Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Pirms dažām dienām jaunākajā žurnāla "The New Yorker" numurā lasīju rakstu par datorzinātņu jauno zvaigzni Luisu fon Ānu no Gvatemalas. Viņa stāstā interesants bija tas, kādēļ viņš bija izvēlējies datorzinātni kā savu nodarbi, lai gan sirds dziļumos sevi esot izjutis kā matemātiķi. Sākot savas doktora studijas matemātikā, viņš ātri esot aptvēris, ka daudzi matemātiķi izmisīgi cīnās ar joprojām neatrisinātām problēmām, kas formulētas dažreiz pat pirms vairākiem simtiem gadu. Tai pašā laikā, satiekot pētniekus, kas nodarbojās ar datorzinātnēm, viņš nereti esot dzirdējis sajūsmas pilnus stāstus par to, kā viņi esot atrisinājuši svarīgu problēmu vēl tikai pagājušajā nedēļā. Tas Luisam fon Ānam esot šķitis daudz pievilcīgāk, nekā cīnīties ar mūžīgām neatrisinātām problēmām. Šis stāsts man atsauca atmiņā manus skolas gadus.
Montānas štats kļuvis par pirmo Amerikas Savienoto Valstu (ASV) štatu, kas aizliedzis jauniešu vidū populāro lietotni "TikTok". Likums stāsies spēkā nākamgad.
Zinātnes attīstība un pētniecība polārajos reģionos nav vienīgais, kas piesaista lielvalstu interesi Arktikai un Antarktikai. Šie reģioni ir bagāti ar derīgajiem izrakteņiem, un, lai gan šobrīd to ieguve ir apgrūtināta un nesamērīgi dārga, nākotnē klimata pārmaiņu rezultātā tas var mainīties, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jegermanis.
Lauksaimniekiem regulāri nākas saskarties ar dažādām augu slimībām. Precīza slimību prognozēšana ļauj ieekonomēt naudu uz augu aizsardzības līdzekļiem, tajā pašā laikā saglabājot ražu. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) zinātnieki izstrādājuši interneta vidē brīvi pieejamu rīku, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ļauj zemniekiem prognozēt, piemēram, kviešu slimību attīstības riskus.
Mākslīgā intelekta tehnoloģijas nav radības, bet instrumenti, kurus cilvēki var kontrolēt un izmantot, lai efektīvāk veiktu savu darbu un atvieglotu savu ikdienas dzīvi, taču neregulētai mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanai var būt bīstamas sekas. To otrdien, uzstājoties ASV Kongresā, sacīja Sems Oltmens, kura vadītais tehnoloģiju uzņēmums "Open AI" radīja un attīsta revolucionāro mākslīgā intelekta rīku "Chat GPT".
Lielbritānijas daļas Skotijas galvaspilsētā Edinburgā no šodienas, 15. maija, reālajā dzīvē sāks izmēģināt pašbraucošus autobusus. Projekta autori ir pārliecināti, ka jau patlaban jaunās tehnoloģijas spēj nodrošināt lielāku drošību uz ceļa nekā cilvēks.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Eiropas Apvienotajā kodolpētniecības centrā, ko bieži atpazīstam pēc abreviatūras CERN, ir laboratorija, kuras fasādi rotā intriģējošs uzraksts – Antimatērijas rūpnīca (Antimatter Factory). Starp citu, arī fiziķi no Latvijas Universitātes piedalās šajos antivielas pētījumos un ikdienā strādā Ženēvā, CERN Antimatērijas rūpnīcā. Ko īsti tur ražo un ko pēta jeb kas ir antiviela, un kādēļ tā mūs ļoti interesē?
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) zinātnieki atklājuši šampanieša burbulīšu "noslēpumu". Izrādās, to stingri vertikālo rindu rada īpašas pie tiem pielipušas molekulas.
Ceturtdien Pārdaugavā atklāja Baltijā jaunāko kodolmedicīnas centru, kurā varēs veikt izmeklējumus, ja ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu. Lielākais jaunums ir tas, ka arī radioaktīvie farmācijas produkti tiks ražoti tepat. Tas ļaus ietaupīt tik ļoti vērtīgo laiku, jo daži ir derīgi tikai 10 stundas. Līdz šim, veicot izmeklējumus ar PET jeb digitālo pozitronu emisijas tomogrāfu, medikamentu – radioaktīvo izotopu – uz Latviju veda no Somijas vai Vācijas. Dažkārt tika zaudēts gan laiks, gan arī preparāts.
