Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Pētnieks Gunārs Bajārs dzīvi velta apjomīgiem bateriju pētījumiem
Pētnieks Gunārs Bajārs dzīvi velta apjomīgiem bateriju pētījumiem
Šobrīd elektroauto darbojas ar trešās paaudzes litija jona baterijām, bet nākotnē būs arī ceturtās un piektās paaudzes baterijas, kuru ietilpība būs 10 reizes lielāka, un tās būs arī daudz vieglākas. Pie dažādu bateriju uzlabošanas jau daudzus gadus Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) strādā Gunārs Bajārs. Šobrīd institūta redzeslokā nonākušas no nātrija veidotas baterijas.
Zinātņu akadēmijas prezidents: Aizvadītais gads pētniecībā – pārsteidzoši ražīgs
Zinātņu akadēmijas prezidents: Aizvadītais gads pētniecībā – pārsteidzoši ražīgs
Latvijas Zinātņu akadēmija arī šogad izvirzījusi 10 labākos zinātnes sasniegumus aizvadītajā gadā, kuru vidū ir gan teorētiski, gan lietišķi pētījumi. Zinātnieki strādājuši pie rekordātras datu pārraides, efektīvākas ūdeņraža ražošanas, meklētas jaunas metodes zāļu izstrādē, tāpat pētnieki meklējuši atbildes uz cilvēktiesību problēmjautājumiem mākslīgā intelekta jomā, kā arī pētīta Latvijas emigrantu mobilitāte. Kā vietējiem zinātniekiem klājies ar pētījumu komercializēšanu, kas ir nozares izaicinājumi, un vai uzņēmēji pieprasa mūsu inovācijas?
Kara ceļu mantinieki. Kā Krievijas radīti GPS traucējumi ietekmē Baltijas valstis?
Kara ceļu mantinieki. Kā Krievijas radīti GPS traucējumi ietekmē Baltijas valstis?
Aizvadītā gada nogalē sociālajos medijos, vēlāk jau arī tradicionālajos medijos Baltijā parādījās ziņas, ka tika novērots līdz šim lielākais globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) darbības traucēšanas gadījums reģionā. Eiropas valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, GPS traucējumi fiksēti un publiski atzīti jau kopš 2019. gada. 
Eksperimenti ar pelēm un žurkām laboratorijās ir ikdiena. Kā notiek šie pētījumi?
Eksperimenti ar pelēm un žurkām laboratorijās ir ikdiena. Kā notiek šie pētījumi?
Jebkuru zāļu izstrādē, kuras lietojam mūsdienās, kādā posmā ir piedalījušies grauzēji. Lai arī notiek centieni samazināt dzīvnieku izmantošanu eksperimentos, tā joprojām ir neatņemama procesa sastāvdaļa un pētnieku ikdiena. Vienlaikus regulāri tiek paaugstinātas prasības par apstākļiem, kādos grauzēji mīt laboratorijā, tiem jājūtas absolūti ērti un droši, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja mikrobiologs, dabas zinātņu doktors Viesturs Eglītis. 
Vai dienā, kad Jēzus tika sists krustā, Saule tiešām satumsa? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Vai dienā, kad Jēzus tika sists krustā, Saule tiešām satumsa? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Jaunajā Derībā, gan Mateja, gan arī Marka evaņģēlijā, par Jēzus krustā sišanu var izlasīt ļoti līdzīgu stāstu: "Kad pienāca sestā stunda, tumsa pārklāja zemi līdz devītajai stundai. Un devītā stundā Jēzus sauca skaļā balsī: "Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ Tu mani esi atstājis!"" (Mateja evaņģēlijs 27:45-46) Faktu, ka Saules un Mēness aptumsumus astronomi spēj ne tikai paredzēt nākotnē, bet var arī izrēķināt, kad tie notikuši pagātnē, vēsturnieki nereti izmanto, lai noteiktu, kad īsti risinājies viens vai cits notikums. Vai varētu būt iespējams, ka Jēzus krustā sišanas laikā Jeruzalemē ir noticis Saules aptumsums?
Māte digitālajā laikmetā – RSU students pēta «Atsaucīgo māmiņu forumu»
Māte digitālajā laikmetā – RSU students pēta «Atsaucīgo māmiņu forumu»
Latvijā sievietes identitāte lielā mērā tiek veidota ap mātes lomu. Tiek pieņemts, ka jebkurai sievietei dabiski piemīt mātes potenciāls – sievietes identitāte tiek sapludināta ar mātes identitāti. Bet, kad tiek uzdots jautājums, ko nozīmē būt mātei, iestājas klusuma pauze un, kā izrādās, uz pirmajā brīdī it kā vienkāršu jautājumu nav viennozīmīgas atbildes.
Salaspilī atver Baltijā lielāko vides izglītības centru «Botania»
Salaspilī atver Baltijā lielāko vides izglītības centru «Botania»
Vieta, kur var gan sapņot, gan atrast faktus – tā, raksturojot kopumā desmit gadus lolotu ideju uzbūvēt Baltijā lielāko vides izglītības centru, kas veltīts augu valstībai, saka tā autori. Trešdien, 10. janvārī, Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī durvis ver "Botania" jeb vieta, kur šķietami sausā zinātne pārvēršas par aizraujošu ceļojumu augu valstībā.   
