Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Zinātnieki Latvijā mācās izlasīt šūnu sūtītās «draudu vēstules» par prostatas vēzi
Zinātnieki Latvijā mācās izlasīt šūnu sūtītās «draudu vēstules» par prostatas vēzi
Šogad septembrī notikušajā ikgadējā L’Oreal–UNESCO balvas pasniegšanā sievietēm zinātnē viena no trim Latvijas laureātēm bija Kristīna Baho Santosa. Bioloģijas zinātņu doktorante ir spāniete, bet jau vairākus gadus strādā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Viņa strādā pie jaunas metodes, kas ātri un viegli mājas apstākļos ar urīna paraugu ļautu vīriešiem noskaidrot – ir vai nav viņiem prostatas vēzis. Izklausās vienkārši, bet darbs pie šīs metodes ir gana sarežģīts, jo vispirms jāiemācās "izlasīt šūnu sūtītās draudu vēstules".
Kuram musulmaņu imamam pienākas melns turbāns un kuram balts? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kuram musulmaņu imamam pienākas melns turbāns un kuram balts? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Atceros kādu mazliet neveiklu situāciju savā jaunībā. Biju Stenforda Universitātē un kopā ar kolēģi no Kongo aizgājām uz universitātes izstāžu zāli. Tur tieši tobrīd bija izveidota ekspozīcija par Āfrikas tautas mākslu. Savam kolēģim, kā jau Āfrikas kontinenta pārstāvim, pie kāda eksponāta, kas man šķita ļoti negaidīts ar savu kolorītu, es pajautāju, vai šis tiešām ir tipiski Āfrikai? Viņš uz mani paskatījās ar nosodošu skatu un teica apmēram tā: "Mārci, kā tu vari jautāt, kas ir tipisks Āfrikai? Vai tu maz apzinies, cik liela un dažāda ir Āfrika?" Tāpat ir ar daudzām citām lietām, ne tikai ar tālo Āfriku.
Aicina jauniešus pieteikties kibersacensībām #KiberPlēsis
Aicina jauniešus pieteikties kibersacensībām #KiberPlēsis
Jau otro gadu pēc kārtas Latvijas jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem aicināti reģistrēt savu dalību kibervides sacensībām #KiberPlēsis, ko rīko kiberdrošības uzņēmums "Cyber Circle". Sacensības sāksies 11. novembrī, un to dalībniekiem būs iespēja izaicināt savas IT prasmes, kļūstot par kibertelpas varoņiem, risinot uzdevumus "Capture the Flag" (CTF) formātā.
Atklāj izteiktāku mednieku-vācēju gēnu latviešos un lietuviešos
Atklāj izteiktāku mednieku-vācēju gēnu latviešos un lietuviešos
Apkopojot Latvijas iedzīvotāju genoma informāciju, pētnieki atklājuši interesantus faktus par latviešiem un lietuviešiem, piemēram, mednieku-vācēju gēna klātbūtni, kas ir retums mūsdienu Eiropas iedzīvotāju kopienā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja  Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.
Ķekavas apvedceļā pirmoreiz Latvijā ieklāts kvalitatīvāks un izdevīgāks plānkārtas asfaltbetons
Ķekavas apvedceļā pirmoreiz Latvijā ieklāts kvalitatīvāks un izdevīgāks plānkārtas asfaltbetons
Pirms Ķekavas apvedceļa būvniecības būvnieki vērsušies pie Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem pēc palīdzības labāko risinājumu meklējumos. Rezultātā šoseja uzbūvēta, izmantojot ārvalstīs jau daudzus gadus pielietotu risinājumu, kurš Latvijā līdz šim īsti nebija ieviests praksē. Šo tehnoloģiju sauc par plānkārtas asfaltbetonu. Tas nozīmē, ka ceļa virsējā kārta ieklāta no dārgāka un plānāka, bet tajā pašā laikā kvalitatīvāka materiāla. 
Veiksmīga biznesa ideja jeb Gūtenberga grāmatspiedes aizsākumi. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Veiksmīga biznesa ideja jeb Gūtenberga grāmatspiedes aizsākumi. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Manā kabinetā pie sienas ir ierāmēta brīnišķīgās Ekleziasta grāmatas, ko Bībeles kanonā pazīstam arī kā tekstu ar nosaukumu "Salamans Mācītājs", pirmā lappuse. Šī lappuse ir no Johannesa Gūtenberga 15. gadsimta vidū drukātās Bībeles. Tas, protams, nav oriģināls, bet skaista faksimilkopija, kuru pirms daudziem gadiem iegādājos Vācijas pilsētā Maincā Gūtenberga muzejā. Paviršāk skatoties, šis divu sleju teksta salikums izskatās, it kā būtu rakstīts ar roku. Taču patiesībā tā ir lappuse no cilvēces vēsturē pirmās drukātās grāmatas, kas radās 15. gadsimta 50. gados Reinas upes krastos – vācu pilsētā Maincā.