Eduards Helmuts Šmits ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) students, kurš sācis pētīt sēņu micēliju. Izrādās, šo vielu ir iespējams izmantot apavu un iepakojuma materiālu ražošanā, kas nākotnē aizstās putuplastu. Vairākas starptautiski zināmas kompānijas jau ir uzsākušas procesu, lai pārietu uz micēlija iepakojumu.
Sociālās saziņas vietnē "Twitter" drīzumā būs pieejami audio un video zvani, paziņojis Īlons Masks, kurš platformu iegādājās pagājušajā gadā.
Biomateriāls var būt jebkurš materiāls, ko iespējams ievietot vai injicēt cilvēka organismā un kas ar to ir bioloģiski saderīgs. Nesen ASV radīts šāds injicējams biomateriāls, kas ļaus sadziedēt sirds bojātos audus no iekšpuses, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja biomateriālu pētniece, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošā pētniece Arita Dubņika un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) asinsvadu ķirurgs, Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš.
Vienam no jaunākās paaudzes laikapstākļu satelītiem, kas riņķo ap Zemi, ir izdevies radīt tik augstas kvalitātes izšķirtspējas mūsu planētas attēlu, kādu nav bijis iespējams skatīt iepriekš. Zinātnieki norāda, ka tas pilnībā mainīs laikapstākļu prognozēšanas iespējas jeb, precīzāk sakot, tās ļoti būtiski uzlabos.
Pēdējā laika viena no lielajām aktualitātēm – izrāviens mākslīgā intelekta jomā. Nozīmības ziņā to mēdz salīdzināt pat ar interneta izgudrošanu un ieviešanu. Kamēr vieni uz mākslīgā intelekta straujo attīstību skatās ar aizdomām, citi ir sajūsmā par jaunām iespējām. Bet attīstība neapturami notiek burtiski pa stundām un nenoliedzami itin drīz ar to šādā vai tādā veidā saskarsies ikviens no mums. Par to, kurš šis ceļš var aizvest, sprieda Latvijas un diasporas zinātnieki tiešsaistes sarunā "Mākslīgais intelekts. Kurp ejam?"
Savu klientu datus uzņēmumiem nav aizliegts nedz vākt, nedz izmantot, taču uzņēmumu klienti jāinformē, kāpēc un ar kādu mērķi tas tiek darīts. Šajā jautājumā joprojām vērojamas problēmas, tāpēc svarīgi saprast – atbildību par saviem datiem nes ne tikai persona, kas tos nodevusi, bet arī uzņēmums, kas tos apkopo un izmanto, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
2016. gada 3. oktobrī Kalifornijas Universitātē Bērklijā valdīja manāms satraukums. Sešos vakarā universitātes lielākajā zālē – Cellerbaha auditorijā, kas visbiežāk tika izmantota koncertiem un citiem mākslas pasākumiem –, bija izziņota publiska lekcija. Šādas lekcijas par zinātnes tēmām Bērklijā nav nekas neparasts. Kā teica kāds mans Bērklijas kolēģis, mums nav nepieciešams braukāt apkārt pa konferencēm, lai sastaptu zinātnes grandus, tai skaitā Nobela prēmijas laureātus, dažādās zinātņu nozarēs. Agrāk vai vēlāk viņi paši atbrauks uz Bērkliju un tiks organizēti viņu priekšlasījumi pie mums. Taču šoreiz satraukums "kampusā" bija jūtams. Bija paredzēts, ka lekciju vakarā lasīs Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesors Rainers Veiss – neapšaubāms līderis LIGO jeb gravitācijas viļņu detektora projektā. Viņa lekcijas tēma bija formulēta ļoti lakoniski – "Gravitācijas viļņi".
Pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas par darbu zinātne. Saņēmēju vidū arī jaunie zinātnieki, kuri ieguldījumu devuši vēl studiju laikā – strādājot institūtos vai veidojot maģistra darbus.
Londonā aizvadīta jau trešā Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku konference "Zinātne un inovācijas ilgtspējai. Ar skatu uz Latviju". Šoreiz uzmanības centrā bija diskusijas par sociālo, vides un ekonomisko ilgtspēju, pulcējot eksakto un humanitāro zinātņu speciālistus, no kuriem daudzi strādā atbildīgos amatos valsts institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un biznesā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