Nākotnes nenovēršamā realitāte. Scenārijus apskata RSU sociologs
Nākotnes nenovēršamā realitāte. Scenārijus apskata RSU sociologs
Nākotne ir tēma, kas mani nebeidz fascinēt. Tā nu ir sanācis, ka pēdējos gados esmu  bijis iesaistīts virknē uz nākotni orientētu pētījumu. Viens no bieži izplatītajiem secinājumiem ir tāds, ka neviens īsti nezina, kāda nākotne izskatīsies. Vienlaikus ir tēmas, ar kurām mēs atkal un atkal nākotnes kontekstā saskaramies, un tas man liek domāt, ka vienā vai citā veidā šīs tēmas nākotnē spēlēs nozīmīgu lomu. Lai rosinātu sarunu, šeit es piedāvāju trīs šādas tēmas.
Daugavpils kā universitātes pilsēta iekļaujas starptautiskajā Autentiskuma pilsētu tīklā
Daugavpils kā universitātes pilsēta iekļaujas starptautiskajā Autentiskuma pilsētu tīklā
Pērnā gada decembrī Patentu valde, Daugavpils Universitāte un Daugavpils valstspilsēta parakstīja memorandu par sadarbību Autentiskuma pilsētu tīklā. Tas nozīmē, ka Daugavpils kļuvusi par vienu no vairāk nekā 10 pilsētām Eiropā, kas ir gatavas veicināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un uzlabot cīņu pret viltošanu un pirātismu vietējā līmenī.
Atminēts «šampanieša paukšķa» noslēpums
Atminēts «šampanieša paukšķa» noslēpums
Jaunā gada sagaidīšanas brīdī daudzi atvēra dzirkstošo dzērienu pudeles un dzirdēja raksturīgo skaļo paukšķi. Austrijas zinātniekiem izdevies noskaidrot, ka šajā brīdī izlidojošā korķa skaņu pastiprina tas pats princips, kas rada sprādzienu lidmašīnai, pārvarot skaņas ātruma robežu. 
Kur satiekas skaistums un patiesība. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kur satiekas skaistums un patiesība. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Iestājoties ziemai un vērojot sniegu aiz loga, velk uz liriskām noskaņām un filozofiju. Tādēļ citēšu angliski runājošajā pasaulē ļoti slavenā 19. gadsimta dzejnieka Džona Kītsa poēmas "Oda uz grieķu vāzes" (Ode on a Grecian Urn)  pēdējās rindas:
Latvijā pētī kognitīvo traucējumu diagnostiku un iespēju saslimšanas noteikt agrīni
Latvijā pētī kognitīvo traucējumu diagnostiku un iespēju saslimšanas noteikt agrīni
Latvijā top pētījumi, lai nākotnē kognitīvos traucējumus būtu iespējams noteikt ātrāk un lai Alcheimera slimību un citas līdzīgas saslimšanas varētu pamanīt, iespējams, līdz ar pirmajām izmaiņām smadzenēs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Radioloģijas katedras asistents, invazīvais radiologs Nauris Zdanovskis. 
Pasaulē lauž šķēpus par to, kā attīstīt mākslīgo intelektu un tā izmantošanu
Pasaulē lauž šķēpus par to, kā attīstīt mākslīgo intelektu un tā izmantošanu
"Mākslīgais intelekts" ir viens no šogad visvairāk locītajiem vārdu salikumiem. Tas lielā mērā ir pērnā gada izskaņā atklātā tērzēšanas robota "ChatGPT" nopelns, kas šogad iemantoja negaidīti strauju popularitāti. Kopš tā brīža sākusies sacensība par līdzīgu čatbotu izstrādi un tas radījis dažādus izaicinājumus. 
Mākslīgais intelekts pēc ažiotāžas kļūs par pašsaprotamu instrumentu. Saruna ar LU profesoru
Mākslīgais intelekts pēc ažiotāžas kļūs par pašsaprotamu instrumentu. Saruna ar LU profesoru
Mākslīgais intelekts jau patlaban ir mūsu ikdiena, un tas arvien biežāk ir arī plašu diskusiju temats, jo tehnoloģijas attīstība līdzi nes ne vien priekšrocības, bet arī riskus, tā norādīja Latvijas Universitātes (LU) Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs, profesors Normunds Grūzītis, uzsverot, ka pēc ažiotāžas norimšanas mākslīgais intelekts kļūs par pašsaprotamu realitāti un instrumentu. 
Vai Jēzus ir vēsturiska persona? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Vai Jēzus ir vēsturiska persona? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kā lasāms Jaunajā Derībā, Jēzus piedzima Bētlemē, uz kurieni bija devušies viņa vecāki Jāzeps un Marija. Iemesls, lai no savas dzīvesvietas Nācaretes, kas atrodas Galilejā, mūsdienu Izraēlas ziemeļu daļā, esot bērna gaidībās, ģimene dotos šajā samērā tālajā ceļā uz Jūdeju, Izraēlas dienvidos esošo Bētlemi, bija vienkāršs. Izraēla tajā laikā bija daļa no Romas impērijas, un imperators Augusts bija pavēlējis veikt tautas skaitīšanu. Katram bija jādodas uz savu dzimto pilsētu, lai reģistrētos. Jāzeps piederēja Jūdas ciltij, un viņš devās uz Bētlemi, kas atrodas tuvu Jeruzalemei. Viņš bija ķēniņa Dāvida no Jūdas cilts tiešs pēctecis, un Bētleme saskaņā ar Bībeles tradīciju ir ķēniņa Dāvida dzimtā pilsēta. Tādēļ arī ģimene veica šo apmēram 150 kilometrus garo ceļu, kas tajā laikā nebija ne drošs, ne viegls. Kā šo stāstu uztvert?

Vairāk

Svarīgākais šobrīd