Pasaulē lielākā prāta vētra – cik idejas var saražot dators un cik cilvēks
Pasaulē lielākā prāta vētra – cik idejas var saražot dators un cik cilvēks
Pirms mēneša Rīgas Tehniskā universitāte ar pasākumu "Lielākā prāta vētra pasaulē" pārspējusi līdzšinējo Ginesa rekordu ideju radīšanā. Lai izvilinātu no cilvēkiem idejas, lietā lika piecas dažādas metodes, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Ginesa rekorda idejas autore, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes inovāciju centra Dizaina fabrikas vadītāja Elīna Miķelsone.
Kādi ir latviešu ražojumi un sasniegumi globālajā tirgū? Latvijas Radio pēta videospēļu izstrādi Lat...
Kādi ir latviešu ražojumi un sasniegumi globālajā tirgū? Latvijas Radio pēta videospēļu izstrādi Latvijā
Arī Latvijā tiek radītas videospēles, turklāt dažas no tām guvušas atpazīstamību ārzemēs, saņemot nozares atzinību un balvas. Videospēļu izstrādātājiem Latvijā gan no biznesa viedokļa ir izdevīgāk tēmēt un pielāgoties globālajam tirgum, tāpēc bieži vien, spēlējot videospēli, spēlētājs pat nenojauš, ka spēle patiesībā radīta Latvijā, sarunā ar Latvijas Radio atklāja Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jāzeps Rutkis.
Kas bija celmlauži Latvijā? Latvijas Radio pēta videospēļu vēsturi un industriju
Kas bija celmlauži Latvijā? Latvijas Radio pēta videospēļu vēsturi un industriju
Laika gaitā videospēles ir kļuvušas par ļoti lielu, ietekmīgu industriju visā pasaulē. Videospēles ir gan izklaide, gan atpūta, taču tām ir arī ēnas puses – atkarības un naida runa, kas mēdz radīt problēmas. Latvijas Radio sāk ierakstu sēriju "Ekrāna otrā pusē", kurā pētīs videospēļu pirmsākumus pasaulē un Latvijā, industrijas ienesīgumu, kā arī tās negatīvo ietekmi.
Veļu laika piezīmes. RSU antropoloģijas studentes pētījums kapsētā
Veļu laika piezīmes. RSU antropoloģijas studentes pētījums kapsētā
Kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā un ieņem nozīmīgu lomu latviešu sabiedrībā. Lai gan attieksme pret nāvi un miršanu ir piesaistījusi lielu uzmanību no pētnieku puses visā pasaulē, pārsteidzoši maz ir zināms par kapsētu apmeklēšanas praksi, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sociālās antropoloģijas studente Madara Oga-Timofejeva.
Kabala jeb slepenā mācība par pasaules lielajiem noslēpumiem. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kabala jeb slepenā mācība par pasaules lielajiem noslēpumiem. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Paskatoties dažādos uzziņu avotos, par kabalu var izlasīt apmēram šādi: kabala ir ebreju misticisma paveids, kas pirmo reizi parādījās 12. gadsimtā Katalonijā un Provansā. Taču, ja jautātu katram no jums, ar ko asociējas vārds kabala? Es uzdevu šo jautājumu arī dažiem saviem draugiem. Atbildes bija dažādas, bet kopsaucējs varētu būt apmēram šāds: kabala ir dīvaina, ebreju kultūrā balstīta nodarbošanās, kuras pamatā ir slēptas jēgas meklēšana tekstos vai pat skaitļos. Visbiežāk tekstos tiek atrasti slēpti skaitļi, bet skaitļos – slēpti vēstījumi tekstu formā. Daļa taisnības šajā apgalvojumā ir, bet, pirms pie tā atgriežamies, ir vērts parunāt par to, kas tad īsti ir misticisms.
Visuma mīklas risinātāji – kā latviešu zinātniekiem klājas CERN?
Visuma mīklas risinātāji – kā latviešu zinātniekiem klājas CERN?
Paveicies – tā par Latvijas zinātnieku iespēju darboties CERN, kur Latvija kopš 2021. gada ir asociētā dalībvalsts, Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" sacīja vairāki zinātnieki, norādot, ka vienlaikus tas arī ir milzu darbs, kas katram bija jāpaveic, lai tur nokļūtu. Vienlaikus uz Latvijas zinātnieku mobilitāti nevajadzētu raudzīties kā uz talantu aizplūšanu, jo daļa atgriezīsies un pieliks roku Latvijas attīstībai.
Ar «mākslīgo aci» Dubrovnikā lasa senus dokumentus
Ar «mākslīgo aci» Dubrovnikā lasa senus dokumentus
Horvātijas pilsētas Dubrovnikas arhīvā senu dokumentu lasīšanai izmanto daudzspektru skeneri, ko var dēvēt arī par mākslīgo aci. Vienīgā šāda iekārta Eiropā radīta Ročesteras institūtā Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd