Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Ekspertus pārsteidz, ka pagaidām kiberuzbrukumu no Krievijas puses ir samērā maz, taču daļa no tiem var nebūt pamanīti, Latvijas Radio raidījumā “Digitālās brokastis” vērtēja “Possible Security” tehnoloģiju drošības eksperts Kirils Solovjovs.
Viens no vērienīgākajiem pasaules tehnoloģiju forumiem – “Mobile World Congress 2022” - šajā nedēļā sācies Spānijas pilsētā Barselonā. Šajā, Eiropā nepieredzēto notikumu laikā, kad Krievijas valsts apdraud Ukrainas neatkarību un izvērsusi karu pret ukraiņu tautu, arī tehnoloģiju forums skaidri pauž savu pilsonisko pozīciju. Savā publiskajā ziņojumā, šīs nedēļas sākumā, foruma rīkotāji vēstījuši, ka ikdienišķās norises jauno, traģisko notikumu gaismā šķiet nebūtiskas un mazsvarīgas.
Vairāk nekā 6000 zinātnieku un zinātnes žurnālistu Krievijā publiskā vēstulē nosodījuši Krievijas agresiju Ukrainā. Jebkura balss, kas tiek celta pret Putinu, sevišķi Krievijas iekšzemē, ir būtiska, bet tie drīzāk ir disidenti, atsevišķi zinātnieki, nevis Krievijas zinātnes vienots viedoklis, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vērtēja politologs un antropologs, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augu aizsardzības zinātniskais institūts jau trešo gadu veic nopietnus bišu pētījumus. Mērķis ir saprast, cik daudz un kādas bišu sugas sastopamas lauksaimniecības platībās.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums “#DigitālāsBrokastis” piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Bakteriofāgi ir vīrusi, kas specifiski inficē tikai baktērijas un daļā gadījumu tās iznīcina, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs un šī centra pētniece Elīna Černooka. Bakteriofāgi varētu būt viena no iespējām, kā nākotnē varētu cīnīties ar antibiotiku rezistenci.
Starptautiskā pētījumā noskaidrots, ka planētas spēja uzņemt cilvēka sintētiski radītās ķīmiskās vielas, plastmasu un citus sintētiskos materiālus ir izsmelta, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja inženierzinātņu doktore, Vidzemes Augstskolas pētniece Jana Simanovska.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniecei Kristai Gulbei Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīrusi Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa vārdā nosauktās balvas ķīmijā par aizvadītā gada sasniegumiem. Gulbe pēta sēra dioksīda pielietojumu organiskajā sintēzē, kas zinātnē ir salīdzinoši jauns pētījumu virziens.
Kārojot iegūt jaunus derīgos izrakteņus okeāna dzīlēs, cilvēks var iznīcināt tur nesen atklātās jaunās sugas, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vērtēja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums “#DigitālāsBrokastis” piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
"Metālkāsts LV" ir raidieraksts latviešu valodā smagās mūzikas cienītājiem. Tajā Silvestrs ar Renāru apspriež albumus, veido dažādus topus, intervē mūziķus un smagās mūzikas fanus, apmainās viedokļiem par smagās mūzikas jaunumiem. Abi smej, ka beidzot, pēc pieciem gadiem, jūtas kaut cik brīvi un var pat viens par otru pajokot. Podkāstā par podkāstiem Silvestrs padalījās, kā top viņa projekts.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) ķīmiķis Einārs Loža vienmēr turējies ēnā, nekad nav nācis starmešu gaismā, bet savas zinātnieka karjeras laikā paveicis tik milzīgu darba apjomu, uz kādu tikai retais ir spējīgs, zinātnieku vērtēja viņa kolēģi.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc zinātniekiem joprojām nav izdevies radīt mākslīgās asinis, ir sarežģītais asins šūnu – eritrocītu – dzīves cikls un unikālās spējas nogādāt skābekli visiem cilvēka orgāniem, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vērtēja ārste un Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole.
Austrālijā kāds uzņēmums meža stādīšanai nolēmis izmantot dronus un īpašas pākstis, kurās ievietot sēklas. Idejas autori ambiciozi – viņu misija nākamo divu gadu laikā ar droniem sastādīt simt miljonus koku.
Zviedrijas zinātnieki kā izejmateriālu akumulatoru ražošanai cenšas izmantot vielas, ko satur koksne. Lielākais izaicinājums ir radīt praktiski izmantojumu enerģijas uzkrāšanas iekārtu.
Aktīvi attīstās Latvijas kosmosa nozare. Ir izveidota jauna datubāze, kurā uzskaitīti visi vietējie uzņēmumi, kas var iesaistīties kosmosa tehnoloģiju izstrādē un dažādos pētījumos.
Strauji pieaugot energoresursu cenām, Latvijas iedzīvotāji sākuši vairāk interesēties par saules paneļu uzstādīšanu. Taču saules enerģija nav lēta. Paneļu uzstādīšana un pieslēgšana maksā no 5 līdz 13 tūkstošiem eiro un ieguldījums atmaksājas tikai pēc vairākiem gadiem.
Ir teiciens - kā gadu sāksi, tā pavadīsi. "Spotify" gadījumā jācer, ka tā nebūs taisnība, jo šai podkāstu nozarē svarīgajai kompānijai gads nav sācies labi. Tomēr eksperti paredz, ka tam nebūs ilgtermiņa sekas, un kompānija jau šogad beidzot varētu kļūt pelnoša.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums “#DigitālāsBrokastis” piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Vēsturiskie ziedputekšņu dati no 19 Eiropas valstīm atklāj, ka melnās nāves izraisīta mirstība Eiropā nebija tik plaši izplatīta, kā līdz šim uzskatīts. Secinājums izriet no jauna pētījuma, kurā strādāja arī Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki Normunds Stivriņš un Nauris Jasiūnas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
