteru un viņa īpašajām plastmasas pudelēm.
Robots, kas atstaro saules gaismu, ledusskapis, kas darbojas bez elektrības, un brilles, kas skaļi lasa tekstus. To visu un vairāk var apskatīt Berlīnes Tehnoloģiju izstādē, kur šogad izgudrojumu mērķis ir atrast jaunus veidus, kā uzlabot cilvēku dzīves.
Vai jums kādreiz ir bijušas grūtības atrast kārumu, ko apēst pie kafijas krūzes? Iespējams, ka tā vairs nebūs problēma. Bulgārijā tagad var iegādāties dzērienu ēdamā vafeles glāzē, kas gan labi garšo, gan palīdz aizsargāt vidi.
Apģērbs, kas rada mūziku, spīd, kustas un pat silda. To visu varēja apskatīt Modes un tehnoloģiju konferencē Berlīnē, kur katrs auduma gabals bija pārsteigumu pilns.
Skaitļošanas sarežģītības konference ir viens no nozīmīgākajiem zinātniskajiem pasākumiem matemātiskajā datorzinātnē. Šogad tā organizēšanas gods ticis Latvijas Universitātei.
Zviedru autobūvētājs “Volvo Cars” plāno 2019.gadā pakāpeniski pārtraukt tikai ar degvielu darbināmu automašīnu ražošanu, tā vietā jaunos modeļu veidojot ar elektrību darbināmus vai hibrīdus.
Gandrīz katram ceļotājam ir sanācis kādreiz apmaldīties lidostā vai nesaprast sava lidojuma informāciju. Taču tā vairs nebūs problēma Dienvidkorejā, kur apmeklētāji var lūgt palīdzību uzticamam un izpalīdzīgam robotam, kas viņus sagaida, sniedz informāciju un pat pavada līdz lidmašīnai.
Pārtikas piegāde pie pašām durvīm automašīnā bez vadītāja - tiek solīts, ka tas nākotnē būšot iespējams Lielbritānijā. Šobrīd notiek pirmie izmēģinājuma piegādes braucieni mašīnā, kura vada pati sevi.
Atzīmējot Starptautisko Asteroīdu dienu Rīgā, Mazajā meteorītu muzejā notiks astronomu diskusijas, kā arī populārzinātniski stāstījumi. Tāpat pasākuma laikā Astronomijas biedrība plāno sazināties ar kādu NASA astronauti, ar kuru telekonferencē aprunāties varēs arī apmeklētāji, kas būs sagatavojuši labākos jautājumus. Iepriekšējos gados Asteroīdu dienas atzīmēšana 30. jūnijā bijusi valstu organizāciju pašiniciatīva, taču turpmāk to par starptautiski atzīmējamu dienu pasludinājusi ANO Ģenerālā asambleja.
Lai cilvēki ar kustību traucējumiem varētu strādāt ar datoru, Elektronikas un datorzinātņu institūtā tiek izstrādāts prototips jaunai iekārtai – uz galvas liekamam apsējam, ar kura palīdzību iespējams vadīt datora kursoru. Izveidot alternatīvu, kādā veidā vadīt datorpeli cilvēkiem ar kustību traucējumiem, institūtu pamudināja rehabilitācijas centrs “Mēs esam līdzās”.
Kompānija "Google" vairs neskenēs lietotāju e-pastus, lai viņiem rādītu personalizētas reklāmas, tehnoloģiju milzis paziņojis 23.jūnijā.
Uztverts signāls no Latvijas pirmā satelīta "Venta-1", informē Ventspils Augstskola (VeA).
Jaunākie
Populārākie
Interesanti